Lai Latvijas durvis veras uz Eiropu

Vakar Latvijā vienas dienas darba vizītē uzturējās Beļģijas premjerministrs

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Beļģijas Karalistes premjerministrs Gijs Ferhofštats Latvijas valdības ēkā 2001.gada 15.februārī

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 15. februārī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Beļģijas Karalistes premjerministru Giju Ferhofštatu un Beļģijas delegāciju.

Sarunu gaitā Beļģijas premjerministrs izteica pārliecību, ka Beļģijas ES prezidentūras laikā tā veicinās paplašināšanās procesa tempa un kvalitātes saglabāšanu. Beļģijas galvenās prioritātes ir ES prezidentūras paplašināšanās un diskusija par ES nākotnes jautājumiem, kā arī ES sociālais modelis, Eiropas Komisijas loma citu ES institūciju kontekstā un ilgtspējīgas attīstības jautājumi (sociālie un ekonomiskie, vides jautājumi). Beļģijas delegācijas pārstāvji atzinīgi novērtēja ES Padomes Nicas sanāksmes lēmumus par ES dalībvalstu vietu sadalījumu Padomē un Parlamentā, un ar gandarījumu apgalvoja, ka ir izdevies radīt "demokrātisku un efektīvu Eiropu".

Beļģijas viesu delegācija izklāstīja Ministru prezidentam A.Bērziņam Beļģijas nodokļu sistēmu. Ministru prezidents atzina, ka Latvijas nodokļu sistēma jāpilnveido.

Pārrunāti arī NATO attīstības jautājumi. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir svarīga pievienošanās transatlantiskajām drošības struktūrām.

A.Bērziņš izteica domu par Beļģijas vēstniecības atvēršanu Baltijas valstīs ar rezidentūru Rīgā, kas atrodas Baltijas valstīm centrā.

Valdības preses departaments

Preses konferencē

Beļģijas Karalistes premjerministra Gija Ferhofštata vizīte Latvijā nebija gara, bet ļoti saturīga, tā preses konferencē vakar, 15. februārī, atzina mūsu valsts valdības vadītājs Andris Bērziņš.

Tā kā Beļģija šā gada otrajā pusē būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, viens no galvenajiem sarunas tematiem bija Latvijas integrācija ES. Tikšanās laikā pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar NATO. A. Bērziņš norādīja, ka abu valstu vadītāju pozīcijas ir sakritušas — Latvijas vēlme būt abās šajās organizācijās ir uztverta ar sapratni. Beļģijas puse ir apliecinājusi gatavību sniegt nepieciešamo atbalstu Latvijas izvirzīto ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Sarunas gaitā abu valstu valdību vadītāji vienojušies par vairākām citām — praktiskākām lietām. A. Bērziņš diskusiju raksturoja kā atvērtu, konstruktīvu un savstarpējās sapratnes pilnu.

G. Ferhofštats atgādināja, ka Eiropas liberālās kustības diskusiju laikā jau ticies ar mūsu valsts premjerministru. Liberālās kustības jautājumus kopīgi apsprieduši četru valstu — Latvijas, Lietuvas, Slovēnijas un Beļģijas — vadītāji. Eiropas Savienība ir balstīta uz liberālām idejām, tādēļ ļoti svarīgi runāt par to, kā liberālā kustība attīstīsies Eiropā. Šā gada beigās, kad būs nākamā tikšanās, tiks noskaidrota dažādu Eiropas politisko kustību nostāja attiecībā uz ES un tās attīstību. Mēs negribam sašķelt Eiropu, mēs vēlamies, lai tā attīstās demokrātiski un liberāli, sacīja G. Ferhofštats. Ļoti nozīmīgi, ka par šiem jautājumiem spriedīs ne vien pašreizējās ES dalībvalstis, bet arī kandidātvalstis.

Komentējot jautājumu par ES paplašināšanās procesu, G. Ferhofštats uzteica Latvijas nozīmīgo progresu likumdošanas sakārtošanā un saskaņošanā ar ES normatīvajiem aktiem. Beļģijas premjerministrs atzinīgi novērtēja paveikto ar minoritātēm saistītās likumdošanas sakārtošanā.

Pie valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar tikās ar Beļģijas Karalistes premjerministru Giju Ferhofštatu.

Sarunā abas puses pārrunāja bilaterālos jautājumus, kā arī ES un NATO paplašināšanās procesu, Latvijas sasniegumus Eiropas un transatlantiskajā integrācijā. V.Vīķe–Freiberga tikšanās laikā uzsvēra Beļģijas prezidentūras nozīmi Latvijas eirointegrācijas sarunās.

Šo problēmu Latvija ir atrisinājusi saskaņā ar Eiropas praksi. Valdību vadītāji detalizēti apsprieduši dažas no atvērtajām sarunu sadaļām. Nākamajā nedēļā Latvijai tiks atvērtas visas iestāšanās sarunu sadaļas. Mēs centīsimies, lai Beļģijas prezidentūras laikā noritētu intensīvs darbs un pēc iespējas vairāk sarunu sadaļu tiktu veiksmīgi slēgtas, teica G. Ferhofštats.

Attiecībā uz Latvijas vēlmi iestāties NATO Beļģijas valdībai nav oficiālas nostājas, tā patlaban tiek izstrādāta un tiks darīta zināma 2002. gada jūlijā Prāgas sanāksmes laikā. G. Ferhofštats uzskata, ka katrai valstij, kas izdarījusi šādu izvēli, jādod iespēja kļūt par NATO dalībnieci, vispirms veicot visus mājas darbus. ES nav tikai monetāra savienība, tai ir kopīgi arī citi, tai skaitā drošības un aizsardzības, jautājumi.

Lūdzot paskaidrot Beļģijas pozīciju Nicas samitā, kad Lietuvai ES Ministru padomē tika piešķirts par trim balsīm vairāk nekā abām pārējām Baltijas valstīm, G. Ferhofštats norādīja, ka nav veicis lobēšanu kādas noteiktas valsts interesēs, bet aizstāvējis konkrētu principu: nedrīkst dalīt ES kandidātvalstis vecajās un jaunajās, piešķirot tām balsu skaitu, bet jāņem vērā iedzīvotāju skaits valstī.

Tas attiecas ne vien uz Lietuvu, ko viņš minējis, bet arī uz Poliju.

Atbildot uz jautājumu par visu triju Baltijas valstu vienlaicīgu iestāšanos ES, A. Bērziņš sacīja, ka mērķis ir virzīties uz priekšu kopā. Pagājušā nedēļā, kad tikās Baltijas valstu vadītāji, šis mērķis vēlreiz apliecināts: līdz 2002. gada beigām slēgt visas sarunu sadaļas.

Jautājumā par Kaļiņingradas apgabalu ES ir jānāk klajā ar savu kopējo pozīciju. Svarīgi, lai tiktu rasts pieņemams risinājums visām pusēm: gan ES, gan Baltijas valstīm, gan Krievijas Federācijai. Bet šis jautājums noteikti neietekmēs Baltijas valstu integrācijas procesu ES, norādīja G. Ferhofštats. Atbildot uz jautājumu par Beļģijas un Latvijas turpmāko ekonomisko sadarbību, G. Ferhofštats atzina, ka vēlas, lai šī sadarbība attīstītos. Viņš saredz lielas iespējas beļģu uzņēmējiem veiksmīgi darboties Latvijā. Beļģijas premjerministrs atzina, ka Latvija kā Baltijas centrs ir durvis, kas atvērtas gan uz Eiropu, gan visu pasauli.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore