Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"

Izdarīt likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14./15. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5. Fizisko un juridisko personu zemes ierakstāmas zemesgrāmatās un to īpašuma tiesības nostiprināmas, pamatojoties uz pilsētu domju un pagastu padomju lēmumiem, kā arī uz tiesas spriedumiem un Centrālās zemes komisijas lēmumiem, kas likumā noteiktajā kārtībā nav pārsūdzēti tiesā.

1. piezīme. Pārbaudot pilsētu domju un pagastu padomju lēmumu likumību, par bijušo zemes īpašnieku zemes īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem atzīstami: Valsts arhīvu izziņas, tiesas spriedumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī zemesgrāmatu akti un notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, kas sastādīti līdz 1940.gada 21.jūlijam, ja līdz pašvaldības lēmuma pieņemšanai par īpašuma tiesību atjaunošanu uz vienu un to pašu zemes īpašumu nav iesniegti pretrunīgi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti.

2. piezīme. Mantiniekiem zemi var reģistrēt īpašumā bez zemes īpašnieka nāvi apliecinošu dokumentu iesniegšanas gadījumos, kad bijušo zemes īpašnieku vecums pilsētas domes vai pagasta padomes lēmuma pieņemšanas brīdī pārsniedz 100 gadu un viņi nav iesnieguši zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu.

Valsts un pašvaldību zemes ierakstāmas zemesgrāmatās un to īpašuma tiesības nostiprināmas, pamatojoties uz dokumentiem, kas norādīti likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Zemes lietošanas (arī nomas) tiesības nostiprināmas tikai pēc zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas. Ja zemes īpašnieks nav noslēdzis ar zemes lietotāju rakstveida līgumu par zemes lietošanas (arī nomas) noteikumiem vai nedod rakstveida piekrišanu zemes lietošanas (arī nomas) tiesību nostiprināšanai, zemes lietotāja (arī nomnieka) tiesības zemesgrāmatā nostiprināmas, pamatojoties uz tiesas spriedumu. Šādi noteikumi piemērojami arī gadījumos, kad ēku (būvju) īpašnieki atsakās slēgt zemes nomas līgumus ar zemes īpašniekiem."

2. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6. Atbilstoši Civillikuma 968.pantam ēku (būvju) tiesisko reģistrāciju var izdarīt tikai pēc zemes reģistrācijas zemesgrāmatā, izņemot šā likuma 7.pantā minētos gadījumus. Ja zeme un ēkas (būves) pieder vienai un tai pašai personai, zemes un ēku (būvju) reģistrācija un īpašuma tiesību nostiprināšana izdarāma vienlaikus.

Ja uz zemes atrodas citai personai piederošas ēkas (būves), zemesgrāmatas nodalījuma (folijas) pirmās daļas pirmajā iedaļā ierakstāma īpaša atzīme.

Zemes reformas laikā pieļaujama ēku (būvju) tiesiskā reģistrācija pirms zemes ierakstīšanas zemesgrāmatā atbilstoši šā likuma 7.panta noteikumiem.

Nostiprinot īpašuma tiesības uz tādām ēkām (būvēm), kas atrodas uz svešas zemes, nostiprinājuma uzrakstā norādāms zemes īpašnieks vai izdarāma atzīme, ka zemes īpašuma tiesības nav noskaidrotas."

3. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7. Ēkas (būves), kuras fiziskās vai juridiskās personas uzcēlušas uz šim nolūkam saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem likumiem piešķirtās zemes vai ieguvušas citā tiesiskā veidā, bet īpašuma tiesības atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam, vai arī uz zemes, kura saskaņā ar speciāliem likumiem ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, kā arī ēkas (būves), kuras fiziskās vai juridiskās personas ieguvušas saskaņā ar likumiem, kas regulē valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, var ierakstīt zemesgrāmatās pirms attiecīgās zemes ierakstīšanas un nostiprināt minēto personu īpašuma tiesības šādos gadījumos:

1) ja ēkas (būves) atrodas uz viena bijušā zemes īpašnieka (fiziskās vai juridiskās personas) zemes gabala un atbilstoši pašvaldības lēmumam noteikta zemes gabala platība, robežas un apstiprināts zemes robežu plāns, kā arī piešķirts kadastra numurs;

2) ja ēkas (būves) atrodas uz vairāku bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem un atbilstoši pašvaldības lēmumam sastādīts zemes ierīcības projekts, noteikta zemes gabala platība, robežas un apstiprināts zemes robežu plāns, kā arī piešķirts kadastra numurs.

Ierakstot šādus īpašumus zemesgrāmatās, katram zemes gabalam tiek atvērts zemesgrāmatas nodalījums (folija), kura pirmajā daļā norādāma adrese un kadastra numurs, bet ēku (būvju) ierakstīšanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai attiecīgajam zemesgrāmatas nodalījumam pievienojamas papildu daļas ar apzīmējumu (literu) "A".

Ja zemi īpašumā iegūst ēkas (būves) īpašnieks vai ēku (būvi) iegūst īpašumā zemes īpašnieks, zemesgrāmatas nodalījuma pievienojums slēdzams un šā nodalījuma pirmās daļas pirmajā iedaļā (6.panta otrā daļa) ierakstītā atzīme dzēšama."

4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8. Par pamatu īpašuma tiesību nostiprinājumam uz ēkām (būvēm), ievērojot šā likuma 9.—13.panta noteikumus, atzīstami šādi dokumenti:

1) Valsts arhīvu izziņas par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940.gadā;

2) likumā noteikto institūciju izsniegti dokumenti par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);

3) pašvaldību apstiprināti akti par ēku (būvju) pieņemšanu ekspluatācijā.

Piezīme. Ja akts par ēku (būvju) pieņemšanu ekspluatācijā nav sastādīts vai nav saglabājies un ēkas (būves) uzceltas līdz 1993.gada 5.aprīlim, noformējot aktu par ēkas (būves) nodošanu ekspluatācijā, ēkas (būves) izpildprojekts nav pieprasāms;

4) notariālie akti par ēku (būvju) iegūšanu mantošanas ceļā, pirkuma vai cita tiesiska darījuma rezultātā;

5) tiesas spriedumi vai lēmumi, ar kuriem atzīta īpašuma iegūšana, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti 1991.gada 30.oktobra likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 7. un 8.pantā;

6) akti par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā;

7) izraksti no saimniecību grāmatām vai saimniecību uzskaites kartītēm, kurus izsniegušas pašvaldības vai Valsts arhīvi un kuri apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā (zemnieku viensētā);

8) administratīvā kārtībā pieņemti valdības vai pašvaldību akti par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu ēku (būvju) nodošanu citu tiesību subjektu īpašumā (kopā ar pieņemšanas un nodošanas aktu);

9) likumā noteiktie dokumenti par ēku (būvju) iegūšanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas rezultātā, ja privatizācijas procesā ievērota likumā noteiktā kārtība;

10) citi dokumenti, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu."

5. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10. Nostiprināt īpašuma tiesības uz privatizētiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājā var tikai tad, kad zemesgrāmatā atbilstoši šā likuma 6. vai 7. panta noteikumiem ierakstīta dzīvojamā māja. Īpašuma tiesības uz daudzdzīvokļu mājās iegūtajiem dzīvokļiem nostiprināmas kā dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, ja īpašnieki nevienojas citādi vai īpašs likums nenosaka citu kārtību. Nostiprinot kopīpašuma tiesības, vienlaikus norādāms, kurš dzīvoklis ir katra īpašnieka īpašumā.

Dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības biedra īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), ja viņam zemes gabals nodots īpašumā, nostiprināmas šā likuma 6. un 8.pantā noteiktajā kārtībā. Ja sabiedrības biedra ēkas (būves) atrodas uz svešas zemes, tās ierakstāmas zemesgrāmatā un īpašuma tiesības nostiprināmas ēku (būvju) īpašniekam šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā."

6. Papildināt 11.panta trešo daļu ar vārdiem "izņemot tās ēkas (būves), kuras atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā".

7. Papildināt 19. pantu ar piezīmi pie pirmās daļas un ar otro daļu šādā redakcijā:

"Piezīme. Latvijas Hipotēku un zemes bankā ar fiziskajām personām noslēgtie līgumi par zemes izpirkšanu atbilstoši Civillikuma 1473. un 1474. pantam nav obligāti notariāli apliecināmi.

Zemes reformas gaitā ir pieļaujama ar nekustamo īpašumu saistīto dokumentu iesniegšana Zemesgrāmatu nodaļai angļu, krievu un vācu valodā bez notariāli apliecināta tulkojuma pievienošanas valsts valodā, ja šie dokumenti noformēti līdz 1993.gada 5.aprīlim."

8. Papildināt 20.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Fiziskās personas —— bijušie zemes īpašnieki, kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, viņu laulātie un pirmās šķiras likumiskie mantinieki, politiski represētie un I grupas invalīdi, kuriem zemes reformas gaitā tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, —— ir atbrīvotas no Zemesgrāmatu likuma 107.pantā noteikto kancelejas nodevu maksāšanas."

9. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

"21. Noteikt, ka pēc 1993.gada 5.aprīļa noslēgtie nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumi nevar būt par pamatu ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanai, ja zemesgrāmatā nav bijušas nostiprinātas atsavinātāja īpašuma tiesības saskaņā ar šā likuma 5., 6., 7. un 8. panta prasībām."

10. Papildināt likumu ar jaunu 21.1 pantu šādā redakcijā:

"21.1 Noteikt, ka iesniegumi par nekustamo īpašumu sākotnējo ierakstīšanu zemesgrāmatā un īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatu nodaļā izskatāmi mēneša laikā."

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr.3 "Par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā", kas 1995.gada 5.janvārī izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 27.aprīlī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995. gada 11. maijā