Latvijas vides aizsardzības politika

Valts Vilnītis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides departamenta direktors — speciāli "Latvijas Vēstnesim" — komentējot 25.aprīlī Ministru kabinetā pieņemto "Vides aizsardzības politikas plānu Latvijā"

Latvijā vides aizsardzībā darbojas gan ministrija, gan tai pakļautās institūcijas, gan reģionālās vides komitejas. Izstrādāti vairāki likumi, bet tajā pašā laikā vides aizsardzības jomā nebija politisku dokumentu. Tādēļ tagad pieņemts stratēģisks "Vides aizsardzības politikas plāns Latvijā", kurā izvirzīti vides aizsardzības politikas mērķi tuvākajiem 20 līdz 30 gadiem.

Šāds dokuments nepieciešams arī tādēļ, ka mēs aktīvi sadarbojamies ar ārvalstīm, kuras iegulda nozīmīgus līdzekļus vides aizsardzībā Latvijā. Ārvalstu partneriem ir nopietna attieksme pret šeit veicamo, viņi pieprasa, lai pamatojam, kāpēc šī palīdzība ir nepieciešama un kā izmantosim līdzekļus.

Jārēķinās arī ar to, ka agrāk vai vēlāk Latvijā tautsaimniecība attīstīsies straujāk. Uzņēmējiem jāzina, ar ko viņiem jārēķinās tuvākajā nākotnē, tas ir, pēc desmit, divdesmit gadiem, jo prasības kļūst arvien stingrākas.

Ne mazāk svarīgi, lai arī citu ministriju turpmākās attīstības plānos būtu ievērota vides aizsardzības politika valstī.

Vides stāvoklis Latvijā

Kopumā vides kvalitāte mūsu valstī salīdzinājumā ar Eiropas valstu lielāko daļu ir laba. Taču ļoti piesārņotas ir lielās pilsētas, iekšējie ūdeņi, Krievijas armijas bijušās dislokācijas vietas, arī veco pesticīdu un citu bezsaimnieku ķimikāliju glabātuves. Pirmajā vietā svarīguma ziņā ir ūdens kvalitāte — gan iekšējo ūdeņu, gan Rīgas jūras līcī, otrajā — atkritumu izvešana un pārstrāde, trešajā — gaisa piesārņojums pilsētās.

Salīdzinājumā ar vairākām Rietumeiropas valstīm Latvijā daba ir daudzveidīgāka. Taču to patlaban negatīvi ietekmē zemes reforma un privatizācija. Līdz ar to varam daudz no tā, kas mums ir, pazaudēt.

Vides politikas mērķi

Dažās Latvijas teritorijās vides kvalitāte ir ļoti zema un rada paaugstinātu risku cilvēka veselībai, piemēram, Rīgā, Ventspilī, Jelgavā, Daugavpilī. Tur par vides aizsardzību būtu jārūpējas daudz vairāk. Vienlaikus nedrīkstētu pieļaut vides kvalitātes pasliktināšanos arī pārējā valsts teritorijā.

Tāpat svarīgi ir saglabāt dabas resursu bioloģisko daudzveidību Latvijā un to ilgtspējīgu izmantošanu. Tas attiecas gan uz neatjaunojamiem dabas resursiem, tādiem kā smiltis, dolomīts kaļķakmens, gan atjaunojamiem — kā mežs un ūdens. Padomju Savienības pastāvēšanas laikā dabas resursus izmantoja nelietderīgi un neracionāli, bieži vien izšķērdēja. Arī patlaban var veidoties līdzīga situācija, jo nereti pagastiem un arī jaunajiem zemniekiem dabas resursi ir vienīgais ienākumu avots. Un viņi cenšas pēc iespējas vairāk tos izpārdot. Rezultātā varam pazaudēt ļoti daudz meža, minerālu un citu dabas bagātību.

Vides aizsardzības principiem jādarbojas visās sfērās. Ja ar vides aizsardzību nodarbosies tikai vides institūcijas, tad neko būtisku nesasniegsim. Nozaru ministrijā jārēķinās ar visām vides aizsardzības prasībām, ražotājiem un patērētājiem jāmaina sava attieksme un darbība, tad agri vai vēlu visi būs ieguvēji. Tas attiecas gan uz tūrismu, gan veselības aizsardzību, preču konkurētspēju, gan pārtikas tīrību. Patlaban pasākumi vides aizsardzībā neprasīs lielus līdzekļus. Rietumvalstis maksā fantastiskas naudas summas par agrāk pieļautajām kļūdām — tie ir miljardi par nelielu teritoriju attīrīšanu, piemēram, kur glabāti ķīmiskie atkritumi.

Atkritumu glabāšanas vietu iekārtošana patlaban neizmaksātu tik dārgi, un Latvijā notiek šo glabātuvju vietu izraudzīšana.

Izmantojamie līdzekļi

Latvijā vides aizsardzībā aktīvi izmanto šādus līdzekļus: kontroli (vides inspekcijas, finansu un citās sfērās esošie dienesti), finansiālos līdzekļus (sodus, subsīdijas, nodokļus), likumus un normatīvus.

Ir arī citas iespējas, piemēram, izglītot cilvēkus, pārliecināt un tiem pierādīt, cik svarīga ir vides aizsardzība. Un ļoti bieži tas ir daudz lētāk un arī vienīgais efektīvais līdzeklis. Piemēram, mēs nenodrošināsim atkritumu dalītu pārstrādi (tas ir, kad atsevišķi tiek savākts papīrs, stikls, plastmasa un tā tālāk), ja nespēsim cilvēkus par to pārliecināt. Un tad neviens likums nepalīdzēs.

Rietumvalstīs praktizē iedarbības prognozēšanu uz vidi, bet pie mums tā ir vāji attīstīta.

Prioritārās vides problēmas

Tās nav sagrupētas prioritātes kārtībā, bet galvenokārt pēc principa, cik ilgā laikā atrisināmas.

Piesārņojuma pārrobežu pārnese — tas ir piesārņojums skābo nokrišņu veidā no Rietumeiropas, Polijas, Lietuvas, kā arī ūdeņu piesārņojums, ko saņemam no Baltkrievijas un Lietuvas. Pasaulē aktuāla ir globālā klimata izmaiņa . Latvija gan to minimāli ietekmē. Mēs varētu neko nedarīt, un tas neko nemainītu, bet eksistē starptautiski pienākumi šajā jomā. Tas pats attiecas uz ozona slāni, kura noārdīšanās, pēc vairāku zinātnieku domām, Latviju tieši neskar un tuvākajā gadu tūkstotī neskars, bet arī mēs ieguldām savu artavu tā noārdīšanā. Vislielākā problēma ir ūdens kvalitāte gan Rīgas jūras līcī, gan Baltijas jūrā. Diemžēl lielākajā daļā Latvijas pilsētu ļoti sliktā stāvoklī ir attīrīšanas iekārtas, veicama to uzlabošana un izbūve. Tāpat jārūpējas par dzeramā ūdens taupīšanu, izvirzot augstākas prasības ražotājiem. Piemēram, mājsaimniecei ir gluži vienalga, kādu veļas pulveri lietot — ar vai bez fosfātiem. Ja fosfātu saturošiem veļas pulveriem palielinātu ievedmuitu, tad pieaugtu to cena, rezultātā tos arī mazāk lietotu. Tas būtu viens no papildu risinājumiem.

Saimnieciskās darbības izraisītais risks — tas ir rūpnieciskās un transporta avāriju palielināta iespējamība, kas ir aktuāla tikai dažos valsts rajonos. Rūpnieciskās avārijas iespējamas Jelgavā, Ventspilī, Rīgā, kur ir lielāka uzņēmumu koncentrācija. Bez tam ir vietas ar bīstamām ražotnēm, bet kur nepastāv risks, ka varētu notikt avārijas, taču gadu desmitiem ilgi vidē — augsnē, ūdens ekosistēmā uzkrājas izmeši un sasniedz cilvēku veselībai bīstamu koncentrāciju.

Aktuāla ir atkritumu ietekme uz apkārtējo vidi . Visu laiku pieaug sadzīves atkritumu daudzums, jo arvien vairāk pārtikas iesaiņojumam lieto tetrapakas, ātrās ēdināšanas apkalpošanas uznēmumos — vienreiz lietojamos traukus un tā tālāk. Attieksme varētu mainīties tikai pēc likuma "Par dabas resursu nodokli" pieņemšanas. Atrisinot jaunas Rīgas atkritumu izgāztuves būvniecību, puse no Latvijas atkritumiem tiktu novietota atbilstoši vides aizsardzības prasībām.

Transporta ietekme uz vidi visvairāk jūtama lielajās pilsētās. Ko šeit varētu darīt? Piemēram, varētu veikt transporta plūsmas optimizāciju, būvējot apvedceļus. Tomēr šādi augstais piesārņojums tiek izkliedēts, bet to apjoms nesamazinās. Būtisku piesārņojuma samazināšanos var panākt, tikai atjaunojot transporta parku vismaz par trim gadiem.

Lai mazinātu lauksaimniecības ietekmi uz vidi , tad neapsaimniekotās platības vajadzētu atstāt krūmājiem un audzēt mežu. Ne mažāk svarīgi ir piesardzīgi lietot ķimikālijas lauku mēslošanā un augu aizsardzībā. Tas pats attiecībā uz attīrīšanas iekārtu izbūvi lielajos lopkopības kompleksos.

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanos vistiešāk ietekmē jaunsaimnieku darbība laukos. Svarīgi ir saudzīgi apsaimniekot aizsargājamās teritorijas un veidot jaunas.

Dzeramā ūdens kvalitāte ir aktuāla visā Latvijā, un tā jārisina pašvaldībām, kurām nepieciešami lētāki kredīti. Ministrija daudz dara, lai palīdzētu lielajām pilsētām. Piemēram, Liepājā īsteno ūdens saimniecību projektu, kura kopējā izmaksa ir 20 miljoni dolāru. Pilsētas pašvaldībai kopā ar kredītu būs jāiegulda 30 līdz 40 procentus no kopējās summas, bet visu pārējo sedz Rietumvalstis.

Mūsu uzdevums ir panākt, lai cilvēki maina savu attieksmi pret dabu un iegulda līdzekļus vides aizsardzības problēmu risināšanā. Tāpēc izstrādājam vides aizsardzības rīcības programmu. Tas būs dokuments, kas, balstoties uz "Vides aizsardzības politikas plānu Latvijā", noteiks, kas darāms tuvākajā laikā, kas šos darbus veiks un cik ilgā laikā.

Rīcības programma būs konkrēts dokuments neilgam laikam — diviem trim gadiem, un to pārskatīs katru gadu.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore