Ministru kabineta noteikumi Nr. 199

Rīgā 2024. gada 26. martā (prot. Nr. 13 51. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas
2021.–2027. gadam 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.8. pasākuma "Robežšķērsošanas punktu attīstība" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam prioritārā virziena "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.8. pasākumu "Robežšķērsošanas punktu attīstība" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi un grupu;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma mērķis ir uzlabot robežšķērsošanas vietu infrastruktūru un pārrobežu caurlaidspēju, kā arī vienkāršot pārrobežu transporta operācijas gan uzņēmumiem, gan pasažieriem.

3. Pasākuma mērķa grupa ir uz valsts robežas strādājošie kontroles dienesti – Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze, Pārtikas un veterinārais dienests – un satiksmes dalībnieki.

4. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 42 434 195 euro (no tā elastības finansējums – 6 706 706 euro), tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 36 069 064 euro (no tā elastības finansējums – 5 700 700 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – ne mazāk kā 6 365 131 euro (no tā elastības finansējums –1 006 006 euro).

5. Maksimālā Kohēzijas fonda finansējuma intensitāte ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, nepārsniedzot izmaksu un ieguvumu analīzē aprēķināto finansējuma deficīta procentuālo apmēru, un nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

6. Projektu iesniegumos kopējo pasākumu īstenošanai pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 35 727 489 euro apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējumu – 30 368 364 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 5 359 125 euro apmērā. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 4. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējumam.

7. Pasākumu īsteno līdz 2028. gada 31. decembrim, sasniedzot šādu nacionālo rādītāju – trīs robežšķērsošanas vietās ("Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki") uz Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas veikti infrastruktūras modernizācijas darbi.

8. Šo noteikumu 7. punktā minētais nacionālais rādītājs ir sasniegts, kad pasākuma ietvaros modernizētā robežšķērsošanas vietu infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā.

9. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu.

10. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

11. Pasākuma ietvaros Kohēzijas fonda finansējumu piešķir granta veidā.

12. Atbalsts pasākuma ietvaros nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Atbalsts tiek sniegts pasākumam bez ekonomiskās aktivitātes, kas nesniedz ekonomiskas priekšrocības nevienam komersantam.

II. Prasības projekta iesniedzējam

13. Projekta iesniedzējs ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kura saskaņā ar Finanšu ministrijas un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" 2020. gada 18. martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu (ar 2021. gada 27. decembra, 2022. gada 20. decembra un 2023. gada 27. decembra grozījumiem) pārvalda Finanšu ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus.

14. Infrastruktūra, kurā plānotas investīcijas pasākuma ietvaros, atrodas valsts īpašumā (īpašumtiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā).

15. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir  finansējuma saņēmējs, sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām, pievienojot projektam veikto izmaksu un ieguvumu analīzi, un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

16. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros iesniedz trīs projektu iesniegumus – vienu par katru robežšķērsošanas vietu.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

17. Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir trīs robežšķērsošanas punktu – "Terehova", "Grebņeva" un "Pāternieki" – TEN-T  infrastruktūras modernizācijas darbi.

18. Projektā neiekļauj darbības, kas nav vērstas uz šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa sasniegšanu.

19. Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:

19.1. projekta vadības personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

19.1.1. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām virs pieciem miljoniem euro personāla izmaksu ES fondu daļas ierobežojums tiek noteikts kā fiksēta summa līdz 84 787 euro kalendāra gadā;

19.1.2. projektos ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz pieciem miljoniem euro (ieskaitot) ierobežojums tiek aprēķināts ar minimālo izmaksu bāzi 34 422 eiro kalendāra gadā, pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas un summu reizinot ar projekta ilgumu gados;

19.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

19.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

19.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

19.2.2. ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;

19.2.3. izmaksu un ieguvumu analīze;

19.2.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

19.2.5. ekspertu izmaksas, kas tieši saistītas ar investīcijām infrastruktūrā, un autoruzraudzības izmaksas;

19.3. būvdarbu izmaksas:

19.3.1. esošas būves atjaunošana vai pārbūve;

19.3.2. jaunas būves būvniecība;

19.3.3. teritorijas labiekārtošanas darbi un teritorijas labiekārtojuma elementu iegāde;

19.3.4. pasākuma ietvaros atjaunoto, pārbūvēto vai uzbūvēto būvju funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu, tai skaitā ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, elektrības, elektronisko sakaru, siltumapgādes, ventilācijas, klimata kontroles un ugunsdzēsības sistēmas, atjaunošana, pārbūve vai būvniecība;

19.3.5. inženierinfrastruktūras pārbūve vai funkcionāls savienojums, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai pārbūve (piegulošo inženiertīklu pārbūves izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves un ieguldījumi inženiertīklu pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem);

19.4. aprīkojuma iegādes, piegādes un montāžas izmaksas;

19.5. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

19.6. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas.

20. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 19. punktā minētajām izmaksām.

21. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos par projekta īstenošanu.

22. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

23. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.

24. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja attiecīgās darbības nav pabeigtas līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī.

IV. Projekta īstenošanas nosacījumi

25. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.

26. Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumu un normatīvo aktu par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja pieprasījumu un atbilstoši projektā plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikam, var piešķirt avansu, izvērtējot plānotā avansa apmēru un nepieciešamības pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa un starpposma maksājuma kopsumma var būt līdz 100 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansa maksājumu ir iespējams saņemt vairākos maksājumos.

27. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

27.1. uzkrāj datus par projektā sasniegtajiem šo noteikumu 7. punktā minētajiem nacionālajiem rādītājiem;

27.2. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju – objektu skaits, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība, – un citiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) un ievēro principus:

27.2.1. klimatdrošināšana;

27.2.2. vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana;

27.2.3. nenodarīt būtisku kaitējumu;

27.2.4. energoefektivitāte pirmajā vietā;

27.3. nodrošina, lai pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un tiktu novērsts dubultā finansējuma risks;

27.4. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;

27.5. nodrošina projekta īstenošanas rezultātā radīto vērtību uzturēšanu, laikus plānojot periodisku nodilušo konstrukciju atjaunošanu;

27.6. ne retāk kā reizi trijos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;

27.7. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. un 50. pantu, normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;

27.8. izstrādā iekšējās kontroles sistēmu, ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu un nodrošinot, ka izmaksas nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;

27.9. glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tās pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;

27.10. lai samazinātu būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu, robežšķērsošanas punktu modernizācijas iepirkumiem izmanto caurskatāmu, pārskatāmu un konkurenci nodrošinošu procedūru, ievērojot Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumus Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" un nosakot zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritērijus, kā arī sociāli atbildīga publiskā iepirkuma un inovatīva publiskā iepirkuma elementus būvdarbos;

27.11. būvniecības procesa laikā paredz pasākumus trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai.

28. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidente E. Siliņa

Finanšu ministrs A. Ašeradens