Valsts saimnieciskās darbības revīziju departamenta kolēģijas lēmums

Rīgā 1995.gada 25.aprīlī Revīzijas lieta: nr.5.1–2/28

Par Aizsardzības ministrijas rīcību ar Latvijas Republikas īpašumu, kas pārņemts no Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem

Valsts saimnieciskās darbības revīziju departamenta kolēģija šādā sastāvā: I.Griķis — departamenta direktors, kolēģijas locekļi: Dz.Levrence — vecākā valsts revidente, V.Vilciņš — vecākais valsts revidents, I.Klēģeris — vecākais valsts revidents, A.Pudāne— vecākā valsts revidente, E.Bernāne — valsts revidente,

piedaloties departamenta direktora vietniekam, Valsts kontroles padomes loceklim V.G r a s i m, juridiskās daļas vadītājai I.K a l n i ņ a i, Aizsardzības ministrijas Celtniecības un apsaimniekošanas departamenta direktoram A.Čupānam, Aizsardzības ministrijas Celtniecības un apsaimniekošanas departamenta direktora vietniekam L.P a v i l o n i m, Aizsardzības ministrijas NBS Finansu un budžeta pārvaldes priekšnieka vietniekam E.V a i v a d a m, Aizsardzības ministrijas NBS Juridiskās daļas priekšniekam I.G r a v a m un sekretārei–revidenta palīdzei R.L ī c e i,

izskatot pārbaudes materiālus par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas rīcību ar Latvijas Republikas īpašumu, kas pārņemts no Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem (turpmāk tekstā — ārvalstu militārie formējumi), kurus apkopoja vecākais valsts revidents, kolēģijas loceklis I.K l ē ģ e r i s,

konstatēja:

1. Neskatoties uz lielu skaitu Latvijas Republikas parlamenta un valdības dokumentu, kas bija pieņemti, lai nodrošinātu ārvalstu militāro formējumu pārziņā bijušā īpašuma pārņemšanas Latvijas Republikas īpašumā likumību un kontrolētu šā procesa norisi, pārņemšanas process nav noritējis saskaņā ar likumiem un tiesību aktiem, kā rezultātā ir radušies būtiski sarežģījumi pārņemtā īpašuma uzskaitē, īpašuma un lietošanas tiesību noformēšanā un valsts īpašuma lietderīgā izmantošanā.

2. Sakarā ar to, ka nav izveidota precīza pārņemto objektu uzskaites sistēma un nav sagatavoti ekonomiski pamatoti priekšlikumi par pārņemto objektu turpmāko izmantošanu, ir izveidojusies situācija, ka lielākā daļa LR Aizsardzības ministrijas pārziņā pārņemto objektu (57 no 69) nav nodoti tās valdījumā vai lietošanā ar valdības lēmumiem, kā rezultātā rīcībā ar šiem objektiem ir pieļauti būtiski likumpārkāpumi un valsts īpašumam un valsts budžetam ir radīts zaudējums:

2.1. Savlaicīgi nepārņemot Jūras sporta kluba slēgto peldbaseinu Rīgā, Daugavgrīvā (Rīgas pilsētas Kurzemes rajona pašvaldība, valdes priekšsēdētājs O.Caune, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs V.Pavlovskis) prettiesiskas darbības rezultātā valsts īpašumam radīts zaudējums aptuveni Ls 74 700 (precīzs zaudējumu aprēķins jāveic ekspertiem);

2.2. Patvaļīgi nojaucot būves Daugavgrīvas kara ostā, (Aizsardzības ministrs V.Pavlovskis) zaudējums ir aptuveni Ls 37 500 (precīzs zaudējumu aprēķins jāveic ekspertiem);

2.3. Iznomājot valsts īpašumu uzņēmējsabiedrībām, neievērojot likuma prasības, zaudējums valsts budžetam ir Ls 31 269 mēnesī (aprēķins veikts, pamatojoties uz pārbaudē konstatētajiem nomas līgumiem);

2.4. Ir pamats uzskatīt, ka:

2.4.1. nomas maksa par iznomāto valsts īpašumu ir noteikta zemāka nekā attiecīgā vietā un laikā pastāvošā tirgus nomas maksa;

2.4.2. ieņēmumi par iznomāto īpašumu, ņemot vērā to, ka tos nekontrolēja Aizsardzības ministrija, varēja tikt izmantoti amatpersonu, kas pārstāv iznomātāju, savtīgās interesēs;

2.5. Sakarā ar to, ka Aizsardzības ministrija nekustamo īpašumu nav reģistrējusi likumdošanas noteiktā kārtībā un nav noformējusi lietošanas tiesības uz zemi, tā nemaksā ne īpašuma, ne zemes nodokli likumu "Par īpašuma nodokli" un "Par zemes nodokli" noteiktā kārtībā, tā radot būtiskus zaudējumus pašvaldību budžetiem.

3. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994.gada 11.janvāra noteikumu nr.32 8.punkts uzlika par pienākumu Finansu ministrijai kontrolēt valsts nekustamā īpašuma izmantošanu, Latvijas Republikas Finansu ministrija nav nodrošinājusi efektīvu valsts nekustamā īpašuma izmantošanas kontroli. Kolēģija, izvērtējot atskaites ziņojumu, amatpersonu paskaidrojumus un pārbaudes materiālus, pamatojoties uz 1993.gada 28.oktobra likuma "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu" 33.pantu,

nolēma:

1. Atzīt, ka pārbaudē atklātie likumu un tiesību aktu pārkāpumi atspoguļoti pareizi, un apstiprināt pārbaudes atzinumu.

2. Latvijas Republikas Ministru kabinetam:

2.1. Nodrošināt likumu un tiesību aktu, kas pieņemti sakarā ar ārvalstu militāro formējumu objektu pārņemšanu Latvijas Republikas īpašumā, izpildi vai arī pārstrādāt tos, un pieņemt tiesību aktus, kuru izpilde būtu reāli nodrošināma.

2.2. Uzdot tās pilnvarotai institūcijai, pamatojoties uz apsekošanas un uzskaites dokumentos fiksētiem zaudējumiem valsts īpašumam, pieprasīt atbildību no amatpersonām saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

2.3. Paātrināt juridiski un ekonomiski izsvērtu noteikumu "Par valsts nekustamā īpašuma valdījumu" pieņemšanu (šie noteikumi ir uzrādīti Ministru kabineta 1994.gada 11.janvāra noteikumos nr.32).

2.4. Izvērtēt Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas rīcību ar valsts īpašumu.

3. Latvijas Republikas Finansu ministrijai un Valsts īpašumu fondam:

3.1. Nodrošināt valsts nekustamā īpašuma uzskaites un izmantošanas kontroli atbilstoši spēkā esošai likumdošanai.

3.2. Sekot, lai nomas maksa par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas apakšstruktūru iznomāto īpašumu likumdošanas noteiktajā kārtībā tiktu ieskaitīta valsts budžetā.

3.3. Lai tiesiski nodrošinātu rīcības ar valsts īpašumu likumību un lietderību, iesniegt valdībā likumprojektu par papildinājumiem likuma "Par uzņēmējdarbību" 36.pantā, izsakot šo pantu šādā redakcijā:

"Ienākumi, kurus uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kā arī citas juridiskās vai fiziskās personas guvušas no nereģistrētas uzņēmējdarbības, uzņēmējdarbības ar nomātu valsts īpašumu, ja nomas līgums nav reģistrēts likumdošanas aktos noteiktā kārtībā, vai no uzņēmējdarbības bez speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas likums, tiek ieskaitīti valsts budžetā."

4. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai:

4.1. Likumdošanas noteiktā kārtībā uzteikt Aizsardzības ministrijas apakšstruktūru nelikumīgi noslēgtos nomas līgumus un, saskaņojot ar Latvijas Republikas Finansu ministriju, likumdošanas noteiktā kārtībā noslēgt tos atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu".

4.2. Saņemtās nomas maksas ieskaitīt valsts budžetā un turpmāk nodrošināt nomas maksas par iznomāto valsts īpašumu ieskaitīšanu valsts budžetā atbilstoši spēkā esošai likumdošanai.

4.3. Sadarbībā ar Finansu ministriju un pašvaldībām sakārtot īpašuma un lietošanas tiesības uz nekustamo īpašumu atbilstoši spēkā esošai likumdošanai.

4.4. Izskatīt amatpersonu, kas nav nodrošinājušas likumu un tiesību aktu izpildi attiecībā uz rīcību ar valsts īpašumā pārgājušiem ārvalstu militāro formējumu objektiem, atbilstību ieņemamajiem amatiem.

4.5. Nodrošināt pamatlīdzekļu savlaicīgu uzskaiti atbilstoši Latvijas Republikas Finansu ministrijas Valsts kases departamenta 1994.g. 1.jūlija rīkojumam nr.20.

5. Latvijas Republikas Valsts kontrolei veikt revīzijas atsevišķās Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās saimnieciskās struktūrās.

6. Kolēģijas lēmumu un atzinumu nosūtīt Latvijas Republikas 5. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ministru kabinetam, Ģenerālprokuratūrai, valsts īpašuma valsts ministram, Finansu ministrijai, Valsts īpašuma fondam, Aizsardzības ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Rīgas Domei.

Lēmumu var pārsūdzēt Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts saimnieciskās darbības revīziju departamentā saskaņā ar likumu "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu".

Departamenta direktors I.Griķis

Kolēģijas locekļi:

vecākā valsts revidente Dz.Levrence

vecākais valsts revidents V.Vilciņš

vecākais valsts revidents I.Klēģeris

vecākā valsts revidente A.Pudāne

valsts revidente E.Bernāne