Mūsu bagātība — mūsu mežs

Juris Matīss, Zemkopības ministrijas Valsts meža dienesta Meža departamenta galvenais speciālists — speciāli "Latvijas Vēstnesim" — par nesen pieņemto likumu "Par valsts meža izmantošanu"

Valsts mežīpašums

Zemes reformas pirmajā posmā pašvaldības nereti pārsniedza savas pilnvaras, dalot valsts mežu. Tāpēc, izstrādājot un pieņemot likumu, bija svarīgi vēlreiz uzsvērt valsts meža izmantošanas kārtību.

Likums aizstāv to valsts mežīpašumu, kas izveidots līdz 1940.gada 21.jūlijam, kā arī tās zemes, uz kurām pēc zemes reformas pabeigšanas nebūs atjaunotas īpašuma tiesības.

Valsts meža pārvaldes institūcijas ir pat tiesājušās ar pagastu valdēm, kuras ir pārkāpušas šo lēmuma normu — pēc 1990.gada 21.novembra valsts mežīpašumu iedalījušas fiziskām vai juridiskām personām. Dobeles rajonā savu dienesta stāvokli nelikumīgi izmantoja Bikstu, bet Saldus rajonā — Blīdenes pagasta pašvaldība. Tiesa valsts mežīpašuma tiesības atjaunoja. Pagastu nelikumīgie lēmumi ir anulēti. Diemžēl arī turpmāk vēl būs jāvēršas pret šāda veida likumpārkāpumiem pagastos.

Valsts meža fonda atsavināšanu regulē 7.pants. Pirms reģistrēšanas zemesgrāmatā to var atļaut tikai meža valsts ministrs, nevis mežzinis vai virsmežzinis. Pēc valsts meža reģistrēšanas zemesgrāmatā pārdošana vai citāda atsavināšana aizsargājamos mežos atļauta tikai ar Saeimas ikreizēju piekrišanu, saudzējamos mežos — ar Ministru kabineta rīkojumu un saimnieciskajos mežos — ar meža valsts ministra rīkojumu.

Savukārt dabas rezervātus un nacionālos parkus mūsu valstī izveido tikai Saeima, tāpēc tikai tā var lemt par šo mežu pārdošanu vai citādu atsavināšanu.

Meža ekoloģisko īpašību

un resursu izmantošana

Likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" noteikts, ka meža izmantošana ir tā ekoloģisko īpašību izmantošana un tā ir svarīgāka par resursu izmantošanu. Piemēram, palielinot valsts mežainumu, tas ir garants, ka gaiss Latvijā arī pilsētās kļūs tīrāks. Meža ekoloģiskās īpašības ir primāras, bet mežmateriālu ieguve — sekundāra.

Likuma 3.nodaļā teikts: "Valsts mežs ir meža ekosistēmu saglabāšanas galvenais garants Latvijas Republikas teritorijā." Likums paredz saglabāt un paplašināt valsts mežu kā mežainuma garantu. Īpaši jāuzsver, ka garants ir nevis privātais, bet valsts mežs. Valstij nepieciešamas iespējas atpirkt mežu no tāda privātīpašnieka, kurš negrib vai nespēj to apkopt.

Mežmateriālu ieguve

Šajā likumā salīdzinājumā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" izvērstas mežmateriālu ieguves tiesiskās normas valsts mežā.

Reāli pastāv dziļas pretrunas starp pašvaldību un valsts interesēm meža izmantošanā. Pašvaldības vēlas "komandēt" valsts meža ciršanu savā pagastā, nereti aizmirstot ka, pārdodot valsts meža resursus pēc iespējas dārgāk, lielāks labums ir visai sabiedrībai, arī konkrētai pašvaldībai. Likums aizstāv Valsts meža dienesta tiesības valsts vārdā rīkoties ar valsts mežu.

Likuma 13.pantā noteikta kārtība, kā apmierināt vietējo iedzīvotāju vajadzības pēc malkas un kokmateriāliem. Par vietējiem iedzīvotājiem uzskatāmi: personas, kas dzīvo konkrētajā teritorijā vai arī kam tur pieder nekustamais īpašums. Vietējiem iedzīvotājiem jāiesniedz pašvaldībai pieprasījums pēc malkas un lietkokiem. Ja to nespēj apmierināt vietējā mežniecība, tad to jākārto virsmežniecībai vai Valsts meža dienestam. No valsts meža malku un lietkokus nevar saņemt tie iedzīvotāji, kuru īpašumā vai lietojumā ir vairāk par diviem hektāriem pieauguša meža.

Likuma 14.pants nosaka kokmateriālu realizācijas kārtību. Bez maksas iedzīvotāji saņem vēja gāztos un lauztos malkas kokus un kritalas. Protams, noteikti izņemama ir meža zīme, jo bez atļaujas iet valsts mežā un gādāt malku nedrīkst. 50 procenu atlaide paredzēta vietējiem iedzīvotājiem lietkoku iegādē mājas un saimniecības ēku celtniecībai.

Bez maksas lietkokus izsniedz meža apsaimniekošanas vajadzībām — tiltu, elektrolīniju un sakaru līniju būvniecībai, tāpat Valsts meža dienesta personālam nepieciešamo būvju un ēku celtniecībai un remontam.

Kokmateriālus fiziskajām un juridiskajām personām izsniedz, slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kā arī izsolot cirsmas vai atsevišķus kokus. Lai izvairītos no dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, pretendentu atlasei ilgtermiņa līgumiem un izsolēm likums pieprasa rīkot vispārējus un atklātus konkursus. Par mežmateriālu ieguvi savām vajadzībām — ogu, sēņu lasīšanu nav jāmaksā. Bet, ja paredzēts tās pārdot, tad nepieciešams izņemt meža zīmi un samaksāt.

Pieņemot likumu "Par valsts meža izmantošanu", spēku zaudējuši Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.142 "Par valsts meža izmantošanas kārtību".

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore