• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumi Nr. 104 "Rīgas Celtniecības koledžas nolikums". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 21.02.2024., Nr. 37 https://www.vestnesis.lv/op/2024/37.6

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 105

Rīgas Tehniskās koledžas nolikums

Vēl šajā numurā

21.02.2024., Nr. 37

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 104

Pieņemts: 20.02.2024.

OP numurs: 2024/37.6

2024/37.6
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 104

Rīgā 2024. gada 20. februārī (prot. Nr. 8 8. §)

Rīgas Celtniecības koledžas nolikums

Izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma
15. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Rīgas Celtniecības koledža (turpmāk – koledža) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde.

2. Koledžas juridiskais statuss ir valsts tiešās  pārvaldes iestāde.

3. Koledžas nosaukums: 

3.1. latviešu valodā – Rīgas Celtniecības koledža;

3.2. angļu valodā – Rīga Building College.

4. Koledžai ir savs zīmogs, veidlapa un simbolika, konti Valsts kasē un kredītiestādēs.

II. Koledžas stratēģiskā specializācija, darbības pamatvirziens un uzdevumi 

5. Koledžas stratēģiskā specializācija ir šādās izglītības tematiskajās jomās:

5.1. arhitektūra un būvniecība;

5.2. mākslas.

6. Koledžas darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība, īstenojot  licencētas un  akreditētas  (ja attiecināms) profesionālās izglītības programmas, lai nodrošinātu Profesionālās izglītības likumā noteikto koledžas mērķu sasniegšanu.

7. Koledžas uzdevumi ir šādi:

7.1. organizēt un īstenot profesionālās izglītības programmas atbilstoši profesiju standartiem Būvniecības nozares kvalifikācijas struktūras ietvarā un Mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektora nozares kvalifikācijas struktūras ietvarā, kā arī atbilstoši valsts profesionālās izglītības standartiem;

7.2. organizēt valsts profesionālās izglītības standartos noteiktos valsts pārbaudījumus;

7.3. organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un veikt citas darbības, lai nodrošinātu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu;

7.4. nodrošināt izglītības  procesa un valsts pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

7.5. īstenot izglītības procesu, veicināt izglītojamo personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atbilstoši izvēlētajai profesionālās izglītības programmai;

7.6.  organizēt koledžas stratēģiskajai specializācijai atbilstošus kursus, lekcijas, konferences un citus pasākumus;

7.7. veikt lietišķos pētījumus stratēģiskās specializācijas jomās; 

7.8. veikt metodiskā darba virsvadību Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajās jomās un atbilstoši noteiktajiem uzdevumiem;

7.9.  sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;

7.10. veicināt starptautisko sadarbību, studējošo un citu  izglītojamo un akadēmiskā personāla dalību starpvalstu un dažādu izglītības iestāžu apmaiņas programmās un izglītības iestāžu starptautiskajās sadarbības programmās pētniecībā;

7.11. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;

7.12. veikt saimniecisko un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem;

7.13. īstenot koledžas attīstības stratēģiju;

7.14. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

III. Koledžā īstenojamās izglītības programmas

8. Koledža īsteno profesionālās izglītības programmas šādās izglītības programmu grupās:

8.1. arhitektūra un pilsētu plānošana;

8.2. būvniecība un civilā celtniecība;

8.3. vizuāli plastiskā māksla.

9. Koledža īsteno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencētas un/vai akreditētas:

9.1. īsā cikla profesionālās augstākās izglītības  programmas;

9.2. profesionālās vidējās izglītības programmas;

9.3. profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas;

9.4. citas izglītības programmas un atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus atbilstoši koledžas domes lēmumiem vai noslēgtajiem līgumiem ar citām izglītības iestādēm.

IV. Izglītības procesa organizācija

10. Izglītības procesa organizāciju koledžā nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, koledžas iekšējās kārtības noteikumi un citi koledžas iekšējie normatīvie akti.

11. Izglītojamo uzņemšana koledžā, pārcelšana nākamajā kursā un atskaitīšana no koledžas notiek  saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai profesionālās izglītības programmās, kā arī koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem par uzņemšanu profesionālās izglītības programmās un citās izglītības programmās.

12. Izglītības process koledžā ietver profesionālo izglītības programmu un citu izglītības programmu īstenošanu,  kā arī pētniecisko darbību.

13. Prakses un darba vidē balstītu mācību norisi koledža organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās profesionālās izglītības programmas specifikai.

14. Profesionālās izglītības obligāto saturu, kā arī izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus nosaka profesionālās izglītības standarti. Koledža nosaka vienotu un profesionālās izglītības standartiem atbilstošu kārtību, kādā vērtējami izglītojamo mācību sasniegumi.

15. Profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar direktora apstiprinātajiem izglītības  programmā iekļautajiem studiju plāniem, mācību plāniem, studiju un mācību procesa grafikiem. Studiju plāni, mācību plāni un studiju un mācību procesa grafiki nosaka attiecīgās izglītības programmas mācību saturu un apjomu. Koledžas izglītojamo izglītības procesa laiku un vietu nosaka lekciju un nodarbību sarakstā.

16. Izglītības programmu izstrādi organizē saskaņā ar koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem, ievērojot izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

17. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un noteiktā kārtībā piesaka attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

18. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības  programmas apstiprina un lēmumu par programmas īstenošanas izbeigšanu pieņem koledžas dome. Koledžas dome apstiprina par īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas īstenošanu atbildīgo personu – izglītības programmas direktoru.

V. Koledžas struktūrvienības

19. Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledža veido struktūrvienības. Koledžas struktūru apstiprina koledžas direktors, ievērojot koledžas domes ieteikumus.

20. Koledžas struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību nolikumos, ko apstiprina koledžas direktors. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.

21. Koledžas struktūrvienībām ir tiesības un pienākums  savstarpēji sadarboties, lai veicinātu koledžas resursu efektīvu izmantošanu un sekmētu koledžas uzdevumu izpildi.

VI. Koledžas personāls, izglītojamie, to tiesības un pienākumi

22. Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido:

22.1. akadēmiskais personāls;

22.2. vispārējais personāls;

22.3. studējošie.

23. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus resursus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem.

24. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties vadības un izglītojamo pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, kā arī piedalīties koledžas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, iesniegt priekšlikumus un tikt uzklausītam.

25. Akadēmisko personālu veido:

25.1. docenti;

25.2. lektori;

25.3. asistenti.

26. Koledžas vispārējais personāls ir administratīvais personāls, arī direktors, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls.

27. Personas akadēmiskajos amatos izvirza atklātā konkursā un ievēlē, balsojot saskaņā ar koledžas nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā.

28. Akadēmiskajā amatā var ievēlēt personu, kas atbilst Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tai skaitā prasībām, kas noteiktas koledžas nolikumā par akadēmiskajiem amatiem. 

29. Koledža studiju un pētnieciskajā darbā var pieaicināt viesdocentus, vieslektorus un viesasistentus, kā arī var uzaicināt par pedagogiem, viesdocētājiem vai vieslektoriem atsevišķu lekciju, studiju kursu vai studiju moduļu nolasīšanai vai citu pedagoģiskā vai pētnieciskā darba aktivitāšu īstenošanai citu valstu izglītības iestāžu mācībspēkus un speciālistus.

30. Akadēmiskajam personālam ir šādi pamata pienākumi:

30.1. piedalīties studiju programmu īstenošanā;

30.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, apmeklēt metodiskos seminārus, iesaistīties pētniecības darbā;

30.3. ievērot profesionālās ētikas normas;

30.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

30.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības.

31. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:

31.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes;

31.2. veicot pētniecisko darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

31.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;

31.4. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;

31.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

31.6. atbilstoši normatīvajiem aktiem tikt ievēlētam koledžas institūcijās;

31.7. veicināt pētījumu rezultātu komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi.

32. Izglītojamo, tai skaitā studējošo, tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, citos normatīvajos aktos un koledžas iekšējos normatīvajos aktos. Studējošie un citu izglītības programmu izglītojamie saņem stipendiju normatīvajos aktos par stipendiju veidiem, saņemšanas kritērijiem un kārtību noteiktajā apmērā un kārtībā.

VII. Koledžas pārstāvības un vadības institūcijas, kā arī lēmējinstitūcijas

33. Koledžas vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir koledžas dome un direktors.

34. Domes sastāvā ir 15 locekļi: 

34.1. direktors;

34.2. viens direktora vietnieks;

34.3. trīs studējošo pārstāvji, kurus pilnvaro studējošo pašpārvalde;

34.4. astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji;

34.5. divi vispārējā personāla pārstāvji.

35. Domes vēlēšanas organizē direktors. Pārstāvjus darbam domē ievēlē no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes vidus. Domes locekļus no vispārējā un akadēmiskā personāla vidus ievēlē attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Direktora vietnieku koledžas domē ievēlē akadēmiskais personāls, aizklāti balsojot. Studējošo pārstāvjus koledžas domē studējošo pašpārvaldes noteiktajā kārtībā deleģē studējošo pašpārvalde. 

36. Ja ievēlētais akadēmiskā personāla pārstāvis pirms termiņa beigām izbeidz darba tiesiskās attiecības ar koledžu, viņa vietā par koledžas domes locekli kļūst persona, ko uz atlikušo termiņu ievēlē katedras akadēmiskā personāla kopsapulcē. Akadēmiskā personāla pārstāvi var atsaukt ar katedras akadēmiskā personāla kopsapulces lēmumu.

37. Dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajām funkcijām:

37.1. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus;

37.2. izskata un apstiprina koledžas karoga metu, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices;

37.3. izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu;

37.4. atsevišķu jautājumu risināšanai var izveidot konsultatīvās, metodiskās, ētikas un citas komisijas.

38. Dome darbojas sēdēs, kuras sasauc domes priekšsēdētājs vai direktors atbilstoši nepieciešamībai vai pēc ne mazāk kā trešās daļas domes locekļu ierosinājuma. 

39. Dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse domes locekļu. Dome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa vismaz seši no klātesošajiem domes locekļiem. Ja domes locekļu balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss.

40. Direktoram  domē ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz domes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido dome. Tās sastāvā ir direktors, domes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā domes sēdē ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Studējošo pašpārvaldes veto tiesības koledžas domē, kā arī rīcību pēc studējošo pašpārvaldes veto piemērošanas nosaka Profesionālās izglītības likums.

41. Jaunievēlēto  domi uz pirmo sēdi sasauc un līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vada direktors. Pirmajā sēdē ievēlē domes priekšsēdētāju un viņa biedru.

42. Domes priekšsēdētājs plāno un organizē domes darbu. Domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda domes priekšsēdētāja biedrs.

43. Domes darbu nodrošina, sēdes protokolē un tās lietvedību nodrošina koledžas sekretariāts.

44. Koledžas direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārīgo administratīvo un saimniecisko vadību, atbild par koledžas darbību kopumā, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu un pieņem lēmumus jautājumos, kuri neietilpst domes vai citu subjektu kompetencē.

45. Par direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

46. Direktors veic Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos iestādes vadītāja pienākumus un funkcijas.

47. Direktors papildus Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem pienākumiem:

47.1. nodrošina koledžas ilgtermiņa un vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi, nosakot snieguma un rezultatīvos rādītājus, budžeta projektu izstrādi, kā arī koledžas kārtējā kalendāra gada darba plāna projekta izstrādi un minēto projektu iesniegšanu saskaņošanai koledžas domē; 

47.2. nodrošina koledžas vidēja termiņa darbības stratēģijas, budžeta un kārtējā gada darba plāna izpildi;

47.3. nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu, tā satura atbilstību normatīvo aktu prasībām un iesniegšanu apstiprināšanai koledžas domē, kā arī publicēšanu koledžas tīmekļvietnē;

47.4. nodrošina  koledžas darbības ikgadējā pārskata izstrādi un iesniegšanu apstiprināšanai domē;

47.5. organizē studējošo un citu izglītojamo uzņemšanas procesu koledžā un ar uzņemšanu saistīto līgumisko attiecību un citu saistību korektu noformēšanu.

48. Koledžas direktora vietnieku skaitu pēc koledžas  direktora ierosinājuma nosaka koledžas  dome.

49. Koledžas direktors veido koleģiālu padomdevēju institūciju – konventu – un izdod tā nolikumu. Konvents darbojas atbilstoši Profesionālās izglītības likumam un saskaņā ar konventa nolikumu.

50. Studējošie, ievērojot Profesionālās izglītības likumu, koledžā izveido studējošo pašpārvaldi.  Studējošo pašpārvaldes skaitlisko sastāvu, ievēlēšanas kārtību studējošo pašpārvaldē un koledžas lēmējinstitūcijās, kā arī pašpārvaldes darba organizāciju nosaka studējošo izstrādāts un koledžas domes apstiprināts nolikums. Studējošo pašpārvaldei ir Profesionālās izglītības likumā noteiktās tiesības, un tā darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros.

51. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm iestādē, un līdzdarbotos iestādes darba organizēšanā, mācību un audzināšanas procesa pilnveidē, izglītojamie, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības programmas, pēc savas iniciatīvas ir tiesīgi izveidot izglītojamo pašpārvaldi, kas ir koleģiāla izglītojamo institūcija un kuras sastāvā ir visu koledžā esošo kursu  profesionālās vidējās izglītības programmas pārstāvji. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar iestādes direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde.

VIII. Koledžas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība un iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtība

52. Koledžas nolikumu atbilstoši Profesionālās izglītības likumam izstrādā koledžas dome sadarbībā ar koledžas direktoru, un to apstiprina Ministru kabinets.

53. Grozījumus koledžas nolikumā apstiprina Ministru kabinets, un tos ir tiesīgi ierosināt:

53.1. direktors;

53.2. koledžas dome;

53.3. Izglītības un zinātnes ministrija;

53.4. konvents.

54. Koledža iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

55. Koledžas struktūrvienības vadītājs pēc saskaņošanas ar koledžas direktoru izdod struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus, ja attiecīgajai struktūrvienībai atbilstoši nolikumam ir tiesības izdot iekšējos normatīvos aktus.  

IX. Koledžas saimnieciskā darbība un finansējuma avoti

56. Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus  pakalpojumus.

57. Koledžas finansēšanas kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti.

58.  Koledžas finanšu resursus veido:

58.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

58.2. studiju maksa;

58.3. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem;

58.4. ziedojumi un dāvinājumi;

58.5. citi ieņēmumi.

59. Koledžas finanšu līdzekļi izmantojami izglītības procesa nodrošināšanai atbilstoši koledžas normatīvajos aktos noteiktajiem koledžas darbības mērķiem, kā arī studējošo pašpārvaldes finansēšanai atbilstoši Profesionālās izglītības likumam.

60. Šo noteikumu 58.2., 58.3., 58.4. un 58.5. apakšpunktā ​​​​​​​ minēto  finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka koledžas direktors.

X. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana

61. Koledžas darbības tiesiskumu nodrošina tās direktors. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

62. Koledžas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu koledžas direktoram, bet koledžas direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.

XI. Koledžas reorganizācija un likvidācija

63. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma pieņem Ministru kabinets.

64. Koledžas reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteikto kārtību.

Ministru prezidente E. Siliņa

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!