Ministru kabineta rīkojums Nr. 237

Rīgā 2024. gada 28. martā (prot. Nr. 13 54. §)

1. Apstiprināt Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā, Zemkopības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

3. Ministrijām un to padotības iestādēm plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2024. gadā un turpmākajos gados nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ja plāna īstenošanas laikā rodas nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma, jautājumu par tā piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, attiecīgajām ministrijām un to padotības iestādēm nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ne vēlāk kā divus gadus līdz plāna darbības termiņa beigām iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu un, ja nepieciešams, sniegt priekšlikumus par grozījumiem plānā, lai precizētu plānā iekļautos uzdevumus, pasākumus, nepieciešamo finansējumu un citus jautājumus.

Ministru prezidente E. Siliņa

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

(Ministru kabineta
2024. gada 28. marta
rīkojums Nr. 237)

Rīgā, 2024

KOPSAVILKUMS

1.1. Starptautiskie politikas plānošanas dokumenti

4.2.1. Apsaimniekošana

4.2.2. Utilizācija

4.2.3. Pārstrāde

4.2.4. Centralizācija

4.2.5. Institucionālā pārvaldība

5.1.2. Plāna īstenošanas vieta

5.1.3. Plāna ilgtspējas raksturojums un atbilstība ilgtspējīgas attīstības plānošanas mērķiem

5.1.4. Plāna vides un sociālā ietekme

5.2.1. Metodika un izmantoto aprēķinu pieņēmumi

5.2.2. Plāna īstenošanas finansiālo izmaksu analīze un novērtējums

5.2.3. Plāna īstenošanas sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze

5.2.4. Plāna jutīguma riska analīze

5.4.1. Plāna īstenošana

5.4.2. Potenciālo finanšu instrumentu un atbalsta mehānismu novērtējums

Plāns izstrādāts 2021. gadā pamatojoties uz detalizētu tiesiskā tvēruma, dūņu apsaimniekošanas esošās situācijas un ārvalstu pieredzes izpēti. Ziņojums Situācijas apraksts pieejams VARAM mājas lapā⁶. Plāna vajadzībām apzināts un Alternatīvu analīzē⁷ izvērsti aprakstīts administrēšanas, institucionālās pārvaldības, centralizācijas, pārstrādes un utilizācijas alternatīvu salīdzinājums. Tāpat detalizēti vērtētas un izklāstītas prognozējamās Plāna ieviešanas izmaksas un iezīmēti finansējuma avoti. Plānam izvēlēti risinājumi, kam būtu pēc iespējas mazāka ietekme uz notekūdeņu apsaimniekošanas tarifiem.

Analīzes un aprēķinu rezultātā secināts, ka BAS "Daugavgrīva", ņemot vērā tur radīto notekūdeņu dūņu lielo apjomu, iespējams izvēlēties no pārējās valsts teritorijas atšķirīgu risinājumu, bet pārējā valsts teritorijā praktiski un ekonomiski pamatotākais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis prasa dūņu apsaimniekošanas centralizēšanu un sadarbību starp apsaimniekotājiem, un ir sekojošs.

1. Atbildīgais – katrā novadā ar pašvaldības lēmumu tiek noteikts viens par visa novada notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas centralizāciju atbildīgais uzņēmums, SPS. Šis uzņēmums būs atbildīgs par dūņu apsaimniekošanu novadā – darbu koordinēšanu, centralizācijas organizēšanu, dūņu pārstrādi vai apstrādātu dūņu pārvešanu uz pārstrādes centru blakus novadā, ja novada teritorijā netiks veidots dūņu pārstrādes centrs.

2. Pirmā līmeņa centralizācija – no visām novada NAI slapjas vai atūdeņotas notekūdeņu dūņas tiek nogādātas novada par dūņu apsaimniekošanu atbildīgā SPS iekārtās. No pavisam mazām iekārtām tiek vestas slapjas dūņas (1% sausnas) un atūdeņotas pēc piegādes, bet iekārtās, kurās gada laikā rodas vairāk kā 1000 m³ slapju dūņu, atūdeņošanu organizē uz vietas (var izmantot mobilās atūdeņošanas iekārtas) un par apsaimniekošanu atbildīgā apsaimniekotāja iekārtās nogādā atūdeņotas dūņas (aptuveni 18% sausnas). Pirmā līmeņa centralizācija tiek balstīta SPS esošajā infrastruktūrā, taču plānota arī iespēja nepieciešamības gadījumā saņemt finansiālu atbalstu infrastruktūras pilnveidošanai/modernizācijai vai izveidei un aprīkojuma iegādei.

3. Dūņu kvalitātes kontrole – pēc pirmās līmeņa centralizācijas notiek dūņu kvalitātes kontrole. Par katra novada notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgais SPS nodrošina dūņu testēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam (detalizētas prasības tiks izstrādātas Plāna ieviešanas sākumposmā).

4. Otrā līmeņa centralizācija – tiek veidoti 26+1 dūņu pārstrādes centri visā Latvijā – dūņu pārstrādes centrs Rīgas NAI BAS "Daugavgrīva", kurā tiek pārstrādātas tikai Rīgas NAI radītās dūņas, un 26 dūņu pārstrādes centri ārpus Rīgas, kuros tiek pārstrādātas uz vietas radītās un no mazākām blakus novadu iekārtām pievestās dūņas. Aprēķini parāda, ka 15 novados radīto dūņu apjoms ir tik neliels, ka investīcijas dūņu pārstrādes infrastruktūras izveidei uz vietas neatmaksājas un izdevīgāk (arī ilgtermiņā) ir dūņas pārstrādei vest uz lielākām iekārtām blakus novadā.

Plāna izstrādātājs ar aprēķiniem (analizējot infrastruktūras izveides, transporta iegādes un dūņu pārvadāšanas izmaksas) pierāda, ka finansiāli izdevīgākais dūņu pārstrādes centru tīkls ir 26+1, taču Plāns neizslēdz iespēju, ka kāda reģiona blakus novadi varētu vēlēties veidot vēl ciešāku centralizāciju un veidot vienu dūņu pārstrādes centru lielākā teritorijā. Taču šāda izvēle jāpamato ar tehniski ekonomisko analīzi, lai parādītu ka šāds dūņu apsaimniekošanas modelis neradīs nepamatotu sadārdzinājumu notekūdeņu apsaimniekotāju klientiem. Lēmumi par dūņu pārstrādes centru atrašanās vietām, pašvaldību un ūdenssaimniecības uzņēmumu (turpmāk – ūdenssaimniecību) sadarbību un uzdevumu sadali ir pašvaldības un novada atbildīgās ūdenssaimniecības ziņā, taču pieņemtajiem lēmumiem jānodrošina, ka tiek savāktas visas notekūdeņu dūņas no visām novada NAI, pārbaudīta to kvalitāte un nodrošināta atbilstoša pārstrāde un utilizācija.

5. Pārstrādes veids – aprēķini parāda, ka, ņemot vērā salīdzinoši nelielo dūņu daudzumu 26 dūņu centros, vides prasībām atbilstoši un saimnieciski pamatotākie pārstrādes veidi ir dūņu aukstā fermentācija (jeb 12 mēnešu izturēšana) un kompostēšana. Plāns paredz investīcijas šo pārstrādes veidu infrastruktūras papildināšanai/modernizēšanai vai jaunas izveidei novadu lielākajās NAI, kurām tiks uzticēta dūņu pārstrāde, un tehnikas un dūņu pārvadāšanas transportlīdzekļu iegādei.

Plāna izstrādes gaitā konstatēts, ka liela daļa notekūdeņu dūņu šobrīd tiek pārstrādāta un utilizēta sadarbībā ar privāto sektoru – dūņas uz savstarpēji izdevīgu nosacījumu pamata tiek nodotas biogāzes ražotājiem, kuri pēc dūņu izmantošanas biogāzes ražošanai to blakusproduktus (digestātu) utilizē mēslojot lauksaimniecības zemes. Plāns neizslēdz šādas sadarbības modeli un neuzstāj uz dūņu kompostēšanu vai auksto fermentāciju, ja pašvaldība un ūdenssaimniecība, pamatojoties uz izvērtējumu, kā praktiski un ekonomiski pamatotāku dūņu apsaimniekošanas modeli izvēlas dūņu nodošanu biogāzes ražošanai vai citām pārstrādes vai reģenerācijas darbībām. Taču šādā gadījumā pašvaldības un novada atbildīgās ūdenssaimniecības uzdevums ir nodrošināt, ka šāda sadarbība ir uzticama ilgtermiņā un nerada nepamatoti augstas izmaksas, kas jāsedz ūdens apsaimniekošanas pakalpojumu saņēmējiem. Tāpat jāņem vērā, ka tuvākajos gados būs pieejams finansējums Plānā izvēlētās dūņu pārstrādes infrastruktūras izveidei, bet SPS, kuri šobrīd izvēlēsies citus risinājumus un vēlāk, kad finansējums vairs nebūs pieejams, tomēr gribētu būvēt dūņu izturēšanas vai kompostēšanas laukus, tas būtu jādara par saviem līdzekļiem.

6. Utilizācija – Plānā piedāvātais dūņu pārstrādes veids – aukstā fermentēšana un kompostēšana – rada produktu, kuru var izlietot dažādos veidos, piemēram, teritorijas apzaļumošanā, degradētu vietu sakopšanā, stādu audzēšanā. Taču visērtākais un piemērotākais izmantošanas veids būtu dūņu pārstrādes produktu iestrāde lauksaimniecības zemēs augsnes bagātināšanas nolūkā. Atkarībā no dūņu produktu kvalitātes, atpazīstamības un citu augsnes mēslošanas līdzekļu pieejamības un cenām, tirgū radīsies pieprasījums pēc dūņu pārstrādes produktiem un veidosies to cena (cena teorētiski var būt arī negatīva).

7. Atkāpes no Plāna – pašvaldības un ūdens saimniecības, vislabāk pārzinot lokālos apstākļus un savas iespējas, var meklēt savus individuālus, lokālajiem nosacījumiem vairāk atbilstošus risinājumus, savas izvēles pamatojot ar tehniski ekonomisku analīzi. Taču jāņem vērā, ka investīciju sadales kārtība pamatā tiks balstīta šajā Plānā aprakstītajos secinājumos.

Plāna projektam ir tikusi organizēta sabiedriskā apspriešana, kas notika Tiesību aktu projektu portālā no 2022. gada 25. oktobra līdz 25. novembrim. Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie jautājumi un komentāri un VARAM atbildes uz tiem atrodami Tiesību aktu projektu portāla sadaļā "Papildu dokumenti".

Notekūdeņu dūņas kā koloidālas nogulsnes rodas, apstrādājot sadzīves un ražošanas notekūdeņus bioloģiskajās NAI. Šobrīd katrs SPS notekūdeņu dūņas apsaimnieko, izvēloties savu individuālu risinājumu, jo līdz šim nav izstrādāts vienots, stratēģisks notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas redzējums valsts mērogā. Notekūdeņu dūņu atbilstoša apsaimniekošanu šobrīd ir īpaši aktuāla, ņemot vērā globālā un ES līmenī izvirzītos nosacījumus, kas paredz virzību uz ilgtspējīgu un klimata pārmaiņas mazinošu tautsaimniecības attīstību, un ar to saistītajām ekonomiskajām transformācijām, veidojot klimatneitrālu, resursefektīvu, t.sk. aprites ekonomikas principiem atbilstošu un konkurētspējīgu ekonomiku.

Plāns ir valsts līmeņa stratēģisks plānošanas dokuments, kas apraksta un analizē esošo situāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā, un nosaka rīcības, lai panāktu vienotu turpmāko attīstību, ņemot vērā ES un nacionālā līmeņa normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus, identificētos problēmjautājumus, kā arī administratīvi, vidiski, ekonomiski un tehniski atbilstošus un iespējamus risinājumus un to izmaksas.

Plāns izstrādāts projekta LIFE GoodWater IP LIFE18 IPE/LV/000014 ietvaros ar Eiropas Komisijas un Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Plāna struktūra veidota tā, lai atspoguļotu svarīgākos ūdenssaimniecības nozari un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu ietekmējošos faktorus. To skaitā ir gan ES, gan nacionālā līmeņa normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas raksturo pašreizējās prasības notekūdeņu apsaimniekošanai, kā arī dažādu nozaru un kopējie rīcībpolitikas mērķi, ieskaitot ES virzību uz klimata, vides un ekonomisko transformāciju. Plānā raksturota pašreizējā situācija, kas ļauj novērtēt notekūdeņu dūņu apjomu un kvalitāti, kā arī pašlaik izmantotās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas metodes. Balstoties uz situācijas raksturojumu, ir veikta SVID analīze, kas ļauj identificēt uzdevumus jeb aktivitātes, kas jāveic, lai risinātu problēmjautājumus un stimulētu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģisku un kompleksu attīstību, kā arī nodrošinātu virzību uz Plāna izstrādes laikā definēto attīstības mērķi. Plāna izstrādes laikā ir apskatītas un salīdzinātas vairākas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, apstrādes, pārstrādes, utilizācijas, centralizācijas un institucionālo risinājumu alternatīvas, kas ļauj noteikt Latvijas situācijai atbilstošāko notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli un izstrādāt tā ieviešanas plānu.

Plāna ietvaros nav detalizēti apskatīta un analizēta ražošanas notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, jo ražošanas notekūdeņu dūņas, kas nenonāk CKS, pēc sastāva un izcelsmes atšķiras no komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radītajām dūņām, tāpēc tās, tāpat kā līdz šim, ir jāapsaimnieko to ražotājiem, ņemot vērā dūņu sastāvu un daudzumu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus.

Globāla, ES līmeņa un nacionālie politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti gan nosaka konkrētas nozares pārvaldības nosacījumus (t.sk. attīstības virzienus, mērķus, īstenošanas prasības), gan nodrošina integratīvu saikni ar citu nozaru aktuālajām rīcībpolitikām (piemēram, klimats, atkritumu apsaimniekošana). Tāpēc šī Plāna izstrāde balstīta uz dažādos plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos paredzētajiem attīstības mērķiem un rīcības plāniem, t.sk., ņemot vērā paredzamos ierobežojumus vai attīstības iespējas īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvā.

Plāna izstrādes gaitā veikta ar notekūdeņu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu, klimata pārmaiņām, kā arī vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību saistīto normatīvo aktu un plānošanas dokumentu analīze. Ņemot vērā izvērtēto dokumentu lielo skaitu (83 gab.), šajā Plāna sadaļā ir iekļauta informācija par būtiskākajiem dokumentiem un aprakstīti vispārēji notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu ierobežojoši vai veicinoši nosacījumi, kā arī Plāna mērķu definēšanai būtiski secinājumi. Pilnais izvērtējuma dokuments pieejams VARAM mājas lapā.⁸

Notekūdeņu dūņas ir viens no notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktiem, to apsaimniekošanas problemātika tiek risināta netieši gan klimata pārmaiņu, gan vides piesārņojuma, gan resursu atkārtotas izmantošanas jomu rīcībpolitikās.

Būtiskākais globāla mēroga dokuments ir programma ANO2030, kas plašāk pazīstama kā 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi un noteiktie apakšmērķi ir vispārīgi un vērsti uz visas planētas ilgtspējīgu nākotni. No visiem programmā izvirzītajiem mērķiem, vismaz deviņi, tostarp 6. mērķis "Nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību visiem un ilgtspējīgu pārvaldību" (6.3. Līdz 2030. gadam uzlabot ūdens kvalitāti, samazinot piesārņojumu, izskaužot atkritumu apglabāšanu poligonos un līdz minimumam samazinot bīstamu ķīmisku vielu un materiālu izlaišanu, uz pusi samazinot neapstrādātu atkritumu īpatsvaru un būtiski palielinot to pārstrādi un drošu atkārtotu izmantošanu visā pasaulē), ir attiecināmi arī uz notekūdeņu dūņu un atkritumu apsaimniekošanu. Tie ļauj secināt, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai jābūt resursus (energoresursus, izejvielas un palīgmateriālus) taupošai un efektīvai, pēc iespējas nodrošinot notekūdeņu dūņu kā resursa atkalizmantošanu un atgriešanu dabas vai ražošanas procesos, nodrošinot visa procesa ilgtspēju un apritīgumu, vienlaikus nodrošinot, ka notekūdeņu dūņas nav piesārņojuma avots vai tā pārneses veids.

Lai nodrošinātu ANO2030 programmas mērķu īstenošanu, EK 2019. gadā publicēja paziņojumu par ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas plašāk pazīstama kā "Eiropas Zaļais kurss". Tā ir jauna izaugsmes stratēģija, kas cita starpā nosaka, ka līdz 2050. gadam visas siltumnīcefekta gāzes tiek neitralizētas, panākot, ka Eiropa kļūst par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un ka tās ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantošanas. Lai to panāktu, visiem ES pasākumiem un rīcībpolitikām ir jābūt orientētām uz Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu un resursu efektīvu, atkārtotu un apritīgu izmantošanu.

Viens no soļiem Eiropas Zaļā kursa īstenošanai ir Aprites ekonomikas rīcības plāns. Dokumentā norādīts, ka Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir izstrādāta vienota stratēģija, kā veidot klimatneitrālu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tajā minēts, ka aprites ekonomikas principus ir jāpārņem arī tradicionāliem ekonomikas dalībniekiem, jo tas ļaus līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu patēriņa, vienlaikus nodrošinot ES konkurētspēju ilgtermiņā. Lai to paveiktu, ES ir straujāk jāpārkārtojas uz reģeneratīvas izaugsmes modeli, kas planētai atdod vairāk, nekā no tās paņem, jāvirzās uz resursu patēriņa salāgošanu ar planētas iespēju robežām, jādubulto apritīgo materiālu izmantošana.

Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir izstrādāti arī Bioekonomikas stratēģija un tās rīcības plāns, kura ietvaros tiks sagatavots arī Barības vielu integrētās pārvaldības plāns, lai nodrošinātu augu barošanās elementu ilgtspējīgāku izmantošanu un stimulētu atgūto barības vielu tirgu.

Attiecīgi ir secināms, ka ES politikās uz rīcībām ar notekūdeņu dūņām attiecas gan siltumnīcefekta gāzu emisiju mazinoši pasākumi, gan aprites ekonomikas pasākumi, kas notekūdeņu dūņas aplūko kā atkārtoti izmantojamu augu barošanās elementu avotu, vienlaikus nepalielinot vides piesārņojumu. Minētais lielā mērā sasaucas arī ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030 un stratēģiju "No lauka līdz galdam". Šajās stratēģijās ir izvirzīti mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 20% samazināt mēslošanas līdzekļu izmantošanu un panākt, ka bioloģiskās lauksaimniecības platības aizņem 25% lauksaimniecības zemes.

ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai ir izstrādāts Eiropas Enerģētikas ceļvedis līdz 2030. gadam un 2050. gadam. Šajā dokumentā, tāpat kā Bioekonomikas stratēģijā, ir uzsvērta nepieciešamība palielināt AER izmantošanu, piemēram, sekmēt biomasas izmantošanu enerģijas iegūšanai. Tas arī akcentē nepieciešamību efektīvāk izmantot esošos biomasas resursus, kā arī ilgtspējīgā veidā kāpināt ražīgumu lauksaimniecībā, ņemot vērā globālu vajadzību samazināt atmežošanu un mežu degradāciju, un nodrošināt biomasas pieejamību par konkurētspējīgām cenām.

Kontekstā ar nepieciešamību samazināt klimata pārmaiņas izraisošo gāzu emisijas un veicināt AER izmantošanu, ir izdota arī ES metāna emisiju mazināšanas stratēģija, kurā uzsvērta nepieciešamība samazināt SEG emisijas tādām nozarēm kā lauksaimniecība, enerģētika, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana un veicināt metāna savākšanu un izmantošanu kā enerģijas avotu. Vienlaikus stratēģijā norādīts, ka arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā varētu tikt izvirzītas prasības metāna emisiju samazināšanai.

Notekūdeņu dūņu izmantošanu un apriti ES regulē Notekūdeņu dūņu direktīva, kas pieņemta pirms 35 gadiem. Tās prasības ir pārņemtas Latvijas tiesību aktos ar MK noteikumiem Nr. 362. EK ir vairākkārt veikusi šīs direktīvas atbilstības novērtējumu vai auditu, kura laikā secināts, ka Direktīvas 86/278/EEK ieviešana ir veicinājusi papildu ieguvumus, kas pārsniedz sākotnēji noteiktos mērķus. Tostarp ir attīstījušās notekūdeņu un to dūņu attīrīšanas tehnoloģijas, uzlabota notekūdeņu un ūdens kvalitāte, mazinājusies notekūdeņu dūņu apglabāšana, palielinājusies augsnes organisko vielu un ūdens aizture, kā arī pieaugusi biogāzes ieguve no dūņām. 2021. un 2022. gadā EK veica jaunu novērtējumu par nepieciešamību pārskatīt Direktīvu 86/287/EEK, ņemot vērā jaunākās ilgtspējīgas attīstības tendences, ES kopējos mērķus vides aizsardzības, ekonomikas attīstības un ilgtspējas jomā, kā arī jaunākos zinātniskos pētījumus un to atziņas. Sagaidāms, ka Direktīvas 86/287/EEK pārskatīšanas gaitā varētu tikt precizēti piesardzības pasākumi notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanai lauksaimniecībā, veicināta notekūdeņu dūņu un to komposta plašāka izmantošana, kā arī papildināti kvalitātes kritēriji, kas šobrīd attiecas tikai uz smago metālu koncentrācijām. Iespējams, ka papildu kvalitātes kritēriji attieksies arī uz tādiem piesārņotājiem kā mikroplastmasa vai farmaceitiskās vielas. Pašlaik Direktīva 86/278/EEK atļauj lauksaimniecībā izmantot tikai pārstrādātas notekūdeņu dūņas, lai būtiski samazinātu patogēnu piesārņojumu, kā arī prasa kontrolēt smago metālu piesārņojumu. Tā nosaka ierobežojumus, kad notekūdeņu dūņas un to komposts nav izmantojami lauksaimniecībā. Vienlaikus izvērtējuma gaitā secināts, ka direktīva pilnībā neatbilst aprites ekonomikas principiem, ka varētu būt nepieciešams regulējums arī citiem notekūdeņu dūņu izmantošanas veidiem un piesārņotājiem, kā arī jāuzlabo saskaņa ar Notekūdeņu direktīvu. Attiecībā uz Latviju izvērtējumā konstatēts, ka Latvijā ir noteiktas vienas no ES stingrākajām prasībām pieļaujamai svina koncentrācijai dūņās, taču ir ES mērogā viens no lielākajiem rādītājiem dūņu utilizācijas veidam "Citi", kas norāda uz to, ka nav skaidras un sakārtotas dūņu utilizācijas kārtības. Vienlaikus nav sagaidāms, ka Direktīvas 85/278/EEK pārskatīšana varētu ietekmēt dūņu apsaimniekošanas nosacījumus Plāna aptvertajā laika posmā, jo tās grozījumu priekšlikuma publiskošana nav paredzēta EK darba programmā 2024. gadam, savukārt ES Tiesību aktu grozījumu apstiprināšana parastajā likumdošanas procedūrā lielākoties aizņem pusotru gadu vai pat ilgāk.

Direktīvas 86/278/EEK iespējamie grozījumi nākotnē ir faktors, ko nav iespējams novērtēt Plāna izstrādes laikā. Tas nemazina citos ES plānošanas dokumentos noteikto principu būtiskumu, kas paredz notekūdeņu dūņu kā blakusprodukta atkārtotu izmantošanu un atgriešanu resursu apritē.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (Regula 2019/1009), nosaka mēslošanas līdzekļu funkcionālās kategorijas un komponentmateriālu kategorijas, paredzot kvalitātes kritērijus, kādiem ES mēslošanas līdzekļiem ar CE marķējumu ir jāatbilst, kā arī tajā ir noteikti nosacījumi to laišanai ES tirgū. Taču šī regula nenosaka prasības mēslošanas līdzekļu izmantošanai. Regula 2019/1009 paredz, ka ES mēslošanas līdzekļu atsevišķu komponentmateriālu ieguvē var izmantot notekūdeņus un notekūdeņu dūņas. ES mēslošanas līdzekļu sastāvā var būt izgulsnēti fosfāti, kuri iegūti izgulsnēšanas procesā, termiski oksidēti materiāli, kā arī no atkritumiem atgūti augstas tīrības materiāli, kuri var saturēt ielaidmateriālus, piemēram, noteikta veida notekūdeņus vai notekūdeņu dūņas. Minētā regula nepieļauj notekūdeņu dūņu izmantošanu komposta un digestāta ražošanai, lai gala produktu marķētu kā ES mēslošanas līdzekli ar CE zīmi. Noteikumi attiecas uz mēslošanas līdzekļu izstrādi, ražošanu un ieviešanu tirgū ES, bet neattiecas uz mēslošanas līdzekļu lietošanu vai piemērošanu. Secināms, ka ES līmenī ir pieļaujama notekūdeņu dūņu pārstrāde un iekļaušana gan kompostā, gan anaerobā veidā, iegūstot digestātu, bet tās ES nav uzskatāmas par mēslošanas līdzekli, kam piešķir CE marķējumu un kura apriti regulē kā mēslošanas līdzekļu apriti.

Kopumā secināms, ka vēlamais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiskais virziens ir to vai to sastāvā esošo vērtīgo vielu atkārtota izmantošana, piemēram, iestrādājot augsnē vai izmantojot apzaļumošanā, vienlaikus nenodarot kaitējumu ne augsnei, ne virszemes un pazemes ūdeņiem. Papildus secināms, ka notekūdeņu dūņu apglabāšana sadzīves atkritumu poligonos nav atbalstāma un to neparedz ne ES normatīvie akti, ne Eiropas Zaļā kursa un aprites ekonomikas principi un citu ES vides mērķu būtība.

1.3. Nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumenti

Apkopojot informāciju par būtiskākajiem nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem Latvija2030, NAP2027, RPPAE2027, kā arī LIBRA, jāsecina, ka minētie dokumenti nacionālā mērogā pārnes Eiropas Zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plānā iekļautās nākotnes vīzijas, tās piemērojot Latvijas attīstības interesēm. Visos minētajos dokumentos uzsvērta nepieciešamība pāriet uz efektīvu un atkārtotu resursu izmantošanu tautsaimniecībā.

NAP2027 Rīcības virziens "Daba un vide – "Zaļais kurss"" (uzdevumi Nr. 284 un Nr. 287) vērsts uz pasākumiem, kas uzsver vietējo resursu, t.sk. notekūdeņu dūņu, izmantošanas lomu, savukārt RPPAE2027 aprites ekonomikas elementu skaitā min arī notekūdeņu dūņas, no kurām jācenšas pēc iespējas vairāk atgūt tajās esošos resursus – augu barošanās elementus (rīcības virziens "Materiālu plūsmu un procesu pārvaldības uzlabošana prioritārajās nozarēs", pasākums Nr. 5.5.).

Lai arī LIBRA nesatur norādes par augu barošanās elementu aprites cikla sasaisti ar notekūdeņu dūņām, daži no iespējamajiem bioekonomikas attīstības virzieniem ir atkritumu apjoma samazināšana pārstrādē un fosilo resursu aizstāšana ar bioresursiem, tostarp bioloģiski noārdāmo materiālu izmantošana, piemēram, enerģijas ieguvē. Viens no bioekonomikas stratēģijas mērķiem ir samazināt fosilo resursu izmantošanu Latvijā, tostarp aizstājot tos ar bioresursiem, tādējādi mazinot arī valsts atkarību no šādu resursu importa. No minētā secināms – lai arī LIBRA nevērš uzmanību uz notekūdeņu dūņām kā augu barošanās elementu avotu bioekonomikas daļā, kas saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu, tomēr tas nenozīmē, ka notekūdeņu dūņām nebūtu vieta bioekonomikas attīstībā. Vietējais resurss, kas var aizstāt fosilos resursus un nodrošināt kvalitatīvu un cenu ziņā konkurētspējīgu izejvielu gan augu barošanās, gan citiem elementiem, var būt būtisks bioekonomikas attīstības faktors, ja vienlaikus tiek nodrošināta vides stāvokļa nepasliktināšanās.

"Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam" virsmērķis ir Latvijas klimatneitralitāte 2050. gadā. Tā norāda uz lauksaimniecību kā būtisku SEG emisiju avotu, konstatējot, ka pēdējos gados ir vērojama lauksaimniecības sektora emisiju palielināšanās, galvenokārt no lauksaimniecības zemju apstrādes, palielinoties slāpekļa saturošu minerālmēslu izmantošanai.

Būtiska loma notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanai, kopskatā ar atkritumu apsaimniekošanu, ir piešķirta NEKP2030, kas kā vienu no 12 rīcības virzieniem norāda atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošanu un SEG emisiju samazināšanu. NEKP2030 norāda uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijas trūkumu, kā arī iezīmē, ka tikai 30–35% no notekūdeņu dūņām tiek izmantoti kā mēslojums lauksaimniecības zemēs, komposta ražošanai vai teritoriju apzaļumošanai, un ka kopš 2013. gada notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā ir ievērojami samazinājusies⁹. Papildus tiek vērsta uzmanība, ka notekūdeņu dūņas var būt nozīmīgs mikroplastmasu un cita veida piesārņojuma avots, tāpēc ir nepieciešama valsts līmeņa stratēģija, kas izvērtētu notekūdeņu dūņu potenciālo ietekmi uz vidi un norādītu to apsaimniekošanas risinājumus.

NEKP2030 sniedz arī galveno rīcību un pasākumu aprakstu situācijas uzlabošanai atkritumu apsaimniekošanas jomā, paredzot nodrošināt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu un pasākumus, kas veicina atkritumu rašanās novēršanu un pāreju uz aprites ekonomiku. Tāpat NEKP2030 nosaka aktivitāšu nepieciešamību notekūdeņu atbilstošai savākšanai un attīrīšanai, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumu rentabilitātes un vides risku samazināšanas iespēju novērtējumam, kā arī atbilstošas infrastruktūras izveidei.

NŪIP2027 un AAVP2028 ietver investīciju aplēses arī plānotajām darbībām notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai, taču tajos norādītie indikatīvie investīciju apmēri un virzieni būtu precizējami pēc Plāna apstiprināšanas.

Šobrīd NŪIP2027 prognozētās kopējās nepieciešamās investīcijas notekūdeņu dūņu atbilstošas utilizācijas nodrošināšanai veido 37,5 milj. euro. Savukārt AAVP2028 ietvaros ir paredzēta aktivitāte 5.3., kuras mērķis ir nodrošināt notekūdeņu dūņu pārstrādi. Norādīts, ka turpmākā BNA atkritumu pārstrāde ir iespējama kopā ar NAI notekūdeņu dūņām, kam nepieciešams izveidot atbilstošu infrastruktūru. AAVP2028 iekļautais investīciju novērtējums notekūdeņu dūņu pārstrādes risinājumiem ir 2,5 milj. euro, kas plānotas kā investīcijas BNA pārstrādes iekārtās, kurās tiek veikta arī notekūdeņu dūņu pārstrāde. Kopumā plānota infrastruktūras izveide 6–8 sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonos – infrastruktūras pielāgošana, iekārtu iegāde notekūdeņu dūņu komposta sagatavošanai kopā ar citiem pārstrādātiem BNA (Plāna izstrādes laikā secināts, ka tas nav efektīvs risinājums visu notekūdeņu dūņu pārstrādei). Prognozētais notekūdeņu dūņu pārstrādes apjoma pieaugums novērtēts ~50 tūkst. t/gadā.

VPP2027, kas izstrādātas atbilstoši Latvija2030 un NAP2027, paredz izstrādāt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiju un uzsākt tās īstenošanu, līdz 2027. gadam izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru, kā arī projektu veidā ieviest piemērotākos risinājumus biogēnu pārstrādei un atgūšanai (VPP2027 25. rīcības virziens "Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana").

Secināms, ka nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir izstrādāti, ņemot vērā starptautiskos politikas plānošanas dokumentus, vienlaikus pielāgojot tos vietējai situācijai. Tie uzsver nepieciešamību veicināt notekūdeņu dūņās esošo resursu atkārtotu izmantošanu, tai skaitā augu barošanās elementu veidā vai enerģijas atguvē, izvairoties no to apglabāšanas atkritumu poligonos. No minētajiem plānošanas dokumentiem izriet, ka nepieciešams novērst notekūdeņu dūņu ilgstošu uzglabāšanu, lai lietderīgi tiktu izmantoti tajās esošie resursi, kā arī turpināt pētījumus par notekūdeņu dūņu sastāvu, tajās potenciāli esošo kaitīgo vielu saturu un to ietekmi uz vidi, kā arī citām potenciālajām izmantošanas iespējām.

Notekūdeņu dūņas ir notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusprodukts, līdz ar to atbilstoši MK noteikumu Nr. 362 regulējumam, par notekūdeņu dūņu ražotāju ir uzskatāma persona, kura apsaimnieko NAI un kuras uzraudzītajos tehnoloģiskajos procesos rodas notekūdeņu dūņas – respektīvi SPS. Attiecīgi SPS ir uzskatāms arī par personu, kas atbildīga par notekūdeņu dūņu atbilstošu apsaimniekošanu, t.sk. nodrošinot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroli, atskaišu sagatavošanu un atbilstošu utilizāciju. Visi lielākie SPS Latvijā ir pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru darbību uzrauga SPRK, tomēr daudzās pašvaldībās SPS funkcijas nodrošina pašvaldības iestāde vai aģentūra. SPS darbību finansē maksa par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem jeb pakalpojumu tarifi un citi sniegtie maksas pakalpojumi.

2019. gadā Latvijā bija reģistrētas 1301 NAI ar jaudu virs 5 m³/dnn.¹⁰ Tomēr tā kā mehāniskajās un ķīmiskajās NAI notekūdeņu dūņas Plāna izpratnē neveidojas, var uzskatīt, ka notekūdeņu dūņas tiek radītas 936 NAI, kas nodrošina notekūdeņu otrējo attīrīšanu (bioloģiskās NAI) un 31 NAI, kas nodrošina trešējo notekūdeņu attīrīšanu. Plāna izstrādes ietvaros ir apkopota un analizēta informācija par 921 no 967 valsts statistikas pārskatā "2-Ūdens"¹¹ iekļautajām NAI ar bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas ciklu (skatīt 2.1. attēlu), analīzes tvērumā neiekļaujot NAI, par ko informācija reģistrā atkārtojas, kā arī NAI, kuru faktiskais attīrītais notekūdeņu apjoms ir vienāds ar nulli.

2.1. attēls. 921 lielāko bioloģisko NAI izvietojums Latvijā

Precīzākai un pārskatāmākai esošās situācijas analīzei visas novērtējumā iekļautās NAI ir sadalītas piecās grupās pēc faktiskās notekūdeņu caurplūdes viena gada laikā (m³/gadā), jo NAI radītais notekūdeņu dūņu daudzums ir tieši atkarīgs no faktiski attīrīto notekūdeņu daudzuma un to piesārņojuma līmeņa. Informācija par NAI skaitu, faktiski attīrīto notekūdeņu un radīto notekūdeņu dūņu apjomu minēto NAI grupu griezumā apkopota 2.1. tabulā.

2.1. tabula

Esošās situācijas novērtējumā iekļauto NAI sadalījums grupās un tās raksturojošie rādītāji¹¹

2.1. tabulā apkopotie dati norāda, ka BAS "Daugavgrīva", kas ir lielākās šāda veida iekārtas Latvijā, attīra apmēram pusi no kopējā centralizēti attīrītā notekūdeņu apjoma un rada aptuveni 40% no visu slapjo notekūdeņu dūņu apjoma valstī. BAS "Daugavgrīva" tiek attīrīti notekūdeņi no Rīgas pilsētas un arī lielākā daļa centralizēti savākto notekūdeņu no Pierīgas apdzīvotām vietām (piemēram, Garkalnes, Ķekavas, Mārupes pilsētas un novada, t.sk. lidostas "Rīga", daļas Ādažu novada, Jūrmalas pilsētas, Ropažu un Salaspils novada). Tās kopējā noslodze ir aptuveni 1 000 000 CE. Notekūdeņu attīrīšanas rezultātā BAS "Daugavgrīva" ik gadu rodas vidēji 830–920 tūkstoši tonnu slapju notekūdeņu dūņu, ko nepieciešams pilnvērtīgi apstrādāt un pārstrādāt. Aptuveni 81% no apstrādātajām notekūdeņu dūņām BAS "Daugavgrīva" tiek pārstrādātas metāntankos (mezofila anaeroba notekūdeņu dūņu pārstrāde), iegūstot biogāzi. Biogāzes ražošanas procesā iegūtās fermentētās dūņas tiek kondicionētas ar polimēriem un atūdeņotas ar centrifūgām, iegūstot pārstrādātas notekūdeņu dūņas ar sausnas saturu 24%, kas tiek izmantotas lauksaimniecībā, ievērojot Latvijā pastāvošo normatīvo regulējumu. Atlikušās apstrādātās notekūdeņu dūņas (aptuveni 19%) tiek transportētas uz dūņu laukiem Vārnukrogā, kur tās tiek noturētas 12 mēnešu garumā, iegūstot lauksaimniecībā izmantojamu materiālu.

Saskaroties ar smaku emisiju jautājumiem, aug apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības negatīvā attieksme pret sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju. Šīs situācijas risināšanai ir paredzēts nodrošināt visu BAS "Daugavgrīva" radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi metāntankos. 2022. gada maijā SIA "Rīgas ūdens" noslēdza līgumu par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi efektīviem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas uzlabošanas pasākumiem. Tāpat 2022. gada septembrī SIA "Rīgas ūdens" izsludināja iepirkumu dūņu lauka "Vārnukrogs" gala krātuves tīrīšanas, nogulšņu pārstrādes un utilizācijas koncepcijas izstrādei. Šobrīd īstenotajā apsaimniekošanas modelī BAS "Daugavgrīva" ilgstoša dūņu uzkrāšana nenotiek un visas pārstrādātās notekūdeņu dūņas tiek atbilstoši utilizētas, iestrādājot tās augsnē, tai skaitā lauksaimniecības zemēs. Taču 12 mēnešu izturēšanas laikā novietnē Vārnukrogs rodas smaku emisijas, kas laika apstākļu ietekmē var skart arī tuvākos apdzīvotos rajonus un rada neērtības to iedzīvotājiem. Lai novērstu šo situāciju, SIA "Rīgas Ūdens" izskata iespēju metāntankos pārstrādāt pilnīgi visas savās iekārtās radušos dūņas, kā arī analizē citas nākotnē ieviešamas metodes dūņu pārstrādei, kas būtu ekonomiski pamatotas un praktiski iespējamas, ņemot vērā Daugavgrīvas NAI radīto lielo dūņu apjomu.

A grupā ir izdalīta 21 NAI, kuru faktiskā notekūdeņu caurplūde ir 0,5–6,0 milj. m³/gadā (t.i. Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas, Rēzeknes, Tukuma, Valmieras, Ogres, Olaines, Cēsu, Siguldas, Salaspils, Talsu, Limbažu, Jēkabpils, Kuldīgas, Ādažu, Gulbenes, Bauskas un Saldus NAI). A grupā ietilpstošo NAI faktiskā notekūdeņu caurplūde sastāda 32,6% no analizētā kopējā notekūdeņu apjoma, un tās kopumā rada lielāko slapjo notekūdeņu dūņu daudzumu (nedaudz virs 40% no kopējā apjoma valstī).

32 NAI ar caurplūdes apjomu 0,1–0,5 milj. m³ notekūdeņu gadā ir klasificētas B grupā. Tās gadā kopā attīra 7,4% notekūdeņu, kā arī saražo 13% no slapju notekūdeņu dūņu kopējā daudzuma. Savukārt vairākums – 867 NAI – ir ar faktisko notekūdeņu caurplūdi zem 0,1 milj. m³/gadā un tās ir iekļautas C un D grupā. Neskatoties uz lielo skaitu, šīs NAI attīra tikai 10,4% no kopējā notekūdeņu daudzuma un to deklarētais kopējais radīto slapjo notekūdeņu dūņu daudzums gadā ir mazāks par 5% no notekūdeņu dūņu kopapjoma.

Esošā notekūdeņu dūņu kvantitatīvo datu analīze ir ļāvusi secināt, ka:

a) lielākajās NAI (R un A grupa) attīrīti notekūdeņi rada mazāku notekūdeņu dūņu apjomu, kas varētu būt saistīts ar efektīvāku notekūdeņu attīrīšanas procesu;

b) vienāda lieluma NAI faktiski radītais notekūdeņu dūņu apjoms var atšķirties, jo to ietekmē faktiski attīrīto notekūdeņu daudzums, notekūdeņos esošā piesārņojuma koncentrācija, notekūdeņu attīrīšanas procesu tehnoloģiskais risinājums un notekūdeņu dūņu uzskaites metodes.

Vidējais D grupas NAI saražotais slapju notekūdeņu dūņu daudzums ir neliels (~40 m³/gadā) un tas rada to īpašniekam iespēju ātri izkliedēt notekūdeņu dūņas dabā vai arī tās ilgstoši uzglabāt esošo NAI teritorijā, kas nav pieļaujams apsaimniekošanas risinājums. Jau šobrīd ievērojams skaits nelielo NAI lieko notekūdeņu dūņu apjomu atsūknē izvešanai uz lielākām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tālākai atūdeņošanai un apstrādei. Iespējams, šie ir galvenie iemesli, kāpēc 46% no D grupas NAI operatoru statistikas pārskatos "2-Ūdens" norāda, ka tiem nav radušās apsaimniekojamas notekūdeņu dūņas. Vienlaikus ziņojumos norādītos apjomus var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, neprecizitātes notekūdeņu dūņu apjoma kontrolē un uzskaitē, kā arī nevienmērīgas notekūdeņu plūsmas izraisītās notekūdeņu dūņu veidošanās procesu svārstības.

Notekūdeņu dūņu apjoma pieaugumu nākotnē ietekmēs Eiropas Padomes 1991. gada 21. maija direktīva Nr. 91/271/EEK par komunāli notekūdeņu attīrīšanu prasību īstenošana, MK noteikumu Nr. 384 un citu saistošu ES un nacionālo tiesību aktu pilnvērtīga ieviešana un kontrole. Nākotnē ir sagaidāms gan mazo NAI skaita pieaugums, gan no DKS NAI saņemtā notekūdeņu apjoma pieaugums, gan jaunu pieslēgumu veidošana pie CKS. Lielāko prognozējamo notekūdeņu dūņu apjoma pieaugumu veicinās tieši jaunu pieslēgumu veidošana – NŪIP2027 ir prognozēts, ka tuvāko 10 gadu laikā centralizētiem kanalizācijas tīkliem papildus tiks pievienoti aptuveni 146 290 jauni patērētāji un to radītie notekūdeņi nonāks R, A un B grupas NAI, palielinot slapju notekūdeņu dūņu apjomu.

2.2. tabula

Vienlaikus, izstrādājot prognozes notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņām nākamajos 10 gados, ir jāņem vērā arī kopējās negatīvās valsts iedzīvotāju skaita izmaiņas. Kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits Latvijā (īpaši lauku teritorijās un Latgalē) katru gadu samazinās negatīva dabīgā pieauguma un ārējās migrācijas saldo dēļ. No 2013. gada kopējais iedzīvotāju skaita samazinājums Rīgā ir bijis 4,08%. A grupas NAI apdzīvotās vietās vidējais iedzīvotāju skaita samazinājums bija 6,85%, lai gan Ādažu, Ķekavas un Mārupes novados ir vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. B grupas aglomerācijās vidējais iedzīvotāju skaita samazinājums ir 15,91%, neskatoties uz to, ka Babītes, Baložu, Ikšķiles, Ozolnieku un Ulbrokas aglomerācijās vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. Negatīvas demogrāfiskās tendences un to intensifikācija ir prognozējama arī turpmākajos gados, kā rezultātā, samazinoties iedzīvotāju skaitam valstī, samazināsies arī slapju notekūdeņu dūņu apjoms. Prognozes par slapju notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņām (t.sk. ņemot vērā patērētāju skaita izmaiņas), attēlotas 2.2. tabulā.

NŪIP2027 identificēts, ka Ogres, Ādažu, Piņķu, Baložu, Ikšķiles, Ozolnieku, Saulkrastu un Ulbrokas NAI attīrīšanas jaudas varētu būt nepietiekamas gadījumā, ja tajās tiktu novadīti notekūdeņi no visām mājsaimniecībām, kas atrodas aglomerācijas robežās, līdz ar to prognozējama arī nepieciešamība pēc attiecīgo NAI attīrīšanas jaudu palielināšanas.

Notekūdeņu sastāvs dažādās apdzīvotās vietās var būtiski atšķirties un atkarībā no notekūdeņu izcelsmes. Tajos atšķiras gan dažādi piemaisījumi (smiltis, māla daļiņas, eļļas, skābes, sārmi, sāļi u.tml.), gan organiskais sastāvs (sadzīves atkritumi, fekālijas, augu eļļas, naftas produkti, mati, augu šķiedras u.tml.), gan bakteriālais piesārņojums (mikroorganismi, rauga un pelējuma sēnītes, ūdensaugi u.tml.), attiecīgi arī var mainīties radīto notekūdeņu dūņu kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji.

Notekūdeņu dūņu kvalitāti var vērtēt trīs rādītāju grupās:

1. agroķīmiskie rādītāji (sausnas saturs, vides reakcija, organisko vielu saturs sausnā, kopējā slāpekļa, fosfora un amonija slāpekļa saturs sausnā, mikroelementu saturs u.c.);

2. mikrobioloģiskie (t.sk. patogēnu) rādītāji (baktērijas, vīrusi, parazītiskie vienšūņi un parazītisko tārpu oliņas);

3. smago metālu un organisko piesārņotāju rādītāji.¹²

MK noteikumi Nr. 362 attiecībā uz notekūdeņu dūņu kvalitāti nosaka tikai pieļaujamās smago metālu koncentrācijas, izšķirot piecas notekūdeņu dūņu kvalitātes klases, no kurām pirmā ir augstākā, bet piektā – zemākā klase. Smago metālu piesārņojums notekūdeņu dūņās Latvijā pārsvarā atbilst 1. un 2. klasei, izņemot atsevišķus gadījumus un atsevišķas vielas. Veicot notekūdeņu dūņu, digestāta un komposta paraugu analīzi¹³, tika konstatēts tikai viens gadījums, kad smago metālu koncentrācija pārsniedza otro klasi (niķeļa un hroma koncentrācija dūņās attiecīgi 2011. un 2020. gadā vienā paraugā atbilda 3.–4. klasei), kas visticamāk saistīts ar nekontrolētu ražošanas notekūdeņu nonākšanu CKS. Tādējādi var secināt, ka kopumā notekūdeņu dūņas Latvijā ir maz piesārņotas ar smagajiem metāliem. Padziļināta smago metālu piesārņojuma rādītāju analīze¹³ ļāvusi konstatēt, ka notekūdeņu dūņu piesārņojums ar smagajiem metāliem lielākoties tieši korelē ar apdzīvotās vietas lielumu, kā arī ražošanas un apstrādes rūpniecības uzņēmumu tipu un daudzumu tajā. Vienlaikus jau veiktie pasākumi un arī turpmāk pastāvīgi īstenojamie pasākumi ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanai pirms ievadīšanas sadzīves CKS ir būtisks instruments, lai uzlabotu un saglabātu augstu notekūdeņu dūņu kvalitāti un mazinātu tajās nonākošo piesārņojumu, piemēram, smagos metālus.

Notekūdeņu dūņu kvalitātes klases pēc agroķīmiskajiem rādītājiem nav noteiktas nacionālajos normatīvajos aktos, tomēr MK noteikumu Nr. 362 2. pielikuma 2. tabulā ir noteiktas notekūdeņu dūņu agroķīmisko rādītāju testēšanas metodes sešiem agroķīmiskajiem rādītājiem. Sagatavojot notekūdeņu dūņas iestrādei augsnē, notekūdeņu dūņām vai to kompostam jāveic agroķīmisko rādītāju vērtību noteikšana, lai aprēķinātu notekūdeņu dūņu izkliedes intensitāti, ņemot vērā zemes izmantošanas mērķi (audzējamo kultūru, zālājus u.tml.) un augsnes agroķīmiskās īpašības. Normatīvajos aktos nav noteiktas robežvērtības notekūdeņu dūņu sastāvā esošajiem patogēniem un organiskajam piesārņojumam, kas būtu jāievēro pirms dūņu izmantošanas lauksaimniecībā, apzaļumošanā, vai citos veidos, jo spēkā esošais regulējums jau šobrīd paredz darbības, kas vērstas arī uz patogēnu radīto risku mazināšanu. MK noteikumi Nr. 362 definē gan izmantojamās notekūdeņu dūņu apstrādes metodes, gan dūņu iestrādes kārtību un nosacījumus lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Neskatoties uz sabiedrībā pastāvošo emocionāla rakstura negatīvo viedokli par notekūdeņu dūņu izmantošanu, jo tās iegūtas arī fekālā piesārņojuma attīrīšanas gaitā, līdz šim nav konstatēts, ka notekūdeņu dūņu apstrāde ar MK noteikumos Nr. 362 atļautajām apstrādes metodēm radītu mikrobioloģiskā piesārņojuma draudus.

2.3. tabula

Lai novērtētu notekūdeņu dūņu agroķīmiskos rādītājus un iespējamo patogēnu piesārņojumu, 2.3. tabulā ir apkopoti dati no vairākiem pētījumiem, kas veikti laika posmā no 2011. gada līdz 2020. gadam.

Dažādu ūdens videi bīstamu vielu¹⁶ koncentrāciju izpēte notekūdeņu dūņās, kas Situācijas apraksta gatavošanas laikā tika veikta 2020.–2021. gadā, atklāja, ka šo vielu uzkrātais daudzums dūņās ir tik mazs, ka nespēj negatīvi ietekmēt vides stāvokli. Savukārt pētot antibiotisko vielu²⁰ – ciprofloksacīna, eritromicīna, amoksicilīna, azitromicīna un klaritromicīna klātbūtni, nevienā no paraugiem netika konstatēta pēdējo trīs minēto antibiotiku klātbūtne.

Notekūdeņu dūņām ir vērtība gan kā izejmateriālam biogāzes ražošanai, gan kā augu barošanās elementu resursam, kas rada potenciālu notekūdeņu dūņu izmantošanai gan enerģijas ieguvē, gan augsnes auglības uzlabošanā.

Notekūdeņu dūņās uzkrājas smagie metāli, tās satur dažādus mikroorganismus, arī patogēnus, tāpēc tās nav utilizējamas uzreiz pēc izņemšanas no notekūdeņu attīrīšanas procesa. Pirms to izmantošanas ir nepieciešams veikt notekūdeņu dūņu apstrādi un pārstrādi. MK noteikumi Nr. 362 nosaka pieļaujamos notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un utilizācijas veidus, kas apkopoti shēmā 2.4. attēlā.

R, A un B grupas NAI visbiežāk tiek veikta notekūdeņu dūņu mehāniskā atūdeņošana, kas ļauj samazināt notekūdeņu dūņu masu, palielinot sausnas apjomu līdz 20% un samazinot dūņu transportēšanas izmaksas. Vienlaikus atūdeņošana palielina notekūdeņu dūņu apstrādes izmaksas. No notekūdeņu dūņu pārstrādes metodēm populārākās ir aukstā fermentācija, kompostēšana un termofila vai mezofila sadalīšana vai stabilizēšana (notekūdeņu dūņu apstrāde anaerobos biogāzes reaktoros). Detalizētu informācija par dūņu apstrādes un pārstrādes veidiem var atrast publikācijā Situācijas apraksts.

2.4. attēls. Notekūdeņu dūņu dzīves cikla shēma

Šobrīd normatīvajos aktos atļautie notekūdeņu dūņu utilizācijas risinājumi apkopoti 2.4. attēlā, tomēr katra SPS lēmumu par kāda konkrēta notekūdeņu dūņu utilizācijas risinājuma izvēli nosaka dažādi ārējie faktori, piemēram, risinājuma cena (izmaksu efektivitāte), tā pieejamība, t.sk., attālums līdz utilizācijas vietai, izmantošanas vienkāršība/sarežģītība, vides aspekti, veselības aspekti, sabiedrības viedoklis un risinājuma pieņemamība. Latvijas gadījumā pirmie trīs lēmuma pieņemšanas faktori spēlē visbūtiskāko lomu.

Apkopojums¹⁷ par notekūdeņu dūņu utilizācijas metožu pašreizējo pielietojumu sniegts 2.5. tabulā.

2.5. tabula

Pašlaik ekonomisko ieguvumu potenciāli nesošais notekūdeņu dūņu utilizācijas veids ir notekūdeņu dūņu kompostēšana. Kompostu var izmantot gan lauksaimnieciskām, gan apzaļumošanas vajadzībām, un to ražo atsevišķi ūdenssaimniecības uzņēmumi Latvijā. Vienlaikus notekūdeņu dūņu kompostam ir vairāki kvalitātes un izmaksu ziņā konkurējoši produkti – cita veida komposts, melnzeme, kūdras substrāti, kūtsmēsli, kas ierobežo pieprasījumu pēc notekūdeņu dūņu komposta un kompostēšanas plašāku izmantošanu notekūdeņu dūņu utilizācijai.

Neviens SPS nenorāda, ka notekūdeņu dūņas tiktu nodotas izmantošanai mežsaimniecībā, degradētu teritoriju rekultivācijai un teritoriju apzaļumošanai (neskaitot kompostu). Mežsaimniecības mežu sertifikācijas prasības, līdzšinējās pieredzes trūkums notekūdeņu dūņu vai komposta izmantošanā ārpus izmēģinājumu laukumiem, kā arī metodikas trūkums un citas neskaidrības nosaka situāciju, kurā pārstrādātas notekūdeņu dūņas mežsaimniecībā netiek izmantotas. Nozares eksperti arī norāda, ka nav attīstīta notekūdeņu dūņu pārstrāde produktā, kas būtu viegls, viendabīgs, viegli transportējams un izkliedējams. Šādas produkta īpašības ir nepieciešamas, lai to izmantotu mežsaimniecībā un apzaļumošanā. Arī degradēto platību vai derīgo izrakteņu karjeru rekultivācijai notekūdeņu dūņas netiek izmantotas, jo nav izstrādāta uzskatāma un vienkārša metodika teritoriju rekultivācijai ar notekūdeņu dūņām, kā arī nav izveidots motivējošs mehānisms notekūdeņu dūņu izmantošanai, jo ir pieejami citi – vienkāršāki un lētāki risinājumi.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā praksē vairāki SPS izmanto dažādas to īpašumā esošas tilpnes (vecu NAI rezervuārus, bedres) vai tukšus, nomaļus zemes īpašumus, uz kuriem tiek izvestas notekūdeņu dūņas ilgstošai uzglabāšanai, kas izmaksu ziņā ir lēts, tomēr likumdošanas prasībām un labas piesārņojuma pārvaldības principiem neatbilstošs risinājums, kura izmantošana turpmāk nav pieļaujama.

2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 32 ražošanas uzņēmumi, kas savas saimnieciskās darbības rezultātā radušos notekūdeņus apstrādāja paša uzņēmuma NAI, kas veidoja tikai 3% no minētajā gadā reģistrēto bioloģisko NAI kopējā skaita (1054) valstī¹⁸. 2020. gadā Latvijā kopumā tika saražotas 23 146 tonnas notekūdeņu dūņu sausnas, no kurām 4% bija ražošanas uzņēmumu saražoti¹⁹. Vairums no šiem uzņēmumiem nodarbojas ar pārtikas produktu ražošanu vai lauksaimniecību. Savukārt salīdzinot ražošanas uzņēmumos radīto notekūdeņu dūņu sausnas apjomu pa nozarēm, visvairāk to 2020. gadā ir radījis nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas uzņēmums – 425,83 t/g, kas ir 1,8% no notekūdeņu dūņu sausnas kopējā apjoma 2020. gadā. Tam seko pārtikas produktu ražošanas uzņēmumi ar 373,38 t (1,6% no notekūdeņu dūņu sausnas kopējā apjoma 2020. gadā) un uzņēmumi, kas nodarbojas ar augkopību, lopkopību un ar to saistītām palīgdarbībām, ar 77,34 t (0,3%) (2.6.1. attēls).

2.6.1. attēls. 2020. gadā Latvijas ražošanas uzņēmumu, kas savus notekūdeņus apsaimnieko individuālās NAI, saražoto notekūdeņu dūņu sausnas apjoma salīdzinājums pēc NACE: Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā, 2. redakcijas (t/gadā).

Lauksaimniecībā tiek izmantots salīdzinoši neliels ražošanas uzņēmumos radītais notekūdeņu dūņu apjoms – 5,84% (pēc sausnas). Visvairāk – 75,71% – notekūdeņu dūņas tiek izmantotas citām vajadzībām, galvenokārt biogāzes ražošanai, bet 18% tiek nodotas pagaidu uzglabāšanā. Ļoti neliela daļa dūņu tiek izmantotas komposta veidošanai (0,43%) un teritoriju apzaļumošanai (0,02%). Atbilstoši pieejamajiem statistikas datiem, ražošanas uzņēmumu radītās notekūdeņu dūņas netiek izmantotas mežsaimniecībā un degradēto platību rekultivācijā (2.6.1. tabula).

2.6.1. tabula

Smago metālu piesārņojums notekūdeņu dūņās, kas rodas no ražošanas notekūdeņiem, var būt lielāks nekā dūņās, kas rodas sadzīves un komunālo notekūdeņu attīrīšanā. Datu trūkuma dēļ nevar viennozīmīgi secināt, ka ražošanas uzņēmumu notekūdeņu dūņu smago metālu koncentrācijas sausnā pārsvarā atbilstu MK noteikumos Nr. 362 noteiktajai I – III klasei. Vara koncentrācijas analizēto uzņēmumu notekūdeņu dūņu paraugos atbilda I klasei. Savukārt dzīvsudraba, cinka un niķeļa koncentrācijas bija ļoti mainīgas atkarībā no uzņēmuma. Piemēram, niķeļa gadījumā tā koncentrācijas notekūdeņu dūņās variēja no I līdz pat V klasei (2.6.2. tabula).

2.6.2. tabula

Tomēr dati par ražošanas uzņēmumos radītajām notekūdeņu dūņām norāda tendenci, ka notekūdeņu dūņas ar augstāku smago metālu koncentrāciju rodas farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares uzņēmumos. Savukārt citu nozaru radītās notekūdeņu dūņas ir daudz tīrākas un lielākoties atbilst I klasei pēc visām smago metālu koncentrāciju vērtībām, izņemot atsevišķus gadījumus un atsevišķas vielas (2.6.3. tabula). Uzņēmumu veiktie piesārņojuma samazināšanas pasākumi, kā arī uzlabota ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšana ir svarīgi, lai mazinātu dūņās nonākošo piesārņojumu, tai skaitā smagos metālus.

2.6.3. tabula

Secināms, ka ražošanas uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās salīdzinot ar komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek radīts proporcionāli neliels dūņu apjoms. Šo dūņu kvalitāte ir ļoti mainīga, atkarībā no uzņēmuma darbības jomas, un grūti prognozējama, jo var strauji mainīties atkarībā no rūpnieciskajiem procesiem uzņēmumā. Uzņēmuma NAI dūņu nodošana kopējā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmā būtu jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Jāņem vērā arī, ka gandrīz visu ražošanas notekūdeņu attīrīšanā izmanto filtrācijas, nostādināšanas un/vai flotācijas procesus, kuru rezultātā nosēdumi un/vai flotācijas dūņas veidojas ar principiāli citu sastāvu. To saturā var uzkrāties bīstamās un prioritārās vielas, kuru klātbūtne, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 34, ES Direktīvas 2008/105/EK un 2013/39/ES prasībām, ietekmē notekūdeņu dūņu utilizāciju/atkārtotu izmantošanu, īpaši lauksaimniecībā. Tādēļ nebūtu pieņemams risinājums ražošanas notekūdeņu dūņas automātiski iekļaut komunālo notekūdeņu dūņu pārstrādes sistēmā. Par radīto ražošanas notekūdeņu dūņu utilizāciju ir atbildīgs katrs konkrētais uzņēmums. Nevar izslēgt iespēju, ka gadījumā, ja ražošanas uzņēmuma notekūdeņu dūņas ir radušās bioloģiskos notekūdeņu attīrīšanas procesos un atbilst komunālo notekūdeņu dūņu kvalitātei, uzņēmums var vienoties ar SPS par šo dūņu utilizāciju, piemērojot atbilstošu vārtu maksu. Savukārt, ja ražošanas uzņēmums novada notekūdeņus centralizētajā kanalizācijas sistēmā, tad šādi notekūdeņi tiek attīrīti kopā ar pārējiem attiecīgajā apdzīvotajā vietā radītajiem komunālajiem notekūdeņiem un ar šai procesā radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu nodrošina SPS. Tādējādi Plāna netiek izvirzīti atsevišķi mērķi, uzdevumi un pasākumi ražošanas uzņēmumu radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai.

Ņemot vērā Situācijas aprakstā ietverto informāciju, ir sagatavota notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze, kurā apkopotas galvenās atziņas par esošo situāciju Latvijā, analizējot to no likumdošanas, administratīvā, tehniskā un ekonomiskā aspekta un norādot stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus. Sagatavoto apkopojumu skatīt 2.7.1.–2.7.5. tabulā.

2.7.1. tabula

2.7.2. tabula

2.7.3. tabula

2.7.4. tabula

2.7.5. tabula

3. PLĀNA VĪZIJA, MĒRĶI UN UZDEVUMI

Veicot Plāna izstrādi, tika formulēta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sektora vīzija, misija, mērķi un uzdevumi, kas raksturo, kādai jābūt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai Latvijā, ievērojot starptautiskajos un nacionālajos plānošanas dokumentos noteikto virzību uz vides ilgtspēju un resursu efektivitāti ikvienā sektorā, kā arī ņemot vērā nepieciešamību pēc pārdomātas, izmaksu efektīvas un nacionālai situācijai atbilstošas rīcībpolitikas.

Eiropas Zaļā kursa²⁰ un RPPAE2027²¹, kā arī citu starptautisko un nacionālo ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokumentu²² mērķi paredz, ka tautsaimniecībai jāvirzās uz aprites ekonomikas principu ieviešanu visās ekonomikas nozarēs, vienlaikus turpinot nodrošināt cilvēka veselībai un videi draudzīgas tautsaimniecības attīstību. Ievērojot minēto, ir definēta Plāna vīzija:

"Visas notekūdeņu dūņas Latvijā ir atbilstoši pārstrādātas un izmantotas videi drošā veidā, ievērojot aprites ekonomikas principus."

Novērtējot aktuālo situāciju Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā un notekūdeņu dūņu utilizācijas iespējas, kuras ļautu piemērot aprites ekonomikas principus bez būtiskas ietekmes uz ūdenssaimniecību sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, ir definēta Plāna misija:

"Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu, kurā pārstrādātas notekūdeņu dūņas kā pastāvīgi pieprasīts un pieejams resurss ir būtiska aprites ekonomikas sastāvdaļa, bet notekūdeņu dūņu savākšanas un pārstrādes process ir vienkāršs, videi drošs, ekonomiski pamatots, precīzi noteikts un uzraudzīts."

Lai sasniegtu izvirzīto Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Plāna vīziju un misiju, ir definēti Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas mērķi:

1. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un ekonomiski pamatota.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir noteikti vairāki veicamie uzdevumi. Uzdevumi ir definēti saskaņā ar noteikto vīziju un izriet no situācijas un tiesiskā regulējuma analīzē konstatētā. Uzdevumi vienlaikus ir uzskatāmi arī par konkrētām un ieviešamām aktivitātēm. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, ir izveidots arī "Kopsavilkums par 2024.–2027. gadā nepieciešamajiem pasākumiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānā paredzētās organizatoriskās kārtības un infrastruktūras izveidei" tabulā 5.4., paredzot pasākumus, izmaksas un atbildīgās institūcijas katra uzdevuma ieviešanai.

3.1. tabula

3.2. tabula

3.3. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas ietvaros ir iespējamas dažādas darbības ar notekūdeņu dūņām. Plāna vajadzībām ir tulkota un adaptēta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas shēma no grāmatas "Sludge Treatment and Disposal" (2007. g.)²³, kas redzama 4.1.1. attēlā.

4.1.1. attēls. Iespējamie notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesi

Izstrādājot Latvijas situācijai piemērotāko notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli, ir analizēti dažādi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, pārstrādes, utilizācijas, kā arī pārvaldības (t.i., centralizācijas un institucionālās pārvaldības) risinājumi jeb alternatīvas un veikta dažādu alternatīvu savstarpējā salīdzināšana, novērtējot to priekšrocības, trūkumus, izmaksas un riskus. Alternatīvu novērtējums veikts, ievērojot nosacījumu, ka izvēlētajā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelī jāparedz iespēja apsaimniekot visas Latvijas bioloģisko NAI notekūdeņu dūņas. Dažādo alternatīvo risinājumu detalizēts salīdzinājums, alternatīvu analīzes metodikas un pieņēmumu apraksts iekļauts Alternatīvu analīzē²⁴. Kopējie alternatīvu analīzes rezultāti struktūras veidā attēloti 4.1.2. attēlā.

4.1.2. attēls. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa izvēlei vērtēto alternatīvu struktūra un sadalījums grupās

4.2.1. Apsaimniekošana

Alternatīvu grupā "A" vērtētas alternatīvas, kas paredz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu pilnā apmērā nodot citam saimnieciskās darbības veicējam, kurš nodrošinātu visu NAI saražoto, neapstrādāto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu. Alternatīvu analīzē apskatīta un izvērtēta šāda pakalpojuma nodrošināšana esošajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, lauksaimniecības organizāciju infrastruktūrā (biogāzes ražošana) un jauna ārpakalpojuma sniedzēja izveidē.

SECINĀJUMS: Plānu nav iespējams veidot, balstoties tikai uz ārpakalpojumu sniedzēju piedāvātiem risinājumiem, jo tie nevar nodrošināt pastāvīgu un izmaksu ziņā stabilu, neatkarīgu un paredzamu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas pastāvēšanu. Plānā priekšroka dota tādām notekūdeņu dūņu pārstrādes, utilizācijas un pārvaldes alternatīvām, kas īstenojamas pašvaldību organizētu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas ietvaros. Alternatīvu grupā "A" apskatītās alternatīvas turpmākā Plāna izstrādē netiek izmantotas.

4.2.2. Utilizācija

Alternatīvu grupā "B" vērtētas vairākas notekūdeņu dūņu utilizācijas alternatīvas – pārstrādātu notekūdeņu dūņu iestrāde augsnē, notekūdeņu dūņu dedzināšana, kā arī notekūdeņu dūņu pārstrāde un gala utilizācija, izmantojot inovatīvas metodes dažādu produktu ražošanai. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 362 nosacījumiem, ir iespējama arī apstrādātu un pārstrādātu notekūdeņu dūņu, t.sk. to komposta, apglabāšana atkritumu poligonos. Tomēr, ņemot vērā pēdējās alternatīvas neatbilstību vides un ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības mērķiem, kā arī nākotnē prognozējamo aizliegumu noglabāt notekūdeņu dūņas atkritumu poligonos, šī alternatīva ir izslēgta no alternatīvu vērtējuma un detalizēts tās izvērtējums nav veikts.

SECINĀJUMS: Pārstrādātu notekūdeņu dūņu iestrāde augsnē ir notekūdeņu dūņu utilizācijas alternatīva ar vismazāk ierobežojošiem faktoriem, būtiskākajām priekšrocībām (stiprajām pusēm) un zemākajiem riskiem, tāpēc tā ir izmantojama kā galvenais notekūdeņu dūņu utilizācijas risinājums Plāna ietvaros. Pārstrādātu notekūdeņu dūņu iestrāde augsnē ir izmaksu ziņā efektīvākais utilizācijas risinājums, kas atbilst ES un LR normatīvo aktu prasībām un nodrošina virzību uz aprites ekonomikas principu ievērošanu ūdenssaimniecības pakalpojumu nozarē. Vienlaikus, izmantojot šo utilizācijas risinājumu, būtiski nodrošināt, ka tiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par pārstrādāto notekūdeņu dūņu un augsnes kvalitāti, kā arī dūņu iestrādes nosacījumiem un apstākļiem.

4.2.3. Pārstrāde

Atbilstoši secinājumam par izmaksu efektīvāko dūņu utilizācijas risinājumu, alternatīvu grupas "C" ietvaros vērtētas notekūdeņu dūņu pārstrādes alternatīvas, kas nodrošina iespēju pārstrādātās notekūdeņu dūņas iestrādāt augsnē tās bagātināšanai ar augu barošanās elementiem un mikroelementiem. Pēc savstarpējā salīdzinājuma secināts, ka alternatīvas "C1" un "C2" (mehāniski atūdeņotu dūņu izturēšana 12 mēnešus (aukstā fermentācija) un dūņu kompostēšana) ir līdzvērtīgas un piemērotas efektīvai notekūdeņu pārstrādei, turklāt tās jau tagad tiek plaši izmantotas. Alternatīva "C3", kas paredz dūņu pārstrādi biogāzes stacijās, šobrīd tiek samērā plaši izmantota sadarbībā ar lauksaimniekiem. Tomēr tā ir tehnoloģiski sarežģītāka, tāpēc efektīva un SPS infrastruktūrā izmantojama gadījumos, ja SPS pārstrādei pieejams liels apjoms dūņu un ir pieejami efektīvi digestāta izmantošanas risinājumi, kā tas ir BAS "Daugavgrīva". Tas neizslēdz iespēju, ka SPS dūņu pārstrādi varētu nodot lauksaimniekiem vai atkritumu apsaimniekotājiem, taču, ņemot vērā pārstrādājamo dūņu apjomu, savas biogāzes ražotnes izbūve tehniski un ekonomiski pamatota ir tikai BAS "Daugavgrīva".

4.2.4. Centralizācija

Alternatīvu analīzes laikā konstatēts, ka pārstrādātu notekūdeņu dūņu iestrādei augsnē izvirzīto kvalitātes prasību izpildi un kontroli, kā arī dažādus pārstrādes risinājumus nav iespējams nodrošināt katrās NAI, kur dūņas rodas. Notekūdeņu dūņu pārstrādes alternatīvu novērtējumā secināts, ka racionāla notekūdeņu dūņu apstrāde un pārstrāde ir iespējama tikai no noteikta minimālā pārstrādājamā materiāla apjoma, kas ir aptuveni 1 000 m³ slapju notekūdeņu dūņu gadā. Vienlaikus secināts, ka arī šāds minimālais pārstrādājamais materiāla apjoms nespēj nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, jo pie minimālā pārstrādes apjoma apsaimniekošanas (t. sk. pārstrāde, administrēšana, kvalitātes kontrole) izmaksas ir vairākkārt augstākas nekā liela apjoma notekūdeņu dūņu pārstrādei notekūdeņu dūņu centros.

Alternatīvu grupā "D" vērtētajās alternatīvās paredzēts vienots pamata risinājums – 41 novada administratīvajā teritorijā radītās notekūdeņu dūņas jākoncentrē attiecīgā novada lielākajās NAI, kur tās jāapstrādā (mehāniski jāatūdeņo, tai skaitā izmantojot mobilās atūdeņošanas iekārtas), un pēc tam jānogādā notekūdeņu dūņu pārstrādes centrā. Notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem jānodrošina visu notekūdeņu dūņu atbilstoša pārstrāde un utilizācija.

Alternatīvu analīzē novērtēti dažādi centralizācijas risinājumi, lai noteiktu efektīvāko un esošajai situācijai piemērotāko notekūdeņu dūņu pārstrādes centru skaitu. Veicot alternatīvu izvērtējumu un salīdzinošo analīzi, secināts, ka atbilstošākā ir alternatīva "D5", kas paredz 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveidi visā Latvijā (centru un tiem piederīgo pašvaldību jeb reģionu izvietojums 4.2.4.1.a., 4.2.4.1.b. un 4.2.4.2. attēlā). Dūņu pārstrādes centru izveides vietas ir vērtētas arī individuāli, izskatot risinājumus par to apvienošanu ar kādu citu tuvāk esošo dūņu pārstrādes centru. Detalizēts izvērtējuma izklāsts pieejams Alternatīvu analīzē.

4.2.4.1.a. attēls. Notekūdeņu dūņu centru izvietojums alternatīvai "D5" (riņķa līnijai ir ilustratīvs raksturs)

4.2.4.1.b. attēls. Notekūdeņu dūņu centru izvietojums alternatīvai "D5" (riņķa līnijai ir ilustratīvs raksturs)

4.2.4.2. attēls. Notekūdeņu dūņu centru apkalpotie reģioni alternatīvai "D5"

4.2.5. Institucionālā pārvaldība

Ņemot vērā izvēlētos notekūdeņu dūņu pārstrādes, utilizācijas un centralizācijas risinājumus, būtiska ir atbilstoša un piemērota notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas institucionālās pārvaldības risinājuma izvēle. Alternatīvu analīzē novērtētas iespējas notekūdeņu dūņas apsaimniekot atbilstoši katras pašvaldības individuālajiem lēmumiem, veidot vienotu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu vienas pašvaldības ietvaros, veidot jaunu notekūdeņu dūņu pārstrādes centru operatoru reģionālā vai valsts mērogā, vai dibināt vienu kopēju SPS valsts mērogā.

Apkopojot veikto izvērtējumu un tā secinājumus, iespējams apzināt labākos alternatīvos risinājumus katrā alternatīvu grupā, kas veidos Plāna kopējo risinājumu. 4.3. attēlā apkopota informācija par alternatīvu novērtējuma rezultātiem, norādot katras alternatīvas piemērotību un izmantojamību notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai, kā arī norādot tās alternatīvas, kas veidos kopējo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli.

Atbilstoši novērtējumam, ir izvēlēts risinājums, kas paredz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu veikt SPS ietvarā. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis paredz, ka katra pašvaldība pieņem lēmumu, kurš SPS būs atbildīgs par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, vienlaikus sniedzot atbalstu SPS atbilstošas notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes infrastruktūras izveidei. Par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu noteiktais atbildīgais SPS nodrošina, ka pašvaldības teritorijā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistītajās NAI radītās 1.–4. klases notekūdeņu dūņas koncentrē pašvaldības lielākajās NAI, kur veic to sākotnējo apstrādi (mehānisku atūdeņošanu). Pēc tam par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgais SPS visas savāktās un atūdeņotās notekūdeņu dūņas nogādā tuvākajā no 26+1 dūņu pārstrādes centriem. Savukārt notekūdeņu dūņu pārstrādes centri nodrošina, ka pārstrādātās notekūdeņu dūņas pēc to izturēšanas 12 mēnešus (aukstā fermentācija) vai kompostēšanas, vai cita alternatīva risinājuma, pirms to iestrādes augsnē tiek atbilstoši testētas un nodrošinātas ar kvalitātes apliecībām. Pārstrādes centri arī sniedz precīzu informāciju par dūņu izmantošanu valsts statistikas pārskatam "2-Ūdens". Lai arī Plāna izmaksas aprēķinātas vienotam tehnoloģiskajam risinājumam (aukstā fermentācija un kompostēšana), kas izmaksu ziņā visefektīvāk nodrošina nepieciešamo pārstrādes līmeni, faktiskais notekūdeņu dūņu centrā izmantojamais tehnoloģiskais risinājums vai notekūdeņu dūņu pārstrādes veids izvērtējams, veicot tehniski ekonomisko analīzi un ņemot vērā faktisko notekūdeņu dūņu apjomu, esošo infrastruktūru un citus apstākļus, lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvāko un konkrētam centram piemērotāko risinājumu, vienlaikus nodrošinot visu dūņu nonākšanu pārstrādes centrā, atbilstošu pārstrādi un utilizāciju.

Plāns izstrādāts, balstoties pieņēmumā, ka no dūņām sagatavojot kvalitatīvu lauksaimniecības zemes bagātināšanas līdzekli, izveidojot atbilstošu tiesisko regulējumu un ar informatīviem pasākumiem veicinot dūņu produktu atpazīstamību, iespējams panākt, ka dūņu produkti ir iecienīts un pieprasīts augsnes uzlabošanas līdzeklis, ko lauksaimnieki labprāt izmanto savu kultūru audzēšanā. Taču Plāna apspriešanas laikā vairākkārt izskanējušas bažas par to, vai nepieciešamo pieprasījumu pēc dūņu produktiem izdosies panākt. Plāna izstrādātāji norāda, ka situācijā, ja pēc dūņu produktiem nebūtu pietiekama pieprasījuma, SPS nāktos iestrādei lauksaimniecības zemēs atdot par velti vai pat piemaksāt lauksaimniekiem par dūņu izmantošanu. Tas līdzinās šī brīža situācijai, kad daļa SPS par pārstrādātu dūņu izvešanu lauksaimniekiem maksā. Šādā gadījumā joprojām tiktu sasniegts Plāna mērķis, ka visas notekūdeņu dūņas tiek atbilstoši savāktas, testētas, pārstrādātas un lietderīgi izmantotas, taču tas samazinātu Plānā iecerēto finansiālo ieguvumu un pozitīvo ietekmi uz kopējo dūņu pārstrādes izdevumu bilanci SPS.

Ļoti nozīmīgs faktors, veidojot pieprasījumu pēc notekūdeņu dūņu produktiem, ir sasaiste ar lauksaimniecību regulējošajiem tiesību aktiem. Līdz ar to ZM būs būtiska loma, lai veidotu ērtu un motivējošu tiesisko ietvaru dūņu iestrādei lauksaimniecības zemēs. Šajā jautājumā būs nepieciešama VARAM un ZM politiku integrēšana.

Notekūdeņu dūņu centralizēšana 27 centros ļaus efektīvāk piemērot visu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomu jaunām normatīvo aktu prasībām, kas nākotnē varētu stāties spēkā, piemēram attiecībā uz farmaceitisko vielu atlikumiem, mikroplastmasas piesārņojumu, SEG emisiju samazinājumu u.c.

4.3. attēls. Alternatīvu izvērtējuma kopsavilkums

Alternatīvu analīzē ir vērtētas arī visu atsevišķo alternatīvu kapitālo investīciju izmaksas un uzturēšanas izmaksas. Ņemot vērā labākos alternatīvos risinājumus, kas iekļaujami Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelī, nepieciešamais kapitālo ieguldījumu apjoms un ikgadējo uzturēšanas izmaksu apjoms ir sniegts 4.3. un 4.4. tabulās.

4.3. tabula

Notekūdeņu dūņu apstrādei un pārstrādei nepieciešamās ikgadējās uzturēšanas izmaksas un kapitālās investīcijas (izņemot Rīgu), euro

4.4. tabula

Notekūdeņu dūņu apstrādei un pārstrādei nepieciešamās investīcijas Rīgas NAI BAS "Daugavgrīva"

Plāna izstrādes laikā aprēķināts, ka dūņu centralizēšanai un 26 dūņu pārstrādes centru infrastruktūras izveidei būs nepieciešami finansiālie ieguldījumi ~71,5 milj. euro apjomā (dūņu centralizēšanas un apstrādes infrastruktūrai 24,33 milj. EUR un dūņu pārstrādes infrastruktūrai 47,15 milj. EUR), savukārt no SIA "Rīgas ūdens" saņemta informācija, ka infrastruktūras paplašināšanai un jaunas izveidei Rīgas NAI būs nepieciešami ieguldījumi 37,2 milj. euro apjomā. Tas veido kopējo infrastruktūrai nepieciešamo investīciju apjomu 108,7 milj. EUR apmērā. Ņemot vērā straujo būvniecības un citu izmaksu pieaugumu 2022. un 2023. gada laikā, iespējams, ka nepieciešamo investīciju apjoms būs pat vēl lielāks un finansējuma iztrūkuma gadījumā SPS būs nepieciešams ieguldīt vairāk savu līdzekļu. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka Plānā ietvertie aprēķini paredz visu 26 dūņu pārstrādes centru infrastruktūru būvēt no jauna, bet daļā gadījumu jauno infrastruktūru būs iespējams veidot uz jau esošās bāzes, tādējādi izmaksas var būs mazākas.

5. NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA IEVIEŠANAS LAIKA GRAFIKS UN VEICAMĀS DARBĪBAS

5.1. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Plāna apraksts

Atbilstoši Plāna 4. nodaļā "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas alternatīvo risinājumu izvērtējums" veiktajam izvērtējumam un secinājumiem par labāko alternatīvu dažādos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesa posmos, secināms, ka Latvijas apstākļiem un situācijai atbilstošākais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis jeb Plāna sastāv no savstarpēji neatdalāmām un kopēji īstenojamām aktivitātēm katrā notekūdeņu apsaimniekošanas posmā (skatīt 5.1.1. attēlu).

5.1.1. attēls. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas principiālā procesu blokshēma

Plānu raksturo 5.1.1. attēlā iekļautās apsaimniekošanas darbības, kas ļauj definēt un noteikt kopējo dūņu apsaimniekošanas modeli (skatīt 5.1.2. attēlu):

CENTRALIZĀCIJA – lai notekūdeņu dūņu apstrāde un pārstrāde būtu efektīva, tās ir nepieciešams koncentrēt atbilstoši aprīkotos dūņu pārstrādes un apstrādes centros. No visas pārējās valsts atšķirīga situācija ir BAS "Daugavgrīva", kas attīra Rīgas un Pierīgas apdzīvoto vietu notekūdeņus. BAS "Daugavgrīva" rodas ļoti liels apjoms notekūdeņu dūņu, kas ļauj domāt par risinājumiem, kas nebūtu ekonomiski pamatoti pārējās NAI valstī. Tā kā BAS "Daugavgrīva" atrodas vietā, kura nebūtu ērti sasniedzama dūņu pievešanai, tā nekalpos kā vieta dūņu centralizācijai no citiem SPS, taču būs valsts lielākais dūņu pārstrādes centrs, kas pārstrādās savās iekārtās radītās notekūdeņu dūņas. Pārējā valstī radīto notekūdeņu dūņu centralizāciju Plāna ietvaros iecerēts veidot divos līmeņos:

a) katra pašvaldība pieņem lēmumu, kurš SPS būs atbildīgs par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, vienlaikus sniedzot atbalstu SPS atbilstošas notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes infrastruktūras izveidei. Katras pašvaldības teritorijā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistītajās NAI radītās 1.–4. klases notekūdeņu dūņas tiek transportētas uz pašvaldības lielākajām NAI (koncentrētas), kurās tiek veikta to sākotnējā apstrāde (atūdeņošana), ja nepieciešams. Uz 41 pašvaldības lielāko NAI jānogādā ~ 97 tūkst. t slapju notekūdeņu dūņu (1% sausna), kas ir 8,15 % no kopējā radītā notekūdeņu dūņu apjoma. 66 NAI, kurās radīto slapjo notekūdeņu dūņu apjoms pārsniedz 1000 m³/gadā, pirms transportēšanas uz novada lielākajām NAI jāveic notekūdeņu dūņu atūdeņošana (vismaz 18 % sausna), lai nodrošinātu ekonomiski pamatotas transportēšanas izmaksas, bet no pārējām NAI notekūdeņu dūņas nogādā slapjas (1 % sausna). Atūdeņošanā var izmantot arī mobilas atūdeņošanas iekārtas, veicot atūdeņošanu vairākās novada NAI, kurās nav stacionārās infrastruktūras. 5. klases notekūdeņu dūņas jāapsaimnieko atbilstoši bīstamo atkritumu apsaimniekošanas nosacījumiem un jāapglabā bīstamo atkritumu poligonā;

b) visas savāktās un atūdeņotās notekūdeņu dūņas nogādā vienā no dūņu pārstrādes centriem (skatīt 4.2.4.1.a. attēlu), ja attiecīgās pašvaldības lielākās NAI nav šāds centrs. Pašvaldība nosaka par notekūdeņu dūņu savākšanu un apsaimniekošanu atbildīgo ūdenssaimniecības SPS, kas nodrošina notekūdeņu dūņu savākšanu un apstrādi pašvaldības teritorijā un notekūdeņu dūņu nogādi noteiktajā pārstrādes centrā, ja nepieciešams. No 15 pašvaldību lielākajām NAI atūdeņotas dūņas (vismaz 18% sausna) nogādā pārstrādei uz vienu no 26 notekūdeņu dūņu centriem, veidojot transportējamo atūdeņoto notekūdeņu dūņu apjomu ~ 5000 t/gadā. Attālums līdz notekūdeņu dūņu pārstrādes centram ir 13–55 km (vienā virzienā), kas noteikts, veicot tehniski un ekonomiski pamatotu analīzi. Ārējais publiskais finansējums (ES fondu u.c.) pieejams notekūdeņu dūņu atūdeņošanas un savākšanas infrastruktūras izveidei par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgajam SPS un NAI saskaņā ar Plānā iekļautajiem principiem un balstoties uz pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas organizāciju.

Lai nodrošinātu nepieciešamo centralizācijas līmeni, ir nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz pašvaldības pienākumu ar lēmumu noteikt par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgo SPS, kā arī izveidot atbilstošu notekūdeņu dūņu savākšanas un apstrādes infrastruktūru pašvaldības ietvaros un pārstrādes infrastruktūru alternatīvu analīzē izvēlētajos centros. Centralizācijas līmeņa nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras apjomi un izmaksas apkopotas 5.2. apakšnodaļā, bet infrastruktūras izveidei jānodrošina ārējā publiskā finansējuma pieejamība.

PĀRSTRĀDE – notekūdeņu dūņu pārstrādi plānots veikt 27 dūņu pārstrādes centros, kas izvietoti pie 4.5. apakšnodaļā noteikto novadu NAI vai tām pieguļošajās teritorijās un ko apsaimnieko attiecīgo NAI operators – ūdenssaimniecības SPS vai cits komersants, ja par to ir SPS, pašvaldību un attiecīgā komersanta vienošanās. Izvēlētais centru skaits pie pašreizējā notekūdeņu dūņu apjoma, novērtētā pārstrādes izmaksu apmēra un utilizācijas iespējām nodrošina izmaksu ziņā efektīvāko un ilgtspējīgāko notekūdeņu dūņu pārstrādi. 27 notekūdeņu dūņu centros pārstrādā visas Latvijas sadzīves NAI bioloģiskajos attīrīšanas procesos radītās notekūdeņu dūņas (~2,0–2,2 milj. t/gadā (1% sausne)), kas centros nonāk kā ~116 tūkst. t/gadā mehāniski atūdeņotas (vismaz 18% sausna) notekūdeņu dūņas.

Notekūdeņu dūņu centrā, pieņemot notekūdeņu dūņas no cita SPS, par pakalpojumu nosaka maksu, kas ietver visas ar notekūdeņu dūņu pārstrādi un utilizāciju saistītās izmaksas. Ieteicamais notekūdeņu dūņu pārstrādes veids – mehāniski atūdeņotu notekūdeņu dūņu izturēšana vismaz 12 mēnešus (aukstā fermentācija), pārstrāde metāntankos vai kompostēšana. Šos vai citus notekūdeņu dūņu pārstrādes veidus izvēlas attiecīgā notekūdeņu dūņu centra operators, ņemot vērā faktiskos apstākļus, infrastruktūru un notekūdeņu dūņu apjomu, izvēloties ekonomiski un tehniski pamatotāko risinājumu.

Ārējam publiskajam finansējumam (ES fondu u.c.) ir jābūt pieejamam notekūdeņu dūņu pārstrādei nepieciešamās infrastruktūras attīstībai notekūdeņu dūņu centros, ievērojot Plānā noteikto izmaksu apjomu (skatīt 5.2. apakšnodaļā).

Plānā īstenojamā notekūdeņu dūņu pārstrādes risinājuma ieviešanai nepieciešams pilnveidot ūdenssaimniecības nozares tiesisko regulējumu, nosakot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas centrus, to operatoru pienākumus un tiesības, vienlaikus uzliekot par pienākumu noteiktā reģiona notekūdeņu dūņas nogādāt pārstrādes centrā. Atbilstoši minētajām izmaiņām, būs nepieciešams precizēt sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, ņemot vērā to, ka būs jāspēj aprēķināt un pamatot izmaksas dažādām notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas darbībām, lai korekti noteiktu vārtu maksu gadījumos, kad dūņas uz pārstrādi tiek atdotas cita novada SPS. Plānā noteiktajos notekūdeņu dūņu pārstrādes centros jāizveido atbilstoša infrastruktūra, pirms tās izveides veicot detalizētu centra tehniski ekonomisko analīzi, lai precīzi noteiktu nepieciešamās infrastruktūras apjomu, izmaksas un tehniskos risinājumus, un novērtētu labākās pieejamās tehnoloģijas izvirzīto pārstrādes risinājumu izvēlē.

UTILIZĀCIJA – ja dūņu utilizācija paredz to iestrādi augsnē, pārstrādātās notekūdeņu dūņas vai to kompostu pēc atbilstošas testēšanas un kvalitātes apliecības sagatavošanas nogādā vai nodod klientam to iestrādei augsnē. Pārstrādāto notekūdeņu dūņu vai to komposta testēšanu organizē un veic SPS, savukārt augsnes testēšanu organizē un veic klients, bet piegādi līdz iestrādes vietai pēc vienošanās veic SPS vai klients. Pārstrādes centri sniedz informāciju par dūņu izmantošanu valsts statistikas pārskatam "2-Ūdens". Iestrādi augsnē veic notekūdeņu dūņu saņēmējs – klients. Plāna alternatīvu analīzē novērtētais nepieciešamais zemju apjoms, pieņemot, ka visas pārstrādātās notekūdeņu dūņas iestrādā lauksaimniecības zemēs, ir apmēram 20 tūkst. ha. Šajā aprēķinā nav iekļautas BAS "Daugavgrīva" radušās notekūdeņu dūņas, jo tās šobrīd tiek galvenokārt pārstrādātas metāntankos. Lauksaimniecības zemju platības, kas ir pieejamas līdz 30 km attālumā no 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem, ir ~900 tūkst. ha, kas apliecina, ka notekūdeņu dūņu utilizācijai un izmantošanai kā augu barošanās elementu resursam augsnē potenciāli ir pieejamas lielas teritorijas (skatīt 4.2.4.1. attēlu). Notekūdeņu dūņu iestrāde augsnē, atkarībā no centrā pārstrādātā notekūdeņu dūņu apjoma, ir iespējama 20–30 km attālumā no notekūdeņu dūņu pārstrādes centra, jo šādā attālumā ir pietiekamas zemju platības visu notekūdeņu dūņu utilizācijai. Notekūdeņu dūņu utilizācijai nepieciešamā lauksaimniecības zemju platība noteiktajā attālumā svārstās no 0,24% līdz 21,37% no kopējās šajā attālumā esošo lauksaimniecības zemju platības, bet vidēji ir 3,75% (šajā aprēķinā nav ietvertas BAS "Daugavgrīva" radītās dūņas). Tas nozīmē, ka faktiski ir pieejamas vēl lielākas platības, jo notekūdeņu dūņas vai to kompostu ir iespējams iestrādāt ne tikai lauksaimniecības zemēs. Savukārt dūņas un to pārstrādes produkti no BAS "Daugavgrīva" iestrādei augsnē jau šobrīd tiek vesti līdz pat 80 km attālumā (galvenokārt ārpakalpojuma ietvaros). Lielais pieejamo dūņu apjoms ļauj BAS "Daugavgrīva" gadījumā apskatīt vēl citus dūņu izmantošanas veidus, kas 2022.–2023. gadā arī ir tiek izvērtēti pēc SIA "Rīgas ūdens" pasūtījuma.

Neskatoties uz pārstrādātu notekūdeņu dūņu ievērojamo utilizācijas potenciālu, tā izmantošanu līdz šim ir apgrūtinājuši dažādi iemesli, tai skaitā, procesa organizācijas neizpratne un vāja kontrole un uzraudzība. Tāpēc Plānā izvēlētā efektīvākā notekūdeņu dūņu utilizācijas risinājuma – iestrādes augsnē – īstenošanai ir nepieciešams veikt būtiskus uzlabojumus notekūdeņu dūņu kā augu barošanās elementu resursa atpazīstamībai. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams piemērot notekūdeņu dūņu kvalitātes apliecību saturu to izmantošanas veidam un tajās iekļaut informāciju par tādiem kvalitātes aspektiem, kas ir nozīmīgi un būtiski lauksaimniecībā. Vienlaikus jānodrošina augsnes un pārstrādāto notekūdeņu dūņu kvalitātes kontrole, lai nodrošinātu to atbilstību normatīvo aktu prasībām. Papildus jāīsteno pastāvīgi un regulāri sabiedrības informēšanas pasākumi un pētījumi par notekūdeņu dūņu ietekmi uz augsni, tās auglību un iespējamiem alternatīviem notekūdeņu dūņu izmantošanas veidiem.

ORGANIZĀCIJA – notekūdeņu dūņas tāpat kā līdz šim apsaimnieko sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu ietvaros, bet par procesa organizāciju atbild ūdenssaimniecības SPS, kam šīs funkcijas ar attiecīgu līgumu deleģē pašvaldība. Pašvaldības līmenī par notekūdeņu dūņu savākšanu un apsaimniekošanu atbildīgs viens SPS, bet sadarbība starp dažādiem SPS vai starp SPS un citiem komersantiem notiek uz komercdarbības nosacījumiem saskaņā ar savstarpējo vienošanos. Vienlaikus, ņemot vērā pakalpojuma sabiedrisko nozīmi, atsevišķus vienošanās starp uzņēmumiem un pašvaldībām iekļaujamos nosacījumus (peļņas %, ilgums u.c.) ierobežo ārējie normatīvie akti un pašvaldību lēmumi par savstarpējo sadarbību. Visa notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesa uzraudzību un tiesiskajā regulējumā noteikto prasību ievērošanu, tāpat kā līdz šim, nodrošina Valsts vides dienests.

Iekļaujot labākās tehniskās, tehnoloģiskās, kā arī organizatoriskās alternatīvas, ir iespējams noteikt efektīvāko un piemērotāko Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli (skatīt 5.1.2. attēlu).

5.1.2. attēls. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis

Ņemot vērā esošās situācijas novērtējumu – SIA "Rīgas ūdens" jau šobrīd veic notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu tādā apjomā un kvalitātē, kādu Latvijā ir paredzēts sasniegt pēc Plāna ieviešanas. Visas BAS "Daugavgrīva" radušās notekūdeņu dūņas tiek apstrādātas un pastrādātas atbilstoši normatīvajam regulējumam un kvalitātes prasībām, līdz ar to iespējams secināt, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošana BAS "Daugavgrīva" tiek īstenota atbilstoši Plānā iekļautajai vīzijai un mērķim.

Balstoties uz pieejamo informāciju²⁵ par SIA "Rīgas ūdens" attīstības plāniem, BAS "Daugavgrīva" ir uzsākti darbi, lai nodrošinātu visu notekūdeņu dūņu pārstrādi metāntankos. Plāna ieviešana radīs situāciju, kas pozitīvi ietekmēs arī BAS "Daugavgrīva" radīto notekūdeņu dūņu izmantošanu.

5.1.2. Plāna īstenošanas vieta

Plāna īstenošanas vieta ir visa valsts teritorija. Plānā definētais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis īstenojams esošo NAI teritorijā vai tām pieguļošajās teritorijās, vai arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai jau izmantotajā infrastruktūrā un zemes vienībās vai citā vietā, kas atbilst pašvaldību plānojumam un par ko ir vienojušies SPS, pašvaldība un zemes īpašnieks. Gadījumos, kad minētās teritorijas nav iespējams izmantot vai tās nav pietiekamas, nepieciešamo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru var izvietot arī citos zemes gabalos, nodrošinot, ka šādas darbības atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā atļautajam lietošanas veidam. Plānā paredzēto notekūdeņu dūņu centru izveidei primāri izmantojamas zemes vienības vai to daļas, kurās jau atrodas attiecīga profila infrastruktūra, tādējādi nodrošinot arī degradēto teritoriju revitalizāciju un atgriešanu saimnieciskajā apritē, ja infrastruktūrai ir iestājies nolietojums. Esošā ūdenssaimniecības infrastruktūra pēc iespējas iekļaujama jaunās infrastruktūras attīstībā.

Izvērtējot lielāko plānoto notekūdeņu dūņu centru izvietojumu, secināts, ka to tuvumā ir pieejamas SPS apsaimniekotas vai pašvaldībai piederošas zemes vienības, kurās var izvietot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi zemesgabalu iegāde investīciju veikšanai nebūs nepieciešama.

Ievērojot, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūra prioritāri izvietojama esošo NAI tuvumā vai esošās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras vietā, nav sagaidāma negatīva ietekme uz teritoriju kopējo attīstību, bet esošās nolietotās infrastruktūras sakārtošana un demontāža nodrošinās teritoriju revitalizāciju un attīstību, kā arī samazinās būvdarbu iespējamo ietekmi uz augsni.

5.1.3. Plāna ilgtspējas raksturojums un atbilstība ilgtspējīgas attīstības plānošanas mērķiem

Definējot Plāna Vīziju un Misiju, tika ņemti vērā starptautiskajos un nacionālā līmeņa plānošanas dokumentu ietvaros nospraustie ilgtspējīgās attīstības mērķi, kas paredz, ka tautsaimniecībai kopumā jāvirzās uz aprites ekonomikas principu ieviešanu visās ekonomikas nozarēs, vienlaikus turpinot nodrošināt cilvēka veselības un dabas vides drošību. Vērtējot definēto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli jeb stratēģisko attīstības virzienu, secināts, ka tas atbilst un veicina ES ilgtspējīgas attīstības politikas ieviešanu.

5.1.4. Plāna vides un sociālā ietekme

Plāns kopumā vērsts uz tādu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, kas mazina to nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. Vienlaikus Plāna ieviešana un atbilstošās infrastruktūras izveide, kā arī uzturēšana un darbība var radīt ietekmi uz vidi, kas būs mazāka un īslaicīgāka nekā pašlaik, kad ne visas notekūdeņu dūņas tiek atbilstoši savāktas, apstrādātas, pārstrādātas un utilizētas. Kopumā vērtējot, Plāna ietekme uz vidi ir raksturojama kā pozitīva. 5.1.4.1. tabulā sniegts Plāna ietekmes uz vidi vispārīgs vērtējums.

5.1.4.1. tabula

Vienlaikus ar ietekmi uz vidi ir iespējams novērtēt arī prognozētās Plāna ieviešanas sociālās ietekmes. Plāna īstenošanas iespējamo sociālo ietekmi raksturo tādi faktori kā ietekme uz nodarbinātību, ienākumiem, veselību, izglītību, drošību u.c. Šajā gadījumā tiek vērtēta Plāna ietekme uz cilvēku dzīves kvalitāti kā būtiskāko un tiešāko sociālo faktoru, kuru Plāna īstenošana varētu ietekmēt (skatīt 5.1.4.2. tabulu).

5.1.4.2. tabula

5.2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna finansiālais un sociālekonomiskais novērtējums

Lai novērtētu Plāna ieviešanai nepieciešamās izmaksas, kā arī plānotu tā ieviešanas soļus, finansēšanas avotus un kopējo finansiālo un sociālekonomisko ietekmi, ir veikts Plāna finansiālais un sociālekonomiskais novērtējums. Novērtējumā iekļautās izmaksas attiecībā uz Plāna tehniskajiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem ir aprēķinātas, veicot Plāna alternatīvu analīzi. Savukārt citas izmaksas, kas nav iekļautas alternatīvu analīzē, noteiktas pēc līdzvērtīgu valsts un pašvaldību iepirkumu datiem. Plāna kopējo izmaksu sadalījums Plāna mērķu griezumā apkopots 5.2. tabulā, kurā iekļautais sadalījums starp dažādiem finanšu avotiem ir indikatīvs, bet nepieciešams un ievērots, veicot Plāna finansiālā un sociālekonomiskā novērtējuma aprēķinus, kā arī izstrādājot Plāna ieviešanas laika grafiku un veicamās darbības (5.4. apakšnodaļā). Savukārt MK 2014. gada 2. februāra noteikumu "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 2. pielikumā ietvertajām prasībām atbilstošs Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem pievienots Plāna 1. pielikumā.

5.2. tabula

Plāna finansiālais un sociālekonomiskais novērtējums turpmāk šajā nodaļā ir veikts tikai 1. mērķa "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un ekonomiski pamatota" uzdevumu ieviešanas novērtējumam, kas kopā ir 109,3 milj. euro vai 99% no visiem Plāna ieviešanas izdevumiem. Pārējo mērķu uzdevumi un tam nepieciešamais finansējums ir saistīti ar valsts funkciju un darbību uzlabošanu.

Plāna finansiālā un sociālekonomiskā novērtējuma mērķis ir novērtēt Plānā paredzēto darbību ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, kā arī iedzīvotāju maksātspēju. Tāpat ir sagatavota notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu un ieguvumu analīze, veikta investīciju un kapitāla ieguldījumu analīze, kā arī sociālekonomisko faktoru novērtējums un jūtīguma analīze. Ņemot vērā, ka Plāna izstrādes laikā BAS "Daugavgrīva" vēl tikai veica savu turpmāko dūņu apsaimniekošanas iespēju izvērtējumu un nevarēja iesniegt konkrētus nepieciešamo investīciju aprēķinus un pamatojumu, daļā izvērtējumu, kas iekļauti šajā plānā informācija par Rīgas NIA nav ietverta.

5.2.1. Metodika un izmantoto aprēķinu pieņēmumi

Sagatavojot Plāna IIA ir izmantoti šādi aprēķinu pieņēmumi.

- IIA aprēķinu veikšanas un ieguldījumu pirmais gads ir 2024. gads. IIA aprēķins tiek veikts 20 gadu periodam no 2024. gada līdz 2043. gadam.

- IIA ir iekļautas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidi un to izmaksu novērtējumu. Citas izmaksas ir iekļautas Plāna ieviešanas izmaksās.

- Aprēķinos pieņemts, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūra tiks izveidota no 2024. līdz 2029. gada beigām.

- Aprēķinos pieņemts, ka 2027. gadā tiks uzsākta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izmantošana nepilnā apjomā, kā rezultātā sagaidāmi ieņēmumi 30% apjomā no maksimāli aprēķinātiem ieņēmumiem. 2028. gadā ir plānots sasniegt 50% līmeni, bet 2029. gadā visa notekūdeņu dūņu apsaimniekošana tiks veikta 100% apjomā. Līdzīga izlīdzināta pieeja izmantota arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu aprēķinā.

- Ņemot vērā ieguldījumu veidu un struktūru, tiek pieņemts, ka pamatlīdzekļu kalpošanas laiks ir 20 gadi. Projekta radīto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 2043. gadā ir 0,00 euro.

- Ņemot vērā, ka uz IIA aprēķinu veikšanas brīdi nav izstrādāti ES fondu atbalsta programmu nosacījumi, kuros noteiktas projektu attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, IIA aprēķinos pieņemts, ka visas ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidi saistītās izmaksas ir attiecināmas izmaksas.

- IIA veikta, ņemot vērā finanšu un sociālekonomiskās diskontu likmes. Aprēķinos pielietotā finanšu diskonta likme ir 4%, bet sociālekonomiskā diskonta likme ir 5%. Šādas likmes tika izmantotas veicot IIA aprēķinus 2014.–2020. gada finanšu plānošanas periodā. 2021.–2027. gada finanšu periodam izmantojamās IIA diskonta likmes Plāna izstrādes brīdī nav noteiktas.

- IIA izmaksu aprēķins tika veikts, ņemot vērā "Guide to Cost-Benefit Analysis of Investment Projects. Economic appraisal tool fo Cohesion Policy 2014–2020" metodiku.

5.2.2. Plāna īstenošanas finansiālo izmaksu analīze un novērtējums

5.2.2.1. Izmaksu un ieņēmumu novērtējums

Lai novērtētu Plānā paredzēto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas finansiālo ilgtermiņa novērtējumu, tika sagatavota Plāna IIA, kuras ietvaros salīdzināti Plāna ieviešanas (projekta) iespējamie ieņēmumi un izdevumi, aprēķināts projekta finanšu deficīts un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojumu izmaksas no SPS viedokļa pie atšķirīgām ES fondu vai cita neatmaksājama publiskā finansējuma atbalsta likmēm. Aprēķinos izmantotie pieņēmumi minēti 5.2.1. apakšnodaļā, bet IIA iekļautas Plāna izmaksas saskaņā ar alternatīvu analīzes ietvaros veiktajiem aprēķiniem un 5.2. tabulu.

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa izdevumus veido kapitālās investīcijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un sistēmas uzturēšanas vai darbības izmaksas. Ieņēmumus veido samaksa par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu. Sagatavojot Plāna alternatīvu analīzi un IIA budžeta kopsavilkumu, ir aprēķinātas sekojošas, ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidi saistītās kapitālās izmaksas, kas apkopotas 5.2.2.1. tabulā.

5.2.2.1.1. tabula

Plāna izstrādē izmantotās Alternatīvu analīzes ietvaros veikts arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas uzturēšanas izmaksu novērtējums, kas apkopots 5.2.2.1.2. tabulā.

5.2.2.1.2. tabula

Plāna īstenošanas laikā un IIA veiktajos aprēķinos pieņemts, ka finanšu ieņēmumus veido notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes aktivitātes. Plāna izstrādes laikā aprēķināts, ka viena gada laikā Latvijā NAI ārpus Rīgas BAS "Daugavgrīva" tiek radīti vidēji 1 187 948 m³ slapju notekūdeņu dūņu (dati precizēti ar aprēķiniem, lai novērstu ziņošanas neprecizitātes, kas radušās operatoriem aizpildot "2-Ūdens" pārskatus), kuras ir nepieciešams apsaimniekot izmantojot Plānā izvērtētās alternatīvas. BAS "Daugavgrīva" radušās dūņas, pateicoties to lielajam apjomam, būtu iespējams pārstrādāt, izmantojot tehniski sarežģītākas un modernākas metodes. Tādēļ Plāna vajadzībām ieņēmumu aprēķini balstīti uz ārpus Rīgas NAI radīto dūņu apjomu. Plāna izstrādē izmantotajā Alternatīvu analīzē aprēķināts, ka izmaksas par notekūdeņu dūņu apstrādi ārpus Rīgas ir 1,00 euro/m³ slapju notekūdeņu dūņu, bet izmaksas par notekūdeņu dūņu pārstrādi – 3,27 euro/m³ slapju notekūdeņu dūņu, kas attiecīgi ir uzskatāmi par ieņēmumiem IIA aprēķinos. Visas ieņēmumu pozīcijas kopā par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu veido ikgadējos ieņēmumus 5 072 538 euro/gadā (skatīt 5.2.2.1.3. tabulu).

5.2.2.1.3. tabula

(aprēķini bez BAS "Daugavgrīva")

Veicot izdevumu un ieņēmumu aprēķinu, ir iespējams secināt, ka kopējie notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas ieņēmumi nelielā apmērā (par 0,2%) pārsniedz ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu saistītās ikgadējās uzturēšanas izmaksas. Tomēr tajās nav ietverti kapitālo investīciju amortizācijas atskaitījumi, tādējādi nenodrošinot "pilnu izmaksu segšanas" principa ievērošanu. Arī IIA kopumā pierāda, ka pie šādas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksas Plāna investīciju projekta finanšu deficīts ir 99,45%, kas nozīmē, ka ir nepieciešams veikt pilnu kapitālo investīciju ieguldījumu no ārējiem finanšu resursiem, piemēram, ES fondiem, valsts budžeta vai citiem finanšu resursiem. Līdzīga ārējā finansējuma nepieciešamība ir novērojama arī ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu investīciju projektu aprēķinos kopumā. 5.2.2.1.4. tabulā apkopoti būtiskākie IIA aprēķinu rezultāti.

5.2.2.1.4. tabula

Plāna IIA novērtējuma izstrādes laikā nav zināmi precīzi ES fondu (vai cita neatmaksājama publiskā finanšu avota) finansējuma piešķiršanas nosacījumi vai atbalsta apjoms, tāpēc IIA ir iekļauti aprēķini, lai parādītu dažādu ES fondu atbalsta likmju (35%, 50% un 75%) ietekmi uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidi. Lai noteiktu ārējā publiskā finansējuma daļas ietekmi uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksas izmaiņām, sākotnēji aprēķināts ieguldījuma apjoms pie dažādām atbalsta likmēm, kas apkopots 5.2.2.1.5. tabulā.

5.2.2.1.5. tabula

Saskaņā ar 5.2.2.1.5. tabulā apkopoto aprēķinu datiem, secināms, ka pie sarūkoša ES fondu vai cita ārējā publiskā finansējuma ieguldījuma daļas Plāna kapitālo investīciju segšanā, ir nepieciešams arvien lielāks SPS ieguldījums. Ievērojot, ka SPS praktiski nav brīvu finanšu līdzekļu šāda apjoma kapitālo izmaksu finansēšanai, secināms, ka nepieciešamais pašu finansējums ir jāsedz vai jāaizvieto ar citiem ieņēmumiem. Vienīgais atbilstošais aizstājošais ienākumu veids ir samaksa par notekūdeņu apsaimniekošanu. Lai SPS būtu pieejams finansējums notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveides kapitālo investīciju segšanai vai tā īstenošanai aizņemto līdzekļu atmaksai, nepieciešams paaugstināt maksu par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu jeb palielināt notekūdeņu attīrīšanas sabiedriskā pakalpojuma tarifu, kurā šāda maksa tiek iekļauta. Pie atšķirīgām ES fondu atbalsta likmēm ir aprēķināta 5.2.2.1.5. tabulā norādītā maksa par notekūdeņu dūņu apstrādi un pārstrādi, kas segtu nepieciešamo kapitālo ieguldījumu izmaksas.

5.2.2.1.5. tabula

Kā secināms no veiktajiem IIA aprēķiniem, samazinot ES fondu vai cita publiskā finansējuma atbalstu par 25%, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksa pieaug par 10%. Attiecīgi, samazinot ES fondu atbalstu par 50%, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksa pieaug par 21%. Izmaiņu ietekmi uz IIA aprēķinu rezultātiem skatīt 5.2.2.1.6. tabulā.

5.2.2.1.6. tabula

5.2.2.2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu ietekme uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tarifiem

Tā kā notekūdeņu dūņu apsaimniekošana uz Plāna izstrādes brīdi nav noteikta kā atsevišķs sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums, tad notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksas un grāmatvedības uzskaite netiek nodalīta no notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sabiedriskā pakalpojuma izmaksu uzskaites, līdz ar to izmaksu pieaugums par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu ir jāiekļauj SPS sniegto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu tarifos, tos paaugstinot.

Plāna 2.1. tabulā aprēķināts, ka 44 m³ notekūdeņu attīrīšana rada vidēji 1 m³ slapju notekūdeņu dūņu, līdz ar to 5.2.2.2. tabulā aprēķinātās kopējās 1 m³ slapju notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes izmaksas palielinās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas tarifu par 0,11–0,12 euro. VARAM 2020. gadā pasūtītā pētījuma "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027. gadam"³³ 4.1. tabulā norādīts, ka 2020. gadā vidējais aritmētiskais notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas tarifs Latvijā bija 1,32 euro/m³ notekūdeņu. No veiktajiem aprēķiniem, kas apkopoti 5.2.2.2. tabulā, tika secināts, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu ietekme uz kopējo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas tarifu ir 8 līdz 9 %. Vienlaikus jāņem vērā, ka nākotnē izvirzot jaunas, stingrākas prasības notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai, palielināsies arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu daļa kopējā notekūdeņu apsaimniekošanas tarifā. Jāņem vērā arī, ka 2022. gadā sakarā ar strauji augošajām elektroenerģijas izmaksām vairums ūdenssaimniecības SPS Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektus, kas paredz tarifus palielināt (gan vienreiz, gan atkārtoti). Datus par vidējo aritmētisko notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas tarifu Latvijā varēs aktualizēt pēc situācijas stabilizēšanās.

Lai gan aprēķini norāda, ka pietiekama ES finansējuma pieejamības gadījumā Plāna ieviešana neradītu lielu slogu uz notekūdeņu apsaimniekošanas tarifiem, situācijā, ja tāda ietekme tomēr tiktu konstatēta, pašvaldības sadarbībā VARAM izvērtēs normatīvo aktu nosacījumus attiecībā uz atbalsta instrumentiem vai jaunu izstrādi.

5.2.2.2. tabula

5.2.2.3. Plāna ieviešanas ietekme uz pašvaldību budžetu

Plāna ieviešanas organizatoriskā struktūra saskaņā ar 5.3. apakšnodaļā iekļauto informāciju un alternatīvu analīzē veikto izvērtējumu arī turpmāk tiks veikta sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu ietvarā, balstoties uz SPS kā atbildīgo par atbilstošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu. 5.2.2.1. apakšnodaļā norādīts, ka pie atšķirīgas ES fondu atbalsta likmes, mainās arī nepieciešamais SPS ieguldījumu apjoms, lai izveidotu atbilstošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru.

Ņemot vērā, ka SPS gandrīz visās pašvaldībās ir pašvaldību kapitālsabiedrības, un to ekonomiskā situācija visbiežāk neļauj piesaistīt kredītresursus visu nepieciešamo investīciju ieguldījumu veikšanai, paredzams, ka Plāna ieviešanai un infrastruktūras izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistei SPS būs nepieciešams izmantot pašvaldību garantijas vai kredīta galvojumu, kas ietekmē pašvaldības kopējo kredītsaistību apjomu. Ņemot vērā, ka kopējās nepieciešamās investīcijas Plāna īstenošanai ir novērtētas vairāk nekā 73 milj. euro apmērā, secināms, ka kopējā ietekme uz pašvaldību saistību apjomu var būt nozīmīga. Lai novērtētu Plāna ieviešanai nepieciešamā SPS līdzfinansējuma ietekmi uz pašvaldību budžetiem un to aizņēmumu apjomu, 5.2.2.3.1. tabulā apkopota informācija par saistību īpatsvaru un to izmaiņām pie dažādām ES fondu atbalsta likmēm. 5.2.2.3.2. tabulā apkopots Latvijas pašvaldību esošo saistību apjoms. Tas jāņem vērā, plānojot finansēšanas apjomu turpmākajiem periodiem.

5.2.2.3.1. tabula

5.2.2.3.2. tabula

Pēc 2021. gada ATR trīs novadi ar lielāko saistību apjomu ir iekļauti lielākos novados, kā rezultātā var prognozēt, ka nevienai pašvaldībai kopējais viena gada parādsaistību apjoms pret pašvaldības budžetu nepārsniedz 15%.

Ievērojot, ka ES fondu līdzfinansēto projektu realizācijai ir iespējams aizņemties finansējumu ar atmaksas termiņu līdz 10 gadiem, prognozējams, ka saistības galvojumu veidā, ko pašvaldības uzņemtos, lai nodrošinātu Plāna ieviešanai nepieciešamo SPS līdzfinansējumu, neatstās būtisku negatīvu iespaidu uz pašvaldību maksātspēju un iespēju aizņemties finansējumu arī citiem pašvaldību attīstībai nozīmīgiem projektiem.

5.2.3. Plāna īstenošanas sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze

Papildus IIA aprēķinātajiem finanšu ieņēmumiem Plāna īstenošana var radīt arī dažādus sociālekonomiskos labumus jeb ieguvumus. IIA izstrādes laikā noteikti četri būtiskākie notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sociālekonomiskie ieguvumi, kas tiešā veidā saistīti ar vides stāvokļa un vides kvalitātes uzlabošanos – ierobežota dažādu vielu (slāpekļa, fosfora, dažādu metālu u.c. vielu) nekontrolēta noplūde vidē, slimību izplatības ierobežošana, smaku izplatības ierobežošana un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās. 5.2.3. tabulā apkopoti aprēķinātie sociālekonomiskie ieguvumi no notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas ieviešanas.

5.2.3. tabula

Sociālekonomiskais ieguvums ar lielāko novērtēto vērtību ir ierobežota dažādu vielu nekontrolēta noplūde vidē. Plānots, ka pēc Plāna uzdevumu īstenošanas atbilstoši tiks apsaimniekotas un utilizētas visas komunālajās NAI radītās notekūdeņu dūņas (vidēji 1 187 948 m³ slapju notekūdeņu dūņu), tādējādi samazinot izdevumus, kas nepieciešami, lai novērstu vides kaitējumu, ko radītu dažādu vielu nekontrolēta izplatība vidē un virszemes ūdeņos no neapstrādātām un atbilstoši neapsaimniekotām notekūdeņu dūņām. Notekūdeņu dūņās esošo augu barošanās elementu pārnese un noplūde virszemes ūdeņos veicina arī virszemes ūdensobjektu, tai skaitā Baltijas jūras eitrofikāciju. Vidē nonākošā fosfora slodzes samazinājums par vienu tonnu, saskaņā ar pētījumos aplēstajām izmaksām veido 462 000 euro³⁵, kas, ņemot vērā notekūdeņu dūņu piesātinājumu ar fosforu (vidēji 33 g uz kg notekūdeņu dūņu sausnes) un kopējo notekūdeņu dūņu daudzumu Latvijā ļauj novērtēt, ka no atbilstošas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sagaidāmais izmaksu ietaupījums var būt līdz pat 1 697 871 euro gadā.

Ierobežojot neatbilstoši apstrādātu un nekontrolētu notekūdeņu dūņu izmantošanu, tiks mazināta arī dažādu slimību izplatība, kas nodrošina sociālekonomiskos ieguvumus un izmaksu samazinājumu par ārstniecības pakalpojumiem. Notekūdeņu dūņas var saturēt lielu daudzumu dažādu patogēnu, un notekūdeņu dūņu nekontrolēta izmantošana un neatbilstoša apsaimniekošana var veicināt arī dažādu slimību izplatību un pārnesi starp cilvēkiem. Samazinot slimību izplatību, tiek samazinātas arī izmaksas, kas būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu ārstniecības pakalpojumus saslimušajiem. Kopējais Latvijas 2021. gada Veselības ministrijas budžets dažādu ārstniecības pakalpojumu sniegšanai ir 1,8 miljardi euro/gadā. Samazinot slimību izplatību par 0,001%³⁶ tas dotu izmaksu ietaupījumu 181 134 euro/gadā apmērā. Papildus jāņem vērā, ka slimošanas laikā netiek gūti ieņēmumi un netiek radītas ekonomiskās vērtības, kas šajā aprēķinā nav ņemtas vērā.

Savukārt smaku izplatības ierobežošana nodrošina labvēlīgākus dzīves vides apstākļus iedzīvotājiem, kas dzīvo notekūdeņu dūņu pārstrādes vietu tuvumā. Praktiskā pieredze liecina, ka smaku izplatībai būtiski ir meteoroloģiskie apstākļi; pie nelabvēlīga vēja virziena un stipruma smakas var izplatīties ļoti plašā teritorijā, kas rada sūdzības par nepatīkamiem dzīves apstākļiem. Smaku izplatības ierobežošana un kontrole var veicināt arī teritoriju ekonomisko attīstību, kā rezultātā dažāda veida saimniecisko darbību ir iespējams organizēt tuvāk notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem.

Ņemot vērā, ka notekūdeņu dūņu centros no citām NAI ievestais notekūdeņu dūņu apjoms veidos mazāk par 10% no kopējā notekūdeņu dūņu apjoma, secināms, ka to koncentrēšana neradīs tik lielu smaku papildu emisiju risku, kas mazinātu veikto smaku novēršanas pasākumu efektivitāti, vērtējot pret esošo situāciju. Turklāt notekūdeņu dūņu koncentrēšana būtiski mazinās lokālo smaku emisiju pārējās NAI.

Vidējā zemes nomas cena par lauksaimniecības zemi Latvijā 2020. gadā bija 71,49 euro /ha/gadā³⁷. Novērtējot, ka smaku izplatības ierobežošana un smaku ietekmes mazināšana, zemes nomas cenu palielinās par 3,5 euro/ha/gadā, kopējie papildus gūtie ieņēmumi veidos 175 000 euro gadā.

Neapstrādātu notekūdeņu dūņu nekontrolētas izplatības ierobežošana kopumā veicinās cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanos, attiecībā gan uz cilvēku fizisko un emocionālo labsajūtu, gan attiecībā uz tīru un sakoptu vidi. Pēdējā rada emocionālu un estētisku baudījumu, kas uzlabo cilvēku apkārtējās vides uztveri, mazina stresu, paaugstina iespējas atrasties tīrā un sakoptā vidē. Pieņemot, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā ir ar mieru ļoti nelielu daļu (~0.025%) no saviem ienākumiem maksāt par iespēju dzīvot un atrasties tīrā un sakoptā vidē, secināms, ka vidēji viens cilvēks būtu gatavs maksāt 0,23 euro gadā par tīru un kvalitatīvu dzīves vidi, un kopējie sociālekonomiskie ieguvumi būtu 475 890 euro. Aprēķins veikts pieņemot, ka iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās 2021. gada 1. janvārī bija 2 069 089³⁸ cilvēki, bet mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2021. gadā 1. ceturksnī bija 1 207 euro mēnesī. Vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 891 euro mēnesī³⁹.

5.2.4. Plāna jutīguma riska analīze

Sagatavojot Plāna IIA un novērtējot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksas un ieņēmumus, tika veikta arī risku jutīguma analīze, novērtējot kuriem no faktoriem ir lielākā ietekme uz Plāna IIA finanšu aprēķinu rezultātiem. Jutīguma analīzes ietvaros veikta gan finanšu kapitāla, gan investīciju, gan sociālekonomisko faktoru jutīguma analīze, un veikto aprēķinu rezultāti apkopoti 5.2.4. tabulā.

5.2.4. tabula

Notekūdeņu dūņu institucionālās pārvaldības alternatīvu izvērtējums ļauj secināt, ka notekūdeņu dūņu pārvaldības mehānisms arī turpmāk saistāms ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu pārvaldību un uzraudzību. Tajā nav nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, jo nav konstatēti citi, efektīvāki un izmaksu ziņā pamatotāki pārvaldes un ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanas modeļi. 5.3. attēlā pievienots faktiskais ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu pārvaldības modelis, kuru plānots izmantot arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. Katras iesaistītās institūcijas pienākumi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā un Plāna ieviešanā norādīti 5.3.1. apakšnodaļā un 5.3.1. tabulā.

5.3. attēls. Notekūdeņu dūņu pārvaldības institucionālais modelis (shēma)

5.3.1. Organizatoriskā struktūra notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanai

Ūdenssaimniecības un arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas institucionālajā modelī (5.3. attēls) iekļauto institūciju un organizāciju funkciju, pienākumu un atbildības sadalījums, tai skaitā Plāna ieviešanas fāzē veicamie organizatoriskie pasākumi un pienākumi, norādīti 5.3.1. tabulā.

5.3.1. tabula

Šāds notekūdeņu dūņu pārvaldības un ieviešanas modelis jeb Plāna institucionālais risinājums ir ilgtspējīgs, jo:

• tiešā veidā saistīts ar notekūdeņu dūņu rašanās vietu – notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, līdz ar to nodrošina, ka par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgs ir tas pats subjekts, kas tās rada;

• ļauj precīzi un tiešā veidā piemērot principu "Piesārņotājs maksā" un visus izdevumus par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu sedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāji, kas radījuši notekūdeņu dūņās akumulēto piesārņojumu;

• nav saistīts ar būtiskām izmaiņām jomu regulējošajos tiesību aktos, līdz ar to ir ērti, ātri un efektīvi īstenojams, neradot būtisku pretestību iesaistītajās pusēs,

• ir saprotama un kopumā zināma visu iesaistīto pušu atbildība un pienākumi;

• ļauj izmantot esošos darbaspēka, zināšanu un pieredzes, kā arī infrastruktūras resursus, kas esošajā situācijā ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu rīcībā.

Ievērojot, ka Plāna ieviešanas pasākumi neparedz būtiskas izmaiņas pastāvošajā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, uzraudzības un pārvaldības kārtībā, nav sagaidāms, ka Plāna īstenošana radītu būtisku administratīvo slogu valsts un pašvaldības institūcijām. Atsevišķos gadījumos, piemēram VVD, mazinātos administratīvais slogs, jo pilna notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas cikla kontrole būs veicama ne vairāk kā 42 notekūdeņu dūņu koncentrēšanas vietās (pašvaldību lielākās NAI, notekūdeņu dūņu centri, t.sk. Rīgas pilsētas NAI), nevis katrā no 921 NAI. Administratīvie resursi varētu palielināties tiem ūdenssaimniecības SPS, kas atbildēs par notekūdeņu dūņu savākšanu pašvaldības ietvaros, un notekūdeņu dūņu centru operatoriem, kur būs nepieciešams papildu personāls (1 darbinieks, ja pašvaldībā nav dūņu centrs, 2–3 darbinieki, ja pašvaldībā ir notekūdeņu dūņu centrs) notekūdeņu dūņu savākšanas maršrutu plānošanai, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības veikšanai, klientu piesaistes, publicitātes un mārketinga nodrošināšanai un citiem papildus pienākumiem, kas norādīti 5.3.1. tabulā.

Lai nodrošinātu Plāna mērķu un tiem pakārtoto uzdevumu izpildi, kas vērsti uz Plāna Misijas un Vīzijas sasniegšanu, 5.4. tabulā iekļauts Plāna ieviešanas laika grafiks un veicamās darbības, kura mērķis ir paredzēt par katra izvirzītā uzdevuma izpildi atbildīgās un iesaistītās institūcijas, novērtēt uzdevuma izpildei nepieciešamo laiku un izmaksu avotu/apjomu. Ieviešanas laika grafikā un veicamajās darbībās pie katra uzdevuma un aktivitātes norādīts arī sasniedzamais rezultāts, kas izmantojams, lai pārliecinātos par pasākuma izpildi. Ieviešanas laika grafikā un veicamajās darbībās iekļautie uzdevumi atbilst Plāna mērķiem un izvirzītajai Vīzijai, kas vērsta uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas veikšanu atbilstoši aprites ekonomikas principiem. Ieviešanas laika grafikā un veicamajās darbībās iekļautie pasākumi veicinās Eiropas Zaļā kursa⁴⁰ un ES Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku⁴¹, kā arī citu starptautisko un arī nacionālo ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokumentu⁴² mērķu sasniegšanu, kas paredz, ka tautsaimniecībai jāvirzās uz aprites ekonomikas principu ieviešanu visās ekonomikas nozarēs, vienlaikus turpinot nodrošināt cilvēka veselībai un dabas videi draudzīgas tautsaimniecības attīstību.

5.4. tabula

Kopsavilkums par 2024.–2027. gadā nepieciešamajiem pasākumiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānā paredzētās organizatoriskās kārtības un infrastruktūras izveidei

5.4.1. Plāna īstenošana

Tabulā 5.4. apkopoto pasākumu veiksmīga īstenošana saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dažādu iesaistīto institūciju un organizāciju savstarpējo sadarbību, tāpēc tajā norādītas atbildīgās institūcijas, kuru pienākums nodrošināt noteiktā uzdevuma/aktivitātes izpildi un iniciēt sadarbību starp norādītajām iesaistītajām institūcijām, kā arī citām organizācijām, kuras ir nepieciešams iesaistīt, lai nodrošinātu sekmīgu uzdevuma izpildi. Ņemot vērā, ka saskaņā ar VARAM nolikumu tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības jomā un tās funkcijās ir politiku izstrāde vides kvalitātes uzlabošanai, dabas resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, kā arī vides investīcijām, ieviešanas plānā vairumā gadījumā kā atbildīgā ir noteikta VARAM. Uzdevumu izpildi un sadarbību ar citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām VARAM organizē atbilstoši nolikumam un spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam par normatīvo aktu izstrādi, saskaņošanu un izpildes uzraudzību. Arī citu institūciju iesaiste uzdevumu izpildē jāveic atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam par sabiedrības iesaisti, nodrošinot normatīvo aktu un to grozījumu publisku apspriešanu, viedokļu apkopošanu un saskaņošanu. Atsevišķu uzdevumu izpildē, kur tas iespējams, vai gadījumos, kad atbildīgās institūcijas personāla kvalifikācija vai zināšanu un pieredzes kapacitāte nav pietiekama, atbildīgā institūcija to izpildi nodrošina, iepērkot ārpakalpojumu vai piesaistot papildus kvalificētu personālu.

Par uzdevumu atbildīgā institūcija nodrošina uzdevumu izpildi 5.4. tabulā noteiktajā laika grafikā, bet par Plāna īstenošanu un ieviešanu, tai skaitā izpildes kontroli un uzraudzību atbildīgais tiek noteikts Ministru kabineta rīkojumā par Plāna apstiprināšanu.

Plāna ieviešanas laika grafiks un veicamās darbības kopumā nemaina līdzšinējo ūdenssaimniecības nozares organizāciju vai īpašumu struktūru, jo notekūdeņu dūņu apsaimniekošana saskaņā ar Plānā veikto izvērtējumu jāturpina veikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu ietvaros. Visas investīcijas infrastruktūras izveidē, jāveic atbilstoši izstrādāto atbalsta programmu vai finansējuma piešķiršanas noteikumu nosacījumiem un tā paliek projektu pieteicēju jeb finansējuma saņēmēju īpašumā, savukārt izstrādātās vadlīnijas, dokumentu paraugi un citi par publisko finansējumu izstrādātie atbalsta materiāli ir bez maksas publiski pieejami ikvienam interesentam.

5.4.2. Potenciālo finanšu instrumentu un atbalsta mehānismu novērtējums

Plāna un 5.4. tabulā iekļautā ieviešanas laika grafika un veicam darbību veiksmīgai īstenošanai būtiski noteiktajā laikā nodrošināt nepieciešamo finansējuma apjomu, jo nepietiekama finansējuma apstākļos Plāna ieviešana, īpaši infrastruktūras izveide var būtiski kavēt Plāna mērķu sasniegšanu. 5.4.2. tabulā apkopoti būtiskākie finanšu instrumenti un avoti, kas būtu izmantojami Plāna mērķu finansēšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka plānojot investīcijas no publiskiem avotiem, jānodrošina ka investīcijas atbilst Taksonomijas regulas 2020/852 nosacījumiem. Vispārīgi vērtējot, Plānā paredzētās investīcijas nodrošina ieguldījumus atbilstoši minētās regulas 9. panta d) un e) apakšpunktā minētajos vides mērķos – pāreja uz aprites ekonomiku un piesārņojuma novēršana un kontrole, vienlaikus nodrošinot arī principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu. Precīzu ietekmes novērtējumu šobrīd nav iespējams veikt, jo tehniskās pārbaudes kritēriji tiem vides mērķiem, uz ko attiecas Plāns, joprojām nav izstrādāti un pieņemti. Īstenojot šajā Plānā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiks ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.

5.4.2. tabula

Kā redzams 5.4.2. tabulā, lai arī pastāv potenciāli pietiekami atbalsta mehānismi un publiskā ārējā finansējuma avoti, kas var tikt izmantoti Plāna ieviešanai, it īpaši attiecībā uz izmaksu ziņā ietilpīgāko Plāna uzdevumu – atbilstošas infrastruktūras izveides nodrošināšanu, vienlaikus turpmākā infrastruktūras uzturēšana, apsaimniekošana, un atjaunošana, tāpat kā citu ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas, ir jāsedz no ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifiem. Ņemot vērā minēto, būtiski nodrošināt infrastruktūras efektīvu izmantošanu, kā arī tās samērošanu ar faktisko notekūdeņu dūņu apjomu novada robežās un notekūdeņu dūņu centra apkalpotajā teritorijā.

5.5. Plāna īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

Lai nodrošinātu Plāna īstenošanas uzraudzību un efektīvi varētu veikt papildu pasākumus tā ieviešanas gaitā, ir nepieciešams nodrošināt regulāru Plāna ieviešanas uzraudzību un veikt 5.4. tabulā norādīto uzdevumu izpildes novērtēšanu. Par Plāna ieviešanu kopumā atbildīgā institūcija tiks noteikta MK protokollēmumā par Plāna apstiprināšanu, un sagaidāms, ka par to atbildīga būs VARAM, attiecīgi arī Plāna ieviešanas laika grafika un veicamo darbību izpildes progresa uzraudzība būtu jānodrošina VARAM. Kopumā Plāna uzraudzība un izpildes novērtēšana būtu veicama divos līmeņos:

1. Ikgadējā progresa izpildes novērtēšana – ņemot vērā ieviešanas plānā norādītos darba uzdevumus un tiem paredzēto laika grafiku, VARAM ikgadējā darba plānā jāiekļauj attiecīgajā gadā veicamos Plāna ieviešanas uzdevumus. Gada noslēgumā tiek novērtēta plānoto uzdevumu izpilde un veikti koriģējošie pasākumi nākamā gada darba plānā, un tiek identificētas iespējamās izmaiņas Plānā kopumā. Uzdevumu izpildes rādītāji iekļauti 5.4. tabulā, kas arī raksturo attiecīgā uzdevuma izpildi/neizpildi.

2. Plāna darbības novērtējums – ne vēlāk kā divus gadus pirms Plāna darbības beigām VARAM iesniedz MK ziņojumu par Plāna ieviešanas un darbības gaitu, sniedzot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem vai papildinājumiem Plānā, lai pilnveidotu tajā veicamos uzdevumus, aktivitātes, nepieciešamo finansējumu un citus aspektus. Plāna izpildes novērtēšanai var tikt piesaistīti ārēji eksperti. Plāna mērķi un misija par izpildītu ir uzskatāma brīdī, kad visas notekūdeņu dūņas tiek savāktas un pārstrādātas atbilstoši izvirzītajām prasībām un pārstrādātās notekūdeņu dūņas tiek izmantotas atkārtoti, iestrādājot augsnē, vai citā veidā, nodrošinot augu barošanās elementu atkārtotu izmantošanu un apriti. Plāns jāpārskata un jāaktualizē ātrāk, ja izmaiņas ES līmeņa normatīvajos aktos ir tik būtiskas, ka nepieciešams pārskatīt kādu no Plāna uzdevumiem, vai papildināt izvēlētos attīstības virzienus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

"NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS 2024.–2027. GADAM"
1. pielikums