Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ģenerālprokurors: - intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 15.februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2001., Nr. 27 (2414) https://vestnesis.lv/ta/id/3503

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents: - intervijā Latvijas Radio vakar, 15.februārī

Vēl šajā numurā

16.02.2001., Nr. 27 (2414)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ģenerālprokurors:

— intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 15.februārī

Intervija Latvijas Televīzijas 15. februāra raidījumā "4. studija" pulksten 19.30. Vada žurnālists Andris Jakubāns

— Labvakar! Pirms raidījuma 95 procentos saņemto vēstuļu cilvēki izteikuši savu sašutumu un rakstījuši, ka viņiem riebjas priekšvēlēšanu reklāmas. Tāpēc viņi vēršas pie "4. studijas", jo tajā viesojas valsts galvenās amatpersonas. Cilvēki raksta, ka jūt: tā ir zemē izmesta nauda. Vēstulēs parādās pat naids. Vai jūs kaut ko varat pateikt šiem cilvēkiem? Reklāmdevējus aiz restēm ietupināt jūs droši vien nevarat.

J.Maizītis: — Reklāmas jautājumi saistībā ar prokuratūru vai prokuroru ir tikai tik lielā mērā, cik ir iespējami kaut kādi likumu pārkāpumi. Ja šādu pārkāpumu reklāmas jomā nav… Mana, kā prokurora, pozīcija ir, ka reklāma ir demokrātisku un brīvu vēlēšanu sastāvdaļa. Tādā veidā partijas informē vēlētājus par saviem nodomiem. Reklāma ir demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

— Ja cilvēki ir nokaitināti, tad attiecīgie PR speciālisti droši vien ir kļūdījušies, jo tādējādi ir panākts pretējais rezultāts.

J.Maizītis: — Vēlētāji izdarīs savu izvēli balsojot.

— Jā, es arī domāju, ka cilvēkiem pašiem ir jāpiedalās vēlēšanās un jāizdara sava izvēle. Savā vēstulē skatītājs Spundiņš jautā, kas šobrīd notiek ar deputātu Muciņu, kurš atrodas zem prokuratūras lupas? Cik tālu prokuratūra ar savu lupu ir tikusi?

J.Maizītis: — Pašlaik es nevaru runāt par to, ka Muciņa kungs būtu izdarījis kādu krimināli sodāmu darbību. Ir ierosināta krimināllieta par viltojuma faktu, runa ir par 1998. gada 24. novembrī noslēgto līgumu starp advokāta Muciņa biroju un "Latvenergo". Mēs uzskatām, ka lieta ir ierosināta pamatoti un tās darbības, kas ir šajā krimināllietā, liecina, ka tā ir ierosināta pamatoti. Krimināllietā ir nozīmētas vairākas ekspertīzes, es domāju, ka tuvāko divu mēnešu laikā mēs varēsim sniegt konkrētu atbildi, vai Muciņa kunga lietā ir kāda noziedzīga darījuma sastāvdaļa vai nav.

— Kas tiek pārbaudīts, vai tas, ka Muciņa kungs ir viltojis dokumentus?

J.Maizītis: — Jā, jautājums ir par līguma viltošanu, un līdz ar to mums ir jāizvērtē Muciņa kunga rīcība. Mēs uzskatām, ka līgums ir viltots, jo tas ir noslēgts vienā datumā, bet līguma pielikumos, kas ir neatņemama šī līguma sastāvdaļa, ir norāde uz bankas kontu, kas ir atvērts pavisam citā datumā. Līdz ar to mēs uzskatām, ka šis līgums ir viltots.

— Manuprāt, Muciņš ir ļoti pieredzējis jurists. Mūsu valstī visas ziepes, kas notiek, ir likumīgas. Vai tad tagad vienīgais nelikumīgais cilvēks būtu Muciņš?

J.Maizītis: — Es negribu runāt par Muciņu kā vienīgo cilvēku, kas būtu izdarījis kādu nelikumīgu darbību. Es runāju par to, ka ir fakts, bet mēs nevaram vērsties pret konkrētu personu. Vispirms mums ir jāizmeklē konkrētie fakti. Tikai pēc tam mēs varēsim izteikties, vai Muciņa kungs ir izdarījis kādu noziedzīgu darbību, vai nav.

— Ja pierādīsies, ka viņš izdarījis noziegumu, kas notiks? Vai būs atkal deputātu balsojums?

J.Maizītis: — Muciņa kungu aizsargā deputāta imunitāte. Ja ir situācija, ka ir pamats uzsākt kriminālvajāšanu, tad viņu, protams, aizsargā šī deputāta imunitāte. Ja prokuratūrai ir pamats, tad tai ir jāvēršas pie Saeimas, lai tā liegtu konkrētajam deputātam šo imunitāti.

— Ja deputāti izdos Muciņa kungu, kas viņam draud visļaunākajā gadījumā?

J.Maizītis: — Es negribētu prognozēt visļaunākos variantus, jo tad man ir jārunā par konkrētiem likuma pantiem.

— Bet principā Muciņš sēž cietumā…

J.Maizītis: — Jautājumu par to, kāds sods tiek piemērots, var izlemt tikai tiesā. Prokurors nevar prognozēt, un tas būtu juridiski nepareizi, ja es prognozētu jebkāda veida pantus vai soda mērus.

— Ir viedokļi, ka tā ir atriebība par to, ka pedofilijas lietā Muciņš nostājās Ādamsona pusē.

J.Maizītis: — Es tam kategoriski iebilstu. Mūsu uzdevums ir vērtēt konkrētos faktus, nevis kaut kādas emocijas. Prokuroram vispār ir jābūt bez emocijām — kā pozitīvām, tā negatīvām. Latvijas apstākļos prokuroram ir jābūt ar Temīdas aizsietajām acīm.

— Bet, ja ir līgums, ir zināmi visi datumi, kādēļ ir vajadzīgs tik ilgs laiks — divi mēneši — līdz lietas izmeklēšanas beigām?

J.Maizītis: — Mūsu izmeklēšanas procedūra, un es ne vienu reizi vien esmu par to izteicies, ir pietiekami smaga un birokrātiska. Jebkurā lietā tiek skaidrots, vai kāda persona ir izdarījusi krimināli sodāmu darbību. Mēs cenšamies noskaidrot patiesību. Tas nav divu vai trīs dienu darbs. Tas ir ilgs process, jo likme ir pietiekami augsta — cilvēka vaina vai nevainīgums.

— No malas skatoties, liekas, ka prokuratūra norok visus jautājumus. Tā tik ilgi pēta visus jautājumus, kamēr publika vienkārši par tiem aizmirst.

J.Maizītis: — Es kategoriski nepiekrītu šādam apgalvojumam. Taisnība ir tā, ka mēs nevaram lietas izmeklēt īsos termiņos, lai tās tiktu atrisinātas tajā īsajā laika sprīdī, kamēr tās ir sabiedrības degpunktā. Visas lietas tiek izmeklētas, jautājums ir tikai par rezultātiem un to, kādas ir mūsu iespējas noskaidrot patiesību.

— Nesen bija tāda lieta, kur viens teica vienu un otrs — otru. Runa ir par Cepurnieka kungu un Voikas jaunkundzi no "Delnas". Taāir unikāla lieta, ka divi Latvijā pazīstami cilvēki par savstarpēju sarunu televīzijas ekrānā saka pilnīgi pretējas lietas. Prokuratūrai tagad ir jālemj kurš ir un kurš nav melojis. Kā šādu lietu var atrisināt? Es domāju, ja katrs paliek pie saviem vārdiem, tad šī lieta ir neatrisināma.

J.Maizītis: — Jālemj ir ne tikai tas, vai kāds ir melojis, jālemj ir par to, vai ir notikusi kukuļdošana, vai šajos publiskajos skaidrojumos nav aizskarts kādas personas gods un cieņa. Vispareizākais, ja kādai personai ir informācija par kukuļdošanu, vispirms griezties likumdošanas iestādēs, kuras mūsu valstī ir, jo jebkuru kukuļdošanu un kukuļņemšanu var atklāt tikai ar specifiskām operatīvām metodēm. Jo tas vienmēr ir slepeni slēgts darījums, un neviena no pusēm nevēlas to publiskot.

— Divi cilvēki papļāpāja, katrs no sarunas izdarīja savus secinājumus, un ko šajā sakarā var izdarīt prokuratūra, ja nav nekādu dokumentāru pierādījumu?

J.Maizītis: — Pirmkārt, prokuratūrai ir jādod vērtējums par tiem iesniegumiem, kas ir saņemti, kā arī jādod vērtējums par visu iesaistīto personu paskaidrojumiem. Šobrīd mēs esam aptaujājuši visas personas, kas ir kaut kādā veidā izteikušās vai kā citādi saistītas ar šiem paziņojumiem. Līdz 19. februārim būs zināms prokuratūras lēmums.

— Tas ir vienreizēji ātri.

J.Maizītis: — Jā, bet lēmums var būt divējāds. Vai nu mēs atteiksimies ierosināt krimināllietu, vai to ierosināsim. Bet līdz 19. februārim lēmums tiks pieņemts.

— "Dienā" bija publikācija "Puspornogrāfiska pasaka skolas gaitenī". Divas meitenes no kādas skolas tēvam pastāstīja, ka tur notiek orāli dzimumakti, skolas vadība to noliedz. Manuprāt, šie divpadsmit, trīspadsmitgadīgie jaunieši ir saskatījušies pornofilmas, kas vienmēr atstāj spēcīgu iespaidu uz jaunatni. Raksta beigās tiek teikts: visa cerība uz prokuratūru. Ko jūs domājat noskaidrot?

J.Maizītis: — Jūs runājat par cerību, un ir labi, ka tiek cerēts uz prokuratūru. Arī šo konkrēto gadījumu prokuratūra pārbauda, masu medijos ir parādījušies dažādi notikuma atspoguļojumi. Šī ir situācija, kuru prokuroram ir jāpārbauda, vai ir noticis kāds noziedzīgs nodarījums, vai nav. Par šo gadījumu es saņēmu iesniegumu no organizācijas "Glābiet bērnus". Šo lietu nav vienkārši pārbaudīt, jo ir pretrunīgi vērtējumi un pretrunīgas liecības.

— Patiesībā tas ir nepārbaudāmas lietas.

J.Maizītis: — Mūsu uzdevums ir to veikt, un to mēs arī darām. Tajā pašā laikā vienmēr ir jautājums, cik lielā mērā sabiedrība ir apmierināta ar mūsu vērtējumu. Bet mēs varam sniegt tikai juridisku vērtējumu.

— Vēl ir aktuāla sagrieztā kuģa lieta. Es lasīju avīzē, ka jāatceļ līgums, kuru parakstījis Caunes kungs. Madonā kāda dāma man stāstīja savu sapni, ka šis kuģis atkal ir salikts kopā un peld pa Daugavu. Kāpēc jāatceļ 10 vai 6 gadus vecs līgums?

J.Maizītis: — Runa atkal ir par juridisku novērtējumu. Ministru kabinets uzdeva Ģenerālprokuratūrai izvērtēt visu pieņemto lēmumu likumību. Šobrīd ir ierosināta krimināllieta. Mēs nekomentējam rezultātus, kādi ir iegūti pirmstiesas izmeklēšanā. Notiek arī civiltiesiska jautājumu sakārtošana atbilstoši likumdošanai. Mūsu redzeslokā minētā informācija ir nonākusi tagad. Ja mēs par to būtu informēti ātrāk, mēs arī ātrāk būtu varējuši rīkoties. Šeit gadu skaits nav svarīgākais. Svarīgākais ir, lai tiktu novērsti visi lēmumi, kas pieņemti nelikumīgi.

— Bet kuģa nav vairs, tas ir sagriezts. Juristi tikai cīnās un taisa papīru kaudzes.

J.Maizītis: — Kuģa nav un kuģis, protams, nebūs. Tajā pašā laikā jebkurai valstij ir svarīgi, lai tiktu novērsti nelikumīgi lēmumi.

— Es pieņemu, ka trīs miljonu lietu neatklās, jo tie zēni, kas aiznesa katrs pa koferītim, zināja, kur tos aiznest. Kā jūs domājat, vai kuģa lietā var noskaidrot, kas ir vainīgais?

J.Maizītis: — Mūsu darbs ir vērsts uz to, lai noskaidrotu vainīgās personas, kas acīmredzami var būt amatpersonas. Mēs jau iepriekš esam izteikušies, ka mēs pētām visu, kas pēdējo gadu laikā ar šo lietu saistās. Mēs dosim amatpersonu darbības juridisko novērtējumu.

— Bet rēķins ir vienkāršs, trīs miljonu atkal nav. Vai jūs varēsiet pateikt, kam tie ir jāatmaksā?

J.Maizītis: — Prokuratūra izvērtē to, kas ir noticis mūsu valstī, ja būs pamats, mēs izvērtēsim arī to, kas ir noticis Zviedrijas pusē. Prokuratūra nenodarbojas ar samaksas jautājumu risināšanu. Tā ir Tieslietu ministrijas kompetence un valdības nostājas jautājums.

— Kad jūs varētu publiski nākt klajā ar šīs lietas skaidrojumu?

J.Maizītis: — Jau ierosinot lietu, mēs teicām, ka tas nebūs ātri. Visi šie notikumi ir vilkušies vairāku gadu garumā, un to nav iespējams izvērtēt pāris nedēļu laikā. Tas būs pietiekami ilgs laiks, kamēr mēs varēsim dot savu atzinumu par to, vai kāds ir vai nav pārkāpis likumu.

— Mani ļoti tramīgu darīja policijas paziņojums televīzijā, kur ļoti lūdza apdomāt, kādos gadījumos izsaukt policiju, jo tai trūkst benzīna izbraukumiem. Tātad iznāk tā — ja jūs neesat līķi, tad nemaz nezvaniet. Tā ir diezgan briesmīga situācija.

J.Maizītis: — Valsts policijas priekšnieks gan solīja, ka policisti ies ar kājām vai brauks ar sabiedrisko transportu. Tajā pašā laikā tā ir traģiska situācija, ka valstī mēs runājam par to, ka nav benzīna, lai policija varētu izbraukt uz notikuma vietu, kur ir noticis noziegums. Tas ir jautājums par valsts iekšējo drošību. Tas noteikti ir jārisina valdībai, jo tāda situācija nedrīkst būt. Benzīns ir pats minimālākais, kas vajadzīgs, lai varētu cīnīties ar noziedzību. Mēs nevaram runāt un nevarēsim runāt par nopietniem panākumiem šajā cīņā, ja trūks benzīna.

— Tas nozīmē, ka mēs nevaram ieviest kārtību paši savās mājās.

J.Maizītis: — Es domāju, ka mēs varam, un arī benzīna trūkums nav pilnīgs attaisnojums. Katram savā darbavietā ir jāizdara tas, ko viņš var izdarīt ar viņam pieejamiem līdzekļiem un saviem spēkiem.

— Jūs kā prokurors nekādi nevarat ietekmēt šo situāciju?

J.Maizītis: — Benzīna lietu es nevaru ietekmēt.

— Bet cilvēki zaudē ticību policijai.

J.Maizītis: — Cik man ir iespējams runāt publiski, arī valdības sēdēs, kurās es esmu piedalījies, es vienmēr esmu pievērsis uzmanību tam, ka nevar būt ārējās drošības, ja valstī nav iekšējās drošības. Es iekšējās drošības jautājumus vērtēju ļoti nopietni, jo tā ir mūsu visu un katra drošība.

— Vakar es ēdu pusdienas kopā ar ļoti jaukām Madonas apgabala tiesas tiesnesēm. Es viņām jautāju, ko man vajadzētu pajautāt Maizīša kungam. Viena tā ļoti nopietni teica, vai viņš nevarētu sagādāt datorus arī rajonu nodaļām, jo tagad runā par e–programmām, bet patiesībā ļoti daudzām jūsu struktūrām — tiesnešiem, prokuroriem — trūkst datoru.

J.Maizītis: — Mēs no benzīna esam pārgājuši pie mūsdienās it kā ļoti vienkāršas un nepieciešamas lietas — datora. Uz sešiem prokuroriem ir viens dators. Ja mums ir 600 prokurori, un mūsu uzdevums ir cīnīties arī ar jaunu noziegumu veidiem — datornoziegumiem… Kāda var būt valsts cīņa ar datornoziegumiem, ja tā sevi ir nodrošinājusi ar vienu datoru uz sešiem prokuroriem? Mēs varam attīstīties savās zināšanās, bet, neattīstoties visam tam, kas ir ap mums, arī nebūs pozitīva rezultāta. Datori ir nepieciešami.

— Apsūdzības rakstus raksta ar roku vai rakstāmmašīnu?

J.Maizītis: — Es neesmu redzējis ar roku rakstītus, bet raksta ar rakstāmmašīnām, kas ražotas 60.–70. gados.

— Cik jums naudas ir iedalīts datortehnikas iegādei?

J.Maizītis: — Pagājušajā gadā mums bija iedalīti 10 tūkstoši latu. Par šo summu netika iegādāts neviens dators. Tie bija līdzekļi, par kuriem varēja knapi uzturēt esošos datorus. Šogad mums ir iedalīti 70 tūkstoši latu, un mēs maksimāli godprātīgi centīsimies šos datorus sadalīt saviem kolēģiem.

— Mēs 17 tūkstošus latu izlietojām, lai iegādātos datorus vienai avīzei, un tad mēs sapratām, ka tā ir tikai trešā daļa no tā, kas vajadzīgs.

J.Maizītis: — Es visu laiku runāju par to, ka tas ir daudz par maz. Organizētās noziedzības prokuratūras prokurori ar roku uz papīra zīmē shēmas, kuras ļoti vienkārši varētu izpildīt datorprogramma.

— Principā jau datori palīdzētu atklāt visas šīs lietas. Saliekot visu vienā programmā, varētu atklāties jaunas likumības.

J.Maizītis: — Jā, bet tas nenozīmē, ka tagad kolēģi neatklāj šos noziegumus. Viņi tos atklāj ar arhaiskām metodēm.

— Ar 19. gadsimta metodēm.

J.Maizītis: — Jā, bet tas tiek izdarīts.

— Pie mums kādreiz brauca japāņu žurnālisti, kas teica, ka mēs strādājam kā muzejā. Vēl ir aktuāls jautājums par Nekustamā īpašuma aģentūru. Jūs esat vinnējis tiesas procesus, cilvēki tiek izlikti no dzīvokļiem, viņi atkal sūdz tiesā jūs, jo daudzi dzīvokļi ir bijuši sagrauti, un viņi to remontos ir ieguldījuši lielu naudu. Tātad prokuratūra šajā lietā ir vinnētāja?

J.Maizītis: — Jā, mēs uzskatām, ka tas ir prokuratūras pozīcijas panākums. Par tālāko rīcību es pašreiz nevaru vēl runāt, jo tikai šodien mēs esam saņēmuši Augstākās tiesas nolēmumus.

— Es zinu, ka tur dzīvokli ir dabūjis Raimods Pauls, kā arī "Dienas" redaktore Sarmīte Ēlerte. Vai viņi ir nākošie, kurus jūs liksiet ārā?

J.Maizītis: — Pirmās prasības bija ar konkrētu kritēriju — tie bija valdes locekļi vai arī biznesa partneri. Tas bija tas kritērijs, pēc kura tika celta prasība. Mūsu tālākajā rīcībā arī ir jābūt motivācijai.

— Vai jūs nonāksiet arī līdz Mottes kungam, kas radīja šo sistēmu?

J.Maizītis: — Par Mottes kunga atbildību mēs lemsim seku kontekstā un, protams, spriedumu kontekstā. Bet tas ir nākotnes jautājums.

— Mēs ļoti cīnāmies pret kukuļdošanu, kāpēc nav noķerts neviens kukuļdevējs vai ņēmējs? Mēs cīnāmies ar kontrabandu, mums nav neviena kontrabandas gadījuma. Mēs par to runājam, bet reāli nav kam uzlikt rokudzelžus.

J.Maizītis: — Es neteiktu, ka nav tādu lietu, bet situācija ir tāda, ka šajā gadā ievērojami ir samazinājies atklāto un konstatēto kontrabandas lietu skaits, kā arī atklāto un konstatēto kukuļņemšanas un kukuļdošanas lietu skaits. Tas satrauc mani kā ģenerālprokuroru, es par to esmu runājis arī Valsts policijas gada pārskata sanāksmē, kā arī Kontrabandas uzraudzības padomē. Tas pirmām kārtām ir operatīvo dienestu uzdevums.

— Laura Riekstiņa ir izlasījusi "Rīgas Balsī" rakstu, kurā teikts, ka viens Šķēle ir 20 Kristbergi. Viņa jautā, kāpēc prokuratūra neko nedara Šķēles jautājumā? Šajās publikācijās, protams, nav pierādīts, ka Šķēle ir noziedznieks, bet jautājums ir par to, vai prokuratūra analizē presi. Jo avīzēs raksta diezgan daudz ko, bet it kā visas publikācijas aiziet zilā gaisā.

J.Maizītis: — Manā rīcībā nav informācijas, ka Šķēles kungs ir izdarījis kādu noziedzīgu nodarījumu. Ja šāds iesniegums ir, mēs to, protams, izvērtēsim. Prokuratūra neapšaubāmi seko publikācijām presē, kā arī publiskiem izteikumiem. Likums nosaka, ka prokuroriem ir jāreaģē ne tikai uz iesniegumu vai pieteikumu, bet arī publiski paustu informāciju par jebkāda veida noziegumu. Tas var būt gan presē, gan televīzijā, gan radio. Prokurora pienākums ir uz to reaģēt. Es saņemu arī attiecīgus izgriezumus no preses gan par prokuratūras darbu, gan par iespējami izdarītiem noziegumiem. Mans, tāpat kā manu kolēģu, uzdevums ir uz tiem reaģēt.

— Nezaudēsim ticību mūsu prokuroriem un mūsu tiesnešiem, kā arī policistiem. Cerēsim, ka viņi pie mums atbrauks un mūs grūtā brīdī izglābs.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!