Lai sējam labestību, lai sējam mīlestību, lai nesam gaišumu tālāk tautā!

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Godātie Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri, virsnieki un kavalieri!

Dāmas un kungi!

Godātie klātesošie!

Man ir tas gods jūs šodien sveikt šajā vēsturiskajā dienā, kad mēs atgriežamies ar šo svēto misiju telpās, kas piedzīvojušas daudz skaistu brīžu, telpās, kurās pirms daudziem gadu desmitiem nāca Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, lai saņemtu šo augsto Latvijas valsts apbalvojumu.

Ir pagājuši daudzi gadi. Ir pagājuši arī pieci gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošas dienas. Tie pieci gadi, kuros katrs no jums ir ielicis savu sirdi, savu pārliecību, savu darba mīlestību, savu drosmi, kuros katrs ir kaut ko devis Latvijai un kaut ko ņēmis arī sev.

Šajās dienās, kad mēs apbalvojam 57 Latvijas labākos dēlus un meitas, es gribētu jūs noteikti sveikt un mazliet atcerēties, kādi bijuši šie pieci gadi. Mēs it kā esam daudz strādājuši un ikdienā nemanām, cik tomēr tālu esam tikuši uz priekšu. Mēs esam izveidojuši savu patstāvīgu, neatkarīgu ekonomiku, mēs esam izveidojuši savas valsts bruņotos spēkus. Mēs esam izveidojuši savu finansu un monetāro sistēmu, beidzot mēs esam radījuši un stiprinājuši savas valsts diplomātisko korpusu, kas jau tālu izgājis pasaulē ar Latvijas vārdu uz lūpām un stiprina, veido Latvijas tēlu visos kontinetos.

Es gribētu šajā dienā sveikt tieši šos 57 apbalvotos, kuru vidū ir gan ārsti, gan diplomāti, gan skolotāji, gan zinātnieki. Un man gribas teikt, ka man būtu daudz lielāks gandarījums, ja mēs šodien būtu spējuši šajā zālē sveikt daudz vairāk cilvēku. Un pirmkārt jau tos, kuri stāvēja pie Latvijas neatkarības šūpuļa. Tos, kuri pirms pieciem gadiem 4.maijā turēja roku uz pults gan tiešā, gan pārnestā nozīmē un nolēma: Latvijai būt! Un mēs visi Latvijā skaitījām — cik ir par un cik ir pret. Un par šo pārliecību katrs no šiem cilvēkiem ir pelnījis mūsu valsts augstāko apbalvojumu. Bet es ticu, ka pienāks šis brīdis un mēs paspēsim visiem pateikt paldies. Par to mums nebūtu nedz jāvairās, nedz jākaunās.

Bet visas lielās cīņas, panākumi un visas mūsu dienas un nedienas nebūtu ne graša vērtas, ja visu to mēs nedarītu mūsu tautas, mūsu zemes vārdā, ja mēs nespētu pasargāt savus bāreņus, ja mēs nespētu aizsargāt savus invalīdus, savus sirmgalvjus, ja mēs nespēsim dot jaunatnei izglītību, ja mēs nevarēsim dot jaunatnei visu, lai tā spētu Latviju veidot tālāk. Tikai tad, ja mēs spēsim sasniegt patiesu garīgumu, ja mēs spēsim savu sirdsbalsi padarīt par visas valsts balsi, šī ordeņa svētība būs vēl lielāka.

Jum šodien pasniegtais ordenis nedod nekādas privilēģijas, nedz materiālās, nedz arī kādas citas. Bet šis ordenis mums visiem uzliek jaunus pienākumus. Un, ja arī kaut kas nav bijis pareizi, ja arī kādu māktu rūpes par to, ka ne viss ir tā, kā vajadzētu, lai šis ordeņa spožums un ordeņa spēks tomēr dara mūs stiprākus, varonīgākus un izturīgākus.

Es gribētu jūs šovakar visus sveikt un mudināt — sējiet labestību, sējiet to, jau sākot ar šovakaru, sējiet mīlestību un nesiet gaišumu tālāk tautā!

Es gribētu pateikties jūsu vecākiem, jūsu tuvuniekiem, jūsu mātēm un tēviem par to, ka viņi ir stāvējuši blakus jūsu priekos un bēdās. Un kopā ar jums, ja ne šeit, tad domās ir ar jums. Es arī gribētu pateikties visiem tiem, kas mūs šodien dzird gan Eiropā, gan Austrālijā, gan Amerikā, jo daudzi mūsu tautieši nav varējuši šodien atbraukt. Bet es zinu, ka pienāks diena, kad mēs ar viņiem šeit pat tiksimies, un viņi saņems šo godam nopelnīto balvu.

Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa domes vārdā es jūs aicinu saņemt jūsu godam nopelnītos apbalvojumus!

\Ministru prezidents Māris Gailis:

Augsti godājamais Prezidenta kungs,

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un virsnieki,

dāmas un kungi!

Esmu patiesi gandarīts, ka šovakar man ir iespēja jūs sveikt sakarā ar augstā apbalvojuma saņemšanu.

20. gadsimts tuvojas savai izskaņai tāds, kāds nu tas ir bijis — asiņains, nežēlīgs, nodevības un melu pārbagāts, bet vienlaikus arī bezgala skaists un patiesas varonības caurstrāvots. Vēstures fakti bezkaislīgi liecina, ka arī citi gadsimti bijuši tādi paši, taču mēs esam 20. gadsimta bērni un nesam sevī sava laikmeta spožumu un postu.

Smaga ir tāda atbildības nasta, dažbrīd šķiet — pat pārāk smaga. Taču vairumam cilvēku būtiski ir vārdi, kas likti arī Triju Zvaigžņu ordeņa devīzē: "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm".

Es saprotu, ka katram var būt sava zvaigzne, uz kuru tiekties, — katram cilvēku kopumam, katrai tautai var būt tāda zvaigzne. Bet ir kopīgais, kas mūs paceļ pāri atšķirībām. Tā ir tālā, bet visuresošā gaisma, uz kuru cilvēks tiecies kopš Pasaules radīšanas.

Katra jauna diena nāk ar savām rūpēm un darbiem, un bieži vien gaismas aicinājums piemirstas, māc nogurums un vienaldzība. Bet pat visbezcerīgākajās situācijās tālā zvaigzne atrod cilvēkus, kuros gruzdošo nemieru pārvērš darbīgā, radošā liesmā.

Tā ikvienam var apzināti vai neapzināti pienākt brīdis, kad viņš pārvēršas lāpā un dod gaismu citiem. Kad uzveļ plecos smagāku nastu, nekā cilvēks spēj izturēt, un tomēr nes.

Jā, nereti gadās, ka pateicības vietā šāds lāpas nesējs tiek sabradāts. Bet brīdis ir bijis, un šis brīdis ir bijis skaists!

Triju Zvaigžņu ordenis nav lēts spīgulis, ko vienaldzīga varas mašinērija dāļā pa labi un pa kreisi. Tā ir valsts augstākā atzinība par darbu gaismas labā.

Varbūt šis darbs ir bijis īss un liktenīgs zibsnis cilvēka pretrunīgajā mūžā. Varbūt. Bet izsvītrot un aizmirst to nevar.

Paldies jums visiem!

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — pasniedzot ordeni Ufem Ellemanam Jensenam

Vakar, 3.maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Saeimas Baltajā zālē pasniedza II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Ufem Ellemanam Jensenam.

Pasniedzot augsto apbalvojumu, Guntis Ulmanis teica:

Godātais Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Elleman Jensena kungs!

Dāmas un kungi!

Šajās dienās Latvija atskatās uz savas neatkarības pieciem gadiem. Tā piemin visus tos cilvēkus, kuru prāts, darbs un mīlestība ir palīdzējuši mums atgūt un veidot savu valsti. Mēs izvērtējam šajā laikā paveikto un reizē lūkojamies rītdienā ar apziņu, ka mūsu nākotne sakņojas mūsu pagātnē, mūsu darbos un mūsu draugos.

Un šodien mums ir iespēja paust savu pateicību vienam no Latvijas lielākajiem draugiem, vienam no Latvijas neatkarības lielākajiem atbalstītājiem un, cerams, vienam no mūsu galvenajiem sabiedrotajiem arī nākotnē.

Ufes Ellemana Jensena vārds katram latvietim saistās ar mūsu valsts atgriešanos demokrātiskajā pasaulē. Ar Latvijas pirmajiem nedrošajiem soļiem starptautiskajos forumos un ārvalstu varas gaiteņos. Ellemans Jensena kungs bija Latvijas diplomātu un politiķu draugs, padomnieks un skolotājs tajās dienās, kad viņiem šo draudzību, padomu un atbalstu visvairāk vajadzēja. Gan tad, kad Baltijas pārstāvji ar savu nelegālo klātbūtni starptautiskajos forumos nervozēja lielvalstis. Gan tad, kad mums vajadzēja risināt pagātnes mantojuma problēmas.

Dānijas atbalsts Latvijai bija vienlīdz pamatīgs gan mūsu neatkarības pirmajā pavasarī, gan tad, kad mūsu brīvību apdraudēja tanki. Nav nekā vērtīgāka par nelaimē iegūtu draugu,— vēstī latviešu tautas paruna. Bet ir arī paruna, ka draugu ir vieglāk iegūt, nekā nosargāt.

Elleman Jensena kungs, pasniedzot Jums mūsu Dzimtenes augstāko apbalvojumu, es gribu pateikties Jums par Jūsu lielo ticību mūsu neatkarībai. Ir vairāki izskaidrojumi tam, kāpēc latvieši tik svētas tur trīs zvaigznes. Viena ir brīvības simbols. Otra ir mūsu darba tikums. Bet trešā, man gribas ticēt, ir mūsu draugi.

Šīs zvaigznes mirdzēs tik ilgi, kamēr mēs turēsim cieņā šīs trīs svētās lietas. Apbalvojums Jums vienlaikus ir arī Latvijas tautas pateicība Dānijai. Tā ir atzinība mūsu labākajiem un uzticamākajiem draugiem — Ziemeļvalstīm — par nesavtību, draudzību un atbalstu.

Paldies par to darbu, ko Jūs esat veicis Latvijas labā! Es ar lielu gandarījumu atceros mūsu kopīgo darbu līdz šim. Un ar lielu pārliecību ceru uz tikpat interesantu, spraigu un patīkamu sadarbību nākotnē.

Es un visi šeit klātesošie Jūsu draugi novēlam Jums arī turpmāk daudz panākumu, labu veselību un tālāku uzplaukumu Jūsu zemei.

* * *

Ufe Ellemans Jensens no visas sirds pateicās par viņam parādīto cieņu un atzīmēja, ka ir patīkami un zīmīgi, ka Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts trim Dānijas pilsoņiem. Kā minēja Jensena kungs, Dānija ar apbrīnu vēro, cik pārliecinoši Latvija atkal ieņem savu vietu pasaules saimē.