Latvija ir gatava paplašināt savu draugu un sabiedroto loku

Vakar Rīgas pilī Valsts prezidente pieņēma ārvalstu diplomātisko misiju vadītājus un pārstāvjus

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna ārvalstu diplomātiskajam korpusam Rīgas pilī 2001. gada 15. februārī

Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir ļoti liels prieks un gods jūs visus uzņemt pie sevis Rīgas pilī. Šis brīnišķīgais notikums man arī dod iespēju runāt par Latvijas galvenajiem mērķiem un nākotnes iecerēm. Bet, ņemot vērā, ka šis gads iezīmē jauna gadsimteņa un jaunas tūkstošgades sākumu, es gribētu iesākt šo uzrunu, novēlot katram no jums vislielāko veiksmi, pildot jūsu atbildīgos pienākumus kā savas valsts pārstāvjiem Latvijā.

Es patiesi augsti vērtēju sadarbības un savstarpējās cieņas gaisotni, kas raksturo attiecības starp Latviju un tās draugiem, un izmantošu šo izdevību, lai sveiktu mūsu tuvo kaimiņu Lietuvu, kas rītdien atzīmēs savas neatkarības dienas 83. gadskārtu.

Man ir arī liels prieks par to, ka ārvalstu vēstniecību skaits turpina augt mūsu valstī. Rīga pērngad kļuva bagātāka, uzņemot Japānas un Slovākijas vēstniecības savā lokā. Ņemot vērā Baltijas jūras reģiona veiksmīgo attīstību, esmu pārliecināta, ka drīz vēl citas vēstniecības šeit vērs savas durvis. Latvija ir gatava paplašināt savu draugu un sabiedroto loku, kā arī tās starptautiskās sadarbības apjomu.

Latvija ir valsts, kas tradicionāli bijusi atvērta tirdzniecībai, pateicoties tās izdevīgajam novietojumam krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem. Šis vēsturiskais tirdzniecības tradīciju mantojums šodien joprojām saskatāms. Pirms neilga laika būvniecības darbinieku grupa, kas lika pamatus jaunajam Rātsnamam Vecrīgas centrā, atklāja fragmentu no Rīgas 800 gadus vecajiem aizsargmūriem. Šis nejaušais atklājums sniedza vēsturniekiem papildu informāciju par Rīgas pilsētas robežu atrašanās vietu pirms vairākiem gadsimteņiem.

Simboliski šis atklājums arī parādīja, ka zināmi Latvijas pagātnes notikumi joprojām jāturpina pētīt.

Vēstures izpētei jāpievērš īpaša uzmanība un pētniecības darbi. Latvijas Vēsturnieku komisija pašlaik izpēta holokausta traģiskos notikumus, kā arī mūsu valsts nacistu un padomju laika okupācijas. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas vēstures izpēte šajos grūtajos laikos nenāca viegli un ka mūsu vēsture bieži vien tika uztverta tendenciozi. Tādēļ mēs tagad cenšamies apzināt patiesību par šiem traģiskajiem notikumiem un to nodot tālāk saviem bērniem. Mums ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu līdzīgu notikumu atkārtošanos šajā valstī, un esmu pārliecināta, ka šī iecere mums izdosies.

Latvija ir panākusi ļoti daudz savas atjaunotās neatkarības desmit gados. Mēs esam izveidojuši demokrātisku iekārtu, kurā iedzīvotāju viedoklim ir būtiska vieta. Mēs esam ieviesuši tālejošas strukturālas reformas un brīvā tirgus tautsaimniecību. Mēs esam attīstījuši konkurētspējīgus uzņēmumus dažādās saimniecības jomās, ieskaitot transportu, tirdzniecību un banku pakalpojumus; informācijas tehnoloģiju, biotehnoloģiju un audumu ražošanu; pārtikas rūpniecību un kokapstrādi. Daudzi no šiem uzņēmumiem piedzīvo strauju izaugsmi un kļūst par veiksmīgiem partneriem Eiropas un pasaules tirgos.

Desmit gadus pēc dzelzs aizkara krišanas Baltijas jūras reģions piedzīvo nepieredzētu rosību. Atjaunojas vēsturiskās un tautsaimnieciskās saites starp Baltijas valstīm un to vistuvākajiem kaimiņiem, kā arī ar plašāku pasauli. Pastiprinātā tautsaimnieciskā, politiskā un kultūras aktivitāte acīmredzami pārvar daudzas no robežām, kas tikušas mākslīgi izveidotas starp Rietumeiropu un Austrumeiropu.

Latvija saredz Baltijas jūras reģionu kā pasaules tautsaimniecības konkurētspējīgu un dinamisku sastāvdaļu. Mēs veicinām radošu un uz pārmaiņām rosinošu domāšanas veidu, lai radītu tautsaimniecisku pārticību, ilgtermiņa labklājību, drošību un stabilitāti. To vislabāk var panākt caur kopīgām pūlēm starptautiskā mērogā. Tādēļ Latvija aktīvi gatavojas iestājai Eiropas Savienībā un NATO aliansē. Latvija ir pārliecināta, ka tās iestāšanās abās organizācijās radīs vajadzīgo vidi jaunam izaugsmes, stabilitātes un drošības līmenim visā Eiropas kontinentā. Bet šo mērķu īstenošanai būs nepieciešama visu iesaistīto valstu ilgstoša politiskā griba un praktiskā darbība.

Šis gads būs īpaši nozīmīgs Latvijas drošības veicināšanā. NATO 2002. gada galotņu sanāksme strauji tuvojas, un viedokļi tiek veidoti abās Atlantijas okeāna pusēs. Mēs esam pārliecināti, ka Baltijas valstu iekļaušana NATO kalpos tam, lai pastiprinātu mūsu kontinenta stabilitāti un drošību.

Mēs turpinām aktīvi gatavoties kopā ar pārējām kandidātvalstīm, lai veicinātu mūsu iestāšanos aliansē. Mēs ceram arī uz turpmāko NATO dalībvalstu sapratni un atbalstu šajā jomā. Mūsu iestāšanās NATO beidzot novērsīs šī kontinenta sadalīšanu mākslīgajās ietekmes sfērās un veicinās vienotas Eiropas demokrātisku un labvēlīgu attīstību.

Es aicinu jūs turpināt darboties Latvijā ar apziņu par vērtību, ko pastiprinātā sadarbība ienesīs ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā. Ir dažādi pasaules mēroga izaicinājumi, piemēram, mūsu planētas vides attīrīšana un slimību izplatīšanās novēršana, kam vajadzīgi pasaules mēroga risinājumi. Mūsu kopējā nākotne ir atkarīga no tā, kā mums, kopīgi sadarbojoties, veiksies.

Vēlreiz izsaku savu gandarījumu par iespēju jūs uzņemt šeit pilī. Aicinu jūs pacelt glāzes par attiecību nostiprināšanos starp mūsu valstīm un par panākumiem mūsu kopējās pūlēs, lai padarītu šo planētu par labāku dzīvesvietu mūsu bērniem.

Sarunu laikā: Latvijas Republikas delegācija — Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Mārtiņš Virsis, Ministru prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos Atis Sjanīts un Latvijas vēstnieks Beļģijā Aivars Groza; Beļģijas Karalistes delegācija              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Beļģijas Karalistes premjerministrs Gijs Ferhofštats un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš pastaigā pa Vecrīgu

Vakar, 15.februārī, Rīgas pilī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pieņēma ārvalstu diplomātisko misiju pārstāvjus: Polijas vēstnieku Jaroslavu Bratkeviču…                        &n …Eiropas Komisijas delegācijas vadītāju Ginteru Veisu…
…Krievijas vēstnieku Aleksandru Udaļcovu… un daudzus citus		Savstarpēji ieinteresētā sarunā: Apvienotās Karalistes vēstnieks Stīvens Nešs un Latvijas Valsts prezidentes padomnieks Romāns Baumanis

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ārvalstu diplomātiskā korpusa vecākais, Polijas vēstnieks Jaroslavs Bratkevičs:

Vakar, 15.februārī, Rīgas pilī, diplomātiskajā pieņemšanā Imants Freiberga kungs, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, diplomātu korpusa vecākais, Polijas vēstnieks Latvijā Jaroslavs Bratkevičs

Diplomātiskā korpusa vecākākā atbilde Rīgas pilī 2001. gada 15. februārī

Atbildes runu teica Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jaroslavs Bratkēvičs, diplomātiskā korpusa vecākais:

— Jūsu ekselence Latvijas Valsts prezidentes kundze! Dāmas un kungi! Jauna gada sākums allaž vedina atskatīties pagātnē. Latvijas vēsture ir bagāta ar traģiskiem notikumiem, ko latviešu tauta īpaši daudz pārdzīvojusi pagājušajā gadsimtā. Taču latvieši izdzīvoja, un tas vislabāk apliecina šīs tautas lielo vitalitāti. Es, polis, piederu nācijai, kas pēdējos simt gados, līdzīgi latviešiem, pārcietusi smagas vēstures kolīzijas. Līdz ar to es īpaši labi izprotu latviešu tautas vēsturisko pieredzi un jūtu pret to dziļas simpātijas. Es ceru, ka jūs ar mani dalāties šajās jūtās.

Latvija ir guvusi tiešām nozīmīgus sasniegumus savā jaunākajā attīstībā. Šīs valsts sekmīgā attīstība ir ievērojama pat Viduseiropas un Austrumeiropas ļoti dinamiskās attīstības kontekstā kopš 1989. gada. Atskatoties Latvijas vēsturē, kļūst labāk izprotami latviešu tautas šodienas centieni, kas cieši saistīti ar šīs tautas smago vēsturi. Būtiski, ka Latvija šodien ļoti sekmīgi veido savu jaunāko vēsturi. Latvija sekmīgi risina iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību.

Latvija ir vērā ņemama Ziemeļatlantijas savienības kandidātvalsts. Šie fakti uzskatāmi liecina par progresu, ko Latvija guvusi nepilnos desmit gados kopš neatkarības atjaunošanas.

Latvija ir arī daļa no visa reģiona ļoti dinamiskās ekonomiskās un politiskās attīstības. Turpmākajos gados šī dinamiskā attīstība var būt ļoti nozīmīga ne vien reģionālā, bet arī globālā mērogā.

Es novēlu Latvijai ieņemt aizvien nozīmīgāku vietu globālās attīstības procesā.

Prezidentes kundze! Ekselences! Dāmas un kungi! Ir parādības, kas īpaši prasa novērtēt to skaistumu un nozīmīgumu. Sevišķi ja tās līdz mūsdienām atnākušas caur asiņainiem pagātnes pārbaudījumiem. Pie šādām parādībām pieder arī Rīga, šī šarmantā, brīnišķīgā pilsēta, kurā es iemīlējos līdz sirds dziļumiem, kolīdz biju ieradies Latvijas galvaspilsētā. Ir zīmīgi, ka šogad Rīga svin savu 800 gadu jubileju.

Prezidentes kundze, es novēlu jums personīgi un visai latviešu tautai, mūsu laipnajiem saimniekiem visu labāko! Novēlu jums visiem laimi un panākumus! Es esmu pārliecināts, ka Latvijas jaunākā vēsture būs ļoti veiksmīga. Es uzsaucu tostu par Latviju un par jums, prezidentes kundze!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā, "LV" (Jānis Ūdris) tulkojumā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"