Ministru kabineta rīkojums Nr. 238

Rīgā 2024. gada 28. martā (prot. Nr. 13 55. §)

Par Ainavu politikas ieviešanas plānu 2024.–2027. gadam

1. Apstiprināt Ainavu politikas ieviešanas plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai plānā noteiktos uzdevumus īstenot sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Kultūras ministriju un to padotībā esošajām  iestādēm.

3. Plānā minētajām atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām plānā noteiktos uzdevumus 2024. gadā īstenot atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai piesaistot ārvalstu finanšu palīdzību.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2025. gadam un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, tad attiecīgajām par plāna pasākumu ieviešanu atbildīgajām valsts institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

5. Par plāna uzdevumu izpildi atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām līdz 2026. gada 1. martam un 2028. gada 1. martam iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par plānā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitu.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2026. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetā starpposma novērtējumu par plāna īstenošanu un priekšlikumus plāna aktualizēšanai, bet līdz 2028. gada 1. novembrim – plāna ex-post novērtējuma ziņojumu.

Ministru prezidente E. Siliņa

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

(Ministru kabineta
2024. gada 28. marta
rīkojums Nr. 238)

Ainavu politikas ieviešanas plāns 2024.–2027. gadam

Rīga, 2024

Saturs

Saīsinājumi

Termini

1. Kopsavilkums

2. Esošās situācijas apraksts Latvijas ainavu politikā

3. Plāna ieviešanas pārraudzība

4. Pasākumi mērķa sasniegšanai

5. Pasākumu ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Saīsinājumi

Termini³

Ainavas kvalitāte –ainavas uztvere (vērtība) atbilstoši tās holistisko raksturu veidojošo dabas, kultūras uz psihoemocionālo iezīmju nozīmei un ieguvumiem sabiedrībai. Ainavu kvalitāte ir relatīva un nav absolūta, tā ir interpretējama noteikta mēroga (nacionāla, reģionāla vai lokāla) un konkrētās sabiedrības izpratnes kontekstā⁴.

Ainavu pārvaldība – no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas nozīmē darbības, lai nodrošinātu regulāru ainavas kopšanu ar mērķi virzīt un harmonizēt pārmaiņas, kuras rada sociālie, ekonomiskie un vides procesi⁵.

Ainavu pārvaldībā iesaistītie speciālisti – arhitekti, ainavu arhitekti, teritorijas attīstības plānotāji, vides speciālisti un eksperti, projektu vadītāji un citas personas, kuru darba pienākumi valsts, pašvaldību institūcijās, privātuzņēmumos vai, strādājot kā pašnodarbinātām personām vai individuāliem komersantiem, ir saistīti ar ainavu novērtēšanu, aizsardzību, plānošanu un apsaimniekošanu, kā arī projektēšanu un ainavu attīstīšanai nepieciešamo būvdarbu īstenošanu dažādos mērogos.

Ainavu plāns/plānojums – teritorijas attīstības plānošanas dokuments, ainavu pārvaldības plāns, kuru izstrādā kā nacionālā, reģionālā vai vietējā teritorijas attīstības plānošanas līmeņa tematisko plānojumu. Tā mērķis – sagatavot ieteikumus ainavu aizsardzībai, atjaunošanai vai jaunu ainavu radīšanai atbilstoši sociāli nozīmīgām sabiedrības vēlmēm un pieprasījumam. Ainavu plānu var izmantot kā pamatojumu finansiālā un cita veida atbalsta plānošanai un koordinēšanai.

Ainavu novērtējums – pēc vienotas metodikas sagatavots dažāda mēroga ainavu teritoriālo vienību raksturojums, kas ietver pamatinformāciju par konkrētās ainavu vienības reljefu, augsni, ūdeņiem, zemes izmantošanu, dabas un kultūras vērtībām, vizuāli estētisko kvalitāti, kā arī izmantošanas potenciālu, t.sk. priekšlikumus ainavu kvalitātes mērķim.

Ainaviski vērtīgas teritorijas – teritorijas attīstības plānošanas procesā noteiktas teritorijas, kurās saskaņā ar sabiedrības un ekspertu vērtējumu rodamas Latvijas, tās reģionu, novadu, cilvēku identitātei un vietu ilgstspējīgai attīstībai nozīmīgas ainavas⁶.

Ainavu telpiskās vienības – salīdzinoši viendabīgas teritoriālas vienības, kas, pamatojoties uz līdzīgām morfoloģiskām, ekoloģiskām un funkcionālām ainavu iezīmēm, var tikt izdalītas dažādos mērogos, nolūkā atspoguļot ainavu novērtējumā iegūto informāciju. Latvijas ainavu digitālajā ainavu atlantā iekļautas šādas ainavu telpiskās vienības: ainavzemes, ainavu apvidi, ainavu areāli⁷.

Bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir. Tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.

Bioreģions – šaurākā nozīmē teritorija, kurā tiek saimniekots, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes. Plašākā izpratnē teritorija, kurā vietējā publiskā, privātā un nevalstiskā sektora pārstāvji brīvprātīgas vienošanās rezultātā veido dzīves telpu ar mērķi saglabāt un vairot bioloģiskās, sociāli ekonomiskās, kultūras un ainaviskās vērtības, iedzīvinot tādas saimniekošanas un patēriņa prakses, kas respektē vietējo biodaudzveidību un līdzsvaro iesaistīto pušu intereses vietējās attīstības plānošanā, lokālo resursu ilgtspējīgā izmantošanā un pārvaldībā⁸.

Brīvprātīgās iniciatīvas – šī dokumenta izpratnē pašvaldību, plānošanas reģionu, augstskolu vai NVO īstenotas iniciatīvas, kas nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi. Brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanas kārtību un finansēšanu pašvaldības, plānošanas reģioni, augstskolas un NVO nodrošina saskaņā ar normatīvajā regulējumā un savos saistošajos dokumentos noteikto kārtību.

Būvkultūra kā kultūras identitātes un daudzveidības aspekts vispusīgi aptver ikvienu cilvēka darbību, kas pārveido būvēto vidi, tostarp, ikvienu būvētu un projektētu aktīvu, kas ir iestrādāts dabiskā vidē un saistīts ar to. Būvkultūra aicina uztvert laikmetīgo jaunradi un esošās ēkas, infrastruktūru un sabiedriskās vietas, tostarp, bet ne tikai kultūras mantojuma pieminekļus, kā vienotu veselumu. Tādējādi būvkultūra attiecas gan uz detalizētām būvniecības metodēm, gan liela apjoma transformācijām un apbūvēm, aptverot tradicionālās un vietējās būvniecības prasmes, kā arī inovatīvus paņēmienus⁹.

Digitāls ainavu atlants – sistemātisks ainavu novērtējuma datu, grafisko un vizuālo materiālu apkopojums par ainavām, to mainību, pārvaldību un sabiedrības līdzdalību ainavu politikas īstenošanā, kas tiek publiskots digitālā veidā.

Dzīves vides kvalitāte – vides, t. sk. sociālās un kultūrvides, un infrastruktūras faktoru kopums un mijiedarbība, kas raksturo vides kvalitāti, kā arī svarīgāko pakalpojumu (transports, mājoklis, energoapgāde, ūdenssaimniecība, sakari) pieejamību un kvalitāti. Iedzīvotāju dzīves kvalitāti ne mazākā mērā kā ekonomika un sociālie aspekti ietekmē arī vide. Savukārt vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana ir saimnieciskās darbības ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums¹⁰.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam¹¹ – nacionāla līmeņa plānošanas dokuments, kas iezīmē investīcijas Latvijai piešķirtā Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Taisnīga pārkārtošanās fonda finansējuma ietvaros.

Ekoshēmas¹² – klimatiskās un vidiskās shēmas Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta instrumentu ietvaros, lai lauksaimniekus stimulētu izmantot klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses arī ārpus viņiem noteiktajām obligātajām laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasībām un viņus atbalstītu šīs prakses ievērošanā. Dalībvalstīm katru gadu vismaz 25 % no saviem tiešajiem maksājumiem ir jāatvēl ekoshēmām.

Ilgtspējīga attīstība – sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsavarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides prasību ievērošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas.

Interreg programmas – Eiropas teritoriālās sadarbības programmas, kas sniedz iespēju Latvijas partneriem sadarboties pāri robežām gan ar tiešajām ES kaimiņvalstīm, gan partnervalstīm visā Eiropā. Kopīgi projekti un investīcijas ir iespējami kopēju izaicinājumu risināšanai tūrisma, kultūras, inovāciju, uzņēmējdarbības, vides, izglītības, nodarbinātības, sociālajā un citās jomās.

Kultūras mantojums – (1) pieminekļi, (2) ansambļi – atsevišķu vai apvienotu ēku grupas, (3) ievērojamas vietas – cilvēka radītas vai cilvēka un dabas kopīgi radītas, kā arī teritorijas, kas ietver arheoloģiski ievērojamas vietas.

Kultūras pieminekļi – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība.

Kultūrvēsturiska ainava ir veidojusies, mijiedarbojoties dažādiem dabas un cilvēku darbības faktoriem. Tā ilustrē cilvēces attīstību laikā un telpā, ir ieguvusi sabiedrībā atzītu vērtību un ar ainavā esošajām fiziskajām liecībām atspoguļo noteiktas tradīcijas, vēsturiskus notikumus vai to attēlojumu literatūras un mākslas darbā. Daudzveidīgas kultūrainavas veido nozīmīgu Eiropas mantojuma daļu un kalpo kā liecība par pagātnes un tagadnes attiecībām starp cilvēku, dabisko un viņa paša radīto vidi¹³.

Kultūrvide – vide, kas veidojusies cilvēka darbības rezultātā un glabā šīs darbības pēdas – gan kultūras pieminekļus, gan nemateriālas kultūras vērtības¹⁴.

Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarti – standarti, kas ir jāievēro lauksaimniekiem, ja tie vēlas saņemt platību maksājumus, tostarp agrovides atbalstu, Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Šo standartu mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības, tostarp ainavu elementu, aizsardzību un kvalitāti.

Lauku ainavu elementi – lauku ainavai tipiskie, kultūrvēsturiskie, bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgie ainavu elementi, piemēram, atsevišķi augoši koki, koku grupas, krūmu puduri, koku rindas, alejas, akmens kaudzes, mājvietas u.c¹⁵.

LEADER jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeja – ES atbalsta instruments, sniedzot iespēju vietējām kopienām īstenot ilgtspēju veicinošas vietējās attīstības iniciatīvas saskaņā ar vietējās attīstības stratēģijām.

Nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgās teritorijas – nacionālā līmenī nozīmīgas Latvijas ainavas vai areāli, kas reprezentē Latvijas dabas un kultūras mantojuma daudzveidību, sociālās vērtības, kopīgo politisko vēsturi, nācijas identitāti un pasaules redzējumu, kas veidojies un turpina attīstīties dabas apstākļu un cilvēka mijiedarbībā. Šo teritoriju pārvaldības modelis nacionālā līmenī tiek izstrādāts sadarbībā ar valsts institūcijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām un vietējo kopienu, biedrībām.

Pilsētu funkcionālās teritorijas (Functional urban areas) ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri (pilsētas) atbilstoši stratēģijā "Latvija 2030" noteiktajam un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir ikdienas darbaspēka migrācija un kopīgs pakalpojumu tīkls. Lai nodrošinātu teritoriālo pieeju plānošanā, konkrētas pilsētu funkcionālās teritorijas, balstoties uz vienotu definīciju, tiek noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās, ko izstrādājuši plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un apstiprinājusi attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome.

Publiskā ārtelpa – sabiedrībai pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai, neatkarīgi no to īpašumtiesību piederības.

Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu: ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma, teritorijas plānojums, lokālplānojumi, detālplānojumi, tematiskie plānojumi.

Tipiska ainava – ainava, kas raksturo noteiktus procesus, laikmetu vai arī konkrētu ainavu tipu.

Unikāla ainava – izcili vērtīga ainava, kura ir vienīgā vai viena no nedaudzajām ainavām valstī, reģionā vai citā teritoriālā vienībā.

Vide – dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums¹⁶.

Vietējās attīstības stratēģija – dokuments, kurā noteiktas vietējās teritorijas vajadzības, attīstības mērķi un rīcības. Vietējās attīstības stratēģiju sagatavo vietējā rīcības grupa, iesaistot teritorijas iedzīvotājus, organizācijas un uzņēmējus. Pamatojoties uz stratēģiju, tiks piešķirts atbalsts vietējās teritorijas attīstībai no Kopējās Lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam (KLP SP) intervencē "Darbību īstenošana saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošanu" un Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam darbības veidā "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana".

Zaļā infrastruktūra¹⁷ – stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Uz sauszemes zaļā infrastruktūra pastāv lauku un pilsētas apstākļos.

1. Kopsavilkums

Plāns ir izstrādāts saskaņā ar MK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 13.3. apakšpunktu, pamatojoties uz MK 2020. gada 11. augusta sēdes protokola Nr. 47 90. §, kas noteic, ka, lai nodrošinātu Konvencijas¹ 5. un 6. pantā noteikto pasākumu un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" izvirzīto uzstādījumu ainavu jomā turpmāko īstenošanu, VARAM sadarbībā ar ainavu politikas īstenošanā iesaistītajām institūcijām sagatavo un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs līdz 2023 .gada 30. jūnijam iesniedz Latvijas ainavu politikas ieviešanas plānu 2024.–2027. gadam. Plāna darbības laiks noteikts, ievērojot pašreizējo ESI fondu plānošanas periodu līdz 2027. gadam, kā arī to, ka Pāna izstrāde balstās uz pētījumu programmas rezultātiem, kuru sagatavošana saskaņā ar MK 2020. gada 14. maija rīkojumā Nr. 264 "Par valsts pētījumu programmu "Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana"" noteikto pētījumu programmas īstenošanas laiku noslēdzas 2023. gadā.

Ievērojot minēto, VARAM ir sagatavojusi Plānu laika posmam no 2024.–2027. gadam, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, lai ieviestu Konvencijas un citu starptautisko dokumentu, stratēģijas "Latvija 2030", Latvijas politikas plānošanas dokumentu uzstādījumus ainavu aizsardzības, pārvaldības un plānošanas jomā, kā arī sekmētu pētījumu programmas rezultātu ieviešanu. Saskaņā ar MK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 13.1. apakšpunktu plānu izstrādā īstermiņam vai vidējam termiņam politikas (pamatnostādņu) ieviešanai vienā vai vairākās nozarēs.

Plāna mērķis – ir radīti priekšnosacījumi daudzveidīgu, sabiedrībai pieejamu ainavu attīstītībai, kas, nodrošinot labu vides stāvokli, tostarp bioloģisko daudzveidību, saglabājot un attīstot vienoto kultūras un dabas mantojumu, veicinot ekonomisko aktivitāti, kā arī, stiprinot iedzīvotāju vietas piederības sajūtu, patriotismu un vietu identitāti, visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti.

Plānu izstrādājusi VARAM sadarbībā ar ainavu politikas īstenošanā iesaistītajām ministrijām (IZM, KM, ZM), to padotības iestādēm (DAP, NKMP, LIAA), UNESCO Latvijas Nacionālo Komisiju, plānošanas reģioniem (KPR, LPR, RPR, VPR, ZPR), atvasinātu publisku personu "Agroresursu un ekonomikas institūts", kā arī augstskolām (LBTU, LU, ViA). Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, Plāna sagatavošanā tika iesaistītas nevalstiskās organizācijas (LPS, VKP, LAAA, LAS).

Plāna īstenošana paredzēta valsts budžeta finansējuma ietvaros, piesaistot arī ESI fondu un programmu, piemēram, ERAF, LIFE, Interreg līdzfinansējumu. Valsts budžeta finansējuma piešķiršana plāna uzdevumu īstenošanai ir skatāma MK ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa valsts budžeta ietvara likumprojektu sagatavošanas procesā kopā ar ministriju un valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Gadījumos, kad plānotais papildus valsts budžeta finansējums piešķirts netiks, uzdevumi iespēju robežās tiks īstenoti esošā budžeta ietvaros, vai izmantojot ārvalstu finanšu palīdzības resursus, vai arī to īstenošana tiks atlikta līdz papildus budžeta piešķiršanai.

Pašvaldības, plānošanas reģioni, augstskolas un NVO plānu īsteno savu budžetu ietvaros, piesaistot finansējumu arī no dažādām finansiālā atbalsta programmām.

2. Esošās situācijas apraksts Latvijas ainavu politikā

Latvijas ainavu politika tika definēta Ainavu politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam¹⁸, kas tika izstrādātas, lai nodrošinātu Konvencijas un stratēģijas "Latvija 2030" izvirzīto uzdevumu un pasākumu īstenošanu ainavu saglabāšanas un attīstības jomā.

1. tabula

Pamatdokumenti Latvijas ainavu politikas definēšanai

Pamatnostādnēs formulētas problēmas, kuras esošajās nozaru politikās tikušas risinātas nepietiekami¹⁹:

- pēdējos gados nozīmīgu sociālekonomisko pārmaiņu ietekmē Latvijas ainavas ir būtiski mainījušās un ainavu sociālā, ekonomiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība un potenciāls cilvēku dzīves vides kvalitātes nodrošināšanai un saimnieciskās darbības attīstībai, it īpaši tūrisma jomā, ir apdraudēts;

- teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ainavu saglabāšanas un attīstības jautājumi ir ietverti vispārīgā formā, trūkst konkrētu risinājumu ainavu ilgtspējīgai attīstībai, lai to potenciāls tiktu izmantots maksimāli lietderīgi;

- esošā ainavu pārvaldība nenodrošina tajā iesaistīto pušu efektīvu sadarbību, lai nodrošinātu mērķtiecīgu ainavu potenciāla izmantošanu un ainavu kvalitātes uzlabošanu, integrējot nozaru finanšu un citus resursus;

- lēmumu pieņemšanu par ainavu attīstību apgrūtina ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu un sabiedrības un atšķirīgā izpratne par ainavu nozīmi un vērtību, kompetentu ainavu pārvaldības speciālistu trūkums un nepietiekama ainavu pētniecība.

Šo problēmu risināšanai pamatnostādnēs tika noteikti 18 uzdevumi, no kuriem to īstenošanas laikā pilnībā tika izpildīti 13 uzdevumi. Pieci pamatnostādņu uzdevumi, kas attiecināmi uz ainavu novērtējumu visā Latvijas teritorijā, tika īstenoti daļēji, fokusējoties uz sabiedrības un ainavu ekspertu viedokļa noskaidrošanu, Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros īstenojot aktivitāti "Dāvana Latvijai – elektroniska ainavu dārgumu krātuve "Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt". Minētās aktivitātes ietvarā tika veikts ainavu novērtējuma 1. posms, kura laikā dialogā ar sabiedrību tika identificētas 50 sabiedrībai nozīmīgas ainavas – 50 Latvijas ainavu dārgumi (katrā plānošanas reģionā 10). Informācija par tiem ir apkopota tīmekļvietnē https://ainavudargumi.lv un ceļojošajā izstādē, kas divu gadu laikā tika demonstrēta 27 Latvijas vietās. Ņemot vērā identificētos ainavu dārgumus, Ainavu ekspertu padome²⁰, kas tika izveidota Latvijas valsts simtgades programmā iekļauto pasākumu īstenošanai ainavu jomā, vienojās par astoņām plašākām ainavām, kas kā nacionālā mēroga vērtības kopš 2021. gada jūnija ir iekļautas Latvijas kultūras kanonā²¹. Tā kā 50 ainavu dārgumiem un astoņām kultūras kanonā iekļautajām ainavām konkrētas robežas un izmantošanas nosacījumi noteikti netika, 2020. gadā valsts pētījumu programmas²² ietvaros visā Latvijā tika uzsākta zinātniska ainavu novērtēšana. Laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam ir sagatavota ainavu novērtējuma metodika, digitāla ainavu atlanta koncepcija, veikts ainavu novērtējums, sagatavojot detalizētus aprakstus 406 ainavu telpiskajām vienībām ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī priekšlikumus nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju noteikšanai (iekļaujot pilsētas) un to plānošanas un attīstības vadlīnijām. Pētījumu programmas rezultāti 2023. gadā tika apkopoti digitālajā ainavu atlantā, kas sabiedrībai būs pieejams 2024. gada pirmajā pusgadā. Digitālais ainavu atlants kalpos kā izglītojošs materiāls sabiedrības informēšanai par Latvijas ainavu vērtību un mainību, kā arī sākotnējā informācija par ainavu izmantošanas potenciālu, kas būs lietderīga teritorijas attīstības plānošanai plānošanas reģionos un pašvaldībās. 2024. gadā sabiedrībai būs pieejama arī digitāla rokasgrāmata "Ainavu izpētes un novērtēšanas pieejas Latvijā".

Papildus izaicinājumus ainavu politikai pēdējos gados izvirza aizvien pieaugošās klimata pārmaiņas. Ņemot vērā to negatīvo ietekmi, 2019. gada nogalē EK nāca klajā ar paziņojumu par jaunu vispatverošu iniciatīvu – Eiropas zaļo kursu²³. Saskaņā ar šo paziņojumu visas 27 ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 %, salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai to nodrošinātu, Latvijā ir nepieciešams lielāks atjaunīgo energoresursu īpatsvars, kas sekmēs arī Latvijas neatkarību no enerģijas importa un aizsargās to pret enerģijas cenu ietekmējošiem traucējumiem, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdz ar to Latvijā strauji pieaudzis pieprasījums pēc teritorijām energoapgādes objektu, kā arī nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai gan jūrā, gan sauszemē.

Lai Eiropas zaļajam kursam piešķirtu arī kultūras un radošo dimensiju, 2021. gada septembrī EK publicēja paziņojumu "Jaunais Eiropas "Bauhaus": pievilcība, ilgtspēja, kopība"²⁴. Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira norādīja, ka "Jaunais Eiropas "Bauhaus" ar starpdisciplināru un līdzdalīgu pieeju nostiprinās vietējo un reģionālo kopienu, industriju, novatoru un radošo prātu lomu, dodot tiem iespēju kopīgi strādāt pie mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanas. Kohēzijas politika palīdzēs jaunas idejas pārveidot vietēja līmeņa rīcībā."

Pārskats par pēdējo gadu nozīmīgākajām iniciatīvām un dokumentiem, kas ietekmē ainavu politiku, sniegts 2. tabulā.

2. tabula

Pārskats par nozīmīgāko politiku dokumentu un ES iniciatīvu uzstādījumiem 2020.–2023. gados saistībā ar ainavu politiku

Līdz ar to Plānā ir ņemti vērā 1. un 2. tabulā iekļauto dokumentu un iniciatīvu mērķi, kā arī plānotie uzdevumi un pasākumi šo mērķu sasniegšanai. Plāna pasākumi ir savstarpēji papildinoši, pakārtoti plāna mērķim. Jāņem vērā, ka vairāki Plānā iekļautie pasākumi ir Kultūrpolitikas plāna pasākumu vai KLP SP komponentes, līdz ar to pie šādiem Plāna pasākumiem dotas norādes, kuru Kultūrpolitikas plāna vai KLP SP pasākumu ietvaros tie tiek īstenoti.

Plāna mērķa sasniegšanai ir noteikti četri rīcības virzieni:

1. Izpratnes un zināšanu par ainavām veidošana;

2. Ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu apmācības un ainavu pētniecības uzlabošana;

3. Ainavu pārvaldības uzlabošana;

4. Ainavu kvalitātes uzlabošana.

Ņemot vērā ES izvirzītos klimatneitralitātes mērķus, prioritārie plāna pasākumi ir aktivitātes, kas veicina virzību uz klimatneitralitāti, piemēram, zaļās infrastruktūras tīklojuma plānošana un attīstīšana dažādos telpiskos mērogos, it īpaši pilsētvidē. Kā nozīmīgs ainavu pārvaldības uzdevums izvirzās ainavu novērtēšana reģionālā un vietējā mērogā, lai dažāda mēroga teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktu ainaviski vērtīgas teritorijas un to izmantošanas nosacījumus, kas jāņem vērā, plānojot un izbūvējot energoapgādes un citus lielmēroga industriālos objektus. Ievērojot Eiropas zaļā kursa un Latvijas enerģētiskās neatkarības mērķus, veicot ainavu novērtēšana reģionālā un vietējā mērogā, jāņem vērā, ka enerģētiskā neatkarība un drošība ir tikpat svarīga un ņemama vērā līdzvērtīgi tūrisma un vides aizsardzības jomām. Arī Latvijas kultūras kanonā³⁵ attiecībā uz piejūras ainavu, uzsvērts, ka "klimata pārmaiņu rezultātā tiek prognozēta jūras līmeņa celšanās un vētru pastiprināšanās, kas potenciāli var spēcīgi ietekmēt piekrastes ainavu. Arī vēja parku veidošana gan jūrā, gan sauszemē klimata politikas ietvaros mainīs piejūras ainavu. Taču šāda, vienlaikus spēcīga un trausla, ir šīs dinamiskās ainavas daba, kas vienmēr būs un paliks jūras un sauszemes saspēles telpa."

Lai īstenotu minētos prioritāros pasākumus, nozīmīga ir sabiedrības informēšana un izglītošana, kā arī ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu zināšanu uzlabošana un ainavu pētniecība, it īpaši pilsētvidē, kas ir mājvieta lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai. Līdz ar to plānā liela vērība piešķirta pasākumiem sabiedrības izpratnes par ainavu vērtībām un mainību veidošanai, regulāras informācijas par pētījumiem un pieredzi dažādos projektos nodrošināšanai, kā arī sadarbības uzlabošanai ainavu pārvaldībā iesaistīto publiskās pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un NVO starpā, kas tiks nodrošināta, izveidojot Ainavu pārvaldības koordinācijas padomi.

3. Plāna ieviešanas pārraudzība

Plāna novērtēšana notiks reizi gadā, sākot no 2025. gada:

- 2025., 2026. un 2027. gada februārī VARAM sadarbībā ar ainavu pārvaldībā iesaistītajām institūcijām un NVO sagatavos pārskatu par Plāna īstenošanu iepriekšējā gadā, vērtējot katra Plāna pasākuma darbības un rezultāta rādītāju izpildi. Pārskats tiks izskatīts Koordinācijas padomē, pieņemot lēmumu par aktualitātēm Plāna turpmākajā īstenošanā;

- papildus ikgadējam Plāna novērtējumam sadarbībā ar Koordinācijas padomi VARAM sagatavos Plāna vidusposma novērtējumu, kas MK tiks iesniegts līdz 2026. gada 1. novembrim, un Plāna īstenošanas ex-post novērtējumu, kas MK tiks iesniegts līdz 2028. gada 1. novembrim. Vidusposma un ex-post novērtējumi tiks sagatavoti atbilstoši 2014. gada 2. decembra MK noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 41.–44. punkta prasībām. Lai nodrošinātu Latvijas ainavu politikas pēctecību, kā Plāna darbības rezultāti ir noteikti pamatnostādnēs izvirzītie darbības rezultāti, kas papildināti ar 4.1. darbības rezultātu, lai vērtētu arī 4.1. virziena "Ainavu kvalitātes uzlabošana" īstenošanu.

3. tabula

Ainavu politikas ieviešanas plāna 2024.–2027. gadam darbības rezultāti

4. Pasākumi mērķa sasniegšanai

4. tabula

5. Pasākumu ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2024. gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros vai piesaistot ārvalstu finanšu palīdzības instrumentus. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajiem gadiem tiks skatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirti vai tiks piešķirti daļēji, tad attiecīgajām par plāna pasākumu ieviešanu atbildīgajām valsts institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta vai starptautisko projektu līdzekļu ietvaros.

Plāna pasākumu un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu pašvaldībās, augstskolās un NVO nodrošina minēto institūciju budžetu ietvaros, kā arī piesaistot finansējumu no dažādām atbalsta programmām un projektiem.

Īstenojot plānotos pasākumus, tie tiks ieviesti, ievērojot komercdarbības atbalsta regulējumu.

Detalizēts ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu skatāms 5. tabulā "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa