Stenogramma

26. aprīļa ārkārtas sēde

\Nobeigums. Sākums "LV" nr.65., 66.

\Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

J.Bunkšs. 51.pantā komisija atbalstīja Tautas saskaņas partijas frakcijas jautājumu, un mēģināja precizēt panta redakciju, lai precīzāk norādītu, kuri likumi, kuri citi tiesiskie akti šajā gadījumā ir spēkā. Tas ir iestrādāts komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. 52.pantā ir noraidīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kurš paredz, ka likumā ir noteikti jāieraksta, ka privatizētā objekta īpašniekam atsavināšanas gadījumā ir pirmpirkuma tiesības. Šobrīd šādas tiesības Civillikums jau paredz, ja tas ir fiksēts kā kopīpašums, tāpēc mēs uzskatījām, ka dublēt šajā gadījumā šo Civillikuma normu nav nepieciešams. Attiecīgi ir arī precizēta un mainīta šā panta redakcija, nosakot, ka kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā var paredzēt pirmpirkuma tiesības kopīpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 53.pantā ir pieņemts frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums precizēt šā panta otro daļu. Panta otrā daļa ir izteikta komisijas piedāvātajā redakcijā. Gadījumā, ja privatizētāja statuss mainās, šīs tiesības iegūt zemi īpašumā un šī samaksa tiek automātiski ieskaitīta, un tur problēmām nevajadzētu būt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk! Nav iebilžu.

J.Bunkšs. Tālāk nav atbalstīts deputātes Seiles priekšlikums par 53.panta redakciju. Galvenokārt tāpēc, ka šis ir speciāls likums, kurš nosaka, kādā veidā privatizējams objekts, ja šis objekts ir valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja. Un šīs speciālās normas ir atrunātas tieši šajā konkrētajā likumā. Citi likumi šīs normas šādā veidā neregulē.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, piekrītat? Piekrīt deputāte Seile. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Komisija precizējusi panta redakciju, izdarot atsauces uz Civillikuma pantiem, un ir iestrādāti tie priekšlikumi, kas ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. 54.pantā ir noraidīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par to, ka zemi pirms privatizācijas valstij vajadzētu izpirkt. Tas, pirmkārt, ir pretrunā jau ar šā likumprojekta koncepciju, un diezin vai tuvākajā laikā arī valdībai un valstij tādi resursi būs.Tāpēc šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Ir atbalstīts deputātes Seiles priekšlikums papildināt 54.pantu, kas nosaka, ka zemes nomas maksa par koplietošanā esošo nomājamo daļu zemes reformas gaitā nedrīkst būt augstāka par 5 procentiem no zemes kadastrālās vērtības. Šis priekšlikums ir iestrādāts attiecīgajā komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bunkšs. Tālāk ir priekšlikumi par likuma 55.pantu. Ir atbalstīts deputāta Karnupa priekšlikums, un šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas redakcijā, kas paredz, ka kopējā dzīvokļa īpašnieka maiņas gadījumā īres tiesības šī kopējā dzīvokļa īpašniekiem saglabājas līdz tam laikam, kamēr viņi vai nu privatizē kādu atbrīvojušos dzīvokli, vai arī pašvaldība viņiem ierāda citu piemērotu telpu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 56.pantā deputāta Tomiņa priekšlikums aizstāt trīs gadus ar pieciem gadiem, kuru laikā līdzšinējo nomnieku nav tiesību izlikt no dzīvokļa, netika atbalstīts un saglabājas piecu gadu termiņš. Es atvainojos, saglabājas trīs gadu termiņš šajā likuma pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Godātie deputāti! Šeit šis jautājums ir saistīts ne tik daudz ar privatizāciju un īpašuma formas maiņu kā ar uzņēmējdarbību. Lai cik mēs esam iejutīgi kādreiz pret ārvalstu investētājiem, ārvalstu uzņēmējsabiedrībām, taču attiecībā pret pašu uzņēmējiem mēs esam diezgan bargi un reizēm nepadomājam par reālajām viņu izdzīvošanas iespējām. Ja atceramies, tad attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā tikko mēs izmainījām likumu, nosakot atvieglojumus ārvalstniekiem 10 gadu periodā, un tas burtiski nesen tika izdarīts. Savukārt pašreiz, kad šajās neapdzīvojamās telpās mūsu pašu uzņēmēji ir iekārtojušies, – vai nu tas ir neliels veikals, vai kāda ražotne –, mēs paredzam tikai trīs gadus viņiem dot šo iespēju garantēti veikt savu uzņēmējdarbību. Es tajā pašā laikā domāju, ka daudzi no viņiem, kas ir paņēmuši arī kredītus savas uzņēmējdarbības īstenošanai, ir rēķinājušies ne tikai ar īstermiņa, bet arī ar ilgtermiņa plāniem. Tātad es neticu, ka šos kredītus ar augstiem procentiem viņi paredzējuši atdot trīs gadu laikā, pie tam ņemot vērā, ka pirmajos gados ir gan vislielākie kapitālieguldījumi un investīcijas, gan arī neražojoša rakstura izdevumi, tajā skaitā izdevumi reklāmai un tā tālāk, klientūras piesaistīšanai. Tāpēc es uzskatu, ka ir iespējams, ka pēc trīs gadiem mēs izliekam ārā uzņēmēju, kas šo neapdzīvoto telpu nomā, pirms viņš ir spējis norēķināties par tiem parādiem un kredītiem, ko viņš ir paņēmis, lai izveidotu savu ražotni vai atvērtu savu nelielu tirdzniecības veikalu. Tāpēc es tomēr uzskatu, ka pieci gadi, vismaz puse no tā, ko mēs ejam pretim ārvalstu investētājiem, vismaz pieci gadi, būtu termiņš, kurā viņi varētu norēķināties ar saviem kreditoriem un arī amortizēt jeb atpelnīt to, ko viņi ir ieguldījuši šajās neapdzīvojamās telpās. Un tikai tad viņus varētu nomainīt nākamais īpašnieks, kas, iespējams, iegūs atklātā izsolē šo neapdzīvojamo telpu, kuras nomniekam pašreiz nebūs pirmpirkuma tiesību. Un es baidos, ka galu galā izrādīsies, ka šie trīs – nav svarīgi, trīs vai pieci gadi –, būs veids, kā "atmazgāt" lielas naudas summas, kas ienākušas Latvijā vai ienāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlējās vēl ko teikt? Lūdzu!

J.Bunkšs. Katrā gadījumā par šī panta konkrēto skaitli - trim vai pieciem gadiem – mēs balsosim acīmredzot. Es vienīgi vēlējos pirms balsošanas vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie trīs gadi, šī norma stājas spēkā pēc tam, kad jaunais īpašnieks ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir viens. Otrs, kā jau iepriekšējās normās mēs šeit redzējām, apmēram 15 mēneši, tātad 15 mēneši šobrīd tiek noteikti, kamēr tiek novērtēts pats privatizācijas objekts. Līdz ar to, manuprāt, saglabājot šo piecu gadu normu, tiešām šis uzņēmējdarbības dinamisms, šī attīstība varētu zināmā mērā tikt traucēta. Protams, šeit ir ļoti skaidri redzams, ka te ir zināmas intereses, vienas intereses ir pašreizējiem nomniekiem, otras ir tiem , kuri vēlas nomāt, un tad tālāk viņiem nāk līdzi visas šīs saistības. Protams, par šo jautājumu jāizšķiras Saeimai balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu 56.pantā - trīs gadus aizstāt ar pieciem gadiem. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 10, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Šī panta redakcija līdz ar to paliek iepriekšējā lasījumā?

J.Bunkšs. Šajā gadījumā šī panta redakcija paliek iepriekšējā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 57.pantā atbildīgā komisija ir pieņēmusi Kristiānas Lībanes priekšlikumu svītrot atsauci uz 14.panta sesto daļu, jo tiešām tādas daļas nebija sakarā ar izmaiņām, kuras mēs izdarījām iepriekšējā sēdē. Un komisija iesaka izslēgt otro un trešo daļu saskaņā ar tiem labojumiem, kurus mēs esam izdarījuši iepriekš, proti, tas ir, ka dzīvoklis netiek privatizēts kopā ar visu īrnieku. Līdz ar to šī daļa šajā pantā vairs nav vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk 58.pantā komisija ir atbalstījusi deputāta Karnupa priekšlikumu, kurš nosaka, ka pašvaldību domes (padomes) ir tiesīgas uz savu lēmumu pamata 10 procentus no dzīvojamā fonda atstāt pašvaldību rīcībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk lūdzu!

J.Bunkšs. Un atbildīgā komisija līdz ar šo deputāta Karnupa priekšlikumu precizē arī panta kopējo redakciju.

Sēdes vadītājs. 59.pants.

J.Bunkšs. 59.pantu atbildīgā komisija iesaka izslēgt, līdz ar to arī noraidot Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, jo, kā es jau iepriekš minēju, šajā gadījumā komisija atbalstīja viedokli, ka dzīvokļi nav privatizējami kopā ar īrniekiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

J.Bunkšs. 60.pantā ir noraidīts deputātes Seiles priekšlikums papildināt šī panta pirmo daļu ar jaunu punktu, tas ir, iekļaut šajā privatizācijas institūciju uzskaitījumā Valsts īpašuma fondu. Es gribētu paskaidrot, kāpēc komisija to noraidīja. Tātad šeit, ja mēs runājam par to, ka mēs uzskatām, ka vislabāk un visefektīvāk varēs rīkoties un vistuvāk privatizācijas objektam un tam cilvēkam, tai personai, kas vēlēsies privatizēt dzīvokli, būs pašvaldība, tad tas ir tāds ļoti būtisks faktors, jo šorīt no rīta mums bija komisijas sēde, kurā piedalījās gan valsts īpašuma ministrs, gan Valsts īpašuma fonda vadītājs, un mēs arī uzdevām jautājumu, cik gatavs un kā šobrīd strādā Valsts īpašuma fonds. Atbilde bija tāda, ka tur ir apmēram 400 ierēdņi, kuri šobrīd strādā Rīgā, bet reģionālo struktūru un ierēdņu, kas strādātu kādā citā Latvijas teritorijā, atrastos tur uz vietas un būtu kontaktā gan ar pašvaldībām, gan ar, teiksim, šiem potenciālajiem privatizētājiem, gluži vienkārši nav. Ņemot vērā papildus vēl to, ka ar sava dzīvokļu fonda privatizāciju pašvaldībām būs jānodarbojas šā vai tā, mūsuprāt, nav pamatots uzskats, ka būtu jāveido jauna ierēdņu armija, kura papildinātu šī īpašuma fonda skaitlisko sastāvu. Bez tam vēl viens no argumentiem ir tāds, ka, ja pašvaldības privatizēs arī valsts dzīvojamo fondu, tad lielā mērā tiks integrētas gan visas tās sociālās problēmas, gan arī tehniskās problēmas, kas ir saistītas varbūt ar pārvietošanos, ar maiņu tieši šajā konkrētajā teritorijā. Un to vislabāk nokārtotu tieši pašvaldība, un šeit nevajadzētu mākslīgi nošķirt valsts dzīvojamās mājas un to privatizāciju un veidot kaut kādas citas privatizācijas komisijas tām mājām, kuras privatizē pašvaldības. Tāpēc arī deputātes Seiles priekšlikumu mēs šeit neatbalstījām un noraidījām. Par to komisijā domstarpību nebija.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, jūs izmantosiet trīs minūtes? Vienu minūti, esiet tik laipna! Deputāte Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es šo priekšlikumu iesniedzu tikai tāpēc, ka likums saucas "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". Tātad ir divi īpašnieki - valsts un pašvaldība, bet tas "moris", kurš privatizēs, būs tikai pašvaldība, jo dzīvokļi netiek privatizēti par naudu, tātad tur nav ienākumu. Strādājiet, pašvaldības, melnām mutēm! Ja gadījumā mans priekšlikums tiks noraidīts un Valsts īpašuma fonds negribēs savus dzīvokļus, sev piederošos dzīvokļus, ko Valsts īpašuma fonds pārvalda, privatizēt pats, tad es iesniegšu uz nākamo lasījumu priekšlikumu, ka valsts dzīvokļus privatizē par Valsts īpašuma fonda līdzekļiem. Fondu turēt māk, savus dzīvokļus privatizēt nemāk? (Starpsauciens "Bravo!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 14, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to 60.pants paliek iepriekšējā redakcijā.

J.Bunkšs. Jā, tieši tā, paliek!

Sēdes vadītājs. Un tagad mums vajadzētu vienreiz noreģistrēties, apliecinot savu klātbūtni. Tie, kuri vēlas, jā, jo mums bija Prezidijā problēmas ar dažu deputātu konkrētu reģistrāciju. Viņi bija zālē, bet negribēja reģistrēties, un līdz ar to mums bija plašas diskusijas, un tiešām tā ir deputāta lieta - nereģistrēties. Tā ir otrā reģistrācija. Sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē, bet pēc tam, kolēģi, mums būs jāizskata "Latvijas ceļa" un LNNK frakciju deputātu iesniegums. Deputāti Pēteris Elferts, Bērziņš, Lagzdiņš, es atvainojos, nesaukšu vārdu, Lambergs, Berklavs, Tabūns, Lībane, Žīgurs, Karnups un Stalts lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma. Par to mēs balsosim pēc tam, kad būsim uzklausījuši reģistrāciju, jo vēl ir palikuši mums ne visai daudzi panti. Jūs paši varat izvērtēt situāciju un balsot. Trīs reizes sēdes laikā Prezidijam jāorganizē reģistrācija.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Ir vēlējušies reģistrēties un reģistrējušies deputāti Gundars Bērziņš, Mariss Andersons... Es atvainojos, nav reģistrējušies...

Sēdes vadītājs. Sāksim no gala, lūdzu!

I.Folkmane. Tie deputāti, kuri nav reģistrējušies vai nav vēlējušies reģistrēties, ir šādi: Gundars Bērziņš, Mariss Andersons, Inese Birzniece, Māris Budovskis, Aivars Endziņš, Andris Grots, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Gunārs Meierovics, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Jānis Ārvaldis Tupesis un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Un tagad, lūdzu, izskatīsim deputātu iesniegumu par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Deputāts Kide ir zālē. Nē, viņš... Diemžēl es nevaru ar komentēšanu nodarboties. Par - 60, pret - 5, atturas - 8. Lūdzu, turpinām! Nākamo pantu!

J.Bunkšs. Nākamais pants ir 47.lappusē. 61.pants. Šajā gadījumā ir pieņemts...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, trešā reģistrācija arī vēl būs! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Ir pieņemta Tautas saskaņas partijas frakcijas piezīme un attiecīgie panti, kas šeit norādīti, ir precizēti.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? Nav.

J.Bunkšs. 62.pantā ir pieņemts deputātes Seiles priekšlikums - izslēgt panta pirmās daļas 2.punktu, kas nosaka, ka centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetencē ir sūdzību izskatīšana. Šis pants ir izslēgts pēc deputātes Seiles priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Līdz ar to ir noraidīti deputātes Seiles priekšlikumi, kas ir saistīti ar 62.panta otrās daļas 1.punkta un otrās daļas 4.punkta redakciju. Tie nebūtu balsojami, jo mēs jau esam tos noraidījuši.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Līdz ar to pants ir izteikts jaunā redakcijā, un es vēlos tikai informēt par to, ka atbildīgā komisija ir izslēgusi šī panta attiecīgās daļas un piedāvājusi šo jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 63.pantā deputātes Seiles priekšlikumi arī nebūtu balsojami, jo tie arī ir saistīti jau ar balsojumu par Valsts īpašuma fondu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Līdzīgi ir 64. pantā. Arī šie priekšlikumi nebūtu balsojami, jo tie saistīti ar Valsts īpašuma fondu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. 63. pantā ir gluži tas pats. Priekšlikumi nebūtu balsojami, jo jau iepriekš ir nobalsoti principiāli.

Sēdes vadītājs. Nākamais pants.

J.Bunkšs. Tas pats ir 64. pantā, arī šeit nebūtu vajadzīgs atsevišķs balsojums.

Sēdes vadītājs. 68. pants.

J.Bunkšs. 68. pantā komisija precizē redakciju, aizstājot vārdu "objektīvs" ar "likumīgs".

Sēdes vadītājs. 70.pants.

J.Bunkšs. 70. pantā deputātes Seiles priekšlikums arī nebūtu balsojams, jo tas tāpat ir saistīts ar Valsts īpašuma fondu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 71. pantā ir noraidīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums svītrot šo pantu vai noteikt samaksu vienīgi sertifikātos, ja pircējs to vēlas. Šajā gadījumā galvenā motivācija ir tā, ka sertifikāts nav reāla nauda un jebkurā gadījumā šie izdevumi gulst uz pašvaldības budžetu, respektīvi, uz visu to nodokļu maksātāju pleciem, kuri nevēlas šos dzīvokļus privatizēt vai nedzīvo šādā privatizējamā mājā. Un tāpēc mums likās, ka ir godīgi, ja, izņemot maznodrošinātās personas, visi pārējie sedz šos izdevumus.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija precizējusi šī panta redakciju un vārdu "sagatavošana" papildinājusi šeit ar "tehnisko izpildi".

Sēdes vadītājs. Pieņemts. 71. panta otrā daļa.

J.Bunkšs. 71. pantā deputātes Seiles priekšlikums ir noraidīts. Šeit ir norādīts, ka fiziskās personas norēķinās ar privatizācijas sertifikātiem, bet juridiskās personas – latos. Motivācija ir, manuprāt, tieši tā pati, ko es minēju iepriekš par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu attiecībā uz šo pantu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti, es negribu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, bet tomēr redzot, kā pieaug zemes iemērīšanas cenas cilvēkiem, un redzot, ka ir jāmaksā naudā par zemes iemērīšanu, man ļoti negribētos, lai cilvēkiem, privatizējot savu dzīvokli, par šo tehnisko dokumentu noformēšanu būtu jāmaksā latos. Tādēļ mans ierosinājums ir – un es ļoti lūdzu to atbalstīt, – noteikt, ka fiziskās personas ir tiesīgas norēķināties ar sertifikātiem. Ja jau reiz finansējam no valsts budžeta, kā es jau teicu iepriekšējā uzstāšanās reizē, šeit vajadzētu piešaut klāt arī Valsts īpašuma fondu. Tie ir tie avoti, no kuriem varētu fiziskās personas finansēt, - no valsts budžeta vai no īpašuma privatizācijas fonda. Bet ar latiem vajadzētu maksāt juridiskajām personām. Un tāpēc lai fiziskās personas samaksā ar nekur neliekamajiem sertifikātiem, tām būs vieglāk šo dzīvokli privatizēt.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP). Arī mēs, mūsu frakcijā, noņemam savu priekšlikumu tikai tāpēc, lai atbalstītu deputātes Seiles priekšlikumu, un aicinām arī atbalstīt šo variantu, ka fiziskās personas ir tiesīgas norēķināties ar sertifikātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es domāju tā, ka taisnīgi būtu, ja mēs spertu solīti pretī tiem, kuri ar latiem nevar samaksāt, tātad mazturīgajiem. Komisija tādu solīti ir spērusi. Bet tie, kas var privatizēt par daudziem miljoniem nedzīvojamo fondu, varēs arī samaksāt 15 latus par šo dokumentu nokārtošanu. Tādēļ arī komisija ierosina, ka mazturīgie var maksāt ar privatizācijas sertifikātiem, bet pārējām personām jāmaksā ar latiem. Es domāju, ka mums jāpieiet, vadoties no šī pragmatiskā apsvēruma. Ne visi iedzīvotāji ir mazturīgi. Es domāju, ka mums nevajadzētu šeit nonivelēt.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pašreiz man bija ļoti interesanti noklausīties kolēģa Lagzdiņa uzstāšanos. Bet, mīļie, es tā nesaprotu, kas ir mazais bizness, kas ir vidējais, cik viņš ir liels? Vai pēc metrāžas vai resnuma, vai naudas maka, vai apgrozījuma? Kas tagad ir mazturīgais? Un kur ir tā robeža? (No zāles deputāts Lagzdiņš: "Likumā noteikts") Bet es ļoti piekrītu Lagzdiņa kungam, nu, vajag, ko tad tādi bagāti vīri... lai tik maksā latos! Un es jūs aicinu atbalstīt. Tādiem nabagiem, kas grib privatizēt par ceriņu lapām Unibanku, tiem dosim par sertifikātiem.

Es lūdzu, atbalstiet Seiles priekšlikumu, lai varētu vienreiz kaut cik godīgi izlietot tos sertifikātus, ko mēs labi sen esam... ne mēs, bet mūsu priekšteči ir radījuši, un lai viņiem vismaz iet uz priekšu tas darbs. Bet vienreiz taču būsim godīgi, strādāsim, lai tauta necieš tik daudz kā tagad, kad par dažām simtdaļām dažu soļu attālumā par zemes iemērīšanu ir jāmaksā 10 latu.

Sēdes vadītājs. Vairāk nav pieteikušies deputāti runāt? Debates ir pabeigtas. Referents vēlas vēl ko teikt.

J.Bunkšs. Šeit no tribīnes, manuprāt, deputāte Seile izteica tādu ļoti interesantu priekšlikumu. Viņa pieminēja Privatizācijas fondu. Es domāju, ka šis priekšlikums tiešām ir vērts, lai viņu apspriestu, lai padomātu par to, vai šie tehniskie izdevumi nav sedzami no Privatizācijas fonda. Un tāpēc man noteikti būtu lūgums varbūt Seiles kundzei apsvērt, un es domāju, ka arī mēs paši komisijā apspriedīsim iespēju šo tehnisko sagatavošanu segt no Privatizācijas fonda līdzekļiem. Bet nekādā gadījumā es nevaru šobrīd ieteikt Saeimai atbalstīt to redakciju, kāda ir šeit ierakstīta, ka fiziskajām personām... tātad šeit nav domātas maznodrošinātās vai mazturīgās personas... visām fiziskajām personām ir jānorēķinās... viņas var norēķināties par tehnisko sagatavošanu ar privatizācijas sertifikātiem. Es vēl vienu reizi atkārtoju, ka tā nav reāla nauda un, vienalga, šie izdevumi guls uz mūsu pašu pleciem.

Kas attiecas uz Privatizācijas fondu,jā... Bet šādu redakciju tad mums vajadzētu iestrādāt uz trešo lasījumu. Šajā gadījumā es aicinu atbalstīt komisijas variantu un deputātes Seiles priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! 71. panta otrajā daļā tekstu aiz vārdiem "mājas privatizācija" izteikt sekojošā redakcijā: "fiziskās personas norēķinās ar privatizācijas sertifikātiem, bet juridiskās personas- latos". Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 10, atturas - 13. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk par 73. pantu. Komisija ir daļēji atbalstījusi deputātes Seiles priekšlikumu, jau iepriekš 61. panta daļā ierakstot daļu no šeit izteiktā priekšlikuma, kā arī to, ka sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība ir izslēdzama no centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetences. Bet līdz ar to tātad šo administratīvo strīdu izskatīšana paliek pašvaldības domes (padomes) kompetencē. Un līdz ar to šajā nodaļā atbildīgā komisija visās tajās vietās, kur ir minēta centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija, to ir attiecīgi aizstājusi ar pašvaldības domes (padomes) kompetenci. Bet 72. panta redakcija ir arī kopumā precizēta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes par šo redakciju? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 74. pantā deputātes Seiles priekšlikums ir pieņemts daļēji. Mēs nepiedāvājam izslēgt pilnībā šos pantus, kas nosaka, kāda ir strīdu izskatīšanas kārtība, bet tajā daļā, ka tā tiek izslēgta no centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetences, mēs esam priekšlikumu atbalstījuši, attiecīgi grozot redakciju pantā un visā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 77. pants. Sakarā ar to, ka mēs 73. pantu esam izteikuši jaunā redakcijā, šis pants un šīs normas ir iekļautas 73. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 78. pantā komisija daļēji ir atbalstījusi deputātes Lībanes priekšlikumu tajā nozīmē, ka pants papildināts ar jaunu daļu, kas nosaka, ka tie strīdi, kurus izskata administratīvi, ir izskatāmi tiesā tikai pēc tam, kad pašvaldība ir ar viņiem tikusi galā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Lībane piekrīt? Deputātiem nav iebilžu? Nav.

J.Bunkšs. Deputātes Seiles priekšlikums par 78. panta 9. punktu ir daļēji pieņemts, jo centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija ir izslēgta no šī panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Tālāk!

J.Bunkšs. Komisija ir precizējusi visa panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 80.pantā komisija daļēji ir atbalstījusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu un precizējusi panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

J.Bunkšs. 60.lapaspusē deputātes Seiles priekšlikums par 81.pantu ir noraidīts. Par to mēs konceptuāli esam nobalsojuši jau iepriekš.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Līdz ar to paliek tikai atbildīgās komisijas priekšlikums pārejas noteikumus papildināt ar jaunu 3.punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā jāsagatavo attiecīgie normatīvi, es atvainojos, attiecīgie noteikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Līdz ar to ir pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Bunkšs. Pirms es nosaucu šo termiņu trešajam lasījumam, es vēlos pateikties kolēģiem un visiem tiem, kuri iesniedza priekšlikumus par šo maratonu divu ārpuskārtas sēžu garumā. Tāpat gribu pateikties arī Prezidijam par atbalstu, organizējot šīs ārpuskārtas sēdes, un es ceru uz jūsu sadarbību arī turpmāk, gatavojot trešo lasījumu. Esmu pārliecināts, ka mēs lielāko daļu problēmu esam noņēmuši un trešajā lasījumā mums būs iespēja runāt tikai par tādām ļoti specifiskām un detalizētām lietām, kas neaizņems lielu laiku. Tāpēc es piedāvāju šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu 12. maiju. Divpadsmitais maijs ir piektdiena. Tā ir nedēļas nogale, un komisija pēc tam var strādāt pie priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu pret šo termiņu? Nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pieņemts.

Lūdzu reģistrāciju! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Gundars Bērziņš, Mariss Andersons, Inese Birzniece, Māris Budovskis, Aivars Endziņš, Andris Grots, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Kristiana Lībane...

Sēdes vadītājs. Deputāte Lībane ir zālē.

I.Folkmane. Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Andris Piebalgs, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Jānis Ārvaldis Tupesis, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks ir ieradies. Lūdzu, atzīmējiet!

Godātie kolēģi! 26.aprīļa ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Pavasara sesijas pirmā kārtējā sēde notiks rīt, 27.aprīlī, un sēdes sākums pulksten 9.00. Uz redzēšanos!