Jaunie nodokļi : nepieciešamība un būtība

Artūrs Kodoliņš, Finansu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktors —

"Latvijas Vēstneša" ekonomikas redaktoram Jānim Mozulim

Cits pēc cita stājas spēkā jaunie nodokļu likumi. Sabiedrības liela daļa tos uzņem, maigi izsakoties, bez sajūsmas. Gan tāpēc, ka nodokļus mīlēt nav iespējams, gan arī tāpēc, ka daudzi neizprot (vai neatbalsta) līdzšinējo nodokļu likumu revidēšanas nepieciešamību, kā arī jaunievedumu būtību un nianses. Tāpēc sākam komentāru ciklu par jauno nodokļu paketi. Šoreiz — par nodokļu "jumta likumu", tas ir, likumu "Par nodokļiem un nodevām".

Jaunā nodokļu pakete tika veidota, domājot gan par nodokļu ieņēmumiem, gan sabalansējot tos ar problēmām, kas rodas nodokļu maksātājiem, lai nodokļi būtu vienmērīgāk un taisnīgāk sadalīti starp maksātājiem. Galveno uzmanību pievērsām nevis likmju problēmai, bet pamata problēmai, kas pašlaik ir aktuāla, un, proti, ka nodokļus bija iespējams arī nemaksāt, izmantojot gan legālas, gan nelegālas metodes. Kas bagātāks, tas parasti atļaujas legālās metodes (kā zināmus ieguldījumus — faktiski kapitālieguldījumus), kas nabagāks, tas parasti izmanto nelegālas metodes.

Cita starpā, līdzšinējos labojumus mēs vienmēr veicām pēc principa: robs, kas rodas budžeta ieņēmumos, tiek kompensēts ar likmju paaugstinājumu vai jaunu apliekamo objektu noteikšanu. Šeit ir cita metode. Mēs analizējām, kādas ir iespējas nemaksāt nodokļus. Domājām, piesaistot arī ārvalstu speciālistus, kā šīs problēmas atrisināt. Turklāt ar vēl vienu noteikumu, — lai nodokļu likumi tomēr būtu pietiekami vienkārši. Daudzu ārvalstu likumi ir tūkstošiem lappušu apjomā, — tad gan var visu detalizēti aprakstīt. Bet mēs uzskatījām, ka tāds ceļš nav ejams.

Tātad pēc šādiem pamatprincipiem mēs visu projektējām. Un nonācām pie viennozīmīga secinājuma, ka nodokļu sistēmas reformai ir jābūt kompleksai. Ja to veido pa gabaliņam, tad vieni veidotāji nomainās (Saeimā vai valdībā), mēs jau izjutām šādu situāciju, un tie gabaliņi vairs nestiķējas kopā. Tiesa, nodoms visu nodokļu rekonstrukciju veikt uzreiz vienlaikus neīstenojās par 100 procentiem; temps to pieņemšanā tomēr ir dažāds.

Likums "Par nodokļiem un nodevām" ir, tā teikt, "jumta likums" visai nodokļu un nodevu sistēmai, kurā ietilpst deviņi valsts nodokļu likumi, kā arī valsts un pašvaldību nodevas.

— Mūsu ausīm ir gaužām neparasti dzirdēt nodokļu maksātāju šķirošanu nerezidentos un rezidentos, — tie mums līdz šim asociējās ar pavisam ko citu…

— Terminu "rezidenti" un "nerezidenti" ieviešana ļauj īsāk, vienā vārdā apzīmēt visai atšķirīgās nodokļu maksātāju grupas. Un proti, likums visus nodokļu maksātājus klasificē divās grupās:

1) iekšzemes nodokļu maksātājos, tas ir, Latvijas pastāvīgajos iedzīvotājos jeb rezidentos un

2) ārvalstu nodokļu maksātājos jeb nerezidentos.

Ja ārvalstu fiziskā persona Latvijā gūst ienākumus un uzturas šeit vismaz 183 dienas, tad tā kļūst par rezidentu.

Lielas pārmaiņas ir attiecībā uz ārvalstu juridiskajām personām.

Agrāk bija tā: ja ārzemju firma gribēja nodarboties Latvijā ar uzņēmējdarbību (tas ir, darboties ar mērķi gūt peļņu), tad tai Latvijā bija jānodibina juridiska persona (uzņēmējsabiedrība). Turpmāk ārzemju firmas Latvijā varēs gūt ienākumus, arī nedibinot šeit juridisku personu, bet izveidojot tā saucamo pastāvīgo pārstāvniecību — uzņēmuma nodaļu vai filiāli bez juridiskās personas statusa. Un arī šāda veida institūcijas tagad tiek apliktas ar nodokļiem.

Tiesa, arī līdz šim ārvalstu uzņēmēju pārstāvniecības Latvijā, kaut gan pēc likuma nevarēja šeit gūt ienākumus, tomēr faktiski tos guva (ienākumu gūšana ir arī kaut vai dažādu mantu pārdošana).

Tātad būtiska nianse, kas vijas cauri visiem likumiem, ir tā, ka tagad arī ārzemnieki, gūstot ienākumus Latvijā, maksās mums nodokļus. Tiesa, šie nerezidenti (saskaņā ar citiem likumiem) nodokļus maksās savādāk. Ārvalstnieki maksās arī īpašas nodevas.

— Izskatās, ka nodokļu maksātāju uzraugu armija kļūst sazarotāka un varenāka, nodokļu administrēšanu veiks ne tikai Valsts ieņēmumu dienests vien.

— Jā, nodokļu un valsts nodevu administrēšanā papildus Valsts ieņēmumu dienestam plašāk iesaistīsies arī citas struktūras — pašvaldības, Sociālās apdrošināšanas fonds, Autoceļu departamets (par transporta līdzekļu nodevu), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (par dabas resursu nodokli).

Visām nodokļu administrēšanas institūcijām ir vienādas (šajā likumā noteiktās) tiesības un vienādi pienākumi. Jā, tiesības likums dod lielas. Taču arī uzliek līdz šim nebijušu lielu atbildību. Ja nodokļu administrācija ir pieņēmusi prettiesisku vai kļūdainu lēmumu un piespiedu kārtā iekasējusi nodokli vairāk nekā vajadzētu, tad nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt prasību ne tikai atmaksāt pārmaksāto summu, bet arī segt netiešos zaudējumus, kas viņam radušies no apgrozības nepamatoti izņemtās naudas dēļ. Turklāt no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus nodokļu administrācija segs no sava speciālā budžeta. Savukārt nodokļu administrācijas ierēdnis, kurš pieļāvis prettiesisku rīcību vai kļūdu, zaudējumus atlīdzinās arī, tā teikt, no savas kabatas.

Likumā ir īpašs pants "Konfidencialitāte". Mums tomēr pašlaik ir gadījumi, kad noplūst informācija no tām iestādēm, kas iekasē nodokļus. Šī informācija parādās pat presē. Likums tagad šajā jomā ir diezgan detalizēts. Tas aizliedz nodokļu administrācijas ierēdnim izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, — drīkst izpaust informāciju tikai tiem, kas ir precīzi noteikti likumā. Likums uzskaita visus gadījumus, kad un kam nodokļu administrācija drīkst sniegt šīs ziņas. Gribu gan teikt, ka, piemēram, arī izmeklēšanas iestādēm ir jāievēro zināmas procedūras, šīs ziņas pieprasot, nevis vienkārši pa telefonu piezvanot vai tamlīdzīgi.

Tātad likums paredz stingrus ierobežojumus ziņu sniegšanai. Tomēr tas vēl nav viss. Ļoti straujā tempā jārisina jautājumi par administratīvo un kriminālo atbildību. Ir paredzēts, ka tiks ieviesta ļoti smaga kriminālā atbildība par konfidencialitātes neievērošanu. Mums ir jānodrošina, ka nodokļa maksātājs uzticas nodokļu administrācijai, un administrācijai ir jāgarantē, ka šī uzticība tiek attaisnota. Pret tiem, kas nelikumīgi izpauž šādu informāciju, tiks pielietotas visdrakoniskākās metodes. Jau tiek iekārtotas nodokļu administrācijas telpas, kur glabāt dokumentus ar pastiprinātu slepenības režīmu utt.

— Bet ne mazāk drakoniskas metodes paredzēts pielietot arī pret nodokļu maksātājiem, ja tie pārkāpj likuma prasības.

— Jautājums par to, kā rīkoties ar nodokļu nemaksātājiem, ir ļoti svarīgs. Likumā ir gan vispārīgi formulējumi, gan konkrēti sodi. Taču pēc būtības to kopumā var nosaukt par nodokļu administrēšanas reformu: mēs pārejam no, varētu teikt, sociālistiskā administrēšanas modeļa uz pasaules attīstītajās valstīs pieņemto modeli.

Līdzšinējā modeļa būtība bija tāda, ka nodokļu administrācija nodarbojas ar stingru katra maksātāja kontroli. Maksātājs iesniedz pārskatu vai deklarāciju. Un administrācija gandrīz visus šos iesniegtos dokumentus pārbaudīja un, konstatējot nepareizības, veica attiecīgo korekciju, pieprasot palielināt (pamatā) maksājumus.

Bet tagad darbojas princips, ka visiem, kuri gūst attiecīga veida ienākumus vai kuriem ir īpašums, ir jāpiereģistrējas kā attiecīga nodokļa maksātājam. Nereģistrēšanās — tā jau ir rīcība, kas pēc būtības ir krimināli sodāma.

Otrs smagākais pārkāpums ir par deklarācijas neiesniegšanu (nedeklarēšanos). Kad pienācis maksāšanas termiņš, bet naudas nav, tomēr ir jāpasaka, ka naudas nav, toties deklarācija termiņā ir jāiesniedz. Vissmagākās sankcijas ir pret tiem, kas, būdami reģistrēti, neiesniedz deklarāciju un citus dokumentus. Tad sākas pakāpeniskas sankcijas. Vispirms tiek uzlikts nodoklis dubultā apmērā kā iepriekšējā periodā. Ja to nemaksā, tad tiek atņemtas tiesības nodarboties ar šo uzņēmējdarbības veidu. Smagākajos gadījumos piespiedu kārtā izslēdz no nodokļu maksātāju reģistra.

Toties, ja nav naudas un nodokli nesamaksā termiņā, bet deklarācija laikus ir iesniegta, tad ir cita veida problēmas. Tad tiek iedarbināts nokavējuma naudas skaitīšanas "pulkstenis". Principā tā ir kredīta ņemšana no valsts. Un kā par jebkuru kredītu, par to jāmaksā procenti. Procenti tiek noteikti Latvijas Bankas refinansēšanas likmes apmērā. Turklāt vēl jāmaksā arī soda nauda — 0,05 procenti par katru nokavētu dienu. Toties, ja nodokļa maksātājs ir griezies Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu atlikt nodokļa maksājumu, tad soda sankcijas netiek pielietotas.

— Tātad, ieviešot pašdeklarēšanās principu, nodokļu maksātājs pats aprēķinās nodokļu summu, to iemaksās un, iesniedzot deklarāciju, pārskatu un citus dokumentus, nodokļu administrācijas darbinieks viņa klātbūtnē tos pat nepārbaudīs. Tas nozīmē, ka kontroles mehānims kļūst citāds?

— Kontroles pamatmetode būs audits. Šīs audita pārbaudes būs divu veidu. Viens veids — nejaušie skaitļi. Tā ir izloze ar kompjūtera palīdzību. Šī izloze noteiks, kuri uzņēmumi jāpārbauda.

Otrs veids — deklarācijas tiks ievadītas kompjūterā, kas atšķiros uzņēmumus, kuru deklarācijās ir kaut kas neizprotams (neizprotams, salīdzinot ar iepriekšējo deklarāciju, vai neizprotams sakarā ar citu informāciju, ko Ieņēmumu dienests vāks par nodokļu maksātājiem). Tas nozīmē, ka ir jāveic auditpārbaudes šajos uzņēmumos. Tas nozīmē, ka pārejam uz tā saucamo pašdeklarēšanās un pašmaksāšanas principu, kad nevis Ieņēmumu dienests nosaka jūsu apliekamo ienākumu, bet jūs pats. Un par kļūdām atbildat.

— Likuma nodaļā par nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību ir paredzēts izveidot jaunu institūkciju, un proti, Darījumu novērtējuma komisiju. Kāpēc vajadzīga vēl viena struktūra?

— Daudzos ar nodokļiem saistītos aprēķinos būs jāpielieto nevis faktiskā cena, par kuru darījums patiesi noticis (vai kura varbūt tikai fiktīvi norādīta dokumentos), bet gan tirgus cena. Tas domāts, lai darījumos, it sevišķi starp saistītiem uzņēmumiem, nenotiktu manipulācijas ar nodokli apliekamā ienākuma samazināšanas nolūkā.

Šo tirgus vērtību nosaka nevis Ieņēmumu dienests, bet nodokļu maksātājs pats. Toties, ja Ieņēmumu dienests apstrīdēs jūsu noteikto tirgus cenu un jūs tam nepiekritīsit, tad jums ir tiesības 10 dienu laikā pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu. Šo atzinumu gan nodokļu maksātājs, gan nodokļu administrācija var pārsūdzēt tiesā.

Darījumu novērtējuma komisiju no lietpratējiem izveidos Ministru kabinets.