Ministru kabineta noteikumi Nr. 118
Rīgā 2024. gada 20. februārī (prot. Nr. 8 49. §)
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1. prioritātes "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" (turpmāk – pasākums) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – trešā kārta);
1.2. pasākuma trešās kārtas mērķi;
1.3. pasākuma trešajai kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un projektu sadarbības partneriem;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2. Pasākuma trešās kārtas mērķis ir īstenot Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēku kompleksa 1. kārtas būvniecību un uzbūvēt ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksu, kā arī izveidot drošības klases, kas paredzētas katastrofu pārvaldības prevencijas pasākumu īstenošanai un sabiedrības izglītošanai.
3. Pasākuma trešās kārtas mērķa grupa ir Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Nodrošinājuma valsts aģentūra.
4. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.
5. Pasākuma trešo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
6. Atbildīgās iestādes funkcijas pasākuma trešās kārtas ietvaros pilda Iekšlietu ministrija.
7. Pasākuma trešās kārtas plānotais finansējums ir 51 258 053 euro (no tā elastības finansējums – 2 477 905 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 43 569 345 euro (no tā elastības finansējums – 2 106 220 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 7 688 708 euro (no tā elastības finansējums – 371 685 euro), nodrošinot, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
8. Pasākuma trešo kārtu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus rādītājus:
8.1. iznākuma rādītājs – investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām sasniedz 51 258 053 euro, iznākuma rādītāja starpposma vērtība 2024. gada 31.decembrī sasniedz 618 179 euro;
8.2. nacionālie rezultāta rādītāji:
8.2.1. divu ēku un vienas auto nojumes izbūve un nodošana ekspluatācijā;
8.2.2. trīs būvju atjaunošana un nodošana ekspluatācijā;
8.2.3. pārveidoti pieci transportlīdzekļi pārvietojamo drošības klašu izveidei;
8.2.4. katrā reģionā un Rīgā iekārtotas stacionāras drošības klases (kopā piecas).
II. Prasības projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem
9. Pasākuma trešās kārtas projektu "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" un "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" iesniedzējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas pēc projektu iesniegumu apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
10. Pasākuma trešās kārtas projekta "Drošības klašu izveide" iesniedzējs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
11. Pasākuma trešās kārtas projektu iesniedzējs projektos "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" un "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" kā sadarbības partneri iesaista Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
12. Pasākuma trešās kārtas projekta iesniedzējs projektā "Drošības klašu izveide" kā sadarbības partneri iesaista Nodrošinājuma valsts aģentūru.
13. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
14. Projektu iesniedzēji pasākuma trešās kārtas ietvaros iesniedz kopā trīs projektu iesniegumus.
15. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi – finanšu analīzi un ekonomisko analīzi – un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā.
16. Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums slēgt sadarbības līgumu, nosakot pienākumus, uzdevumus, funkcijas un tiesības katra projekta kontekstā, tai skaitā:
16.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kā sadarbības partnera galvenie pienākumi ir konsultēt un noteikt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēku kompleksa un ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa gala lietotāja prasības;
16.2. Nodrošinājuma valsts aģentūras kā sadarbības partnera pienākumi ir nodrošināt telpu pielāgošanai nepieciešamo projektēšanas, būvdarbu un būvuzraudzības iepirkumu veikšanu, šādu darbu izpildes vadību un norēķinu veikšanu nolīgtajiem darbu izpildītājiem, kā arī sadarboties un īstenojamās aktivitātes koordinēt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
III. Projektu atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
17. Atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju sasniegšanu, ir:
17.1. projektā "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta" – jaunas ēkas būvniecība efektīvu, modernu un starptautiskajā pieredzē balstītu teorētisko un praktisko nodarbību un apmācību procesa nodrošināšanai;
17.2. projektā "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" – jaunu ēku būvniecība, atjaunošana un pārbūve Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnikas, remonta bāzes un Iepirkuma nodrošinājuma pārvaldes loģistikas attīstībai;
17.3. projektu vadības nodrošināšana, tostarp centrālo un reģionālo projektu vadītāju, grāmatvežu, finansistu, juristu, projektu speciālistu būvniecības jomā, iepirkumu speciālistu un projektu koordinatoru pakalpojumu nodrošināšana.
18. Projektā "Drošības klašu izveide" atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju sasniegšanu, ir:
18.1. ēku telpu pielāgošana stacionāru drošības klašu izveidei;
18.2. transportlīdzekļu pārveidošana pārvietojamu drošības klašu izveidei;
18.3. projektu vadības nodrošināšana.
19. Šo noteikumu 17. punktā minēto darbību ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
19.1. izmaksas, kas saistītas ar būvju tehnisko apsekošanu un izpēti, būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un būvprojekta ekspertīzi, ja to paredz normatīvie akti būvniecībā;
19.2. projekta būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) un autoruzraudzības izmaksas;
19.3. ēkas, ar to saistītās infrastruktūras un teritorijas labiekārtošanas, izbūves, atjaunošanas un pārbūves izmaksas;
19.4. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
19.5. iekārtu, ierīču, mēbeļu un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
19.6. informācijas tehnoloģiju aprīkojuma izmaksas;
19.7. elektromobiļu uzlādes staciju plānošana un izbūve;
19.8. ārpakalpojuma izmaksas inženierkonsultantu grupas piesaistei.
20. Šo noteikumu 18. punktā minēto darbību ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
20.1. ēku telpu pielāgošanas būvdarbi un ar to saistītās tiešās izmaksas;
20.2. transportlīdzekļu pārbūves, pielāgošanas un aprīkošanas izmaksas;
20.3. tehnoloģiju aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
20.4. meta izstrādes un īstenošanas, interjera izbūves, aprīkojuma, iekārtu un ierīču iegādes, pielāgošanas un uzstādīšanas izmaksas;
20.5. izmaksas, kas saistītas ar būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi telpu pielāgošanai;
20.6. būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) un autoruzraudzības izmaksas;
20.7. būvdarbu izmaksas.
21. Visiem trešās kārtas projektiem ir šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
21.1. ar projektu darbībām tieši saistīto publicitātes un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas;
21.2. projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 1 procenta apmērā no projektu pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās attiecināmās personāla izmaksas.
22. Šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.8., 20.5. un 20.6. apakšpunktā minētās izmaksu pozīcijas ir attiecināmas līdz 10 % no attiecīgā projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
23. Šo noteikumu 17. un 18. punktā minētās darbības tiek veiktas, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim izvēloties preču piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), sociāli atbildīgi un inovatīvi iepirkumi.
24. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
25. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo finansējumu līdz šo noteikumu 7. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
IV. Projektu īstenošanas nosacījumi
26. Pasākuma trešās kārtas projektu īstenošanas vieta ir visa Latvijas Republikas teritorija.
27. Pasākuma trešās kārtas projektus īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim.
28. Izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra.
29. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotās izmaksas nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, kā arī nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos.
30. Īstenojot projektus, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
31. Finansējuma saņēmējs pirms trešās kārtas izsludināšanas izstrādā kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta un korupcijas risku neesība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu vai krāpšanas vai korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
32. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.
33. Īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuros plānots veikt ieguldījumus, ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā vai arī uz ilgtermiņa nomas līguma pamata tie ir nodoti finansējuma saņēmēja lietošanā. Nomas līgums tiek nostiprināts zemesgrāmatā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam.
34. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par:
34.1. faktiski sasniegtajiem šo noteikumu 8. punktā minētajiem rādītājiem;
34.2. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāja "Objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība" izpildi;
34.3. horizontālā principa "Klimatdrošināšana" ievērošanu, aprakstot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai oglekļa dioksīda piesaisti;
34.4. horizontālā principa "Energoefektivitāte pirmajā vietā" ievērošanu, aprakstot darbības, kas paredz enerģijas ietaupījumu;
34.5. horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu, aprakstot darbības, kas nodrošina atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem.
Ministru prezidente E. Siliņa
Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis
