• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ropažu novada domes 2024. gada 20. marta saistošie noteikumi Nr. 14/24 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.03.2024., Nr. 63 https://www.vestnesis.lv/op/2024/63.7

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursu ziņas

Skatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā

Vēl šajā numurā

28.03.2024., Nr. 63

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ropažu novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 14/24

Pieņemts: 20.03.2024.

OP numurs: 2024/63.7

2024/63.7
RĪKI

Ropažu novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ropažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 14/24

Ulbrokā 2024. gada 20. martā

Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Apstiprināti ar Ropažu novada pašvaldības domes
20.03.2024. lēmumu Nr. 3116 (prot. Nr. 91/2024)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem.

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa pieejami Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla www.geolatvija.lv hipersaitē ar unikālo identifikatoru https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_29495.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem Garkalnes novada domes 2006. gada 28. jūnija saistošos noteikumus Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006, "BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi" pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstules saņemšanas par Lokālplānojuma īstenošanas uzsākšanu.

Ropažu novada pašvaldības domes
priekšsēdētājas 1. vietnieks A. Vaičulens

 

1. pielikums
Ropažu novada pašvaldības domes
2024. gada 20. marta
saistošajiem noteikumiem Nr. 14/24

Ropažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000067986
Institūta iela 1a, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
novada.dome@ropazi.lv https://ropazi.lv

Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Projektējamā žoga novietojums gar Lielo Juglu

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā (turpmāk – lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro pašvaldības teritorijas plānojuma prasības tiktāl, ciktāl šie saistošie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. Definīcijas

4. Dalītā ielas telpa – ielas telpa, kur brauktuve, ietve un veloceļš izbūvēti vienā līmenī, nodrošinot drošu un ērtu pārvietošanos visiem satiksmes dalībniekiem.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

5. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no Ziedu ielas, Divupes ielas un plānotās ielas lokālplānojuma teritorijā.

6. Plānotās ielas kategorija – E, sarkano līniju minimālais platums – 10 m. Teritorijā paredz dzīvojamās zonas statusa ieviešanu. Ielu būvprojektos iekļauj fiziskus ātruma kontroles elementus, bet par vienīgo ātruma kontroles elementu nevar paredzēt tikai ceļa ātrumvalni. Veido arī citus ātruma kontroles elementus, kā, piemēram, ceļa sašaurinājumu, izceltu krustojumu un uz ceļa izvietotus elementus (piemēram, apbraucamas saliņas, signālstabiņi), kuru apbraukšanai autovadītājam nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu.

7. Ielas projektējamas uz minimālo augstumatzīmi 2.70 m LAS (Latvijas normālo augstumu sistēmā) (0.05 m augstāk par maksimālo palu ūdens līmeņa atzīmi).

8. Ielas šķērsprofilu sarkanajās līnijās precizē būvprojektā, ņemot vērā inženiertīklu izvietojumu dalītajā ielas telpā un normatīvo aktu prasības.

9. Ziedu ielas noslēgumā pie Lielās Juglas ierīko apgriešanās laukumu ar izmēru 12x12 m vai loku ar minimālo diametru 18 m.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

10. Ielas sarkanajās līnijās ierīko nepieciešamos inženiertīklus, atbilstoši ielas šķērsprofila risinājumam, precizējot to pie būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes.

10.1. lokālplānojuma robežās, tam pieguļošās ielās, vietās, kur plānota pilna ielas konstrukcijas (cietais ceļa segums un ceļa pamatne) izbūve vai pārbūve virs centralizētās ūdensapgādes sistēmas, paredzēt centralizētās ūdensapgādes sistēmas pārbūvi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un attiecīgā inženiertīkla turētāja izdotajiem nosacījumiem;

10.2. izstrādājot Ziedu ielā plānotos atpūtas vietu risinājumus, ņemt vērā SIA "Rīgas ūdens" DN 1000 mm ūdensvada tīkla (t.sk. zemtekas un izlaidi Lielajā Juglā) aizsargjoslas. Aizsargjoslās gar SIA "Rīgas ūdens" ūdensvada tīkliem aizliegts novietot būves, būvmateriālus vai smagus priekšmetus, ieaudzēt kokus un krūmus, kā arī veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 m.

11. Savrupmāju apbūves inženiertehniskajai apgādei nepieciešamo inženiertīklu izbūvi nosaka būvprojektos, izstrādājot detalizētus risinājumus, saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem.

12. Izbūvē pieslēgumu sadzīves kanalizācijas tīklam un kanalizācijas vadu lokālplānojuma teritorijas ielu sarkanajās līnijās līdz katrai no plānotajām savrupmāju apbūves zemes vienībām. Savrupmāju apbūvei kā pagaidu risinājums atļauti lokālie sadzīves notekūdeņu kanalizācijas risinājumi, kas nodrošina vides aizsardzības normatīvu prasībām atbilstošu vides aizsardzības līmeni un piesārņojuma nenonākšanu vidē. Pāreja no lokālajiem sadzīves kanalizācijas risinājumiem uz centralizēto sadzīves notekūdeņu savākšanu īstenojama divu gadu laikā pēc attiecīgās infrastruktūras izbūves un nodošanas ekspluatācijā.

13. Plānotās ielas sarkanajās līnijās izbūvē nepieciešamās elektroapgādes inženierbūves līdz patērētājiem un ielas apgaismojumu.

14. Dzīvojamo ēku siltumapgādi nodrošina individuāli, paredzot konkrētus risinājumus būvprojektos.

15. Ielu būvprojektos paredz vietu perspektīvā iespējamam elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijas trases izvietojumam ar iespēju pieslēgties inženiertīklam. Paredz vietas kabeļu kanalizācijas pievadiem no projektējamās kabeļu kanalizācijas līdz katrai plānotajai dzīvojamās apbūves zemes vienībai.

16. Plānoto ielu būvprojektos paredz vietu perspektīvā iespējamam gāzes vada trases izvietojumam ar iespēju pieslēgties inženiertīklam. Paredz vietas gāzes vada pievadiem no projektējamā gāzesvada līdz katrai plānotajai dzīvojamās apbūves zemes vienībai.

17. Plānoto ielu sarkanajās līnijās izbūvē lietus ūdens drenāžu vai sāngrāvjus lietus ūdens savākšanai.

3.3. Prasības apbūvei

18. Minimālā būvlaide – 6 m.

19. Ēku būvprojektos pagalma zemes virsmas atzīmes plāno vismaz 0.40 m augstāk par maksimālo palu ūdens līmeņa atzīmi – plānotā atzīme 3.05 m LAS.

20. Apbūves teritorijas jāplanē, veidojot 3 līdz 6 ‰ slīpumu virzienā uz ielu un ceļu teknēm.

21. Zemes vienību atļauts iežogot:

21.1. pa sarkano līniju;

21.2. pa zemes vienības robežu;

21.3. gar Lielo Juglu – saskaņā ar 1. pielikumā noteikto projektējamā žoga vietu. Applūstošajā teritorijā atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas).

22. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijā (TIN74) līdz plānotā infrastruktūras objekta būvniecībai atļauts izvietot pagaidu vieglas konstrukcijas žogu.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

23. Nodrošina trīs publiskās piekļuves vietas pie Lielās Juglas (pielikums), nodrošinot atpūtas iespējas ūdens tuvumā un uz ūdens. Divupes ielai un plānotajai Upeskrastu ielai nosaka dzīvojamās zonas statusu, nodrošinot labiekārtotas teritorijas un kvalitatīvu dzīves vidi iedzīvotājiem – iespējas pastaigām, velo braukšanai un skrituļslidošanai.

24. Divupes ielas un plānotās Upeskrastu ielas apstādījumu joslas veids – zāliens.

25. Prasības Ziedu ielas labiekārtojumam:

25.1. izbūvē apvienotu gājēju/velosipēdistu ceļu no Promenādes ielas pieslēguma līdz Lielajai Juglai. Paredz gājēju/velosipēdistu ceļa savienojumus ar Divupes ielu un Promenādes ielu;

25.2. Ziedu ielas telpā ierīko atpūtas vietas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums":

25.2.1. "A" atpūtas vieta pie Lielās Juglas – labiekārtota, ar aktīvās atpūtas iespējām. Paredz laipu vai pontonu, bērnu rotaļu laukumu, velosipēdu novietnes, solus un atkritumu urnas;

25.2.2. "B" un "D" – atpūtas vietas ielas telpā, kas paredzētas īslaicīgai atpūtai starp galapunktiem. Ierīko gājēju/velosipēdistu ceļa malā uz cietā seguma, koku noēnojumā, apkārt veido dekoratīvo apstādījumu grupu. Pie sola paredz laukumu īslaicīgai velosipēdu un bērnu ratiņu novietošanai;

25.2.3. "C" – rotaļu un sporta laukums, kas paredzēts pirmsskolas vecuma bērniem. Pie rotaļu laukuma ierīko vismaz vienu mierīgās atpūtas vietu ar soliem, atkritumu urnām, velosipēdu novietnēm, apgaismojumu un apstādījumiem;

25.3. Prasības Ziedu ielas stādījumiem:

25.3.1. šaurās apstādījumu joslās paredz krūmu stādījumus, platākos apstādījumu posmos paredz kokus ar šauru, kompaktu vainagu, kas paredzēti ielu apstādījumiem un alejām vai krūmu joslas;

25.3.2. koku vainagus veidot tādā augstumā, lai tie netraucētu gājēju un velobraucēju kustībai.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

26. Lokālplānojuma īstenošanas rezultātā nav pieļaujama melioratīvā stāvokļa pasliktināšanās teritorijai blakus esošajās platībās.

27. Iespēju robežās saglabā teritorijā augošos kokus un to sakņu aizsardzības zonu, ja tie nerada apdraudējumu cilvēku drošībai un transporta kustībai, kā arī netraucē ielas izbūvei un inženiertīklu ierīkošanai.

28. Veģetācijas un apauguma novākšanu lokālplānojuma teritorijā var veikt tikai un vienīgi ārpus putnu ligzdošanas sezonas (no 1. augusta līdz 31. martam).

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS8)

4.1.1.1. Pamatinformācija

29. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS8) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

30. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

31. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras, t.sk. ūdensmalas.

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Teritorijas izmantošanas veids

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

32.

Savrupmāju apbūve

1200 m2 1

30

 

līdz 10 3

līdz 2 4

 

33.

Ārtelpa bez labiekārtojuma

2

2

 

2

2

 

1 600 m2 katrai no divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām

2 Nenosaka

3 Palīgēkai – 6,5 m

4 Savrupmājai – divi stāvi un mansards, palīgēkai – viens stāvs un mansards

4.1.1.5. Citi noteikumi

34. Vienā zemes vienībā atļauts izvietot vienu dzīvojamo māju ar palīgēkām.

35. Zemes vienības minimālā ielas fronte -15 m.

36. Dzīvojamās ēkas nodrošina ar inženiertīkliem – elektroapgādi, ūdensapgādi un sadzīves notekūdeņu savākšanu.

37. Veido vietas ekoloģiskām prasībām atbilstošus stādījumus. Apstādījumos zemes vienībā atļauts izmantot jebkura augstuma koku stādījumus, ievērojot zemes vienības robežas un pieauguša koka vainaga noēnojuma ietekmi uz apkārtējām teritorijām.

38. Ielas ietvaros veido vienota stila dzīvžogus vai apstādījumus zemes vienības priekšdārzā – dzīvžogs gar ielas fronti līdz 2 m augstumam.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR10)

4.7.1.1. Pamatinformācija

39. Transporta infrastruktūras teritorija (TR10) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

40. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

41. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002): ielas, transporta inženierbūves un citas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

42. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA7)

4.9.1.1. Pamatinformācija

43. Dabas un apstādījumu teritorija (DA7) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

44. Labiekārtota ārtelpa (24001): pludmale, krastmala, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

45. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras, t.sk. ūdensmalas.

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

46. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

47. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

48. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

49. Sporta būvju apbūve (12005).

50. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.7.1. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN74)

5.7.1.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

51. Līdz plānotā objekta būvniecībai atļauts turpināt teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu (izņemot jaunu dzīvojamo ēku būvniecību), ievērojot nosacījumu, ka būves var izmantot tikai līdz plānotā infrastruktūras objekta būvprojekta izstrādes uzsākšanai.

52. Turpmākajā plānošanas procesā atļauts mainīt perspektīvās ielas novietojumu.

53. Ja, veicot turpmāko plānošanu un izpēti, konstatēts, ka perspektīvās pašvaldības ielas būvniecība nav tehniski īstenojama, nav ekonomiski pamatota vai transporta savienojumu nodrošina alternatīvs risinājums, teritoriju atļauts izmantot saskaņā ar grafiskās daļas kartē noteikto funkcionālo zonējumu.

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

54. Lokālplānojumu īsteno šādā kārtībā:

54.1. veic būvniecības dokumentācijas izstrādi Divupes ielai un Upeskrastu ielai to sarkanajās līnijās;

54.2. vienlaicīgi ar ielu būvniecības dokumentācijas izstrādi veic grunts uzbēršanas (pacelšanas), inženiertīklu (sadzīves kanalizācijas, gāzes apgādes, elektroapgādes, ielas apgaismojuma un elektronisko sakaru) un meliorācijas sistēmu būvniecības dokumentācijas izstrādi;

54.3. veic ielu izbūvi ar šķembu vai grants segumu, vienlaikus izbūvējot sadzīves notekūdeņu kanalizācijas, elektroapgādes un ielu apgaismojuma tīklus;

54.4. vienlaicīgi ar grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvprojekta izstrādi un realizāciju, ielu, inženiertīklu, meliorācijas sistēmas izbūvi, ēkām var izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju. Ēku būvdarbi var tikt uzsākti vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas, un grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā var tikt veikta pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma, inženiertīklu (elektroapgādes un gāzes apgādes), meliorācijas sistēmas un grunts uzbēršanas (pacelšanas) nodošanas ekspluatācijā.

55. Meliorācijas sistēmas būvniecību veic vienlaicīgi ar ielu un inženiertīklu izbūvi.

56. Savrupmāju apbūves teritorijā kā pagaidu risinājums līdz centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvei līdz Lokālplānojuma teritorijai ir atļauts ierīkot lokālos sadzīves notekūdeņu kanalizācijas risinājumus, kas nodrošina vides aizsardzības normatīvu prasībām atbilstošu vides aizsardzības līmeni (hermētiski izolētus sadzīves notekūdeņu krājrezervuārus ar noslēgtu atzaru līdz robežai ar ielu). Divu gadu laikā pēc centralizēto tīklu būvniecības pabeigšanas līdz lokālplānojuma teritorijai, ielu sarkanajās līnijās tiek izbūvēti sadzīves kanalizācijas tīkli, nodrošinot esošo ēku vai jaunbūvju pieslēgšanu tiem.

57. Ielu cieto segumu (asfaltbetons vai bruģis) izbūvē un ielu sarkano līniju apzaļumošanu veic pēc 80% dzīvojamo ēku nodošanu ekspluatācijā. Ielu cieta seguma izbūvi atļauts veikt arī kārtās (posmos) saskaņā ar apbūves veidošanās secību.

58. Ziedu ielas posmu Lokālplānojuma teritorijā izbūvē neatkarīgi no Divupes un Upeskrastu ielu izbūves kārtības.

7. Citi nosacījumi/prasības

Nenosaka

Pielikumi

1. pielikums

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!