Ministru kabineta noteikumi nr. 130

(prot. nr.25, 7.§) Rīgā 1995.gada 9.maijā

Noteikumi par bīstamajām iekārtām

Izdoti saskaņā ar likuma "Par bīstamo iekārtu
tehnisko uzraudzību" 3.pantu

1. Šie noteikumi nosaka bīstamās iekārtas, uz kurām attiecināmas likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" prasības.

2. Noteikt, ka bīstamās iekārtas ir:

2.1. celšanas iekārtas:

2.1.1. lifti (izņemot mazos kravas liftus) un pacēlāji celtniecībā, kas paredzēti arī cilvēku pacelšanai;

2.1.2. celtņi ar izlici un portālceltņi ar celtspēju, kas lielāka par vienu tonnu (neatkarīgi no piedziņas veida);

2.1.3. no kabīnes vadāmi tilta tipa celtņi, konsoltipa celtņi, kabeļceltņi un speciālās pielietošanas celtņi ar celtspēju, kas lielāka par vienu tonnu;

2.1.4. hidrauliskie autoceltņi ar izlici un grozu cilvēku pacelšanai;

2.1.5. trosu gaisa piekarceļi ar kabīni (vagonu) pasažieriem;

2.1.6. eskalatori;

2. 2. katlu iekārtas:

2.2.1. tvaika katli un ūdenssildāmie katli, kuru darba parametri (spiediens, temperatūra) ir lielāki par 1 bāru vai 120°C (izņemot katlus, kuri atbilst nosacījumam, ka t° ir līdz 100°C un V ir mazāks par 5 m3 (t° — piesātināta tvaika temperatūra darba spiedienā, V — katla ūdens tilpums));

2.2.2. katli ar tvaika spiedienu, kas mazāks par 1 bāru, vai ar ūdens temperatūru, kas mazāka par 120°C, ja to jauda ir lielāka par 1000 kW;

2.3. spiedtvertnes:

2.3.1. spiedtvertnes, kuru darbībai nepieciešamā ūdens temperatūra ir lielāka par 120°C vai cita šķidruma temperatūra ir lielāka par tā vārīšanās temperatūru, ja spiediens ir augstāks par 1 bāru;

2.3.2. stacionārās un pārvietojamās spiedtvertnes, kuras darbojas ar tvaika vai gāzu spiedienu, kas ir augstāks par 1 bāru, izņemot spiedtvertnes, kuru spiediena un tilpuma reizinājums ir mazāks par 50 bāriem uz litru (bar/l);

2.3.3. gāzes balonu tehniskās pārbaudes un uzpildes stacijas, kā arī noliktavas, kurās ir vairāk par 400 baloniem;

2.4. tvaika un karstā ūdens cauruļvadi:

2.4.1. cauruļvadi, kuros spiediens ir augstāks par 16 bāriem, temperatūra ir virs 120°C un cauruļvada iekšējais diametrs ir lielāks par 100 mm;

2.4.2. cauruļvadi, kuros tvaika spiediens ir augstāks par 39 bāriem vai karstā ūdens (temperatūra virs 120°C ) spiediens ir augstāks par 80 bāriem un cauruļvadu diametrs ir lielāks par 70 mm;

2.5. ķīmisko vielu ražošanas, uzglabāšanas un izmantošanas iekārtas:

2.5.1. stacionāras toksisku un indīgu, viegli uzliesmojošu, sprādzienbīstamu vielu un šķidrā amonjaka tilpnes vai tilpņu grupas, kuru tilpums ir lielāks par 50 m3, kā arī hlora balonu uzglabāšanas noliktavas;

2.5.2. kodīgu, viegli uzliesmojošu, sprādzienbīstamu vielu uzglabāšanas noliktavas un to ražotņu tehnoloģiskās iekārtas;

2.5.3. rūpnieciskās saldēšanas iekārtas;

2.5.4. degvielas uzpildes stacijas ar kopējo tvertņu tilpumu virs 20 m3 (konteinera tipa degvielas uzpildes stacijas ar tvertņu tilpumu 5m3 un vairāk) un to tehnoloģiskās iekārtas;

2.5.5. sprāgstvielu, sprāgstmateriālu, pirotehnikas izstrādājumu ražošanas iekārtas un uzglabāšanas noliktavas;

2.5.6. maģistrālie naftas produktu vadi;

2.6. kalnrūpniecības un ģeoloģiskās izpētes tehnoloģiskās iekārtas un objekti:

2.6.1. urbšanas iekārtas un agregāti, ja to urbšanas dziļums ir lielāks par 30 metriem un torņa (masta) celtspēja ir lielāka par piecām tonnām;

2.6.2. tādi derīgo izrakteņu karjeri, kuros:

2.6.2.1. vienā tehnoloģiskajā shēmā līdz ar izrakteņu ieguvi notiek to drupināšana un šķirošana;

2.6.2.2. ieguve paredzēta vairākos līmeņos;

2.6.2.3. lieto spridzināšanu;

2.6.2.4. lieto ūdens piespiedu atsūknēšanu;

2.6.2.5. lieto zemūdens ieguves iekārtas;

2.6.2.6. lieto hidrauliskās grieznes vai izzāģēšanas mehānismus;

2.6.3. kompleksās un gamma karotāžas stacijas;

2.6.4. seismiskās, gravimetriskās un elektroizpētes iekārtas;

2.6.5. iežu paraugu griešanas un slīpēšanas iekārtas;

2.6.6. iekārtas naftas un gāzes neparedzētas noplūdes novēršanai urbumos;

2.7. dabasgāzes un sašķidrinātās gāzes iekārtas:

2.7.1. maģistrālie gāzes vadi ar darba spiedienu, kas augstāks par 16 bāriem;

2.7.2. Inčukalna pazemes gāzes krātuves kompresori;

2.7.3. sašķidrinātās gāzes uzpildes staciju gāzes tehnoloģiskās iekārtas;

2.7.4. automobiļu stacionāro dabasgāzes un sašķidrinātās gāzes uzpildes staciju gāzes tehnoloģiskās iekārtas;

2.7.5. rūpniecības, lauksaimniecības, komunālo un citu patērētāju gāzes iekārtas, ja to jauda pārsniedz 500 kW;

2.8. metalurģijas tehnoloģiskās iekārtas:

2.8.1. tērauda ražošanas iekārtas;

2.8.2. šihtas sagatavošanas iekārtas;

2.8.3. karstās velmēšanas iekārtas;

2.8.4. skābekļa ražošanas iekārtas;

2.9. rūpnieciskās nejonizējošā starojuma iekārtas:

2.9.1. iekārtas ar elektromagnētisko starojumu diapazonā no 300 Hz līdz 300 GHz:

2.9.1.1. radio un televīzijas raidītāji visā radiofrekvenču diapazonā;

2.9.1.2. radari;

2.9.1.3. rūpnieciskās radiofrekvenču iekārtas;

2.9.1.4. elektriskās kurtuves;

2.9.1.5. kausēšanas un attīrīšanas iekārtas ar induktīvajiem sildītājiem; 2.9.1.6. metināšanas radiofrekvenču iekārtas;

2.9.1.7. plazmas sildīšanas, kausēšanas, metināšanas iekārtas;

2.9.1.8. kokmateriālu žāvēšanas iekārtas;

2.9.2. lāzeri;

2.9.3. elementāro daļiņu paātrinātāji;

2.10. medicīniskās iekārtas:

2.10.1. pirmās un otrās grupas medicīniskās iekārtas;

2.10.2. solārija iekārtas;

2.11. rūpnieciskās iekārtas sprādzienbīstamā vidē:

2.11.1. elevatori;

2.11.2. miltu, putraimu ražošanas iekārtas;

2.11.3. kombinētās lopbarības ražošanas iekārtas;

2.11.4. tabakas pārstrādes iekārtas;

2.11.5. mēbeļu ražošanas iekārtas;

2.11.6. krāsošanas un žāvēšanas kameras;

2.12. speciālo autotransporta līdzekļu iekārtas bīstamo kravu (sprāgstvielu, viegli uzliesmojošu, indīgu, radioaktīvu un tamlīdzīgu vielu) pārvadāšanai:

2.12.1. cisternas;

2.12.2. cisternu konteineri;

2.12.3. konteineri;

2.12.4. spiedtvertnes.

Pārejas jautājumi

3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1992.gada 4.novembra lēmumu nr. 461 "Par Latvijas Republikas Ministru Padomes Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes kontrolei pakļauto potenciāli bīstamo objektu (iekārtu, ražotņu un tehnoloģiju) sarakstu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 72.nr.).

Ministru prezidents M. Gailis

Labklājības ministrs A.Bērziņš