27. aprīļa sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.67.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Iesniedzēju vārdā tikai pāris komentāru pie šī jau ļoti sasāpējušā jautājuma par skolotāju algām. Mēs iesakām atbalstīt šī pieprasījuma steidzamību, jo, pirmām kārtām, nav pildītas Ministru kabineta un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības agrākās vienošanās par to, kādā veidā šis jautājums būtu risināms.

Otrām kārtām, "Latvijas ceļš" daudzkārt ir uzsvēris, ka izglītība ir viena no tā politiskajām prioritātēm.

Un trešām kārtām, tas ir, protams, pats galvenais – tā nav tikai "Latvijas ceļa" politiskā prioritāte, kā es ceru, bet tā ir visas Latvijas sabiedrības un Latvijas valsts politiskā prioritāte, jo no panākumiem izglītības sfērā ir atkarīgi Latvijas panākumi tautsaimniecībā, robežu apsardzē, lauksaimniecībā un jebkurā citā jautājumā.

Skatoties, kādā veidā Latvija virzās uz Eiropu un Eiropas Savienību un cik šis process būs sarežģīts, izglītība un kvalifikācija ir vienīgais veids, ar ko mēs varam Eiropā konkurēt, jo mēs nevaram konkurēt nedz ar milzīgiem dabas resursiem, nedz ar zemes dzīlēm, nedz ar milzīgu teritoriju, nedz ar lielu militāru varenību. Un, ja šo jautājumu mēs pienācīgi nenovērtējam, ja to nenovērtē šī valdība, tad arī nākamajai valdībai būs ārkārtīgi grūti šos jautājumus risināt.

Tādēļ es ieteiktu atbalstīt šī pieprasījuma steidzamību, lai pēc septiņām dienām mēs varētu noklausīties izglītības ministra un Ministru prezidenta biedra kā politiski atbildīgas personas viedokli šajā jautājumā, un ne tikai no formālās puses – par dažiem procentiem šurp vai turp, bet tieši par šo politisko pusi – ir vai nav šis jautājums politiska prioritāte un vai nav laiks risināt šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Praktiski es varētu piekrist gandrīz visam tam, ko teica Grīnblata kungs par prioritātēm un par šī jautājuma svarīgumu, bet realitāte ir tāda, ka skolotāji praktiski visvairāk ir uztraukušies par savu nākotni. Un viņu nākotne un tas, cik varēsim mēs, parlaments, izdalīt, ir lielā mērā saistīts ar budžeta ienākumiem, un to mēs visi brīnišķīgi zinām.

Jautājums ir ļoti nopietns. Uz šo brīdi tiešām skolotāji nav saņēmuši mazāk un, ja kaut kur ir saņēmuši mazāk, tad tas ir rupjš pārkāpums, konkrēts pārkāpums, par kuru vajadzētu ziņot ministrijai un attiecīgi šo pārkāpumu izlabot. Tāpēc, neiebilstot pret šī jautājuma svarīgumu un izskatīšanas nepieciešamību, es ļoti lūgtu šo jautājumu izskatīt parastajā kārtībā komisijā un pēc tam attiecīgi šeit atklāt debates, lai šī jautājuma izskatīšanai sagatavotos visi deputāti, ne tikai ministrs, kurš ir, es domāju, gatavs atbildēt uz jautājumiem, un arī jautājumu iesniedzēji.

Tātad lūgums ir nebalsot par steidzamību. Tas jau nenozīmē, ka mēs, balsojot pret steidzamību, balsojam pret svarīgumu. Jautājums jau nezaudē savu svarīgumu, vienkārši tas iet parastajā secībā, un nākošajā reizē šis jautājums neapšaubāmi tiks izskatīts visā tā nopietnībā.

Tātad es aicinu balsot pret steidzamību, izskatīt šo jautājumu visā tā nopietnībā parastajā kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par izglītības un zinātnes ministram, Ministru prezidenta biedram Jānim Vaivadam iesniegtā pieprasījuma steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 18, atturas - 19. Steidzamība ir pieņemta.

Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav pieteikušies. Lūdzu, balsojam par pieprasījuma pieņemšanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 10, atturas - 18. Pieprasījums ir pieņemts.

Lūdzu, izskatām nākamo jautājumu!

I.Folkmane. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ielūkojieties dokumentā nr. 446! Deputātu jautājums.

"Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam šo jautājumu Ministru prezidentam Mārim Gailim.

No jūsu masu informācijas līdzekļos izplatītās informācijas izriet, ka viena nelegālā bēgļa uzturēšana Latvijas valstij izmaksā 4 latus dienā, un šādu bēgļu skaits šobrīd pārsniedz simtu. Tas nozīmē, ka bēgļu uzturēšana izmaksā vairāk nekā 12 tūkstošus latu mēnesī.

Tā kā 1995. gada valsts budžetā līdzekļi šādām vajadzībām nav paredzēti, lūdzam paskaidrot, no kādiem līdzekļiem tiek finansēta bēgļu uzturēšana."

Parakstījuši deputāti Grīnblats, Pētersons, Straume, Lakševics un Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Lūdzu tālāk! Deputāta Grota iesniegums.

I.Folkmane. Cienījamie kolēģi! Prezidijs izskatīja deputāta Andra Grota iesniegumu ar lūgumu attaisnot viņa prombūtni Saeimas darba laikā no 25. aprīļa līdz 18. maijam.

Prezidijs nolēma ziņot Saeimai par deputāta Andra Grota iesniegumu un ierosināt Saeimai lemt par iepriekšējā sēdē pieņemto lēmumu šajā jautājumā un attaisnot Grota prombūtni Saeimas darba laikā no 25. aprīļa līdz 18. maijam sakarā ar Bostonas latviešu draudžu ielūgumiem piedalīties dievkalpojumos un sabiedriskajos pasākumos.

Sēdes vadītājs. Kāds ir lēmuma projekts? Godātie kolēģi! Pēc būtības Juridiskais birojs savu vērtējumu ir šeit sniedzis vai nav sniedzis? Šeit ir jābūt lēmuma projektam. Saeima nevar spriest, tas ir, nevar lemt, ja nav lēmuma projekta, nevar izteikt savu viedokli, ja nav lēmuma projekta. Jo Prezidijs tiešām nolēma ziņot Saeimai par deputāta Grota iesniegumu un ierosināt Saeimai lemt par iepriekšējā sēdē pieņemto lēmumu šajā jautājumā – attaisnot Grota prombūtni Saeimas darba laikā no 25. aprīļa līdz 18. maijam. Juridiskā biroja vadītājs Kusiņš uzskata, ka lēmuma projekts nebūtu vajadzīgs, jo arī par atvaļinājuma piešķiršanu Grotam lēmuma projekta nebija un mums ir prakse, ka Prezidijs ziņo Saeimai un Saeima balso par to.

Es lūdzu mazu uzmanību šim jautājumam! Tas ir būtisks jautājums un attiecas uz Prezidija darba praksi un deputātu līdzdalību Saeimas sēdēs. Un atkal Prezidija vērtējums šajā jautājumā. Lietas būtība ir ļoti vienkārša. Tātad deputāts var izprasīt atvaļinājumu vienas nedēļas laikā, Prezidijs to piešķir viņam, un tas ir neapmaksāts atvaļinājums. Deputāts var pagarināt atvaļinājumu par vienu nedēļu, un tas arī ir neapmaksāts atvaļinājums. Bet deputāts var iesniegt lūgumu attaisnot viņa prombūtni, un tā tiek apmaksāta, ja Prezidijs lemj, ka viņa prombūtne ir attaisnojama. Prezidijam, kā jūs saprotat, ir lielas problēmas būt vienlīdz korektam, taisnīgam pret visiem deputātiem, izvērtējot attaisnotās prombūtnes iemeslus. Un līdz šim arī paši deputāti presē ir izteikuši savu neapmierinātību ar Prezidija lēmumiem, ar dažu Prezidija locekļu izteikumiem par šo lietu. Bet te ir konkrēta lieta. Tātad Grots ir lūdzis atvaļinājumu, un Saeima viņam to ir piešķīrusi, bet, tā kā šie apstākļi izveidojušies tādi, ka viņam tur nebūs atvaļinājuma, bet viņš strādās un tiksies ar saviem vēlētājiem, viņam citi pasākumi ar latviešu organizācijām tur notiks, tad viņš lūdz Saeimu pārskatīt šo lēmumu un vienkārši atcelt iepriekšējo lēmumu par atvaļinājuma piešķiršanu Grotam, jo tādā gadījumā tajā pašā laikā Prezidijs var lemt par šo laiku kā par attaisnotu prombūtni.

Es vienkārši jums varu izteikt savu personīgo viedokli, jo Prezidijam būs jālemj šis jautājums, ja Saeima atcels savu lēmumu par atvaļinājumu. Es domāju, ka mums tad būs deputātam Grotam jāapstiprina šī prombūtne kā attaisnota, vismaz es tādā veidā balsošu par to, jo ir jābūt vienlīdz taisnīgiem pret visiem deputātiem. Ja deputāti, piemēram, savā iesniegumā lūdza attaisnot prombūtni 7.aprīļa sēdes laikā sakarā ar Saeimas deputātu piedalīšanos volejbola spēlē pēc Latvijas volejbola savienības uzaicinājuma un ja Prezidijs to akceptēja kā attaisnotu prombūtni, tad, man liekas, Prezidijam tāpat ir jāakceptē deputāta Grota prombūtne, ja viņš šajā atvaļinājuma laikā, ko piešķir Saeima, tiekas ar vēlētājiem. Viņam ir vesela programma izrādījusies priekšā, kur viņam jādarbojas ar latviešu organizācijām Bostonā un citur. Diemžēl Prezidijam šie jautājumi nav tik vienkārši, un tāpēc es aicinātu Saeimu nobalsot par priekšlikumu atcelt lēmumu piešķirt deputātam Grotam atvaļinājumu, lai Prezidijs varētu uzskatīt viņa prombūtni kā attaisnotu. Es šo savu komentāru izteicu kā Prezidija loceklis, jo tas ir saistīts ar šīm lietām, un es jums gribēju darīt zināmu savu personīgo viedokli.

Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Deputāti! Šī ir tāda problēma, kas Revīzijas komisijai sagādā diezgan lielas grūtības. Ja nu atvaļinājums ir piešķirts, tas ir varbūt ārpus tā atvaļinājuma, kurā it kā aiziet visa Saeima. Es domāju, ka varbūt to vajadzētu apmaksāt, jo ir arī tādi gadījumi, kad tev vajag šo atvaļinājumu ņemt. Es nedomāju volejbola spēles dēļ, tā ir cita lieta, bet tur atvaļinājums ir vajadzīgs kaut kādu ģimenes sarežģījumu dēļ vai kaut kas cits ir tāds, kas to prasa. Bet, ja nu Grota kungs ir aizbraucis uz Angliju un viņš to prasa, viņam jau tas pienākas. Un, ja viņš tur nodarbojas ar politiku, mēs visi esam politiķi, tas nav nekāds noziegums, tas nav nekas nepareizs. Es domāju, tas jau ir attaisnojums. Šajā gadījumā varbūt Prezidijam vajadzētu izstrādāt tuvāku informāciju priekš mums visiem, un tad mēs varētu balsot, vai mēs piekrītam vai nepiekrītam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad ir konkrēts deputātu iesniegums ,un es tomēr, ja vēl nevēlas neviens runāt par šo lietu, aicinātu balsot un atbalstīt deputāta Grota iesniegumu un atcelt Saeimas lēmumu par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Grotam. Nu, lūdzu, par procedūru, mēs jau pabeidzām debates. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - atcelt Saeimas lēmumu par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Grotam. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 14, atturas - 15. Lēmums pieņemts, tas ir, deputāta Grota lūgums tiek apmierināts un tālāk tas ir Prezidija izlemšanā par to, kā viņš šo lietu tālāk formulēs — attaisnos vai neattaisnos prombūtni.

 

Tagad šie jautājumi ir visi. Līdz pārtraukuma vēl ir deviņas minūtes. Un tagad saskaņā ar mūsu balsojumu jeb Saeimas lēmumu no rīta par darba kārtības secību izskatām patstāvīgos priekšlikumus . Lēmuma projekts par Roalda Dobrovenska uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Pilsonības likuma izpildes komisija. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība — komisijas vārdā.

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šī gada 14.martā Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Roaldam Dobrovenskim. Komisija aicina Saeimu atbalstīt pilsonības piešķiršanu Roaldam Dobrovenskim par izciliem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti ir paņēmuši šos dokumentus? Ir paņēmuši. Vai varam balsot? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu Roaldu Dobrovenski uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 8. Roalds Dobrovenskis uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. (Aplausi.) Tālāk, lūdzu!

J.Kokins. Tajā pašā sēdē komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Romualdam Ražukam. Komisija aicina atbalstīt pilsonības piešķiršanu Romualdam Ražukam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu Romualdu Ražuku uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 4. Romualds Ražuks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem noplelniem Latvijas labā. (Aplausi.) Tālāk, lūdzu!

J.Kokins. Sēdē tika izskatīts jautājums par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Jevgēnijai Ļisicinai. Komisija atzina, ka viņa ir cienīga saņemt pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu Jevgēniju Ļisicinu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 3. Jevgēnija Ļisicina uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. (Aplausi.) Paldies!

Vēl ir piecas minūtes, un tāpēc varbūt šo laiku izmantosim paziņojumam un reģistrācijai, un tad uzsāksim nākamo jautājumu — par zemesgrāmatu lietām. Tagad, lūdzu, reģistrēsimies, un pēc tam vārds paziņojumam Jānim Urbanovičam. Reģistrācija! Sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nolasīt izdruku un nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies šādi deputāti Mariss Andersons, Inese Birzniece, Māris Budovskis, Aivars Endziņš, Māris Graudiņš, Oskars Grīgs, Andris Grots, Raimonds Jonītis...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāts Graudiņš ir zālē.

I.Folkmane. Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Jānis Ārvaldis Tupesis.

Sēdes vadītājs. Tagad vārds Jānim Urbanovičam paziņojumam.

J.Urbanovičs. Cienītie kolēģi! Deputāti, kas ir piekrituši darboties Latvijas un Uzbekijas parlamenta atbalsta grupā, aicināti uz ne vairāk kā divām minūtēm sapulcēties tepat blakus pārtraukumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Godātie deputāti! Lūdzu vēlreiz — ieņemiet vietas, lai būtu pārskatāmība par kvorumu. Turpinām sēdi!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību "". Ruta Marjaša - komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Piedāvājam trešajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību". Likuma preambulā nekādu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

R.Marjaša. 1.pantā komisija izskatīja deputātes Seiles un līdzās arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumus par šī likumprojekta 10.pantu un šos priekšlikumus iestrādāja pašreizējā trešajā lasījuma piedāvātajā 5.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

R.Marjaša. 6.pantā izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

R.Marjaša. 7.pantā ir nelieli precizējumi — redakcionāli, terminoloģiski, kurus jūs šeit varat redzēt komisijas piedāvātajā variantā. Citu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pret 7.panta redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. 8.pants ir izteikts jaunā redakcijā, izskatot un noraidot frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtos priekšlikumus, taču arī pieņemot daļu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto priekšlikumu, tas ir, otro, trešo un ceturto. Un iestrādājot deputātes Seiles priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, atsevišķi par katru mēs runāsim. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputātiem pret šo komisijas izkārtojumu, pret jūsu priekšlikumu redakciju ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Vai deputātiem ir iebildes. Arī nav. Līdz ar to mēs akceptējam komisijas piedāvāto redakciju. Tagad, lūdzu, par deputātes Seiles priekšlikumu.

R.Marjaša. Tas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Akceptējam. Tālāk!

R.Marjaša. 9.pantā mēs noraidījām frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu izsvītrot vārdus "piecu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas".

Sēdes vadītājs. Paskaidrojiet īsi argumentus, lai varam jautāt deputātiem!

R.Marjaša. Es lūgtu komentēt valdības pilnvaroto Zemes dienesta vadītāju.

Sēdes vadītājs. Ministru prezidents ir pilnvarojis Gunti Grūbi — Zemes dienesta ģenerāldirektoru — runāt Ministru kabineta vārdā. Šeit ir pilnvarojums.

G.Grūbe (Zemes dienesta ģenerāldirektors). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad šis priekšlikums ir noraidīts, lai neuzsāktu atkārtoti vēlreiz pārskatīt šos jautājumus par kolhoznieku sētas mantas pāriešanas likumību, jo likumdevējs jau iepriekš bija iedevis šos piecus mēnešus 1993.gada 5.aprīlī un šobrīd, svītrojot šo laiku, vēlreiz tiktu apstrīdētas šīs lietas. Uzskatām, ka šis termiņš bija pietiekams un nebūtu vēlreiz jāuzsāk šī procedūra.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 10.pants. Priekšlikumu nebija, palika bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

R.Marjaša. 11.pants. Tika noraidīti LNNK frakcijas priekšlikumi, bet trešā daļa papildināta ar vārdiem "izņemot tās ēkas (būves), kuras atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. Izskatot frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumus par 13.pantu, sākot ar otro daļu, un par papildinājumu, komisija noraidīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas lēmumam? Iebilžu nav. Piekrīt.

R.Marjaša. Attiecībā uz 14.pantu arī frakcija "Tēvzemei un brīvībai" bija iesniegusi papildinājumus, kurus komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu īsu komentāru. Guntis Grūbe — Ministru kabineta pilnvarotais!

G.Grūbe (Zemes dienesta ģenerāldirektors). Tātad šajā gadījumā frakcija "Tēvzemei un brīvībai" piedāvā atjaunot tiesas ceļā aprobežojumus (apgrūtinājumus) jeb servitūtus. Šeit jāpaskaidro deputātiem, ka pastāvošajā zemes reformas likumdošanā paredzēts šādus servitūtus (aprobežojumus) un arī apgrūtinājumus nostiprināt, bet šajā gadījumā tas nevarētu būt tādā procedūrā, kā piedāvā frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Tāpēc komisija un arī valdība neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt šim skaidrojumam un komisijas nostājai? Ja arī nepiekrīt, tad balsojumu nelūdz. Pārējiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

R.Marjaša. 19.pants. Komisija izskatīja Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu un izteica 7.pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot šo Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Tātad jauno redakciju jūs redzat šeit.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, vai frakcijas deputātiem iebildumu nav? Pārējiem deputātiem arī nav iebilžu. Līdz ar to komisijas redakcija ir pieņemta.

R.Marjaša. Pie 20.panta bija iesniegts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts, un arī deputātes Seiles priekšlikums, kurš tāpat ir iestrādāts pašreizējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu pret šo redakciju? Nav. Esam to pieņēmuši.

R.Marjaša. 21.pants. Priekšlikumu tur nebija, bet pēc komisijas lēmuma pants ir izteikts mazliet jaunā redakcijā. Būtība nav mainījusies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

R.Marjaša. Komisija izskatīja Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu papildināt 21.1. pantu ar nosacījumu, kas ir ņemts vērā komisijas sēdē. Ir iestrādāts Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, taču nevis šajā pantā, bet 5.pantā, kuru jau mēs izskatījām.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem pret to? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Sakarā ar šo pašu 21.1. pantu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums par jauno pantu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Balstoties uz iepriekšējo balsojumu, konstatējam? Tā?

R.Marjaša. Pārejas noteikumi palikuši bez izmaiņām. Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts likums.

 

Nākamais likumprojekts — "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Jānis Lagzdiņš — komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija nav saņēmusi nevienu deputātu priekšlikumu un arī pēc savas iniciatīvas nav izdarījusi nevienu grozījumu likumprojektā. Es aicinātu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 4. Likums ir pieņemts. Es atvainojos, likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 12.maijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts priekšlikums.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi trīs grozījumus. Komisija redakcionāli ir precizējusi likumprojekta preambulu, izsakot to šādā redakcijā: "Izdarīt likumā "Par valsts civildienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994.gada 10.numurs) šādus grozījumus." Es aicinu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

J.Lagzdiņš. Nākamais grozījums, ko ir izdarījusi komisija, attiecas uz likumprojekta 4.pantu, proti, uz likuma "Par valsts civildienestu" pārejas noteikumiem. Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas un Zemkopības ministrijas priekšlikumus, komisija nolēma, ka civildienesta reformas termiņi šajās institūcijās būtu jāpagarina par pusgadu. Tādējādi komisija ierosina pārejas noteikumu 8.punkta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Reformas pirmā kārta tiek veikta ministrijās, izņemot Iekšlietu ministriju un Zemkopības ministrijas Valsts mežu dienestu un tā pakļautībā esošās valsts iestādes, līdz 1995.gada 30.jūnijam." Aicinu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Esam akceptējuši.

J.Lagzdiņš. Es aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu!Par — 51, pret — nav, atturas —3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es komisijas vārdā aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 12. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Esam akceptējuši šo priekšlikumu.

 

Nākamais likumprojekts — "G rozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Jānis Bunkšs — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! 35.jautājums mūsu secībā.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien man ir tas pats dokuments, kas ir jums visiem, ar visu reģistrācijas numuru, kurš ir 375. Tāpēc, lūdzu, pievērsiet uzmanību šim dokumentam!

Sēdes vadītājs. Nr.375, jā. Vai visi deputāti ir sameklējuši? Tas nenāk secībā. Tas ir 35. jautājums pēc kārtas, ja jums ir numurēti pēc kārtas dokumenti. Vai varam uzsākt? Varam. Lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija likumprojekta 5.pantā iesaka redakcionālus labojumus. Šie redakcionālie labojumi tiek ierosināti, pamatojoties uz valsts reformu ministres Vitas Tēraudas priekšlikumiem, kurus jūs varat atrast šā dokumenta tekstā, sākot ar 10.pantu, un vairākos citos pantos. Ar šo savu priekšlikumu valsts reformu ministre ierosināja, ņemot vērā to, ka valdībā ir vienošanās par Valsts reformu ministrijas likvidēšanu, aizstāt visā likuma tekstā vārdus "Valsts reformu ministrija" ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" un minēt, ka attiecīgie ministri. Šo priekšlikumu komisija principā pieņēma. Nepieņēma tikai konkrēto redakciju. Tāpēc atbildīgā komisija visā tekstā iesaka nosaukt nevis konkrētu ministriju, kura atbild par pašvaldību darbu, bet gan šajā likuma tekstā iestrādāt normu, ka Ministru kabinets nosaka ministriju, kas atbild par pašvaldību darbu, nosaka attiecīgās amatpersonas un attiecīgos ministrus. Pieņemot šādu priekšlikumu mainīt visā likuma tekstā redakciju, 5.panta redakcija ir izteikta atbilstoši manis minētajai nostādnei. Es lūdzu atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pret 5.panta redakciju ir kādas iebildes? Nav. Esam pieņēmuši 5.panta redakciju, ko iesaka komisija. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk nākošais priekšlikums, ko izsaka atbildīgā komisija, ir par 7.pantu. Tā iesaka precizēt 7.panta redakciju. Tas ir neliels redakcionāls precizējums, nemainot panta būtību.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakcionālo precizējumu nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Attiecībā uz 10.pantu ir noraidīta Valsts reformu ministrijas iesniegtā redakcija, bet pieņemts šis pants, labojot redakciju, par kuru mēs iepriekš jau vienojāmies, un tāpēc es domāju, ka šeit atsevišķs balsojums arī nebūtu vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šādam priekšlikumam? Piekrīt. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir par 14.pantu, kurā atbildīgā komisija ir pieņēmusi priekšlikumu, ko mēs saņēmām no Valsts arhīva. Mēs iesakām papildināt 14.panta otro daļu ar jaunu punktu, kas nosaka pašvaldību pienākumus dokumentu uzkrāšanā, izmantošanā un glabāšanā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. 16.pantā atbildīgā komisija iesaka jau iepriekš pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju izteikt precīzāk. Tas ir, pirmajā lasījumā pieņemtā 16.panta pirmo daļu sadalīt divos apakšpunktos, proti, divas no pašvaldību funkcijām, tas ir, tiesības un šajā gadījumā pienākumu koordinēt pagastu un pilsētu pašvaldību funkciju izpildi, kā arī konsultēt pagastus un pilsētas savā teritorijā, izdalīt kā atsevišķas rajona funkcijas. Tas ir pirmais priekšlikums.

Attiecīgi atbildīgā komisija iesaka izmainīt šo punktu numerāciju un, būtiskais, izslēgt šā panta otro daļu, jo šā panta otrā daļa dublē pašreizējā likuma 14.panta trešo daļu. Divreiz nebūtu jāmin vieni un tie paši pienākumi. Tas dažreiz rada arī sajukumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes pret šo komisijas redakciju un arī priekšlikumiem, kuri tur ir realizēti? Nav. Esam akceptējuši.

J.Bunkšs. 19.pantu atbildīgā komisija iesaka izteikt jaunā redakcijā, un šī panta būtība ir šāda. Pirmajā lasījumā mēs 20.pantā pieņēmām precizējumus, kas nosaka, kādā kārtībā ievēlējams domes (padomes) priekšsēdētājs pašvaldībā. Bet, ņemot vērā, ka tika izdarīta atsauce uz pantu un šie labojumi tika izdarīti nevis attiecībā uz priekšsēdētāju, bet uz priekšsēdētāja vietnieku, mums likās, ka būtu loģiski, ja mēs runātu par šo kārtību tieši 19.pantā, kur minēts domes (padomes) priekšsēdētājs, un pēc tam 20.pantā, runājot par padomes vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu, atsauktos uz pantu, kurā ir noteikta kārtība priekšsēdētāja ievēlēšanai. Līdz ar to šī 19.panta redakcija ir precizēta un no pirmā lasījuma 20.panta daļa teksta ir pārnesta uz 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Esam pieņēmuši jūsu priekšlikumus. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir par likuma 20.pantu, kur jau papildus iepriekšējā pantā minētajiem argumentiem, mēs iesakām, ievēlējot domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieku, atsaukties uz pantu, kur ir minēta kārtība, kādā ievēlē domes (padomes) priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir par 25.pantu. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto tekstu "nespēj pildīt savus amata pienākumus". Jo šajā pantā ir uzskaitīti tie konkrētie gadījumi, kad savus amata pienākumus domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda. Tāpēc mēs uzskatījām, ka šis uzskaitījums ir izsmeļošs un šeit nekādi citi paskaidrojumi nav nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 28.pantā ir atbildīgās komisijas redakcija, kas ir saistīta ar Valsts reformu ministrijas likvidēšanu. Par to mēs esam jau iepriekš vienojušies. Par to nevajadzētu balsot.

Sēdes vadītājs. Pareizi! Piekrītam jūsu teiktajam.

J.Bunkšs. Tālāk par 35.pantu. Arī šeit ir priekšlikums, kuru iesniedza Valsts reformu ministrija. Priekšlikums izteikts atbildīgās komisijas redakcijā. Mēs esam par to vienojušies, un šeit nevajadzētu balsot.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tāds pats labojums ir arī 36.pantā, un par to mēs esam jau vienojušies.

Sēdes vadītājs. Nākamo!

J.Bunkšs. Tālāk 38. pantā tika daļēji pieņemts deputāta Bunkša priekšlikums precizēt panta pirmās un otrās daļas redakciju. Komisijas redakcija ir iestrādāta jaunajā tekstā, un līdz ar to šis priekšlikums daļēji ir pieņemts.

Par otru priekšlikumu attiecībā uz šo pašu pantu. Izteikt 38.panta septīto daļu jaunā redakcijā, ko arī deputāts Bunkšs ir iesniedzis. Šis priekšlikums ir noraidīts, taču atbildīgā komisija, ņemot vērā šo priekšlikumu, piedāvā izslēgt 38. panta septīto daļu vispār. Un līdz ar to attiecināt uz visām pašvaldībām noteikumus, kas ir ietverti 38.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk 41.pantā atbildīgā komisija iesaka redakcionālu precizējumu un vārdu "noformēti" aizstāt ar vārdiem "ierakstīti sēdes protokolā".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

J.Bunkšs. 45.pants ir izteikts jaunā redakcijā saskaņā ar priekšlikumu, par kuru mēs jau iepriekš vienojāmies un kurš ir saistīts ar Valsts reformu ministrijas likvidāciju. Par šo pantu arī nevajadzētu balsot.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija 46.panta grozījumos iesaka papildināt 46.pantu ar jaunu pirmo daļu. Šā panta pirmā daļa ir saskaņota arī ar likumu "Par pašvaldību budžetu". Attiecīgi izskatot tālākās daļas, būtu jāmaina šo daļu numerācija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir par likuma 47. pantu. Ir priekšlikums mainīt laiku, kurā ir nosūtāmi protokola izraksti personām, uz kurām tas attiecas. Mainīt šo laiku no trim dienām uz piecām dienām, jo vairākām pašvaldībām domes sēdes ir noliktas un tiek organizētas nedēļas nogalē. Līdz ar to brīvdienas tiek izslēgtas ārā. Tas rada zināmus sarežģījumus, un tāpēc mēs atbalstījām pašvaldību priekšlikumu pagarināt minēto laiku uz piecām dienām.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

J.Bunkšs. 49. pantā izdarīti attiecīgi grozījumi, kas ir saistīti ar Valsts reformu ministriju. Bet šajā gadījumā, tā kā šeit nāk klāt precizējums arī attiecībā uz ocifiālo laikrakstu, tas ir, priekšlikums aizstāt likumā vārdus "oficiālais laikraksts" ar vārdiem "laikraksts "Latvijas Vēstnesis"", te parādās jauna nianse.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk nākošais priekšlikums ir par 65. pantu, kur ir atbalstīts Valsts reformu ministrijas priekšlikums. Ir atbildīgās komisijas redakcijā, par ko mēs esam iepriekš vienojušies.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

J.Bunkšs. 73. pantā atbildīgā komisija iesaka mainīt palīgteikumu, nosakot, ka uzaicināto auditorfirmu un zvērināto revidentu darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem, nepārsniedzot pašvaldību budžetam šim nolūkam paredzēto apropriāciju. Tātad līdzekļi, kas izlietojami, lai apmaksātu auditoru vai auditorfirmu darbu, ir jāparedz pašvaldību budžetā, jo tiešām dažās mazās pašvaldībās veidojas tāda situācija, ka pēc tam, kad auditorfirma iesniedz šo rēkinu, tas tuvojas apjomiem, kas jau samērojami ar pašvaldības pusgada budžetu. Līdz ar to šāds precizējums ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

J.Bunkšs. 82. pantā — ir izdarīti redakcionāli grozījumi, kas ir saistīti ar Valsts reformu ministrijas likvidēšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk 86. pantu atbildīgā komisija iesaka sakārtot tādā veidā, ka šajā pantā mēs atstājam tikai jautājumus, kas skar visas pašvaldību intereses, un tos jautājumus, kas ir izskatāmi ikgadējā sarunu protokola laikā, izslēdzot no šī 86. panta to daļu — tā ir panta trešā daļa, — kura runā par atsevišķas pašvaldības saskaņojamiem jautājumiem. Ņemot vērā to, ka pirmajā lasījumā mēs izslēdzām 87. pantu, mēs piedāvājam šo izslēgto 86. panta daļu noformēt kā jaunu pantu arī ar 87. kārtas numuru, tātad sadalīt. 86. pantā runāt par jautājumiem, kas ir saskaņojami un kas ir saistīti ar visu pašvaldību interesēm, bet 87. pantā runāt par tiem jautājumiem, kas ir saskaņojami ar atsevišķu pašvaldību.

Līdz ar to ir arī precizēta 86. panta redakcija un izslēgta manis minētā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Par 87. pantu es šo argumentāciju minēju jau iepriekšs. Tātad šajā pantā ir runāts par jautājumiem, kas skar atsevišķas pašvaldību intereses. Šeit ir iestrādāta izslēgtā 86. panta trešā daļa un panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais. Ir saņemti vairāki priekšlikumi par 93. panta redakciju. Vienu no priekšlikumiem iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu grupa, otrs priekšlikumu iesniedzis deputāts Karnups. Komisijā abi šie priekšlikumi mainīt panta redakciju ir noraidīti. Es vēlētos varbūt nedaudz paskaidrot. Vispirms par tām atšķirībām, kādas ir deputāta Bērziņa un citu priekšlikumā. Šeit galvenā būtība ir tāda, ka, pirmkārt, minētie deputāti iesaka atņemt Valsts reformu ministrijai pilnvaras atstādināt pašvaldības vadītāju no amata, šīs tiesības piešķirot Ministru kabinetam. Otrs tāds būtisks grozījums ir šāds. Ja šobrīd spēkā esošajā redakcijā Valsts reformu ministrija atstādina, es gribu uzsvērt šo vārdiņu "atstādina", nevis atceļ, no amata domes vai padomes priekšsēdētāju, tad domes vai padomes priekšsēdētājam tiek dotas tiesības pantā minētajā laikā šo rīkojumu izvērtēt un griezties tiesā, lai tiesa galīgi izlemtu,vai priekšsēdētājs ir vai nav atstādināms. Bet deputāta Bērziņa un citu deputātu priekšlikumā šis pienākums griezties tiesā ir uzdots Ministru kabinetam. Līdz ar to tiesai būs jāspriež par Ministru kabineta lēmumu, jāspriež par to, vai šis lēmums ir bijis likumīgs vai nelikumīgs. Mēs uzskatījām, ka tā procedūra, kura šobrīd jau ir pārbaudīta praksē, ir pietiekoši laba un efektīva. Gribu jūs informēt, ka Valsts reformu ministrija ir izskatījusi vairāk nekā simt dažādu neatbilstību likumam un nospiedošā vairākumā gadījumu visi šie pārkāpumi ir tikuši novērsti jau pirmajās konsultācijās, tad, kad pašvaldībām tiek norādīts uz šiem iespējamiem pārkāpumiem. Un ir bijuši tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi gadījumi, kad pašvaldības nav atkāpušās no sava pieņemtā lēmuma. Taču neviens no šiem lēmumiem nav iesūdzēts tiesā.

Līdz ar to komisija uzskatīja, ka pašreizējā kārtība, kāda ir iedibināta, ir sevi praksē jau pārbaudījusi un apliecinājusi, un ka piedāvātie grozījumi un tās bažas, kādas varbūt bija, pieņemot likumu, īsti vietā nav.

Kas attiecas uz deputāta Karnupa priekšlikumu, tad šeit ir tāds mēģinājums, kā es to saprotu, meklēt tādus zināmus kompromisa variantus. Un šeit gan jāsaka tas, ka, manuprāt, šī, un tas arī ir komisijas viedoklis, komisijas kopējā balsojuma viedoklis, ka tomēr piedāvātā redakcija padara situāciju neskaidrāku. Kaut vai tāpēc, ka otrajā daļā šeit ir otrajā un trešajā rindā vai ceturtajā rindā tomēr minēts, ka Ministru kabinets ārkārtējas nepieciešamības gadījumā var atstādināt. Tas atkal nenosaka visu šo kārtību, un tāpēc arī šo konkrēto redakciju komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Šinī priekslikumā būtiskā atsķirība ir tā, kam ir jāgriežas tiesā un kam ir jāpierāda šī vaina vai nevainība. Vai tam, kas tiek atstādināts, ir jāgriežas tiesā un jāmēģina pierādīt, ka viņš nepamatoti atstādināts, vai tiem, kas pieņem šo lēmumu, ir jāpierāda, jāgriežas tiesā ar pamatojumu, lai šo lēmumu pieņem. Manuprāt, šī prakse, ka izpildvara ir tiesīga atcelt vēlētu orgānu vadītājus, kas ir ievēlēti, nav pareiza, ja tas netiek noformēts tādā veidā, kā mēs piedāvājam. Un šobrīd, manuprāt, vēl saskares ar šo atstādināšanas jautājumu tik bieži nav, bet, tuvojoties priekšvēlēšanu kampaņai, šīs represijas pret pašvaldībām no valdības puses, manuprāt, arvien vairāk tiek pastiprinātas. Nesen arī es runāju ar vairākām pašvaldībām. Tad, kad mēs spriedām par likumiem, tad šeit izskanēja tāda doma, ka Saeima kā vēlēts orgāns ir tā, kas aizstāvēs iedzīvotājus, cilvēkus no ļaunajām pašvaldībām, kuras var briesmīgus nodokļus uzlikt un briesmu darbus strādāt uz vietām. Un to argumentu, ko es toreiz teicu, to viņi man arī teica — mēs taču esam daudz tuvāk, jūs esat Rīgā. Ja mēs kaut ko nepareizi izdarīsim, mēs jau pirmie atbildēsim tiem pašiem cilvēkiem, kas mums ir daudz, daudz tuvāki nekā jums. Un tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums ir viens no būtiskajiem jautājumiem, ejot uz tiesiskas valsts principiem, — vai ir šī nevainības prezumpcija, tātad vai šī vaina, atstādinot no amata, ir jāpierāda tiesā, vai arī otrādi — šim cilvēkam ir jācīnās un jāpierāda sava nevainība.

Tāpēc es tomēr aicinātu ļoti rūpīgi iepazīties ar šo priekšlikumu. Šeit es neredzu būtībā nekādas briesmas. Protams, ja ir kādi pretlikumīgi lēmumi, valdībai paliek šī iespēja atstādināt un griesties tiesā, risināt šo jautājumu. Tātad iespēja netiek liegta, bet, manuprāt, šis tomēr ir arī būtisks punkts par to, kāda vieta ir pašvaldībām mūsu valsts dzīvē. Vai tās ir pakārtotas valdības vajadzību risināšanai un, ja ir nepaklausīgas, tad tiek sodītas gan finansiāli, gan varbūt savādāk? Vai tām tomēr ir kaut kāda noteikta, stabila vieta valsts uzbūvē, kur precīzi ir noteiktas gan to funkcijas un tiesības, gan atbildība, gan arī aizsardzība pret patvaļu arī no valdības puses? Tāpēc es tiešām lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, tas ir ļoti rūpīgi izsvērts, ar pašvaldībām daudzkārt pārrunāts, un es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribu jums mazliet pastāstīt par savu priekšlikumu, un tiešām mans priekšlikums ir mēģinājums apvienot to, kas ir labs Zemnieku savienības priekšlikumā, ar normālu tiesisko kārtību.

Mans priekšlikums uzliek par pienākumu jeb dod tiesības ministram… Šeit, protams, ir rakstīts valsts reformu ministrs, bet, kā mēs jau esam mainījuši caur visu šo likumprojektu, tas būtu tātad atbildīgais ministrs. Tur ir tieši tas, par ko Bērziņa kungs runāja, teikdams, ka tas, kas atceļ, griežas tiesā, lai to varētu tiesā un tiesas ceļā apstiprināt vai noraidīt. Tas ir nepareizi, ka cilvēku, kas ir vēlētā amatā, var atstādināt vai noņemt no amata un tad viņam pašam vajag pierādīt, ka viņš nav kamielis. Lai tas, kas to darījis, pamato šo rīcību!

Šeit ir runa, ka ministrs griežas tiesā ar prasību par priekšsēdētāja amata pilnvaru izbeigšanu. Pieņemam to. Ja cilvēks ir pārkāpis likumu tik tālu, ka vajag viņu atstādināt no amata, kā ir esošajā redakcijā, tad principā tā ir viņa amata pilnvaru izbeigšana un tādā veidā ministram vajag griezties tiesā. Manā redakcijā ir minēts Ministru kabinets tikai tādā ziņā, ka, ja šis pārkāpums ir tiešām tik smags, ka vajag viņa darbību tūlīt izbeigt, tad Ministru kabinets pieņem lēmumu viņu atstādināt, kamēr tiesa pieņem savu lēmumu par viņa amata pilnvaru izbeigšanu, ko ir ierosinājis ministrs. Un tādā veidā nav tā precedenta, ka tiesa apspriež Ministru kabineta lēmumu. Šeit ir runa tikai par ministru lēmumu, un, kā es jau minēju, mēs esam likumu pārmainījuši tik tālu, ka valsts reformu ministrs kā tāds vairs nebūs, būs atbildīgais ministrs, ko nozīmēs Ministru kabinets.

Tā ka tādā veidā mēs neradām jaunu precedentu, ka Ministru kabineta lēmumi tiek pārskatīti tiesā. Bet par ministra lēmumu var griezties tiesā ar prasību par viņu amata pilnvaru izbeigšanu. Un viņam vajag pamatot savu lēmumu, un tiesa spriedīs, vai tas ir pieņemams vai ne.

Es lūdzu atbalstīt manu ieteikto redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu atgādināt, ka šo problēmu mēs esam risinājuši jau trīskārt šajā augstajā namā, izskatot likumprojektu pirms gada, vairāk nekā pirms gada. Otrreiz mēs izskatījām, kad Valsts prezidents atgrieza šo pantu atkārtotai izskatīšanai. Arī tad vairākums to noraidīja, un tagad trešo reizi mēs to skatām. Toreiz galvenie argumenti bija tādi, ka valdība varētu kaut kā nekorekti vai politiskos nolūkos izmantot šo normu, lai izrēķinātos ar pašvaldībām. Sakiet, lūdzu, vai valdība to ir darījusi? Valdībai, pilnīgi pareizi, Leiškalnam ir taisnība, daudzviet vajadzēja varbūt atlaist pašvaldības, kuras ir iztirgojušas īpašumus vai kādas nelikumības pieļāvušas. Par to liecina pēdējie notikumi Rīgā, kur valdībai vajadzētu aktīvāk darboties, un es esmu vienmēr par to uzstājies un komisijas sēdē uzsvēris, ka likumi ir jāievēro. Es domāju, ka šī spēkā esošā atcelšanas sistēma paredz operatīvu iespēju valdībai reaģēt. Valdība diemžēl to nav izmantojusi. Es ceru, ka viņa to izmantos, un tādēļ es aicinātu noraidīt abus priekšlikumus un saglabāt spēkā esošo redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti debatēs? Nav. Tad debates pabeigtas. Referents vēl runās? Nerunās. Lūdzu zvanu balsojumam! Par procedūru. Vispirms deputātu Gundara Bērziņa, Resnā, Tomiņa, Berķa un Rozentāla priekšlikums, pēc tam deputāta Karnupa priekšlikums, un tur ir spēkā esošā redakcijā, tātad tā nav balsojama ņemot vērā jau tagad paredzamo balsojumu. Lūdzu, balsosim par deputātu Gundara Bērziņa, Resnā, Tomiņa, Berķa un Rozentāla priekšlikumu par 93.panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 16, atturas — 18. Nav pieņemts. Lūdzu, deputāta Karnupa priekšlikums 93.pantam, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 13, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek 93.panta iepriekšējā redakcija. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk par šo pašu pantu. Tātad ir atbildīgās komisijas piedāvātie redakcionālie labojumi, kas saistīti ar Valsts reformu ministrijas likvidēšanu, par ko mēs esam jau vienojušies. Tāpat arī mēs esam jau iepriekš vienojušies aizstāt vārdus "oficiālā laikrakstā" ar vārdiem "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"". Tas nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk. Nav izskatāmi arī valsts reformu ministres Tēraudas priekšlikumi papildināt pārejas noteikumu 13.punktu, jo ir pieņemta atbildīgās komisijas redakcija un par to mēs esam vienojušies sakarā ar Valsts reformu ministrijas likvidēšanu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas bija iesniegti otrajam lasījumam, ir izskatīti. Es aicinātu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 5. Pieņemts otrajā lasījumā. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Bunkšs. Es lūdzu deputātus iesniegt priekšlikumus par labojumiem uz trešo lasījumu līdz 10.maijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu pret šo termiņu? Nav. Pieņemts. Paldies!

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījums likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis — Tautsaimnieku politiskā apvienība!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.314. Tas ir "Grozījums likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Uz otro lasījumu no deputātiem, nedz arī no komisijas nekādi labojumi un citi priekšlikumi nav ienākuši. Ja kādam nav dokumenta, mēģināšu atgādināt, ka labojumu būtība ir sekojoša. Tie dod iespēju Zemkopības ministrijai jau privatizētajos piena pārstrādes uzņēmumos, kurās ir saglabāta valsts kapitāla daļa, realizēt šo valsts kapitāla daļu, lai varētu likvidēt privatizācijas laikā radušos parādus piena ražotājiem. Komisija lūdz to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Ir lūgums priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 2.maijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

Tālāk - "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" , pirmais lasījums. Juridiskā komisija. Deputāts Bordāns —, komisijas vārdā, "Latvijas ceļš"!

J.Bordāns (LC). Godājamo Prezidija priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Darbam tiks izmantoti ziemas sesijas dokuments nr.315 un rudens sesijas dokuments nr.1308. Gribētu sākt runu ar to, ka šis izskatāmais likumprojekts ir īpaši nozīmīgs manā skatījumā, jo tas ļoti būtiski maina visu procesuālo kārtību, kādā turpmāk, ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tiks izskatīti strīdi starp tā saucamajām saimniecisko lietu darījumu pusēm. Valsts prezidenta iesniegto grozījumu būtība ir tāda, ka Latvijas Republikas Saimnieciskajai tiesai piekritīgās lietas tiek nodotas Latvijas rajonu un pilsētu tiesām, apgabaltiesām un Augstākajai tiesai. Turpmāk visas šīs lietas atšķirībā no šī brīža stāvokļa tiks izskatītas parastajā Latvijas Civilprocesa kodeksa normās paredzētajā kārtībā.

Jāsaka, ka Juridiskajā komisijā, izskatot šo likumprojektu, radās ne mazums domstarpību, un tas izsauca arī, protams, ļoti lielas diskusijas visā Latvijas juristu saimē. Tieši pamatojoties uz to, arī Juridiskā komisija lūdza iesniegt savus priekšlikumus un sniegt savu vērtējumu par šo likumprojektu gan Augstākās tiesas pārstāvjiem, gan Saimnieciskajai tiesai, gan Tieslietu ministrijai, gan Saeimas Juridiskajam birojam. Savu viedokli izteica arī Latvijas juristu biedrība. Kopumā varbūt pateikšu, ka komisija konceptuāli nolēma atbalstīt šo likumprojektu un, lai saskaņotu Latvijas Civilprocesa kodeksa normas ar šo likumprojektu Juridiskā komisija ir ierosinājusi pieņemt likumprojektu par grozījumiem Latvijas Republikas Civilprocesa kodeksā, kuri atbilstošā veidā ir iesniegti un ir arī pieņemti izskatīšanai Saeimā.

Īsi par pamatojumu, kālab radās šāds likumprojekts. Šāds pamatojums tika dots sakarā ar sekojošiem iemesliem. Pašlaik Saimnieciskā tiesa darbojas, izskata strīdus starp juridiskajām personām. Tā darbojas, balstoties uz likumu par Saimniecisko tiesu un likumu par Saimnieciskās tiesas procesu pamatu. Pēc sava statusa tā būtībā ir pielīdzināta Latvijas Augstākajai tiesai, izskatot visas savas kategorijas lietas, pie tam vienkāršotā procesuālā kārtībā. No tiesību teorijas un tiesību prakses viedokļa šāda kārtība, šāda strīdu izskatīšanas kārtība ne ar ko nebūtu pamatojama, jo strīda vieta un procesuālā kārtība, kādā tiek izskatīts šis strīds, ir dalīta ļoti vienkāršoti, skatoties no tā, kas ir subjekti šajā darījumā, šajā strīdā, — vai tā ir fiziska vai juridiska persona. Un tādā veidā rodas, piemēram, situācija, ka saimnieciskajā tiesā šie strīdi tiek izskatīti vienkāršotā kārtībā. Tātad tos izskata viens tiesnesis ar ierobežotu protokolu vešanas kārtību. Un arī pārsūdzība notiek šīs pašas tiesas tiesnešu ietvaros. Un rezultātā faktiski iznāk, ka ļoti nopietni strīdi tiek izskatīti varbūt no tiesiskā viedokļa nepietiekami pamatoti. Un ir ļoti grūti ievērot objektīvus tiesiskus rādītājus šādā strīdu izskatīšanas veidā. Protams, ir jāievēro, ka tiešām šādiem strīdiem ir sava specifika, šādi strīdi varbūt prasa pat ātrāku izskatīšanas veidu, jo te visbiežāk ir darījumi ar lielām naudas summām, būtiski darījumi. Un katra šāda darījuma kavējums rada arvien lielākus zaudējumus abām strīda pusēm. Tas ir jāņem vērā un īpaši jāņem vērā, ka pasaules praksē ir pieredze šādām īpašām komerciālām tiesām. Ir bijuši gadījumi, kad ir radītas, vismaz īslaicīgi radītas tiesas, kas izskata, piemēram, pieņemsim, tikai banku strīdus un tamlīdzīgi. Taču attīstītajās valstīs šādu strīdu izskatīšana notiek, pamatojoties jau uz konkrētiem pieņemtiem materiāliem likumiem. Teiksim, ja tur ir pieņemts tirdzniecības likums, vai likums par komercdarbībām, tad tajā jau ir paredzēta kaut kāda īpaša procesuāla kārtība, kāda šeit būtu jāievēro. Latvijā pastāvošie likumi neviens nerunā par to, ka šādi zināmu, teiksim, strīdu veidi ar kaut ko atšķirtos civiltiesiskā ziņā, — vai šie strīdi rodas starp fiziskām vai starp juridiskām personām, teiksim, starp uzņēmumiem. Un būtībā visi šie saimnieciskie strīdi, kas tiek izskatīti pašlaik Saimnieciskajā tiesā, tie ir tie paši civiltiesiskie strīdi, ko katrs pilsonis, katra fiziska persona iet izskatīt tautas tiesās.

Varbūt šis ir īss pamatojums, un es gribētu teikt, ka Juridiskā komisija noteikti turpmāk vēl ļoti rūpīgi piestrādās pie iesniegtā likumprojekta precīzām normām un pie konkrētiem punktiem, jo, noteikti vēl varētu izsaukt lielus strīdus jautājums par to, vai ir pamatoti pārskatīt un kādā veidā varētu pārskatīt šīs lietas, kā ir paredzēts pārejas noteikumos. Taču, kā jau minēju, Juridiskā komisija ir akceptējusi šo likumprojektu konceptuāli un lūgusi pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu Valsts prezidenta iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Rutai Marjašai, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā referents te pamatoti atzīmēja, ka Juridiskajā komisijā nebija vienprātības par šo jautājumu. Es biju tā, kurai bija atšķirīgs viedoklis, un es gribētu arī šo savu atšķirīgo viedokli te jums izteikt ar visu cieņu pret godājamo prezidentu. Bet tāda vienprātība drusku atgādina nesen vēl neaizmirstos laikus. Tādēļ es gribētu šeit pateikt savas domas.

Protams, neapšaubāmi ir tas, ka Saimnieciskā tiesa nevar pastāvēt ārpus vispārējās tiesu sistēmas un ka tai jābūt ietiplinātai šajā sistēmā. Un to arī paredz pašlaik spēkā esošais likums "Par tiesu varu". Tas tikai vēl nav realizēts, jo pašreizējais likums "Par tiesu varu" nosaka trīspakāpju saimniecisko tiesu, mūsu tiesu sistēma - apgabaltiesā, tiesu palātā un senātā. Varētu diskutēt par to, cik pakāpēm jābūt šajā saimnieciskajā tiesā, bet, manuprāt, diskutēt par to, vai tiesu sistēmas sastāvā jābūt šādai saimnieciskajai tiesai, vajadzētu dikti un dikti. Citādi iznāk tā: ir Saimnieciskā tiesa - ir problēmas, nav Saimnieciskās tiesas - nav problēmu. Bet problēmas pastāvēs neatkarīgi no tā, vai mēs likvidēsim vispār šo Saimniecisko tiesu mūsu tiesu sistēmas sastāvā vai ne. Un varbūt šīs problēmas vēl samezglosies un samilzīs, un tur man arī ir pamats domāt, ka tieši tā tas būs.

Saskaņā ar pašlaik pastāvošo likumu "Par tiesu varu" vajadzēja jau sen reorganizēt šo Saimniecisko tiesu, kas joprojām strādā ārpus tiesu sistēmas. Par to vienkārši ir atbildīga, es domāju, mūsu izpildvara - Tieslietu ministrija. Bet mums ir ierobežotas iespējas, mums to vajadzēja darīt ātrāk, taču pašlaik mēs ejam šādu ceļu. Tā kā mēs neesam realizējuši likumu "Par tiesu varu", mēs neesam reorganizējuši Saimniecisko tiesu, tad mēs vienkārši paņemam un likvidējam viņu pavisam. Es domāju, ka tas nebūtu visai pareizi.

Te tiek izteikta tēze, kurai es nevarētu piekrist, proti, ka visas šīs kategorijas lietas var skatīt parastās tiesas, rajonu un pilsētu līmenī pirmajā instancē. Un nevaru piekrist arī tam, ka saimniecisko tiesību jomā neeksistē nekādas īpatnības un ka šo lietu kategorijas ir pavisam parastas civillietas. Tam runā pretī pasaules prakse, tam runā pretī arī mūsu republikas prakse, un es tālāk to pamatošu tuvāk. Kas man liekas īpaši, es negribu teikt, aizdomīgi, bet katrā ziņā mani vedina uz tādam domām, ir tas, kāpēc pārejas noteikumos tiek piedāvāts pārskatīt visas lietas, kurās jau Saimnieciskā tiesa ir pieņēmusi savu spriedumu. Tas liek vienkārši domāt varbūt par zināmu interesi. Varbūt es maldos, bet katrā ziņā kā juristei man liekas visai savāda tāda līdzejoša norma, ja tā pamatnorma ir apšaubāma un līdzejošā norma pārejas noteikumos ir vēl apšaubāmāka.

Cienījamie kolēģi! Protams, neapšaubāmi visas saimnieciskās lietas ir civillietas, bet padomju tiesību jēdziens "saimnieciskās tiesības" pamazām transformējas par jēdzienu "tirdznieciskās tiesības", jo mēs ejam uz Eiropu. Mēs nevaram izolēties, par cik arī mūsu saimnieciskā dzīve, mūsu biznesa dzīve ir saistīta ar Eiropas saimniecisko, tirdzniecisko biznesa dzīvi. Tātad mēs nedrīkstam arī tiesiski radīt tādus šķēršļus jeb tādus nosacījumus, lai mūsu biznesmeņi būtu tā kā izolēti no pasaules prakses, no pasaules tiesu sistēmas.

Kādas ir šo tiesību īpatnības? Daudzi jautājumi — es negribu tagad iedziļināties, bet cilvēki, kas ir lietas kursā, zina, kā daudzi jautājumi šajās tiesībās pretstatā civiltiesību jautājumam, tiek traktēti savādāk, kādreiz pat pilnīgi pretēji. Daudzi nolēmumi ir jāpieņem, nevis balstoties uz analoģiskām normām, bet gan uz tirdzniecības paražām. Un ir tāda virkne īpatnību, bez kuru izpildes personas nemaz nevar nonākt kā dalībnieki šajā tiesā. Ir jābūt iepriekšējai brīvprātīgai reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā. Un, kā es uzskatu, ļoti svarīgas ir pretenzijas kārtības ievērošanā. Jo mums tā pirmstiesas stadija tagad parastajās lietās vispār ir atkritusi. Taču tieši saimnieciskajās lietās šai pirmstiesas stadijai ir milzīga nozīme, jo liels kvantums lietu starp līdzēju pusēm var nonākt, viņas var salīgt savā starpā, un lieta vispār tiesā var nenonākt. Ja mēs to visu nivelējam līdz vienkāršai civillietai, tad visas šīs lietas nonāks mūsu šodien vēl ļoti nabadzīgajās rajonu tiesās.

Tuvākajā laikā mēs pieņemsim tirdzniecības kodeksu, no kura arī būs skaidra šo lietu īstā piekritība. Pat tagad jau Juridiskā komisija, skatot likumu "Par komercpārvadājumiem", pārliecinājusies, ka tur ir vesela virkne specifisku īpatnību, kuras atšķir šīs lietas no parastajām civillietām. Ņemot to vērā, protams, varētu ieviest labojumus likumā "Par tiesu varu", jo mums, lai saimnieciskās lietas skatītu tikai Rīgas pirmajā instancē, būs Rīgas apgabaltiesas saimnieciskā tiesas kolēģija. Taču tas ir nākotnes jautājums, bet tā ir izeja no zināmā stāvokļa, par ko es runāju.

Un arī daži praktiski argumenti. Visi mēs zinām, ka saimnieciskā dzīve šobrīd ir ļoti aktīva un ir liels skaits lietu, kuras virzās ļoti lēni. Bet, ja mēs tagad likvidējam vispār tādu instanci kā Saimnieciskā tiesa arī tiesu sistēmas sastāvā, mums saimnieciskā dzīve var tikt paralizēta uz kaut kādu laiku, izveidosies liels vakuums. Mēs vakar Juridiskās komisijas sēdē izskatījām četru jaunu rajonu tiesnešu atlūgumus. Atlūgumus pēc pašu vēlēšanās, jo viņas netiek galā ar šo darbu. Un mēs zinām, ka Tieslietu ministrijai nav rezerves, jo tiesnešu darbs ir ārkārtīgi grūts, un nav ko likt viņu vietā. Tātad šīs tiesneses aizies. Tie palikušie tiesneši būs vēl vairāk pārslogoti, un nav grūti iedomāties, kā tas iespaidos saimniecisko lietu izskatīšanas kvalitāti. Tādēļ es jūs ļoti lūgtu padomāt, iedziļināties šajā problēmā, pirms jūs pieņemat savu lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss, Demokrātiskā partija!

A.Kreituss (DP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu mazliet paturpināt Marjašas kundzes teikto tieši no tāda paša viedokļa. Mani šajā likumprojektā uztrauc divi jautājumi. Pirmais ir tas, ka šādas saimnieciskās tiesas liek priekšā vispār likvidēt, kas, protams, izsauks apstāšanos virknē procesu uz ilgāku laiku, pat viņu lielu samudžināšanu. Un otrais moments, kurš jau arī tika atzīmēts — ka tiesām ir jāpārskata pieņemtie lēmumi. Kāpēc tad būtu jāpārskata ar atpakaļejošu datumu pieņemtie lēmumi? Es gribētu paskatīties uz šo jautājumu mazliet no biznesa aprindu cilvēku puses, kuri jau tā ir šobrīd ļoti lielās grūtībās, un mums visiem, es domāju, vislabākais piemērs ir notikumi ap "Lainbanku", visa šī dokumentu sarežģītība jau izmeklēšanas stadijā, nerunājot par tiesāšanas stadiju. Un, ja mēs tagad šo darbu gribam uzlikt cilvēkiem, tiesnešiem, darbiniekiem, kas nav stingri specializēti, tad tas, manuprāt, būtu ļoti nepareizi. Tas tiešām ievilcinātu visu šādu jautājumu skatīšanu. Es pat gribētu teikt, ka tas paralizētu šo jautājumu skatīšanu. Jo cilvēki, kas darbojas, visos jautājumos — gan zinātnē, gan citos virzienos — ir stipri specializēti. Kāpēc tad lai tiesneši nebūtu specializēti un kāpēc lai šis aparāts nebūtu stingri specializēts? Es domāju, ka šis virziens ir tiešām ļoti sarežģīts virziens. Aiz šī virziena slēpjas milzīgi miljoni, nauda, tātad milzīgas iespējas dažādi mēģināt ietekmēt jautājumu jau pašā izmeklēšanas gaitā. Šiem cilvēkiem, kas ar šiem jautājumiem darbojas, tiesnešiem, ir jābūt profesionāli sagatavotiem. Un tāpēc es domāju, ka pareizāk būtu, ja jau mēs tā skatāmies, kā tas notiek ārzemēs, iet ārzemēs piekopto ceļu, kur ir izveidotas un darbojas īpašas komerctiesas. Kā tās varētu būt saskaņojams ar tām tiesām, ar to tiesu sistēmu, kāda ir Latvijā, to pateiks priekšā juristi, kuri to veido un kuri veido varbūt arī jauno kārtību, bet šādai sistēmai būtu jābūt stingri specializētai tāpat kā katrā zinātnes nozarē. Nevar būt tā, ka kādā zinātnes nozarē viens cilvēks, ķīmiķis, teiksim, saka, ka viņš ir gudrs visos virzienos, un sāk rīt mācīt kādu likuma izdevēju.

Bet katrā ziņā šeit ir runa par saskarsmi ar lieliem miljoniem, ar lieliem konfliktiem. Šeit ir saskarsme… Piemēram, pašreiz ir kaut vai G–24 kredīta jautājums. Tās ir milzīgas aizdotas naudas, kas Latvijā pašreiz izdalītas, un, kā mēs redzam, tad tie atdevēji pat netaisās atdot. Un ir visādi jau šeit izgājuši likumdevējiem labojumi, kas atļauj bankām dažādi manipulēt, izmantojot šos sliktos kredītus, varbūt pat savās interesēs. Un ne vienu reizi vien varbūt pat viņas ir pašas līdzdarbojušās šo slikto kredītu radīšanā. Šādus jautājumus iztiesāt un izskatīt var tikai augsti profesionāli cilvēki, kas gan strādā kopā ar Tieslietu ministriju, gan sadarbojas visu laiku ar Finansu ministriju, ar tiem cilvēkiem, kas šos specializētos jautājumus ir risinājuši un atļāvuši risināt. Bet nevar būt tā, ka šādi jautājumi vienkārši nonāk tiesā, kādu laiku tur kaut ko izmeklē, un tad kāds cilvēks, būtībā, es gribētu teikt, neprofesionālis, pieņem lēmumu.

Es gribētu iestāties par to, ka visos virzienos būtu jābūt profesionāļiem, un vienalga, kā mēs to nosaucam — par saimniecisku tiesu vai par komerctiesu, bet tai būtu jādarbojas stingri specifiski un tiem tiesnešiem arī būtu jābūt speciāli profesionāli orientētiem. Un, ja mēs atšķiram avīzi "Dienas Bizness", tad mēs redzam, ka katrā avīzē divas lapaspuses ir pilnas ar šādu tiesu lēmumiem. Un interesanti, kurš tad būs tagad tas, kas sāks to visu pārskatīt, un kā interesēs tā pārskatīšana notiks. Es varētu pašreiz varbūt nosaukt dažas firmas uzreiz, ja man tas būtu nepieciešams, es viņas no galvas zinu, kuras visu laiku tiek pieminētas kā lielas naudas zaudētājas šinīs "Dienas Biznesa" lapaspusēs. Vai tad tās ir tās, kas saka, ka jārada šāds haoss un jāsāk viss pārskatīt? Tūkstošiem un tūkstošiem pieņemtu lēmumu jāsāk pārskatīt. Ir oficiāla pārskatīšanas kārtība, kādā tās var griezties pie profesionāli izglītotiem cilvēkiem un lūgt pārskatīt to, kas tās neapmierina. Tā ka mans lūgums būtu... Es domāju, ka šeit ir bijusi zināma šā jautājuma neizpratne, un tas ir kaut kādā veidā, man liekas, pasniegts, neizprotot šo biznesa aprindu cilvēku stāvokli Latvijā. Viņi jau tā ir ārkārtīgi sarežģītā stāvoklī veselas virknes citu jautājumu dēļ. Ja tagad viņi vēl normāli tiesiski nevarēs risināt savus jautājumus, es domāju, ka mums būtu šeit jāizvirza jautājums un tas varbūt varētu nākt no šī likumprojekta iesniedzējiem. Tieši profesionāliem juristiem vajadzētu sagatavot jautājumu par profesionālu komerctiesu izveidošanu. Es domāju, ka būtu šādā virzienā jāiet. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Jautājumā par Saimnieciskās tiesas specializāciju. Manuprāt, šī specializācija ir notikusi pārāk tālu, jo Saimnieciskā tiesa ir pirmā un arī praktiski pēdējā instance. Normālā tiesiskā valstī ir iespējams līdz Augstākās tiesas lēmumam, ievērojot visus likumus, griezties vairākās instancēs, lai tikai uz likuma pamata pārskatīt šo lietu, lai tiktu ievērots likums. Saimnieciskajos jautājumos pirmā un pēdējā instancē ir vienā vietā, un šī specializācija ne tikai attiecībā uz saimnieciskajiem jautājumiem vien, manuprāt, ir notikusi pārlieku liela.

Saistībā ar lietu pārskatīšanu. Lietas jau netiek pārskatītas. Vienkārši ir tiesības apelācijas kārtībā prasīt šo lietu pārskatīšanu. Tikai tad, ja ir likumīgs pamats. Un nav nekādu atsevišķu likumu, kas ir vienai tiesai. Protams, specifika saimniecības jautājumos ir, bet likumdošana, likumu sistēma mums tomēr ir viena. Un, ja šeit pastāv iespēja, ka vienā vietā to skata it kā savādāk, ja tiesa, kurai likumi ir savādāki, skata it kā savādāk, tad šeit tomēr nav šis tiesiskais princips ievērots. Manuprāt, šeit šis piedāvātais Valsts prezidenta variants ietur šo tiesisko principu, lai visas lietas tiktu izskatītas, pamatojoties tikai un vienīgi uz likumu. Vēl nesen, gadus divus atpakaļ, bieži vien bija prakse, ka daudzi jautājumi tika izskatīti uz dažādu Finansu ministrijas vēstuļu vai instrukciju pamata, neņemot par pamatu likumus. Šobrīd prakse, manuprāt, ir daudz pozitīvāka, jo pamatā tiesas pievēršas likumam un skatās tikai pēc likuma — vai ir šis likums ievērots vai nav. Iziet no likuma bāzes. Tāpēc, manuprāt, šie piedāvātie labojumi ir ļoti būtiski un atbalstāmi, jo veicinās šīs tiesu sistēmas sakārtošanu.

Protams, ir jautājums arī par tiesu reformas gaitu. Kaut gan pēdējā laikā neapšaubāmi ir panākumi, virzība ir daudz straujāka, bet šis iepriekš nokavētais laiks, protams, tiesu reformu ir iekavējies. Saistībā ar to varbūt arī rodas kādas problēmas. Bet tiešām, manuprāt, šis piedāvātais likumprojekts ir vērsts uz vienotas tiesiskas sistēmas izveidošanu lietu izskatīšanā, kur pamatā ir likums un kur katram ir tiesības aizstāvēties, izmantojot augstākas instances, un pārsūdzēt spriedumu, pamatojoties uz likumiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas runāt? Nevēlas. Paldies!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 4. Pieņemts likumprojekts pirmajā lasījumā.

Lūdzu referentu!

J.Bordāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — līdz 10.maijam.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes pret šo termiņu? Nav. Saeima pieņem šo termiņu.

 

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par dabas resursu nodokli". Vēl ir deviņas minūtes līdz starpbrīdim.

Aija Poča - Budžeta un finansu komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien, kad mēs atkārtoti izskatīsim likumprojektu "Par dabas resursu nodokli" pirmajā lasījumā, mūs visus iespaido labdabīgā gaisotne, ko radīja "zaļo" pikets šeit pie Saeimas ēkas, un šo zilo puķu pušķīšu smarža, ko mēs saņēmām, kas mums liek domāt par tīru un nepiesārņotu vidi, un kas mums liek domāt par saudzīgu mūsu ierobežoto dabas resursu izmantošanu, liek domāt par to, kā efektīvāk šos dabas resursus izmantot.

Kā jūs atceraties, mēs šo likumprojektu skatījām pirmajā lasījumā jau pagājušā gada nogalē un tas atbilstoši Saeimas Kārtības rullim 136.panta kārtībā tika nodots atpakaļ atbildīgajai komisijai papildu ziņu ievākšanai un atsevišķu jautājumu precizēšanai. Jūsu rīcībā esošajā dokumentā nr. 317 likumprojekta autori - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti — ir ņēmuši vērā veselu rindu deputātu iebildumu, kas izskanēja šeit, sēžu zālē, apspriežot šo likumprojektu konceptuāli toreiz, un pēc Budžeta komisijas vairākuma viedokļa, šis likumprojekts būtu jāpieņem šodien mums pirmajā lasījumā.

Es nedaudz akcentēšu tos iebildumus un tos motīvus, kuri bija izteikti, un arī tos labojumus vai precizējumus, kurus ir izdarījuši attiecīgie speciālisti. Virkne labojumu ir saistīti ar pamatterminu formulējumiem un skaidrojumiem. Līdz ar to, mūsuprāt, tas ļauj vieglāk un precīzāk uztvert likumprojekta koncepciju. Bez tam precizēta dabas resursu nodokļa ieskaitīšanas kārtība valsts speciālajā un pašvaldību speciālajā budžetā, tas ir trešajā pantā, kā arī precizēts procentuālais ieņēmumu sadalījums starp šiem budžetiem (11.pants).

7.pantā atbilstoši deputātu iebildumiem norobežots to dabas resursu lietotāju loks, kuri resursus patērē mazos apjomos un kuriem šis nodoklis nav jāmaksā. Tas ir, zemes īpašnieki, kas izmanto savus dabas resursus savām vajadzībām.

15.pantā ir paredzēts palielināt pašvaldību lomu attiecīgā reģiona vides politikas veidošanā un realizācijā.

Ļoti būtiski labojumi ir izdarīti pielikumos, kas skar tieši dabas resursu nodokļa likmes un tarifus. Kā zināms, viens no būtiskākajiem iebildumiem ir tas, ka nodoklis par ūdeni būtiski sadārdzinātu komunālos maksājumus un palielinātu nodokļu slodzi iedzīvotājiem. Šajā likumprojekta redakcijā ir likts priekšā šo likmi pazemes ūdeņiem samazināt no 0,03 santīmiem par kubikmetru uz 0,01 santīmu. Tātad tas samazinās slodzi iedzīvotājiem lielajās pilsētās un pielīdzinās šo lietošanas veidu vispārējai pazemes ūdeņu lietošanai. Savukārt pazemes ūdeņiem no horizontiem ar reģionālo depresijas piltuvi par kubikmetru vispār nav vairs paredzēta likme. Virszemes ūdeņiem arī samazināta par santīma tūkstošdaļu, lai samazinātu šo slodzi iedzīvotājiem, kas saistīta ar komunālo maksājumu tarifiem un arī vispār ar iedzīvotāju nodokļu maksājumiem.

Tāpat arī šā paša iemesla dēļ, ir izmainīta, samazināta uz pusi likme par netoksiskiem atkritumiem. Lai tomēr radītu vienlīdzīgas konkurences iespējas dažādiem energonesējiem, ir ieviesta likme 15 santīmu par 1000 kubikmetriem gāzes, vienlaicīgi izslēdzot maksājumus par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un tādējādi samazinot gāzes prioritāti attiecībā pret citiem kurināmā veidiem. Ir izveidots jauns pielikums, kas paredz likmes autoriepām un vienreizējas lietošanas plastmasas traukiem un galda piederumiem, lai tādējādi radītu kaut kādā veidā ekonomisku mehānismu un finansiālu nodrošinājumu šo vidi ļoti piesārņojošo resursu otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izlietošanai.

Ļoti būtisks jautājums, manuprāt, ir arī tas, ka šeit ir paredzēts pārejas noteikumos, ka jaunās likmes varētu ieviest pakāpeniski pusgada laikā no nodokļa likuma stāšanās spēkā, tādējādi arī samazinot šo slodzi.

Vēl ir būtiski iebildumi, ka iespējamās nodokļa likmes varētu sadārdzināt būvmateriālus, varbūt samazinot šo būvmateriālu konkurences spēju ne tikai iekšējā, bet arī ārējā tirgū. Bet pēc speciālistu aprēķiniem, kā viņi informēja mūs komisijā, šis sadārdzinājums būtu visai neliels un būtiski neietekmētu šo produktu cenu.

Ņemot vērā šos visus iebildumus, šos visus uzlabojumus, man tomēr gribētos arī atzīmēt, un šī doma izskanēja arī Budžeta komisijā, ka likumprojektam tomēr ir vēl daudz būtisku trūkumu. Daļēji tie ir saistīti tieši ar nodokļa iekasēšanas, noteikšanas un arī ar administrēšanas kārtību. Un, ja Saeima, ņemot vērā mūsu komisijas priekšlikumu, akceptēs šo likumprojektu šodien pirmajā lasījumā, tad darbs pie otrā lasījuma būs diezgan sarežģīts un grūts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, debates mēs atklāsim pēc pārtraukuma. Tagad, lūdzu, zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nosaucu deputātus, kuri nav reģistrējušies: Mariss Andersons, Inese Birzniece, Māris Budovskis, Imants Daudišs... Daudišs ir zālē. Aivars Endziņš, Oskars Grīgs, Andris Grots, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Voldemārs Novakšānovs...

Sēdes vadītājs. Novakšānovs ir zālē.

I.Folkmane. Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Indra Sāmīte, Anna Seile, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Jānis Ārvaldis Tupesis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Turpinājums nākamajos numuros