Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 23-22

Jelgavā 2023. gada 21. decembrī (prot. Nr. 13, 3. p.)

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar
Atkritumu apsaimniekošanas likuma
8. panta pirmās daļas 3. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi (turpmāk – saistošie noteikumi) nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo un videi kaitīgo preču atkritumu, dalīti savākto, sadzīvē radīto liela izmēra, bioloģisko un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu dalītās savākšanas kārtību Pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – Pašvaldības teritorija);

1.2. prasības sadzīves atkritumu savākšanai, tai skaitā arī minimālo atkritumu savākšanas biežumu, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;

1.3. kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir:

2.1. organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2.2. nodrošināt Pašvaldības autonomās funkcijas – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana Pašvaldības iedzīvotāju interesēs – izpildi;

2.3. noteikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu īpašumu;

2.4. veicināt sadzīves atkritumu rašanās samazināšanu, atkārtotu izmantošanu, dalītu vākšanu un šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, dabas resursu efektīvu izmantošanu un atkārtoti lietojamu materiālu atgriešanu apritē, lai samazinātu sadzīves atkritumu poligonā "Brakšķi" apglabājamo atkritumu daudzumu;

2.5. nodrošināt bīstamo atkritumu savākšanu, veidojot ekoloģiski drošu vidi.

3. Saistošie noteikumi attiecas uz visiem atkritumu radītājiem un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Pašvaldības teritorijā.

4. Pašvaldības teritorijā ir noteikta viena atkritumu apsaimniekošanas zona.

5. Saistošajos noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošos normatīvajos aktos un to definīcijas saistošajos noteikumos netiek atkārtotas.

6. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem, saistošajos noteikumos lietoti šādi termini:

6.1. Atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Pašvaldības teritorijā un kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju atkritumu apsaimniekošanai;

6.2. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs – atkritumu poligona "Brakšķi" apsaimniekotājs, kas veic Pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus;

6.3. Atkritumu konteiners – īpaša tvertne ar paceļamu vāku, kas paredzēta nešķirotu sadzīves vai dalīti vākto atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai;

6.4. Dalīti savācamo atkritumu veidi – atbilstoši tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;

6.5. Dalīti vākto atkritumu savākšana – dalīti vāktu atkritumu savākšana tiek veikta, izmantojot speciālus konteinerus un īpaši marķētus maisus (izņemot bioloģiskiem atkritumiem), kuru marķējums atbilst valstī noteiktām vadlīnijām un noteikumiem;

6.6. Atkritumu urna – ugunsdroša atkritumu tvertne sīko sadzīves atkritumu savākšanai, kas novietota pie ēkas fasādes, soliņiem vai autobusu pieturās un citās publiskās vietās;

6.7. Liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra dēļ nav iespējams ievietot atkritumu radītāja lietošanā nodotajā atkritumu konteinerā (mēbeles, matrači, sadzīves priekšmeti un citi līdzīgi atkritumi);

6.8. Mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – būvdarbu vai remontdarbu veikšanas procesā radušies atkritumi;

6.9. Bioloģiskie atkritumi – bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, viesnīcu, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, kafejnīcu, ēdnīcu u.c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;

6.10. Daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā ir divi un vairāk dzīvokļi, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas;

6.11. Individuālā māja – savrupmāja, kas paredzēta dzīvošanai;

6.12. Šķiroto atkritumu savākšanas laukums – speciāli aprīkota iežogota vieta, kur dalīti savāc un īslaicīgi uzglabā dažādu veidu atkritumus pirms to turpmākās transportēšanas;

6.13. Sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts – speciāli aprīkota vieta, kur konteineros dalīti savāc un īslaicīgi uzglabā dažādu veidu sadzīves atkritumus pirms to pārvadāšanas;

6.14. Pasākuma organizators – fiziska vai juridiska persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu neatkarīgi no īpašuma piederības;

6.15. Sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus (sadzīves ķīmija un tās iepakojums, dzīvsudraba termometri, dienas gaismas lampas, dzīvsudraba spuldzes, nederīgie medikamenti, laku, krāsu, organisko šķīdinātāju, augu aizsardzības līdzekļu, fotoķimikāliju atkritumi u.c.);

6.16. Videi kaitīgi preču atkritumi – visa veida nolietotās riepas, baterijas un akumulatori, mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, transportlīdzekļu apkopes atkritumi – motoreļļas, smēreļļas vai materiāli, kas ir ar tām piesārņoti, eļļas filtri.

6.17. Sezonāli izmantojami īpašumi – īpašumi, ko izmanto noteiktā laikā vasaras sezonā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim vai ziemas sezonā no 1. novembra līdz 31. martam (vasarnīcas, mazdārziņi u.c.).

7. Atkritumu savākšana Pašvaldības teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu sadzīves atkritumu savākšanas infrastruktūru:

7.1. sadzīves atkritumu konteineru novietnes;

7.2. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus;

7.3. šķiroto atkritumu savākšanas laukumus;

7.4. atsevišķi novietotus atkritumu konteinerus, kas paredzēti konkrētai atkritumu plūsmai (piemēram, tekstila atkritumiem, sadzīvē radītajiem bīstamajiem atkritumiem, bioloģiskiem atkritumiem);

7.5. īpaši marķētus maisus, kas paredzēti konkrētai atkritumu plūsmai, izņemot bioloģiskiem atkritumiem.

8. Atkritumu savākšanas veids un atkritumu savākšanā izmantotā infrastruktūra tiek noteikti līgumā, kuru atkritumu apsaimniekotājs ir noslēdzis ar atkritumu radītāju vai tā pilnvaroto personu.

9. Liela izmēra atkritumi, sadzīvē radušies bīstamie, videi kaitīgo preču atkritumi un mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi savācami atsevišķi no citiem atkritumiem, izmantojot:

9.1. īpaši šim nolūkam paredzētus atkritumu konteinerus;

9.2. ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņotus citus savākšanas veidus;

9.3. ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu saskaņotu vietu, kas nodrošina to apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.

10. Sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:

10.1. Nešķirotiem sadzīves atkritumiem:

10.1.1. no daudzdzīvokļu mājām – vienu reizi nedēļā;

10.1.2. no juridiskām personām – vienu reizi četrās nedēļās;

10.1.3. no individuālajām mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

10.1.4. no sezonāli izmantojamiem īpašumiem – atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, šajā sezonā atkritumu izvešanu nodrošinot vienu reizi četrās nedēļās, saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja izvešanas grafiku.

10.2. Bioloģisko atkritumu konteineru iztukšošanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:

10.2.1. no daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskās ēdināšanas iestādēm – vienu reizi nedēļā;

10.2.2. no juridiskām personām – pēc nepieciešamības;

10.2.3. no individuālajām mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

10.2.4. no sezonāli izmantojamiem īpašumiem atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, nodrošinot atkritumu izvešanu vienu reizi četrās nedēļās.

10.3. Atkritumu apsaimniekotājs savāc dalīti vāktos sadzīves atkritumus ne retāk kā vienu reizi divpadsmit nedēļās.

10.4. Atkritumu apsaimniekotājs savāc tekstila atkritumus ne retāk kā reizi četrās nedēļās vai trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

10.5. Atkritumu apsaimniekotājs liela izmēra atkritumus savāc:

10.5.1. no daudzdzīvokļu mājām – vismaz vienu reizi divās nedēļās vai par papildus maksu trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja izvešanas grafiku;

10.5.2. no individuālajām mājām un sezonāli izmantojamiem īpašumiem – vismaz vienu reizi četrās nedēļās pēc pieprasījuma saņemšanas, saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja izvešanas grafiku.

11. Ja atkritumu radītājs noslēdz līgumu par iesaistīšanos atkritumu dalītās savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīra, metāla, stikla iepakojums) saskaņā ar saistošo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti vai kompostēti 22. punktā noteiktajā kārtībā, atkritumu apsaimniekotājs samazina 10.1. punktā noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu, nosakot divas reizes mazāku atkritumu izvešanas biežumu attiecībā pret minētajā punktā norādīto, ja atkritumu radītājs izteicis šādu vēlēšanos.

12. Marķētu priekšapmaksas maisu izmantošana pieļaujama tikai kā atkritumu savākšanas veids papildus līgumā noteiktajam.

13. Dalīti savāktie atkritumi (t.sk. papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, bioloģiskie atkritumi), mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi, liela izmēra atkritumi pēc to savākšanas nonāk atkritumu apsaimniekotāja īpašumā.

14. Pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi nogādājami sadzīves atkritumu poligonā "Brakšķi".

15. Pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, saistošajiem noteikumiem, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

II. Atkritumu radītāju un valdītāju pienākumi

16. Atkritumu radītājam vai valdītājam ir šādi pienākumi:

16.1. piedalīties un iekļauties Pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas, tai skaitā dalītas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus, tai skaitā bioloģiskos atkritumus, noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru Pašvaldībai ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

16.2. segt visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus (piemēram, dalīti vāktos atkritumus – papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, tekstils);

16.3. nodrošināt, ka sadzīves atkritumi tiek ievietoti atkritumu konteineros un konteinera vāks aizvērts.

17. Atkritumu radītāji un valdītāji šķiro atkritumus un nogādā tos speciāli tam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktos, konteineru novietnēs vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumos.

18. Atkritumu radītājam, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, ir pienākums vienoties ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku vai pārvaldnieku par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu apsaimniekošana un maksājumu veikšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu vai patstāvīgi, ievērojot dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu, slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par tās darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

19. Atkritumu radītājiem un valdītājiem ir aizliegts:

19.1. izvietot (izmest) atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

19.2. ierīkot patvaļīgas atkritumu izgāztuves, aprakt atkritumus, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes;

19.3. ievietot atkritumus atkritumu veidam neatbilstošajā konteinerā;

19.4. nesaskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, iznest ārpus sava nekustamā īpašuma visa veida sadzīves atkritumus, tai skaitā bioloģiskos atkritumus, kā arī novietot tos ielas braucamās daļas malā;

19.5. jebkādā veidā dedzināt atkritumus, tai skaitā atkritumu konteineros, atkritumu urnās, ugunskuros;

19.6. pastāvīgi novietot atkritumu konteinerus uz ielas braucamās daļas vai braucamās daļas malā (izņemot vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums un ir saskaņots ar Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju);

19.7. ievietot sadzīves atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, medicīnas atkritumus, liela izmēra atkritumus, mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, ražošanas atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie vai videi kaitīgu preču atkritumi;

19.8. jebkādā veidā bojāt vai iznīcināt atkritumu konteinerus;

19.9. ievietot savus atkritumus konteineros, kas paredzēti cita nekustamā īpašuma apkalpošanai, ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai kas ir citu personu īpašumā;

19.10. cieši sablīvēt atkritumus atkritumu konteineros, ievietot lielāku atkritumu tilpumu nekā paredzēts, kas neļauj aizvērt konteinera vāku;

19.11. ievietot sadzīves atkritumu konteineros ārstniecības vai veterinārās iestādēs radušos medicīnas atkritumus;

19.12. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros;

19.13. veikt darbības, kas ir pretrunā ar saistošajos noteikumos un citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un vides piesārņojumu.

20. Gadījumā, ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē noteikumu 19.3., 19.10. un 19.12. apakšpunktā minēto aizliegumu pārkāpumu, atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības par šādu atkritumu konteineru iztukšošanu noteikt papildus samaksu, saskaņā ar noslēgto atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu radītāju.

III. Nekustamā īpašuma īpašnieka un nekustamā īpašuma pārvaldnieka pienākumi

21. Nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, lietotājam, pārvaldniekam vai to pilnvarotai personai, papildus šo saistošo noteikumu II nodaļā noteiktajam, ir šādi pienākumi:

21.1. noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Atkritumu apsaimniekošanas līgums ir jāslēdz par katru īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu, ja tajā atrodas dzīvojamā māja vai notiek saimnieciskā darbība;

21.2. iegūstot nekustamo īpašumu, kurā atrodas dzīvojamā māja (izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamā māja) vai tiek veikta saimnieciskā darbība, 1 (viena) mēneša laikā no nekustamā īpašuma iegūšanas dienas noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

21.3. pēc Pašvaldības vai atkritumu apsaimniekotāja pieprasījuma sniegt ziņas par deklarēto iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nomniekiem, kā arī komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, saistībā ar radītajiem atkritumu veidiem un daudzumu;

21.4. vienoties par nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu, ņemot vērā radīto atkritumu daudzumu un izvešanas biežumu, ne retāk kā noteikts saistošo noteikumu 10. punkta apakšpunktos;

21.5. uzturēt kārtībā lietošanā nodotos atkritumu konteinerus, ļaunprātīgi nepasliktinot to stāvokli.

21.6. nodrošināt šādas konteineru izvietošanas prasības:

21.6.1. sadzīves atkritumu konteineru novietnes izveidot atbilstoši normatīvo aktu un Pašvaldības apbūves noteikumu prasībām, kā arī uz cietas pamatnes, lai nodrošinātu konteinera pārvietošanu;

21.6.2. nodrošināt specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem, dienās, kad tiek veikta atkritumu savākšana;

21.6.3. uzturēt kārtībā pievedceļus un konteineru atrašanās vietas.

21.7. savlaicīgi vienoties par atkritumu izvešanas biežuma vai atkritumu konteineru skaita vai tilpuma maiņu, gadījumā, ja mainās radīto atkritumu apjoms.

22. Atkritumu radītājiem, ja tie neiesaistās organizētajā bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir jākompostē bioloģiskie atkritumi sava īpašuma teritorijā, nodrošinot, ka tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī citu personu mantai.

23. Lai apliecinātu saistošo noteikumu 22. punkta izpildi, atkritumu radītājs iesniedz atkritumu apsaimniekotājam apliecinājumu, kurā norāda īpašuma adresi, plānoto komposta apjomu m³ gadā, pievienojot kompostēšanas vietas foto fiksāciju.

24. Publiskajā ārtelpā radušos bioloģiskos atkritumus ir atļauts savākt un kompostēt tikai ar Pašvaldību saskaņotās vietās.

25. Pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs neatbild par atkritumos pazudušajiem priekšmetiem, kā arī neatbild par to personu veselību, kuras nodarbojas ar šo priekšmetu meklēšanu.

IV. Pasākuma organizatora pienākumi

26. Pasākuma organizators pirms pasākuma rīkošanas ir jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu konteineru izvietošanu pasākuma vietā un pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu (arī dalīti savākto) izvešanu.

27. Pasākuma organizators nodrošina pasākuma laikā radīto atkritumu savākšanu un izvešanu no pasākuma norises vietas, kā arī attiecīgās teritorijas sakopšanu ne vēlāk kā 12 (divpadsmit) stundu laikā pēc pasākuma noslēguma.

V. Atkritumu apsaimniekotāja pienākumi

28. Atkritumu apsaimniekotājs veic atkritumu apsaimniekošanu Pašvaldības teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, saistošajiem noteikumiem un noslēgto līgumu starp Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju.

29. Atkritumu apsaimniekotājs, atbilstoši noslēgtajam līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ar Pašvaldību, nodrošina atkritumu radītājiem vai valdītājiem iespēju iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un izmantot šim nolūkam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktus, laukumus, citus individuālajām mājām piemeklētus risinājumus (piemēram, atkritumu dalītās vākšanas konteineri, speciāli marķēti maisi), bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmu, kuru izveidojis atkritumu apsaimniekotājs, iesaistīties atkritumu apsaimniekotāja rīkotajās akcijās un izmantot citus atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos pakalpojumus.

30. Atkritumu apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

30.1. slēgt līgumus ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, lietotāju, pārvaldnieku vai ar to pilnvaroto personu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu, piemērojot normatīvajos aktos paredzētā kārtībā noteikto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, uz termiņu, kas nav garāks par līguma termiņu, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un Pašvaldību;

30.2. nodrošināt dalītu atkritumu vākšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un noslēgto līgumu starp Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju;

30.3. slēgt līgumus ar pasākumu organizatoriem par publisko pasākumu laikā radušos atkritumu apsaimniekošanu;

30.4. izvest atkritumu savākšanas konteinerus saskaņā ar grafiku;

30.5. savākt konteineru iztukšošanas laikā uz zemes nokritušos atkritumus;

30.6. uzstādīt, labot un nomainīt sadzīves atkritumu konteinerus, ja minētie konteineri nav citas personas īpašums, kā arī veikt konteineru dezinfekciju atbilstoši līguma nosacījumiem;

30.7. gadījumos, ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka savstarpēji noslēgtajā līgumā nolīgtais atkritumu konteineru iztukšošanas reižu skaits noteiktajā laika periodā neatbilst faktiski radītajam atkritumu daudzumam, informēt nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, lietotāju, pārvaldnieku vai to pilnvaroto personu par tādu konteineru iztukšošanas savākšanas reižu skaitu, kas atbilst faktiski radīto atkritumu apjomam, bet ne mazāk kā noteikts saistošo noteikumu 10. punktā;

30.8. atkritumu izvešanu veikt laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00, izņemot gadījumus, kad tehnisku apsvērumu vai avārijas apstākļu dēļ nav iespējams atkritumu savākšanu veikt šajā laikā;

30.9. atkritumu apsaimniekotājam, savācot atkritumus, aizliegts bojāt ēkas (būves), to labiekārtojumu, apstādījumus un apstādījumu elementus;

30.10. ziņot Pašvaldībai un atbildīgajiem dienestiem par gadījumiem, kad atkritumu radītāji, nekustamā īpašuma īpašnieki, valdītāji, lietotāji, pārvaldnieki vai to pilnvarotās personas neievēro saistošos noteikumus vai savstarpēji noslēgtos līgumus par atkritumu apsaimniekošanu;

30.11. sadarbībā ar Pašvaldību un Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru izglītot atkritumu radītājus, tajā skaitā veikt iedzīvotāju apmācību un izplatīt informatīvos materiālus par atkritumu apsaimniekošanu, īpaši par sadzīves atkritumu dalītu vākšanu, saskaņā ar Pašvaldības noslēgtā līguma prasībām.

VI. Prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanai un šķirošanai

31. Atkritumu dalītā vākšana veicama atbilstoši prasībām, ko noteicis atkritumu apsaimniekotājs.

32. Atkritumu radītājam vai valdītājam iesaistoties atkritumu dalītajā vākšanā, ir pienākums ievērot Pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja izstrādātās atkritumu dalītas savākšanas sistēmas noteikumus.

33. Atkritumu radītājiem, kas darbojas sabiedriskās ēdināšanas (restorānu, kafejnīcu, ēdnīcu u.c.), pārtikas vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, pārtikas apstrādes un ražošanas jomā, ir pienākums dalīti vākt bioloģiskos atkritumus, kas rodas to saimnieciskās darbības rezultātā, un noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par šo atkritumu izvešanu, ievērojot normatīvajos aktos un atkritumu apsaimniekotāja noteiktās prasības attiecībā uz šo atkritumu apsaimniekošanu.

34. Saskaņojot ar Pašvaldību jauna atkritumu dalītās vākšanas veida ieviešanu un attiecīgo atkritumu konteineru krāsojumu vai apzīmējumu, atkritumu apsaimniekotājs vienu mēnesi pirms pakalpojuma uzsākšanas par to informē atkritumu radītājus vai valdītājus, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

VII. Prasības sadzīvē radušos bīstamo un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanai

35. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču atkritumu radītājs vai valdītājs:

35.1. atdala šos atkritumu veidus no citu veidu atkritumiem;

35.2. uzglabā tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī citu personu mantu;

35.3. nogādā tos speciāli paredzētās bīstamo atkritumu apsaimniekošanas vietās, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos vai slēdz līgumu ar personu, kura ir saņēmusi attiecīgu atļauju veikt bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu;

35.4. sedz visas ar sadzīves bīstamo un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas, ja tādas paredzētas, t.i., ja to apsaimniekošana netiek segta ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas ietvaros.

VIII. Prasības liela izmēra sadzīves atkritumu un mājsaimniecībā radītu būvniecības atkritumu apsaimniekošanai

36. Liela izmēra sadzīves atkritumi, kā arī mājsaimniecībā radītie būvniecības atkritumi, jāsavāc atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem, izvešanu saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju.

37. Liela izmēra sadzīves atkritumu īslaicīga novietošana pie sadzīves atkritumu konteineriem, vai citā šim nolūkam paredzētajā vietā, atkritumu radītājam ir atļauta tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, lietotāju vai pārvaldnieku saskaņotā vietā ne ātrāk, kā divas dienas pirms atkritumu apsaimniekotāja grafikā plānotās atkritumu izvešanas dienas.

38. Aizliegts mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumus un liela izmēra atkritumus ievietot sadzīves atkritumu konteineros, kā arī tos novietot citās tam neparedzētās vietās.

39. Atkritumu apsaimniekotājs mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu un liela izmēra atkritumu konteinerus novieto tā, lai netraucētu gājēju un transporta līdzekļu kustību.

IX. Prasības bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai

40. Bioloģisko atkritumu radītājam vai valdītājam jāpiedalās bioloģisko atkritumu dalītas savākšanas sistēmā. Bioloģiskie atkritumi ir jānodala no citiem sadzīves atkritumiem un jāievieto atbilstošos konteineros.

41. Atkritumu apsaimniekotājs dalīti vāktus bioloģiskos atkritumus nogādā tam paredzētā pārstrādes iekārtā sadzīves atkritumu poligonā "Brakšķi" vai nogādā speciāli ierīkotā kompostēšanas laukumā, ja šāds laukums ir izveidots Pašvaldības teritorijā.

42. Atkritumu radītājs bioloģiskos atkritumus var kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā, nodrošinot, ka netiek radīts kaitējums videi, apdraudējums cilvēku dzīvībai, veselībai vai citu personu mantai. Saražoto kompostu izmanto tikai paša saimnieciskajām vajadzībām. Ja kompetentā iestāde konstatē normatīvo aktu pārkāpumus, kompostēšana tiek aizliegta līdz šo pārkāpumu novēršanai.

X. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu

43. Maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kurā tiek ietvertas visas izmaksas par nešķiroto un dalīti savākto atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas un pārstrādes, kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, Pašvaldība nosaka ar lēmumu.

44. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu par vienādu maksu visiem sadzīves atkritumu radītājiem, atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Pašvaldību.

45. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju.

46. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs ierosināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas ne biežāk kā 1 (vienu) reizi gadā, ja mainās atkritumu apsaimniekotāja atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un apsaimniekotājs izmaiņu pieprasījumu var pamatot ar attiecīgu atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinu. Gadījumos, kad maksa mainās saskaņā ar grozījumiem atkritumu apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, attiecīgās izmaiņas tiek piemērotas ar to spēkā stāšanās dienu.

47. Pašvaldība 2 (divu) mēnešu laikā pēc saistošo noteikumu 46. punktā minētā atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķina saņemšanas lemj par atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu un lēmumu 3 (trīs) darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē Pašvaldības tīmekļvietnē.

48. Apstiprinātā atkritumu apsaimniekošanas maksa stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc saistošo noteikumu 43. punktā minētā lēmuma publicēšanas Pašvaldības tīmekļvietnē, ja lēmumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

49. Atkritumu apsaimniekotājs vismaz 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš informē atkritumu radītājus vai valdītājus par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām.

XI. Noslēguma jautājumi

50. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jelgavas pilsētas pašvaldības 2015. gada 12. novembra saistošie noteikumi Nr. 15-18 "Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Rāviņš

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada 21. decembra saistošo noteikumu Nr. 23-22 "Jelgavas valstspilsētas pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi"
paskaidrojuma raksts

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Rāviņš