Latvijas Bankas noteikumi Nr. 283

Rīgā 2024. gada 25. martā

Izdoti saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma
91. panta otro daļu un 238. panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka publiskošanas prasības ziņojumam par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības (turpmāk – sabiedrība) maksātspēju un finansiālo stāvokli individuālā un grupas līmenī.

2. Sagatavojot ziņojumu par sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli (turpmāk – ziņojums), papildus šajos noteikumos noteiktajām prasībām sabiedrība ievēro Eiropas Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētās regulas (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (turpmāk – Regula 2015/35) I sadaļas XII nodaļas prasības.

3. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, piemērojot šo noteikumu prasības grupas līmenī, ievēro Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 238. pantā noteiktās prasības par informācijas publiskošanu, kā arī Regulas 2015/35 II sadaļas V nodaļā noteiktās prasības ziņojumam par grupas maksātspēju un finansiālo stāvokli vai vienotajam ziņojumam par maksātspēju un finansiālo stāvokli.

4. Ārvalsts apdrošinātājs, kura filiāle ir tiesīga sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā, nodrošina, ka šādas filiāles apdrošinājuma ņēmēji var saņemt publiskoto ziņojumu par ārvalsts apdrošinātāja maksātspēju un finansiālo stāvokli, ja ārvalsts normatīvie akti nosaka šādas informācijas publisku pieejamību.

5. Ziņojumā ietvertā informācija atbilst šādiem principiem:

5.1. tā atspoguļo sabiedrības darbības veidu, apmēru un sarežģītību un īpaši konkrētajai sabiedrībai raksturīgos riskus;

5.2. tā ir publiski pieejama, pilnīga visos būtiskajos aspektos, kā arī salīdzināma un ilgstošā laika posmā konsekventa;

5.3. tā ir atbilstoša, ticama un visaptveroša.

6. Sabiedrība apstiprina informācijas atklāšanas politiku šajos noteikumos minēto prasību izpildei un nosaka procedūras ziņojumā atklātās informācijas atbilstības vērtēšanai (piemēram, nosaka publiskojamās informācijas pārbaudes kārtību un regularitāti u. tml.). Ņemot vērā darbības būtiskās iezīmes (piemēram, darījumu apmēru, darbību dažādās valstīs), sabiedrība novērtē, vai ir nepieciešams publiskot ziņojumā plašāku informāciju, nekā noteikts šo noteikumu II nodaļā, un darīt to biežāk nekā reizi gadā.

7. Sabiedrība vismaz reizi gadā, bet ne vēlāk kā 14 nedēļas pēc attiecīgā pārskata gada beigām publisko ziņojumu, kurš sagatavots saskaņā ar šo noteikumu prasībām par stāvokli pārskata gada beigu datumā. Ziņojumu par grupas maksātspēju un finansiālo stāvokli vai vienoto ziņojumu par maksātspēju un finansiālo stāvokli apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība publisko vismaz reizi gadā Regulas 2015/35 362. vai 369. pantā noteiktajos termiņos.

8. Ziņojuma publiskošanas vietu sabiedrība nosaka saskaņā ar Regulas 2015/35 301. pantā minēto.

9. Ziņojumu publisko tikai pēc tā apstiprināšanas sabiedrības valdē.

10. Visu ziņojumā ietverto informāciju, ciktāl iespējams, publisko vienā informācijas nesējā un vietā. Ziņojumu sagatavo, iekļaujot visas Regulas 2015/35 XX pielikumā norādītās ziņojuma struktūras iedaļas. Ja kādas no Regulas 2015/35 XX pielikumā norādītās ziņojuma struktūras konkrētā iedaļā minētajām informācijas atklāšanas prasībām nav piemērojamas, tad sabiedrība sniedz nepārprotamu komentāru pie attiecīgās iedaļas. Ja līdzvērtīga informācija ir publiskota saskaņā ar gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas, regulētā tirgus vai citām prasībām, to var uzskatīt par publiskotu saskaņā ar šo noteikumu prasībām un tā nav jāpublisko atkārtoti. Šādā gadījumā sabiedrība pie Regulas 2015/35 XX pielikumā norādītās ziņojuma struktūras attiecīgās iedaļas sniedz nepārprotamu norādi uz vietu, kur pieejama minētā informācija.

11. Saskaņā ar Regulas 2015/35 293. pantā minēto sabiedrība sniedz tās darbības aprakstu un rezultātus, tai skaitā:

11.1. ziņojuma iedaļā A.1 "Darījumdarbība" sniedz vismaz šādu informāciju:

11.1.1. juridiskās vai fiziskās personas, kura tieši vai netieši ieguvusi būtisku līdzdalību sabiedrībā, nosaukumu un reģistrācijas valsti, kā arī līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, ja tie atšķiras. Informāciju sniedz līdz galējai mātes sabiedrībai vai fiziskajai personai;

11.1.2. būtisku saistīto sabiedrību sarakstu, norādot to nosaukumu, juridisko formu, reģistrācijas valsti, darbības veidu, līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, ja tie atšķiras;

11.1.3. vienkāršotu grupas struktūras grafisku attēlojumu;

11.1.4. piemērojot šo noteikumu prasības grupas līmenī, papildus sniedz informāciju par grupas juridisko un organizatorisko struktūru un pārvaldības sistēmu, tai skaitā raksturo visas meitas sabiedrības, saistītās sabiedrības un nozīmīgas filiāles, kuras ietilpst grupā. Tāpat apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība skaidro būtiskās atšķirības starp grupas struktūru, kas uzrādīta konsolidētajos finanšu pārskatos, un grupas struktūru, kas noteikta saskaņā ar Regulas 2015/35 335. pantu;

11.2. ziņojuma iedaļā A.4 "Citu darbību rezultāti" sniedz vispārēju aprakstu par katru būtisku nomas (līzinga) līgumu, atsevišķi izdalot operatīvo un finanšu nomu.

12. Saskaņā ar Regulas 2015/35 294. pantā minēto sabiedrība sniedz tās pārvaldības sistēmas aprakstu un izvērtējumu par tās atbilstību sabiedrības riska profilam, tai skaitā:

12.1. ziņojuma iedaļā B.1 "Vispārīga informācija par pārvaldības sistēmu" sniedz aprakstu par to, kā pārvaldības sistēmas pamatfunkciju veicēji tiem deleģēto uzdevumu veikšanai tiek nodrošināti ar nepieciešamajām pilnvarām, līdzekļiem un darbības neatkarību, un par šo pamatfunkciju veicēju sadarbību ar padomi un valdi;

12.2. ziņojuma iedaļā B.3 "Riska pārvaldības sistēma, tostarp riska un maksātspējas pašu novērtējums" sabiedrība, kura maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam izmanto pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, sniedz vismaz šādu informāciju par iekšējā modeļa pārvaldību:

12.2.1. aprakstu par atbildības sadalījumu pārvaldības jomā un visām komitejām, ja tādas izveidotas, to galvenajiem uzdevumiem un atbildības jomām;

11.2.2. aprakstu par to, kā izveidotās komitejas sadarbojas ar padomi un valdi, lai nodrošinātu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 124. panta prasību ievērošanu;

12.2.3. aprakstu par jebkādām būtiskām izmaiņām iekšējā modeļa pārvaldībā pārskata periodā;

12.2.4. aprakstu par novērtēšanas procesu, kuru izmanto iekšējā modeļa darbības un pastāvīgas atbilstības kontrolei.

13. Saskaņā ar Regulas 2015/35 295. pantā minēto sabiedrība atsevišķi par katru riska kategoriju norāda riska darījumu apmēru, būtisku riska koncentrāciju, riska ierobežošanas metožu, stresa testu un riska jutīguma analīzes rezultātu aprakstu. Ziņojuma iedaļā C.1 "Parakstīšanas risks" sabiedrība sniedz informāciju par sadarbību ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 28. panta prasībām, aprakstot, kā tā identificē riskus, kas nodoti īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai, un kā tā regulāri izvērtē pilnīgas finansēšanas mehānismu.

14. Saskaņā ar Regulas 2015/35 296. pantā minēto sabiedrība atsevišķi par bilances aktīvu, tehnisko rezervju un pārējo saistību posteņiem norāda to novērtēšanā maksātspējas vajadzībām izmantoto metožu un pieņēmumu aprakstu, kā arī skaidrojumu par jebkurām būtiskām atšķirībām to novērtēšanā finanšu pārskatos izmantotajās metodēs un pieņēmumos, tai skaitā:

14.1. ziņojuma iedaļā D.1 "Aktīvi" sabiedrība, lai aprakstītu aktīva posteņu vērtējuma pamatojumu, aktīvus grupē, ņemot vērā to būtību, funkcionalitāti, riskus un būtiskumu. Vienlaikus par katru būtisku aktīva posteņu grupu sniedz vismaz šādu kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju – atzīšanas uzskaitē un vērtēšanas pamatojumu, tai skaitā aprakstu par izmantotajām metodēm un informācijas avotiem, kā arī spriedumos, kas nav aplēses, izmantotajiem apsvērumiem par šādiem posteņiem:

14.1.1. nemateriālajiem aktīviem, kuru summas ir būtiskas, – to būtības aprakstu un informāciju par izmantotajiem pierādījumiem un kritērijiem, kas ļauj secināt, ka šādiem aktīviem eksistē aktīvs tirgus;

14.1.2. finanšu aktīviem, kuros veikti būtiski ieguldījumi, – informāciju par izmantotajiem kritērijiem, lai novērtētu aktīva tirgus esamību, bet neaktīva tirgus situācijā – aprakstu par vērtējumam izmantoto modeli;

14.1.3. finanšu un operatīvo nomu – nomas līgumu aprakstu, sasaistot to ar attiecīgo aktīvu, uz kuriem nomas līgumi attiecas, grupu;

14.1.4. atliktā nodokļa aktīviem, kuru summas ir būtiskas, – informāciju par atliktā nodokļa aktīvu atzīšanas pamatojumu, kā arī atskaitāmo pagaidu starpību, neizmantoto nodokļa zaudējumu un neizmantoto nodokļa kredītu apmēru un to izmantošanas termiņiem;

14.1.5. saistītajām sabiedrībām – ja ieguldījuma vērtība netika noteikta, izmantojot aktīvā tirgū kotētas cenas vai izmantojot koriģēto pašu kapitāla metodi, sniedz skaidrojumu par iemesliem, kāpēc vērtības noteikšana šādi nebija iespējama vai praktiski īstenojama;

14.2. ziņojuma iedaļā D.2 "Tehniskās rezerves" sabiedrība apraksta tehnisko rezervju aprēķinā izmantotās būtiskākās vienkāršotās metodes, tai skaitā tās, kuras izmantotas riska rezerves aprēķinam;

14.3. ziņojuma iedaļā D.3 "Citas saistības" sabiedrība, lai aprakstītu citu saistību posteņu vērtējuma pamatojumu, saistības grupē, ņemot vērā to būtību, funkcionalitāti, riskus un būtiskumu. Vienlaikus par katru būtisku citu saistību posteņu grupu sniedz vismaz šādu kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju – atzīšanas uzskaitē un vērtēšanas pamatojumu, tai skaitā aprakstu par izmantotajām metodēm un informācijas avotiem:

14.3.1. aprakstu par būtiskām saistību summām, kas izriet no finanšu un operatīvās nomas līgumiem;

14.3.2. aprakstu par atliktā nodokļa saistībām, kuru summas ir būtiskas, kā arī ar nodokli apliekamo pagaidu starpību apmēru un to izmantošanas termiņiem;

14.3.3. saistību būtības aprakstu un, ja zināms, sagaidāmo saimniecisko labumu aizplūdes laika periodu un norādes par nenoteiktībām attiecībā uz saimniecisko labumu aizplūdes apmēru vai laika periodu, kā arī to, kā saistību vērtējumā ņemts vērā saistību izpildes novirzes risks;

14.3.4. darbinieku pensiju pabalstu saistību būtības aprakstu un šo pabalstu apmēra sadalījumu, ņemot vērā šādu saistību un noteikto izmaksu pensiju plānu aktīvu būtību, kā arī katras aktīvu grupas vērtību un tās procentuālo īpatsvaru kopējos noteikto izmaksu pensiju plānu aktīvos, iekļaujot atmaksāšanas tiesības;

14.4. sniedz aprakstu par izmaiņām bilances aktīvu un citu saistību posteņu atzīšanas un vērtēšanas pamatojumā vai aplēsēs pārskata periodā;

14.5. sniedz aprakstu par bilances aktīvu un citu saistību vērtēšanā izmantotajiem pieņēmumiem un spriedumiem un citiem aplēšu nenoteiktības avotiem;

14.6. bilances aktīvu, tehnisko rezervju un citu saistību posteņu grupēšanai piemēro Komisijas 2023. gada 4. aprīļa īstenošanas regulā (ES) 2023/894, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/138/EK piemērošanai attiecībā uz veidnēm, kuras apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto, lai iesniegtu savām uzraudzības iestādēm informāciju, kas nepieciešama to uzraudzībai, un ar ko atceļ īstenošanas regulu (ES) 2015/2450, norādīto sadalījumu. Ja sabiedrība piemēro no šā apakšpunkta pirmajā teikumā minētā sadalījuma atšķirīgu posteņu grupēšanu, tā dokumentē un uzglabā pamatojumu tam, kāpēc šāda pieeja ļauj atklāt precīzāku un daudz būtiskāku informāciju.

15. Saskaņā ar Regulas 2015/35 297. pantā minēto sabiedrība kapitāla pārvaldības aprakstā atklāj vismaz šādu informāciju:

15.1. pašu kapitāla struktūra, apmērs un tā posteņu (instrumentu) kvalitāte. Papildus sniedz analīzi par būtiskām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā ziņojumā publiskoto informāciju, un skaidro jebkuras būtiskas šo posteņu (instrumentu) vērtības atšķirības salīdzinājumā ar finanšu pārskatos uzrādītajām. Ziņojuma iedaļā E.1 "Pašu kapitāls" sabiedrība sniedz vismaz šādu informāciju:

15.1.1. aprakstot Regulas 2015/35 297. panta 1. punktā minēto informāciju sadalījumā pa pamata un papildu pašu kapitāla posteņiem (instrumentiem) – informāciju par katru būtisku pašu kapitāla posteni (instrumentu), kas minēts Regulas 2015/35 69., 72., 74., 76. un 78. pantā, kā arī par 79. pantā minētajiem posteņiem (instrumentiem), par kuriem saņemta Latvijas Bankas atļauja iekļaušanai pašu kapitāla attiecīgajā līmenī;

15.1.2. aprakstu par katra būtiska pašu kapitāla posteņa (instrumenta) kvalitāti, tai skaitā tā pieejamību, subordināciju, ilgumu un citām iezīmēm;

15.1.3. analīzi par būtiskām izmaiņām pašu kapitāla apmērā pārskata periodā, tai skaitā gada laikā emitētā pašu kapitāla posteņu (instrumentu) apmēru, gada laikā dzēstā pašu kapitāla posteņu (instrumentu) apmēru un apmēru, kādā instrumentu emisija ir izmantota, lai finansētu instrumentu dzēšanu;

15.1.4. aprakstu par izmaiņām subordinēto parādu apmērā;

15.1.5. aprakstot Regulas 2015/35 297. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minēto informāciju, norāda jebkādu ierobežojumu eksistenci pieejamajā pašu kapitālā un Regulas 2015/35 82. pantā noteikto kvantitatīvo ierobežojumu ietekmi uz izmantojamo pirmā, otrā un trešā līmeņa pašu kapitālu;

15.1.6. detalizētu aprakstu par izmantotajiem galvenajiem zaudējumu absorbcijas mehānismiem, lai ievērotu Regulas 2015/35 71. panta 1. punkta "e" apakšpunkta nosacījumus, kā arī par izraisītājpunktu un tā iedarbību;

15.1.7. skaidrojumu par saskaņošanas rezerves galvenajiem elementiem;

15.1.8. par katru pamata pašu kapitāla posteni (instrumentu), uz kuru attiecas pārejas noteikumi, norāda kapitāla līmeni, kurā attiecīgais pamata pašu kapitāla postenis (instruments) ir klasificēts, un klasifikācijas pamatojumu, kā arī nākamo posteņa (instrumenta) izpirkuma vai atmaksas termiņu un jebkuru turpmāko izpirkuma vai atmaksas termiņu regularitāti vai arī norāda, ka līdz pārejas perioda beigām neiestāsies neviens izpirkuma vai atmaksas datums;

15.1.9. aprakstot Regulas 2015/35 297. panta 1. punkta "g" apakšpunktā minēto informāciju, norāda līguma veidu, kā arī pamata pašu kapitāla posteni (instrumentu) un līmeni, uz kuru katrs papildu pašu kapitāla postenis būtu attiecināms, ja tiktu pieprasīta tā izpilde, tai skaitā norāda datumu, kad Latvijas Banka ir piešķīrusi atļauju papildu pašu kapitāla posteņa iekļaušanai pašu kapitālā, vai metodes apstiprināšanas gadījumā – termiņu, uz kādu metodes piemērošana ir atļauta;

15.1.10. ja papildu pašu kapitāla posteņa summas noteikšanā ir izmantota Latvijas Bankas apstiprinātā metode, sabiedrība apraksta:

15.1.10.1. kā ar šo metodi nodrošinātais vērtējums laika gaitā ir izmainījies;

15.1.10.2. kādi ievaddati bija galvenie izmaiņu veicinātāji;

15.1.10.3. cik lielā apmērā aprēķinu ietekmējusi iepriekšējā pieredze, tai skaitā iepriekšējo posteņu izpildes pieprasījumu rezultāti;

15.1.11. aprakstot Regulas 2015/35 297. panta 1. punkta "h" apakšpunktā minēto informāciju par posteņiem (instrumentiem), kas izslēgti no pašu kapitāla, norāda:

15.1.11.1. aktīvu pārsnieguma pār saistībām apmēru norobežotajos fondos un atbilstības korekcijas portfelī, identificējot korekcijas, kas piemērota pieejamā pašu kapitāla noteikšanai, apmēru;

15.1.11.2. pašu kapitāla būtisku ierobežojumu, atskaitījumu vai apgrūtinājumu apmēru un iemeslus;

15.2. maksātspējas kapitāla prasības un minimālās kapitāla prasības apmērs pārskata perioda beigās. Atsevišķi norāda maksātspējas kapitāla prasības apmēru, kurš aprēķināts, izmantojot standarta formulu vai pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, kā arī papildu kapitāla prasības apmēru saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu vai to konkrēto parametru ietekmes apmēru, kuri sabiedrībai jāizmanto saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu situācijās, kad konstatētas būtiskas novirzes no standarta formulas pamatā esošajiem pieņēmumiem. Sabiedrība sniedz īsu aprakstu par Latvijas Bankas lēmuma pamatojumu;

15.3. ja maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai sabiedrība piemēro pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, tad apraksta galvenās atšķirības starp standarta formulu un iekšējā modelī izmantotajiem pieņēmumiem. Ziņojuma iedaļā E.4 "Atšķirības starp standarta formulu un jebkādu izmantoto iekšējo modeli", aprakstot atšķirības, sabiedrība sniedz vismaz informāciju par:

15.3.1. iekšējā modeļa struktūru;

15.3.2. apkopojuma metodēm un diversifikācijas efektiem;

15.3.3. standarta formulā neietvertajiem, bet iekšējā modelī iekļautajiem riskiem;

15.4. jebkuras neatbilstības minimālajai kapitāla prasībai vai jebkuras būtiskas neatbilstības maksātspējas kapitāla prasībai apmērs periodā, par kuru tiek publiskots ziņojums, skaidrojot to iemeslus un sekas, kā arī veiktos neatbilstību novēršanas pasākumus. Informāciju sniedz arī tad, ja šādas neatbilstības ziņojuma publiskošanas datumā jau ir novērstas;

15.5. par grupas pašu kapitālu ziņojuma iedaļā E.1 "Pašu kapitāls" apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība norāda vismaz:

15.5.1. pašu kapitāla posteņus (instrumentus), kurus emitējusi grupas sabiedrība, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

15.5.2. ja Latvijas Banka kā grupas uzraudzības iestāde atzinusi ārvalsts uzraudzības režīmu par līdzvērtīgu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktajam uzraudzības režīmam un būtisku pašu kapitāla posteni (instrumentu) emitējusi līdzvērtīga ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas iekļauta grupas maksātspējas aprēķinā, izmantojot atskaitīšanas un summēšanas metodi, apraksta attiecīgās ārvalsts noteiktās prasības pašu kapitāla posteņu (instrumentu) dalījumam līmeņos, kā arī pašu kapitāla līmeņu struktūru, kritērijus to sadalījumam pa līmeņiem un limitus;

15.5.3. ja būtisku pašu kapitāla posteni (instrumentu) emitējusi sabiedrība, kura nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un kura ir pakļauta prasībai par pašu kapitāla instrumentu dalījumu līmeņos, kas ir atšķirīgs no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktā, sniedz atsauci uz attiecīgo normatīvo aktu un tā būtības aprakstu, kā arī norāda pašu kapitāla apmēru katrā līmenī;

15.5.4. grupas pašu kapitāla aprēķina rezultātu, no kura atskaitīti grupas savstarpējie darījumi, tai skaitā darījumi ar citām grupā iekļautajām finanšu sabiedrībām;

15.5.5. ierobežojumu būtību attiecībā uz pašu kapitāla posteņu (instrumentu) aizstājamību un pārvedamību saistītajās sabiedrībās.

16. Jebkuru būtisku notikumu, kas ietekmē šo noteikumu 11., 20. un 21. punktā minētās jau atklātās informācijas aktualitāti, iestāšanās gadījumā sabiedrība nekavējoties publisko informāciju par šādu notikumu attīstību un to ietekmi uz sabiedrības darbību.

17. Par būtisku notikumu, ņemot vērā Regulas 2015/35 291. pantā minēto kritēriju, uzskata vismaz šādu situāciju:

17.1. ir konstatēta minimālā kapitāla prasības neizpilde un sabiedrība nav iesniegusi Latvijas Bankai plānu minimālā kapitāla prasības izpildes nodrošināšanai viena mēneša laikā no dienas, kad tika konstatēta neizpilde;

17.2. ir konstatēta maksātspējas kapitāla prasības neizpilde un sabiedrība nav iesniegusi Latvijas Bankai atveseļošanas plānu maksātspējas kapitāla prasības izpildes nodrošināšanai divu mēnešu laikā no dienas, kad tika konstatēta neizpilde.

18. Šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētajā situācijā sabiedrība nekavējoties atklāj informāciju par neizpildes apmēru, kā arī skaidro tās rašanās iemeslus un sekas, tai skaitā norāda jebkādus sabiedrības veiktos pasākumus situācijas uzlabošanai. Ja, neraugoties uz plānu, neatbilstība minimālā kapitāla prasībai nav novērsta triju mēnešu laikā pēc tās konstatēšanas, šādu informāciju atklāj pēc minētā perioda beigām, skaidrojot tās rašanās cēloņus un sekas, tai skaitā norāda veiktos, kā arī plānotos pasākumus situācijas uzlabošanai.

19. Šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētajā situācijā sabiedrība nekavējoties atklāj informāciju par neizpildes apmēru, kā arī skaidro tās rašanās iemeslus un sekas, tai skaitā norāda jebkādus sabiedrības veiktos pasākumus situācijas uzlabošanai. Ja, neraugoties uz atveseļošanas plānu, neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai nav novērsta sešu mēnešu laikā pēc tās konstatēšanas, to atklāj pēc minētā perioda beigām, skaidrojot tās rašanās cēloņus un sekas, tai skaitā norāda veiktos, kā arī plānotos pasākumus situācijas uzlabošanai.

20. Sabiedrība pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas var nepubliskot ziņojumā informāciju, kura ir:

20.1. aizsargājama. Informāciju uzskata par aizsargājamu, ja, atklājot šādu informāciju, sabiedrības konkurenti gūst ievērojamas priekšrocības un vājinās sabiedrības konkurētspēja;

20.2. konfidenciāla. Informāciju uzskata par konfidenciālu, ja sabiedrībai pastāv saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem vai citiem darījumu partneriem, kas tai uzliek konfidencialitātes nodrošināšanas pienākumu.

21. Šo noteikumu 20. punktā minētajos gadījumos sabiedrība ziņojumā atklāj faktu, ka Latvijas Banka ir atļāvusi nepubliskot informāciju, un paskaidro iemeslu.

22. Uz šo noteikumu 15. punktā minēto informāciju neattiecina šo noteikumu 20. punktā minētos atbrīvojumus no informācijas publiskošanas.

23. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 25. augusta normatīvos noteikumus Nr. 136 "Ziņojuma par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli sagatavošanas normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 171).

24. Ziņojumam individuālā un grupas līmenī, kas sagatavots par stāvokli 2023. gada 31. decembrī, piemēro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 25. augusta normatīvos noteikumus Nr. 136 "Ziņojuma par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli sagatavošanas normatīvie noteikumi".

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II);

2) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm Nr. EIOPA-BoS-15/109 LV "Pamatnostādnes par pārskatiem un informācijas publiskošanu";

3) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm Nr. EIOPA-BoS-15/110 LV "Pamatnostādnes par trešo valstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu pārraudzību".

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks