Ministru prezidents — jaunajā Ētikas padomē

Ar Nacionālā demokrātiskā institūta (ASV) biroja Rīgā atbalstu 3.maijā pirmo semināru rīkoja jaunizveidotā Ētikas padome. Klātesošos ar uzrunu sveica Ministru prezidents Māris Gailis:

— Dāmas un kungi, pagājušā gada septembrī, kad manis vadītais kabinets uzsāka savu darbu, pirmajā valdības sēdē kā pirmo mēs uzaicinājām profesoru Miltu, lai runātu par ētikas problēmām. Un toreiz Milta kungs uzsvēra to ārkārtīgi lielo atbildību, ko ministri uzņemas. Jo katrs ministra un Ministru kabineta lēmums skar daudzus cilvēkus. Un, protams, sabiedrība redz un izjūt katra ministra rīcību — gan personīgo, gan ar amatu saistīto. Un ļoti bieži cilvēki varbūt arī klusi izdara secinājumus par tā vai cita ministra vai augstas amatpersonas darbību, un, protams, ka katrs neētisks solis atstāj neizdzēšamas pēdas arī cilvēku uzticībā valdībai, ierēdņiem un valstij. Un tātad neētiska rīcība grauj pašu svētāko, varētu teikt, mūsu valsts neatkarību un tā tālāk. Es uzskatu, ka Ministru kabinets cenšas pēc labākās sirdsapziņas ievērot ētikas normas, ciktāl mēs saprotam un ciktāl tās sabiedrībā ir nospraustas. Ētisko normu nospraušana nav likumu rakstīšana. Tās mainās, attīstoties sabiedrībai, izejot no apstākļiem, no dažādiem pozitīviem, negatīviem piemēriem. Jautājums par čekas "maisiem" arī ir ar ētiku saistīts, vesels problēmu loks, varētu teikt. Tikai sabiedrība to var vislabāk atrisināt. Un pēc tam nāk Saeima, nāk Ministru kabinets ar savām tiesiskajām normām un nokārto to varbūt tiesiskā ceļā. Un, protams, šīs normas ir jāveido kopīgi. Es apsveicu Ētikas padomes dibināšanu! Un pie šīs idejas mēs sākām strādāt ar Tēraudas kundzi kopā vēl tad, kad mans pienākumu loks bija šaurāks, bet varbūt dziļāks nekā tagad. Un es domāju, ka Ētikas padome būs tas forums, kur šī sabiedriskā doma tiks izteikta. Un tādēļ es tiešām aicinātu sabiedriskās organizācijas aktīvi un enerģiski piedalīties Ētikas padomes konsultatīvajā padomē, ar interesi uztvert šo problēmu. Tā būs mūžīga problēma, jo normas mainās. Padomei būs jāizstrādā ētiskas uzvedības principi, jāizdod dažādi informatīvi izdevumi, lai cilvēki būtu informēti. Tas arī palīdzētu risināt dažādus ētiska rakstura konfliktus, kas attiecas uz ierēdniecību, politiku, arī uzņēmējdarbību. Apsveicu jūs visus ar piedalīšanos šai seminārā un novēlu daudz radošu ideju un domu. Paldies.

Valsts reformu ministre Vita Tērauda savā uzrunā uzsvēra, ka Latvijā grūti rast viennozīmīgu atbildi uz jautājumu, kas ir ētiska rīcība. Sabiedrībai ir tiesības vērtēt ierēdņu un amatpersonu darbību. Viņa izteica cerību, ka jaunizveidotā Ētikas padome kļūs par autoritatīvu organizāciju, kas sekmēs šo problēmu risināšanu.

Viesi — ASV vēstnieks Norvēģijā Tomass Loftus un bijusī Čikāgas pilsētas Ētikas padomes direktore Harieta Makuloha —± iepazīstināja ar pieredzi šajā zemē, kur valsts ierēdņiem tiek izvirzītas stingras prasības, un problēmām, ar kādām nākas saskarties.

Ētikas padomes pagaidu valdes loceklis Pēteris Melzobs aicināja organizācijas darbībā vairāk uzmanības veltīt pašvaldību un valsts institūciju ierēdņiem.

Arī pārējie semināra dalībnieki — profesors Augusts Milts, Rīgas Domes deputāte Baiba Pētersone, kultūras ministrijas stratēģijas nodaļas vadītāja Jolanta Treile un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis savās runās akcentēja ierēdņu un pārējo valsts iedzīvotāju savstarpējās attiecības.

Diskusijas jautājumu loks bija plašs un taja piedalījās juristi, deputāti, žurnālisti, ierēdņi, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, izglītības iestāžu darbinieki un citas ieinteresētās personas.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore