Ministru kabineta instrukcija Nr. 2

Rīgā 2001.gada 13.februārī (prot. Nr. 7, 11.§)

Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība

Izdota saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 35.panta otro un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī instrukcija nosaka ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību, kā arī pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas izveidošanas kārtību ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanai valsts pārvaldes iestādē (turpmāk — iestāde).

2. Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas (turpmāk — novērtēšana) mērķis ir novērtēt ierēdņa darbību un tās rezultātus noteiktā laikposmā un noteikt ierēdņa mācību un karjeras attīstības vajadzības, lai uzlabotu un sekmētu ierēdņa darbību iestādes mērķu sasniegšanā un funkciju izpildē. Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, pārcelšanu amatā, ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpes piešķiršanu.

II. Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšana

3. Ierēdņa darbību un tās rezultātus reizi gadā — pārbaudes termiņa beigās un kārtējā novērtēšanā — novērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija (turpmāk — komisija). Komisiju izveido iestādes vadītājs, un tās sastāvā ir ierēdņa tiešais vadītājs, kas vada komisiju, iestādes speciālists personālvadības jautājumos, kā arī citas personas pēc iestādes vadītāja ieskatiem.

4. Iestādes vadītāja darbību un tās rezultātus ne retāk kā reizi divos gados — pārbaudes termiņa beigās un kārtējā novērtēšanā — novērtē komisija, kuru izveido attiecīgais ministrs. Ministrs ieceļ komisijas vadītāju. Valsts kancelejas direktora un Eiropas integrācijas biroja direktora darbību un tās rezultātus novērtē komisija, kuru izveido Ministru prezidents.

5. Iestādes vadītāja vērtēšanas komisijas sastāvā ir ne mazāk kā pieci locekļi no to personu saraksta, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu apstiprinājis Ministru kabinets.

6. Komisijas vadītājs nosaka novērtēšanas intervijas laiku un vietu un nodrošina ierēdnim iespēju tai sagatavoties.

7. Pirms novērtēšanas intervijas ierēdnim un komisijai izsniedz novērtēšanas veidlapas (1.pielikums).

8. Ierēdnis un komisija novērtēšanas veidlapas aizpilda, ņemot vērā tiesību aktos un iepriekšējā novērtēšanas protokolā noteiktos uzdevumus un to izpildes rezultātus.

9. Novērtēšanas intervijas laikā ierēdnis un komisija, argumentējot viedokļus, pārrunā jautājumus, kas minēti novērtēšanas veidlapās. Ja intervijas laikā ierēdņa vai komisijas viedoklis atšķiras no novērtēšanas veidlapās sniegtajām atbildēm, ierēdnis vai komisija norāda atšķirības attiecīgās novērtēšanas veidlapas sadaļā "Piezīmes intervijas laikā".

10. Komisija, pamatojoties uz novērtēšanas veidlapās norādīto un ievērojot attiecīgajam ierēdņa amatam nepieciešamo prasmju īpatsvaru, novērtēšanas protokolā (2.pielikums) sniedz ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtējumu, nosaka uzdevumus nākamajam gadam, mācību vajadzības un karjeras attīstību.

11. Novērtēšanas protokolu paraksta komisijas locekļi un ierēdnis, apliecinot, ka ir iepazinies ar to. Novērtēšanas protokolu apstiprina iestādes vadītājs. Ja novērtē iestādes vadītāja darbību, novērtēšanas protokolu apstiprina attiecīgais ministrs, bet Valsts kancelejas direktora un Eiropas integrācijas biroja direktora novērtēšanas protokolu apstiprina Ministru prezidents.

12. Aizpildītās novērtēšanas veidlapas un novērtēšanas protokols glabājas iestādes personālvadības struktūrvienības lietvedībā. Iestādes personālvadības speciālists pēc pieprasījuma izsniedz ierēdnim un tā tiešajam vadītājam vai citai personai attiecīgo dokumentu kopijas.

III. Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtējuma izmantošana

13. Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtējumi (turpmāk — novērtējums) ir šādi:

13.1. A — darba izpilde visās jomās pārsniedz prasības attiecīgajā nozarē;

13.2. B — darba izpilde atsevišķās jomās pārsniedz prasības attiecīgajā nozarē, bet pārējās jomās noris saskaņā ar prasībām attiecīgajā nozarē;

13.3. C — darba izpilde noris saskaņā ar prasībām attiecīgajā nozarē;

13.4. D — darba izpilde ne visās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē, darba izpildē nepieciešami uzlabojumi;

13.5. E — darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

14. Ja kārtējā novērtēšanā ierēdņa novērtējums ir E, pēc sešiem mēnešiem tiek veikta atkārtota novērtēšana. Iestādes vadītāja, iestādes vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka atkārtota novērtēšana pēc sešiem mēnešiem tiek veikta, ja kārtējā novērtēšanā novērtējums ir bijis D vai E. Ja atkārtotā novērtēšanā novērtējums ir E, bet iestādes vadītāja, iestādes vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka novērtējums ir D vai E, tiek pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam. Ja iestāde vai Valsts civildienesta pārvalde ierēdnim nevar piedāvāt citu amatu, ierēdnis tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam.

15. Ja ierēdnim, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu un par kuru ir pieņemts lēmums par tā atstāšanu amatā, kārtējā novērtēšanā novērtējums ir E, tiek pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam un ierēdnis tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu. Lēmums par iestādes vadītāja, iestādes vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu un par kuru ir pieņemts lēmums par tā atstāšanu amatā, neatbilstību ieņemamajam amatam un atbrīvošanu no ierēdņa amata sakarā ar valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu tiek pieņemts, ja kārtējā novērtēšanā tā novērtējums ir D vai E.

16. Ja pārbaudes termiņa beigās ierēdņa amata pretendenta novērtējums ir A, B, C vai D, iestāde ierosina Valsts civildienesta pārvaldei piešķirt pretendentam ierēdņa statusu. Ja iestādes vadītāja, iestādes vadītāja vietnieka, struktūrvienības vadītāja un viņa vietnieka novērtējums pārbaudes termiņa beigās ir A, B vai C, iestāde ierosina Valsts civildienesta pārvaldei piešķirt pretendentam ierēdņa statusu. Ja novērtējums ir E, ierēdnis tiek atbrīvots no amata. Iestādes vadītājs, iestādes vadītāja vietnieks, struktūrvienības vadītājs un viņa vietnieks tiek atbrīvots no amata, ja novērtējums ir D vai E.

17. Lēmumu par ierēdņa kvalifikācijas pakāpes paaugstināšanu pieņem, ja ierēdņa novērtējums ir A, B vai C. Ja ierēdņa novērtējums ir D vai E, ierēdnis nevar pretendēt uz kvalifikācijas paaugstināšanu.

18. Lēmumu par ierēdņa pārcelšanu citā amatā pieņem atbilstoši ierēdņa novērtējumam.

19. Iestādes vadītājs nodrošina ierēdnim iespēju celt kvalifikāciju, ievērojot novērtēšanas protokolā noteiktās mācību vajadzības.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.KRŪMIŅŠ