Eiropas integrācijas jaunais dinamisms un situācija mūsdienu Latvijā

\Papildus pie konferences materiāliem "LV" vakardienas, 3.maija, numurā

Ārlietu ministra Valda Birkava noslēguma runa starptautiskajā konferencē par valsts investīcijām

Priekšsēdētāja kungs!

Jūsu ekselences!

Dāmas un kungi!

Uzskatu, ka man ir parādīts liels gods, dodot iespēju uzstāties augsti godātās un cienījamās auditorijas priekšā un runāt konferences noslēgumā, kas veltīta valsts investīcijām Latvijā 1995.—1997.gadā. Gribētu uzskatīt visu cienījamo viesu piedalīšanos šajā konferencē Rīgā kā apstiprinājumu pieaugošai interesei par mums kā nākotnes partneriem no G-24 valstu valdību, starptautisko finansu institūciju, ārvalstu banku un fondu puses. Tāpat es gribētu atzinīgi novērtēt šo augstā līmeņa konferenci, kuras rezultāti sniegs mums lielākas iespējas sadarbībai nākotnē un stiprinās Latvijas ekonomisko situāciju tās ceļā uz Eiropu un starptautisko sabiedrību kopumā.

Noslēdzot šo konferenci, gribētu, pirmkārt, sākt ar atskatu 1992.gadā, kad notika pirmā G-24 valstu augsta līmeņa tikšanās par ekonomikas attīstības virzieniem Latvijā pēdējo četru gadu laikā. Tāpat vēlos sniegt īsu ieskatu Latvijas ārpolitikas attīstībā pēdējā laikā. Otrkārt, gribētu izmantot šo izdevību, lai izteiktu dažas domas par Eiropas integrācijas jauno dinamismu un aplūkot pašreizējo attīstību dažādos starptautiskos ekonomikas forumos. Treškārt, gribētu pievērsties šīsdienas konferences tematam.

Pirmkārt, Latvijas ekonomiskā un politiskā attīstība laika posmā no pēdējās G-24 valstu tikšanās 1992.gadā līdz šodienai.

Kopš 1991.gada rudens, kad Latvija atguva savu neatkarību, situācija ir mainījusies ļoti būtiski.

Mēs esam sasnieguši pilnīgi jaunu situāciju. Mūsu neatlaidīgā stabilizācijas politikas īstenošana ir nesusi augļus. Produkcijas apjoms ir sācis pieaugt, strauji ir samazinājusies inflācija un būtiski palielinājušās bruto starptautiskās rezerves.

Šī G-24 valstu tikšanās ir organizēta, lai diskutētu par problēmām attiecībā uz mūsu ekonomikas kardinālu uzlabošanos, proti, valsts investīciju programmu Latvijā, lai nodrošinātu stabilitāti, ko stiprina liberāla ekonomiskā politika un Latvijas pakāpeniska integrācija pasaules sabiedrībā, to visu atbalsta nozīmīgākie politiskie spēki un plašas sabiedrības aprindas.

Otrkārt, gribētu pievērst jūsu uzmanību Eiropas integrācijas jaunajam dinamismam un pašreizējiem attīstības virzieniem starptautiskajos ekonomiskajos forumos.

1994.gadā mēs bijām aculiecinieki ievērojamam ekonomiskās politikas pagriezienam uz starptautiskiem ekonomikas forumiem. Visas trīs Baltijas valstis aizsāka jaunu laikmetu, parakstot Brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, kas iezīmēja:

1) pakāpenisku attīstības procesa sākumu, kas ved uz Eiropas Savienības paplašināšanos;

2) efektīvas dalības sākumu globālajā ekonomikā.

Viens no nozīmīgākajiem Latvijas uzdevumiem ir savu iespēju robežās samazināt atšķirības, kas pastāv starp Latviju un Eiropas Savienības valstīm, vienlaicīgi saglabājot un attīstot mūsu valstisko identitāti. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, taču tā izpilde gan veicinās Latvijas prestiža celšanos starptautiskā mērogā, gan padarīs to konkurētspējīgu ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Šim nolūkam Latvijas Ārlietu ministrijā ir izveidots un sācis darboties Eiropas Integrācijas birojs. Mēs skaidri apzināmies integrācijas procesa sarežģītību, kā arī to, ka mēs esam uzsākuši tikai sagatavošanas darbus.

Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību atziņai, ka veiksmīgai ekonomiskajai pārveidei un ekonomiskajai sadarbībai ir jāatrodas valsts ārpolitikas veidošanas centrā un tām jānotiek ciešā saistībā ar mūsu starptautiskās integrācijas posmiem.

Pirms mēs domājam par jaunām problēmām, mums jābūt noskaņotiem pozitīvi un ar cerībām jālūkojas nākotnē. Gaidāmā Latvijas līdzdalība GATT līgumā Pasaules tirdzniecības organizācijā šī gada beigās nodrošinās mūs ar vēl lielākām paplašinātas tirdzniecības un lielāku investīciju iespējām.

ES paplašināšana, brīvās tirdzniecības ieviešana trijās Baltijas valstīs, muitas ūnijas radīšana tuvākā nākotnē, tirdzniecības līgumi ar EFTA un CEFTA valstīm, Skandināvijas un Baltijas sadarbības attīstība piedāvā jaunas iespējas ekonomiskajai attīstībai un savstarpējai sadarbībai.

Mēs uzskatām, ka kopīga komunikāciju tīkla infrastruktūras veidošana Baltijas jūras reģionā palīdz sagatavot līdzdalību ES paplašināšanā, nostiprinot Ziemeļbaltijas Eiropas dimensiju.

Treškārt, valsts investīciju programma.

Pievēršoties šīsdienas konferencei, īpašu uzmanību mēs veltījām valsts investīcijām. Lai atjaunotu un attīstītu Latvijas infrastruktūru, ir nepieciešams ievērojams valsts investīciju pieaugums. Valsts investīciju programma, kas tiek iesniegta šajā konferencē, galveno uzmanību veltī to investīciju prioritātei, kas ir plānotas, reāli novērtējot pieejamos resursus, kā arī lēmumu projektiem, kas balstīti uz saprātīgiem ekonomiskajiem kritērijiem.

Konferences nobeigumā es vēlētos atgādināt galvenos pieturas punktus, kas saistīti ar valsts investīciju politiku Latvijā. Programmā ir iekļauti visi investīciju projekti, kurus valdība ir iecerējusi īstenot laikā no 1995. līdz 1997.gadam, un tās pamatā ir nozaru ministriju piedāvātie investīciju projekti. Programma paredz, ka galvenā prioritāte ir transporta un enerģijas nozarēm. Latvijas atgriešanās Eiropā sniedz mums lielas ekonomiskās attīstības iespējas, bet vienlaicīgi pieaug prasības transporta infrastruktūras attīstīšanai atbilstoši ES standartiem. Īpašu uzmanību izpelnījās starptautiskā maģistrāle"Via Baltica", kas savieno Ziemeļvalstis ar Rietumeiropu. "Via Baltica" projektam ir liels politisks atbalsts mūsu valstī gan valstiskās, gan starptautiskas politikas kontekstā. Investīciju projekti tiek radīti arī enerģētikas nozarē, lai palīdzētu samazināt enerģijas zudumus un uzlabotu enerģijas saglabāšanu. Galvenie projekti vides aizsardzības jomā iekļauj ūdens apgādes uzlabošanu un ūdens attīrīšanas iekārtu celtniecību. Investīciju projekti tiek veidoti arī citās nozarēs: izglītībā, veselības aizsardzībā, drošībā un kultūrā.

Šodien mums bija iespēja noklausīties daudz runu par makroekonomikas situāciju mūsu valstī, par Latvijas ekonomikas un finansu politiku, valsts investīciju programmas struktūru un prioritātēm, programmai vajadzīgajiem resursiem un nepieciešamību pēc ārvalstu finansējuma, kā arī par specifiskiem valsts investīciju programmā iekļautajiem projektiem, ārvalstu palīdzību tehniskajā nodrošinājumā, kā arī ar ES saistītiem jautājumiem. Jautājumus, kas saistīti ar nozaru stratēģijām un prioritārajiem investīciju projektiem, atsevišķo paralēlo konferences sesiju laikā apsprieda Latvijas ministri, augsta līmeņa valdības amatpersonas, G—24 valstu valdību pārstāvji, starptautisko finansu organizāciju, ANO Attīstības programmas pārstāvji un citi dalībnieki.

Mums bija liels prieks piedalīties šajā konferencē, un es esmu pārliecināts, ka tā atstās pozitīvu iespaidu uz mūsu attiecībām. Apsveicot sevi ar veiksmīgu darba nobeigumu, mums ir jāsaprot, ka tas ir tikai ceļa sākums. Latvijā notiek nepārtrauktas pārmaiņas, un pārmaiņas pasaulē noris straujāk nekā jebkad agrāk. Uzlabojumi infrastruktūrā, vidē, izglītībā, veselības aizsardzībā un citās jomās notiek vienlaicīgi ar mūsu tuvināšanos Eiropai. Tas rada mums jaunas problēmas un sniedz jaunas iespējas. Mums ir jāuzsāk šo problēmu risināšana. Un nepieciešamības gadījumā ir jābūt gataviem piemēroties spēles noteikumiem. Es vēlētos izteikt cerību, ka, turpinoties auglīgiem un konstruktīviem dialogiem nākotnē, šodien aizsāktais darbs dos savstarpēji izdevīgus rezultātus.

Šodien mēs apspriedām valsts investīciju programmu, kā arī nepieciešamo ārvalstu finansējumu programmā iekļautajiem projektiem. VIP ir kļuvusi par izšķirošo līdzekli Latvijas ekonomikas infrastruktūras attīstībai un dzīves līmeņa paaugstināšanai, izmantojot sociālās infrastruktūras atjaunošanu un paplašināšanu.

Mēs saprotam, ka ekonomiskās pārveides process, kurā valsts pašlaik ir iesaistīta, nenotiek bez bremzējošam parādībām; mēs labi apzināmies tās ekonomiskās grūtības un politiskos sarežģījumus, kas mūsu sabiedrībai ir jāpārdzīvo, lai pārveidotos pēc vairāk nekā piecdesmit gadu ilga kļūdainas un maldīgas politikas perioda.

Neskatoties uz to, ir veikti nozīmīgi soļi fundamentālas pārveides virzienā. Pagaidām šī procesa rezultāts ir maz jūtams.

Mēs ticam, ka ir ļoti svarīgi, lai ekonomisko reformu un stabilizācijas programmā, ko atbalsta SVF, turpinātos iezīmētais ekonomiskās pārveides process. Mēs esam pārliecināti, ka ar nepārtrauktu starptautiskās kopienas un it īpaši G—24 valstu atbalstu mēs spēsim progresīvi un būtiski īstenot savas ekonomiskās programmas un nepieciešamās reformas.

Noslēdzot šo konferenci, visas Latvijas valdības vārdā es vēlētos pateikties Eiropas Savienībai par finansiālo un morālo atbalstu, ko Latvija ir saņēmusi, lai organizētu šo augsta līmeņa konferenci. Atļaujiet man arī izteikt pateicību konferences organizētājiem — Latvijas Ekonomikas ministrijai un atbildīgajai darba grupai. Īpašu paldies es gribētu pateikt jums visiem — valsts investīciju konferences dalībniekiem, kuri palīdzēja šo konferenci pabeigt ar tik veiksmīgiem rezultātiem.