11. maija sēde

Kopsavilkums

Saeima 1. lasījumā pieņēma likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"". (z.s. dok.nr.237, nr.337). Balsojums: 46 par, 29 pret, 6 atturas.

Saeima komisijām nodeva likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". (1995.g. p.s. dok.nr.409, nr.409a). Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi:

— Noteikumi nr.108 "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". (1995.g. p.s. dok.nr.437, nr.437a). Nodots Juridiskajai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu, kā arī Cilvēktiesību komisijai.

— Noteikumi nr.109 "Noteikumi par Nodokļu maksātāju reģistru". (1995.g. p.s. dok.nr.438, nr.438a). Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— Noteikumi nr.112 "Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā". (1995.g. p.s. dok.nr.441, nr.441a). Nodots Juridiskajai komisijai.

— Noteikumi nr.113 "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā". (1995.g. p.s. dok.nr.442, nr.442a). Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— Noteikumi nr.114 "Noteikumi par īpašumu tiesību atsaukšanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem". (1995.g. p.s. dok.nr.443, nr.443a). Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās attīstības komisijai (atbildīgā) un Vides un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par bankām"". (1995.g. p.s. dok.nr.445, nr.445a). Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"". (1995.g. p.s. dok.nr.458, nr.458a). Nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". (1995.g. p.s. dok.nr.464, nr.464a). Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— "Par dzelzceļu tarifu noteikšanu". (1995.g.p.s. dok.nr.465, nr.465a). Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". (1995.g. p.s. dok.nr.472, nr.472a). Nodots Juridiskajai komisijai.

— "Grozījumi likumā "Likums par ostām"". (1995.g. p.s. dok.nr.471, nr.471a). Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

— "Par Valsts cilvēktiesību biroju". (1995.g. p.s. dok.nr.475, nr.475a). Nodots Cilvēktiesību komisijai.

— "Korupcijas novēršanas likums". (1995.g. p.s. dok.nr.476, nr.476a). Nodots valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Saeima noraidīja un atcēla:

— Noteikumi nr.110 "Grozījumi likumā "Par LR Uzņēmumu reģistru"". (1995.g.p.s. dok. nr.439, nr.439a) Balsojums: 36 par, 20 pret, 17 atturas.

— Noteikumi nr.111 "Latvijas attīstības aģentūras darbības noteikumi". (1995.g.p.s. dok. nr.440, nr.440a) Balsojums: 34 par, 19 pret, 17 atturas.

Deputātu jautājumi un atbildes:

— Saeima noklausījās LR Ministru prezidenta M.Gaiļa atbildi uz deputātu M.Grīnblata, A.Pētersona, J.Straumes, U.Lakševica un I.Dāliņa jautājumu par līdzekļiem nelegālo bēgļu uzturēšanas finansēšanai. (p.s. dok. nr.446, nr.446a)

— Saeima noklausījās un nodeva Ministru prezidentam M.Gailim deputātu G.Bērziņa, A.Rugātes, V.Novakšānova, Z.Tomiņa un M.Ā.Kalniņa jautājumu par atvaļinājumu piešķiršanu J.Ā.Tupesim. (p.s. dok. nr.457)

— Saeima noklausījās un nodeva Ministru prezidentam M.Gailim deputātu E.Kides, J.Lucāna, V.Novakšānova, J.Zaščerinska, K.Jurkovska un L.Staša jautājumu par valsts kredītpolitiku. (p.s. dok. nr.474)

— Saeima noklausījās un nodeva tieslietu ministram R.Apsītim KDS frakcijas deputātu jautājumu par reliģisko sektu darbību Latvijā. (p.s. dok. nr.488)

Atbildes uz Saeimas pieprasījumiem:

— Saeima noklausījās valsts īpašuma valsts ministra D.Tunsta atbildi uz deputātu pieprasījumu par to, kad un kā Finansu ministrija kārtos saistības ar Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fondu. (p.s. dok. nr.390, nr.390a)

— Saeima noklausījās Ministru prezidenta M.Gaiļa atbildi uz deputātu pieprasījumu par to, kāda veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos. Deputātu debates turpināsies nākamajā Saeimas sēdē. (p.s. dok. nr.447)

Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 11. maija sēdi paziņoju par atklātu.

Prezidijā ir iesniegti priešlikumi par darba kārtību. Iesniegšanas secībā. Vispirms pie patstāvīgajiem priekšlikumiem ir jāizskata .... Godātie deputāti, es saņēmu šeit piezīmi, un piezīme un priekšlikums ir pilnīgi vietā. Mēs vēl neesam pabeiguši iepriekšējo jautājumu un tāpēc saskaņā ar Kārtības rulli nevaram izskatīt nākamos jautājumus, tajā skaitā arī izmaiņas darba kārtībā, līdz mēs neesam pabeiguši izkatīt iepriekšējā sēdē iesākto un pārtraukto jautājumu, proti, "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"". Un šī izskatīšana mums tālāk būtu tāda, ka debatēs ir pieteikušies deputāti un turpināsim debates. Debatēs pagaidām ir pieteikušies deputāts Kiršteins un deputāts Kide.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam — deputāts Kide.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! It kā nevainīgs likumprojekts par farmaceitisko darbību, kurā būtu jāaizstāj vārdi "Latvijas Republikas pilsoņi" ar vārdiem "Latvijas Republikas iedzīvotāji", kas varēs pieprasīt licenci farmaceitiskajai praksei un licenci veterināro zāļu izplatīšanai Latvijā. Kā jau es teicu, savā laikā nosūtot šo projektu uz attiecīgo komisiju, farmaceitiskā darbība nav vienkārši tāda pati darbība, kā šeit gribēja mums iestāstīt iepriekšējie runātāji, ko var salīdzināt ar taksometra šofera darbu vai ar ugunsdzēsēja darbu. Un varētu jau arī tam piekrist, ja nebūtu trīs vai četras lietas, par kurām mēs esam vairākas reizes runājuši arī savā frakcijā un kuras es gribētu šeit atgādināt.

Tātad, pirmkārt, Latvijā farmaceiti ir tie, kas var veidot šo Latvijas pilsoņu vidusšķiru, es uzsveru "pilsoņu", jo Latvijā ir pietiekami ilgstošas tradīcijas, simtiem gadu ilgas farmaceitiskās tradīcijas ļoti laba medicīniskā izglītība un, pats galvenais, Latvijā ir piecas ļoti veiksmīgas farmaceitiskās firmas jeb uzņēmumi, kas eksportē savu produkciju.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Pēc sociālistiskās sistēmas sabrukuma ir sākusies milzīga cīņa par šo bijušās PSRS valstu tirgu, tātad tirgu ar vairāk par 350 miljoniem iedzīvotāju. Latvijā spiežas zāles iekšā gan no Amerikas Savienotajām Valstīm, gan no Izraēlas, gan no Rietumeiropas, gan no mūsu kaimiņiem — Skandināvijas valstīm, gan arī no Krievijas un bijušajām PSRS republikām. Šī cīņa ir ļoti sarežģīta. Man ir nācies runāt gan ar daudziem mediķiem, gan arī ar aptiekāriem. Arī Rīgā tagad parādās ļoti daudz zāļu, kuruāmne derīguma termiņu, ne izcelsmi nevar noteikt, nekādas inspekcijas nespēj to pārbaudīt. Un to jūs dzirdia bieži vien un paši esat noteikti lasījuši avīzēs. Bet šeit būtu jārunā vienkārši par to, ka tie, kuri privatizē šīs aptiekas, iegūst kontroli pār narkotisko līdzekļu izplatību, pār neiroleptisko preparātu izplatību, pār tiem preparātiem, kas izmaina ģenētisko kodu, pār hormonu preparātiem , un, ņemot vērā mūsu pašreizējo likumdošanu, es domāju, ka ikviens no jums var iedomāties, kas notiks šajā situācijā, ja katrs, kas ir nodzīvojis Latvijā trīs gadus, sāks nodarboties ar šo farmaceitisko praksi vai, teiksim, saņems licenci, lai varētu nodarboties ar to.

Otrs, ko es varbūt gribētu pateikt vēl kā piebildi. Mēs esam pieņēmuši pašreiz labāku vai sliktāku likumu par pilsonību, tā ka praktiski jebkuram ir tiesības, ja vien viņš spēj iemācīties šo valodu un ir nedaudz pacietīgs, tātad jebkuram ir dotas tiesības gan iegūt šo pilsonību, gan arī pagaidīt un strādāt, teiksim, ja viņš tik ļoti mīl šo medicīnisko un aptiekāra darbību. Neviens taču neliedz šiem cilvēkiem tur strādāt. Iet runa tikai par licenci. Un es vēlreiz gribu jūs aicināt, pirms jūs nobalsojat, padomāt, kāpēc tieši ir vajadzīgas, kāpēc tik ļoti ir vajadzīgas šīs izmaiņas, lai iegūtu šo licenci farmaceitiskajai darbībai, ja katrs nepilsonis un katrs iedzīvotājs var ļoti labi strādāt tajā pašā aptiekā un saņemt to pašu algu un to pašu darīt.

Es aicinu noraidīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam — Anta Rugāte.

E.Kide (TPA). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Šis likumprojekts "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"" ir viens no likumiem tajā sērijā, 11 likumu sērijā, ko iesniedza Tautas saskaņas partija, Tautsaimnieku politiskā apvienība — mūsu frakcija un Demokrātiskās partijas frakcija. Mēs iesniedzām šos 11 likumprojektus ar mērķi, lai saskaņotu pieņemto likumu par nepilsoņu statusu un viņa saturu ar tiem likumiem, kuri ir pieņemti iepriekš Augstākajā padomē un kuri pēc mūsu domām vairs nekorespondējas ar jau pieņemto likumu par bezvalstnieku statusu. Likuma par bezvalstnieku statusu pieņemšanas laikā mēs gan likām priekšā šos likumus, kuri būtu jāizmaina, apmainīt ar pārejas noteikumiem pie pamatlikuma par bezvalstnieku statusu, bet juristi pamatoti noraidīja šo priekšlikumu, teikdami, ka viens likums nevar noraidīt otra likuma saturu un ka tas ir mierīgi jāizdara, izskatot katru no šiem likumiem atsevišķi. "Latvijas ceļa" frakcija kopā ar šīm trim frakcijām parakstīja tādu kopēju vienošanos, ka tas tiks izdarīts, lūk, plenārsēdēs tiks izskatīts šis likums, un uz to mēs arī paļāvāmies. Pašlaik, izskatot šos l1 ikumprojektus, mēs redzam, ka rodas šķēršļi, un mūsu paredzējumi, ka likumu grozījumi tik vienkārši neies cauri, piepildās.

Kas tad patiesībā ir šo likumu pašā būtībā? Kas šķiet bīstams Nacionālajam blokam, kurš ir pret šiem grozījumiem? Manuprāt, tā nostājā izpaužas vai nu neuzticēšanās pastāvīgajiem iedzīvotājiem, vai faktiski diezgan neslēpts profesiju aizliegums. Ja runātu par neuzticēšanos pastāvīgajiem iedzīvotājiem, it īpaši farmaceitiskajā darbībā, tad šķiet, statistika rāda, ka 50 gadu laikā, kad nu mēs bijām spiesti atļaut ar mūsu diplomiem strādāt gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, visi bija PSRS pilsoņi, nekas tāds draudošs nav noticis un nenotiek arī pašlaik. Tātad tā ir it kā tāda, varētu teikt, iekšējā ienaidnieka meklēšana. Un nav tāda pamatojuma profesiju noliegumam. Likums par bezvalstnieku statusu izslēdz profesiju noliegumu, un tāpēc mums arī būtu jāatceļ šie likuma panti, kuri to zināmā mērā paredz.

Šeit pagājušajā reizē, runājot par šo likumprojektu, uzstājās dakteris deputāts Budovska kungs un pamatoja, cik tomēr bīstami ir pielaist pastāvīgos iedzīvotājus gan veterinārās darbības jomā ar farmaceitiskajiem līdzekļiem, gan arī parastajās aptiekās. Bet Budovska kungs bija aizmirsis, ka Baltijas asamblejā viņš parakstīja rezolūciju un visa Baltijas asambleja pieņēma rezolūciju par vienotiem farmācijas noteikumiem Baltijas valstīs, proti, ka mēs uzticamies, Latvija uzticas Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem, izskatot zāļu lietderību un derīgumu, un tās uzticas mums. Nu, varētu teikt, ka tas attiecas uz Baltijas valstu iedzīvotājiem, šī pieņemtā rezolūcija. Bet šīs rezolūcijas pēdējā punktā ir atzīmēts, ka mēs aicinām arī pāriet uz Eiropas farmakopijas standartiem, tas ir, uzticēties citām Eiropas valstīm zāļu iepakojumā, zāļu nosūtīšanā, tirdzniecībā un darbībā ar farmaceitiskajiem līdzekļiem. Es saprotu, ka Eiropā starp valstīm nav robežu un vieni aptiekāri iet no vienas valsts uz otru valsti. Un arī mēs saņemam no šīm valstīm, no visu viņu pilsoņiem iepakotās ražotās un inspicētās zāles. Tā ka arī te nekādas īpašas briesmas nerodas, ja citu valstu pilsoņi nodarbojas ar farmāciju un mēs uzticamies tām plombēm, tiem iesaiņojumiem un tiem standartiem, jo pamazām kļūst redzams, ka mums ir jāpierod pie šiem Eiropas standartiem. Tātad te nebūtu vietas tādām runām par šo lietu.

Ko es gribētu teikt par likumprojektu vēl? Juridiskā komisija ir devusi slēdzienu, ka likumprojekts ir konceptuāli pieņemams, un tas ir par pamatu tam, lai es arī lūgtu, lai par šo likumprojektu tiktu nobalsots un šis likumprojekts arī tālākajos lasījumos tiktu pieņemts. Bet man gribētos dzirdēt no Juridiskās komisijas šeit no tribīnes tādu vispārēju slēdzienu, kā likums par bezvalstnieku statusu korespendējas ar šiem 11 likumprojektiem, kurus mēs iesniedzām, lai novērstu mūsu skatījumā pretrunas ar šo likumprojektu. Jo likums par bezvalstnieku statusu paredz, ka visas pastāvīgo iedzīvotāju tiesības nosaka konstitucionālais likums par cilvēka un pilsoņa tiesībām. Un šajā likumā nav paredzēti nekādi šādi ierobežojumi attiecībā uz profesijām. Likumā par bezvalstnieku statusu ir noteikts savukārt, ka visas sociālās, ekonomiskās un juridiskās tiesības nosaka likums par bezvalstnieku statusu un konstitucionālais likums par cilvēka un pilsoņa tiesībām. Un nevienā no šiem likumiem nav paredzēti šādi ierobežojumi. Tādēļ man gribētos dzirdēt Juridiskās komisijas slēdzienu ne tikai attiecībā uz šo likumu, bet arī uz visiem 11 likumiem, jo mums vēl būs jāizskata plenārsēdē vairāki šie likumi.

Es aicinātu deputātus balsot par šo likumprojektu, kas novestu atbilstībā likumu par farmaceitisko darbību ar likumu par bezvalstnieku statusu un konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība, pēc tam - Andris Ameriks.

A.Rugāte (KDS). Labrīt, godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Patiešām ir vērā ņemami tie argumenti, ar kuriem pamatoja šīs paketes iesniegumu Kides kungs. Šie jautājumi ir jāsakārto ļoti nopietni, un patiešām būtu vēlams Juridiskā biroja atbilstoši atbildīgs skaidrojums tām nesakārtotajām likumu normām, kuras šobrīd noved pie iespējas pārspīlēt politiski tieši profesiju aizliegumu, kas ārkārtīgi personīgi skar kuru katru, neatkarīgi no viņa iedzīvotāja vai pilsoņa statusa mūsu valstī. Taču, ja mēs paskatāmies pavisam praktisko pusi, kā tas reāli notiek un vai mēs drīkstam to pieļaut, tad es tiešām gribētu jūs, kolēģi, aicināt pārdomāt un atbilstošo izvēli izdarīt, izejot no tā, kādas ir mūsu šī brīža reālijas kaut vai farmaceitiskajā darbībā praktiski Latvijā.

Ne reizi vien es pati esmu pārliecinājusies par to, ka aptiekās šobrīd vēl aizvien tālajās nomalēs strādā cilvēki, kuri ir apguvuši savas zinības lielākā vai mazākā apjomā, taču saņēmuši kādu dokumentu, kas dod tiem tiesības strādāt šajā darbā. Vai arī viņi, citu darbu neatraduši, tomēr gribēdami strādāt tīrākā un labākā vietā, ne jau smagajā kolhozu darbā, ir iegājuši šajā farmaceitiskajā līmenī. Viņi nespēj izlasīt šobrīd signatūru, jo tā ir rakstīta latīņu burtiem, bet ļoti daudzos rajonos Krievijā savā laikā diemžēl bija tādi medicīnas darbinieku līmeņi, kuriem nebija obligāta latīņu valoda. Un līdz ar to viņi nespēj izlasīt ne tikai to, kas ir rakstīts tajās skaidrojuma lapiņās, kuras ir katrai zāļu grupai vai kā citādi, viņi nespēj izlasīt arī recepti, viņi nespēj latviešu valodā izlasīt nekādu rīkojumu vai norādi, kādā veidā no veselības aizsardzības puses, no ministrijas puses tiek šis process reglamentēts, vai kā citādi. Viņi neorientējas šajās iespējās. Tad kā mēs varam viņiem uzticēties un kā mēs varam cerēt no kura katra, kas strādā šajā aptiekā, saņemt kvalificētu konsultāciju un palīdzību? Es šajā jautājumā nebūt nesaskatu profesiju aizliegumu, bet es drīzāk saskatu absolūtu profesiju profesionalizēšanas nepieciešamību šobrīd Latvijā. Ja mūsu līmenis ir tāds, tad mēs nedrīkstam tomēr to neredzēt, un, ja ir runa par profesionālu valsts stiprināšanu, valsts attīstību, ko pārtrauktās sēdes beigu daļā minēja deputāti kā pamatojumu šādu grozījumu pieņemšanai, tad es gribētu teikt, ka es tajā saskatu gan ko citu, es uzskatu, ka tā ir tīri profesionāla valsts iznīcināšana, ja mēs saviem pilsoņiem neļausim strādāt tāpēc, ka nepilsoņi, neprazdami šo latīņu druku, neprazdami šo latviešu valodu, tomēr uzskatīs, ka viņi ir profesionāli pietiekami augstā līmenī. Bet tas ir viņu personiskais atzinums par profesionālo līmeni. Ja viņi strādā šajās vietās, tad Latvijas pilsoņiem šajās vietās savukārt vietu nav. Un diez vai kāds tajā brīdī runās par to, ka tā ir Latvijas pilsoņu profesionālā diskriminācija. Godīgi sakot, es tajā saskatu tādu mazu, tādu sīku un tomēr politisku diversiju, kas galu galā var novest pie tā, ka mēs savus profesionālos līmeņus pilsoņiem noslidināsim tik zemu, ka mums nebūs nekādu kritēriju. Un, ja tikai viens vienīgais iemesls, kura dēļ šis nepilsonis nevar darboties šajā jomā ,ir latviešu valoda, tad, ja viņš patiesi ir neatvietojams mūsu valsts šī brīža attīstības pārstāvis vai veicinātājs, tad tā taču ir tāda sīka vienība, salīdzinot ar to zināšanu daudzumu un līmeni, ko viņš ir apguvis kā profesionālis savā nozarē.

Es gribētu aicināt jūs neatbalstīt šos grozījumus, jo tie patiešām ir mūsu valsti apdraudošs faktors. Laika gaitā jebkurš nepilsonis var iegūt šīs tiesības, un tas viņu neierobežo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partija! Pēc tam — Imants Kalniņš.

A.Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Iepriekšējie runātāji ļoti pamatīgi analizēja, kāpēc šo likumprojektu nevajadzētu šodien atbalstīt. Kides kungs pirms manis runāja ļoti pamatoti, viņš runāja par tām starptautiskajām normām un par to likumu ievērošanu, kurus jau iepriekš mēs esam pieņēmuši. Bet mani pašreiz pārsteidz kas cits. Mani pārsteidz tas, ka Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, tas ir, cilvēks, kurš praktiski vislabāk pārzina gan starptautiskos likumus, gan arī starptautiskās tiesības, pirmkārt, aģitē šodien par to, ka mums šie likumi nav jāievēro. Arī Anta Rugātes kundze šodien ļoti interesantu tēzi izteica. Viņa teica tā, ka mums ir likumi, tik tiešām šādi likumi ir, bet, saprotiet, īpašu apsvērumu dēļ mēs šobrīd šos likumus nevaram ievērot. Es nezinu, es domāju tikai vienu. Bez šaubām, šajā zālē ir dažādi viedokļi par dažādām tēmām. Bet es gribētu arī uzsvērt to, ka politika ir kompromiss starp šiem viedokļiem. Un, ja mēs esam kādus likumus pieņēmuši, goda jautājums, man šķiet, ir šos likumus ievērot un censties viņus realizēt dzīvē, nevis meklēt iemeslus, lai īpašu apsvērumu dēļ vai kādu citu motīvu dēļ viņus neievērotu.

Es nezinu, es domāju, ka mēs varētu šobrīd vēl ekstrapolēt tālāk šo tēmu par aptiekāriem un noteikt, ka principā arī medikamentu ražotājiem vajadzētu aizliegt būt nepilsoņiem, tāpat arī pulksteņmeistariem. Jo principā katrā no šīm profesijām ir kādas briesmas, ir kāda profesionāla atbildība un ir kādi noteikumi, ar kuru neievērošanu viņi varētu kaitēt citiem. Es nezinu, vai tas ir dubultstandarts vai tā ir vēlēšanās tik tiešām Latvijā ieviest divas kopienas, divas šķiras. Pirmā šķira ir tie, kas ir tiesīgi darīt visu, augstākā šķira, un pārējie, kuriem varbūt būs kādreiz tiesības piekļūt šai augstākajai šķirai. Es saprotu šobrīd par šīm politiskajām tiesībām, par tām mēs esam diskutējuši šeit un esam arī pieņēmuši likumus — kas ir tiesīgs vēlēt, kas ir tiesīgs pārstāvēt valsti. Tas ir loģiski. Bet, ja mēs sākam savā sadzīvē šobrīd šķirot cilvēkus, man šķiet, ka mēs radām ļoti pamatotu neuzticību vienam pret otru, mēs praktiski radām šīs divas šķiras pat nepamatotā veidā. Jo es pieļauju, ka, runājot šobrīd par aptiekāriem, mums vajadzētu runāt tādā gadījumā par visiem ārstiem. Vai ārsts šobrīd var būt nepilsonis? Vai ārsts šobrīd var būt pastāvīgais iedzīvotājs? Ja šeit Rugātes kundze runāja par to, ka šie cilvēki, pastāvīgie iedzīvotāji, tik labi nepārzina latviešu valodu, tad es gribētu teikt, ka šajā likumā ir konkrēti punkti paredzēti, ka visiem tiem, kas strādā gan tirdzniecībā un tajā skaitā arī jebkurā sadzīves pakalpojumu jomā, arī aptiekās, ir vajadzīgas augstākās - trešās pakāpes — valodas zināšanas. Tieši tādā pašā veidā aptiekāriem ir vajadzīgs diploms par to, ka viņi ir beiguši augstāko mācību iestādi, ar visām valodām, ieskaitot latīņu valodu. Bet runa jau nav par to. Runa ir par to, vai šodien tādā gadījumā mēs vairs varam uzticēties ķirurgiem, kas izdara operācijas, vai mēs varam uzticēties, piemēram, pediatriem, bērnu ārstiem, kas ārstē bērnus. Jautājums ir par to, cik tālu mēs radām šo neuzticības barjeru. Un cik tālu mēs šobrīd dēļ kādiem sīkumiem, kā te pareizi tika teikts, radām problēmas daudziem cilvēkiem. Šī iespēja šajā gadījumā šķirot cilvēkus pēc tā, vai viņš ir labāks vai sliktāks, tikai pēc pilsonības piemēra, vēlreiz pierāda to, ka mēs tomēr gribam šīs divas kopienas Latvijā izveidot. Es aicinātu vēlreiz padomāt par to, jo no šī likuma pieņemšanas — šajā gadījumā mēs jau viņu vēl nepieņemam, mēs viņu nosūtām komisijām — zināmā mērā būs atkarīgs arī mūsu valsts prestižs. Jo es pieļauju to, ka, ja šis otrs koncepts jeb otrs viedoklis uzvar, tādā gadījumā tik tiešām nākošais priekšlikums varētu aizliegt pastāvīgajiem iedzīvotājiem strādāt apr ārstiem, strādāt par skolotājiem. Tādā gadījumā praktiski... Ar ko šodien ārsts atšķiras no farmaceita? Kuram ir lielāka atbildība? Man liekas, ka to ir grūti pateikt. Es aicinātu tomēr nosūtīt šo likuma labojumu, šo priekšlikumu komisijām. Mēs vēl vairākos lasījumos pie viņa vēlreiz atgriezīsimies un noteikti diskutēsim, bet pašreiz man šķiet, ka tas ir ļoti būtiski gan mūsu valsts prestižam, gan arī cilvēkiem, kas dzīvo mūsu valstī.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, es pareizi sapratu jūsu priekšlikumu nosūtīt komisijai? Paldies! Lūdzu, Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

I.Kalniņš (LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Šeit vispār nemaz nav runa par to, ka nepilsoņi nevarētu strādāt aptiekā. Tāpat šeit nav runa par to, ka šeit tiktu pārkāptas kaut kādas konstitucionālas cilvēku tiesības. Cienījamie kolēģi! Šeit runa ir par to, ko daudzi varbūt ir aizmirsuši vai izliekas, ka ir aizmirsuši, proti, ka ienākumi no tirdzniecības ar farmaceitisko produkciju atrodas tajā pašā grupā, kurā atrodas ienākumi no tirdzniecības ar energoresursiem un ienākumi no tirdzniecības ar alkoholu un nikotīnu. Šajā brīdī izlaist ārā no Latvijas pilsoņu pārvaldījuma šo ilglaicīgo ienesīgo sektoru, manuprāt, ir absolūti austrumnieciska tuvredzība. Šī iemesla dēļ es lūdzu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Aivars Endziņš.

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Runa ir tikai formāli par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"". Ne velti Kides kungs šodien atgādināja šo 11 likumprojektu paketi, par kuru mēs esam šeit runājuši, par kuru es vairākkārt esmu runājis no šīs tribīnes. Tā nav runa par to, vai farmācijā strādāt nepilsoņiem vai farmācijā strādāt iedzīvotājiem, vai tikai pilsoņiem. Runa ir pavisam par kaut ko daudz daudz nopietnāku. Un runa ir par politikas maiņu, kādu jūs, Kides kungs, jūs, Amerika kungs, ar savu nostāju koalīcijā ar "Latvijas ceļu" esat ienesuši. Un nav ko mālēt acis ciet, mums tas viss ir ļoti labi skaidrs, un runāsim skaidru valodu. Un skaidra valoda ir tā, ko Jurkāna kungs sniedza ne visai sen laikrakstā "SM" un ko pēc tam pārtulkoja un publicēja citas avīzes. Runa ir par to, ka jau pagājušajā vasarā, kad valdība atkāpās un kad LNNK sastādīja valdību, un kad "Latvijas ceļš" to negribēja pieļaut jebkādiem līdzekļiem, tad notika, es varētu pat sacīt, slepena vienošanās. Un šī slepenā vienošanās bija galvenokārt ar Jurkāna kungu, un viņš tur skaidri un gaiši šoreiz jau... Agrāk tā bija slepena vienošanās. Pēc tam, kad paiet laiks, vienmēr jau to atklāj skaidri un gaiši. Un avīžu slejās tas bija strikti redzams. Viņš tur teica, ka toreiz jau bija vienošanās par desmit likumprojektu maiņu. Izdevies esot gan astoņos vienoties ar "Latvijas ceļu", bet papildus esot izdevies vēl pāris likumprojektu izkaulēt no "Latvijas ceļa". Bet šīs likumprojektu maiņas, šo likumu maiņas un jauno likumprojektu piedāvāšana nav nekas cits kā šobrīd politikas maiņa pa kreisi. Strikta maiņa pa kreisi. Lai pasvītrotu visu to, ko LNNK un pārējie nacionālā bloka deputāti šīs Saeimas laikā ir panākuši vai mēģinājuši panākt kaut minimāli, lai būtu starpība starp pilsoni, starp latvieti un starp svešajiem. Runāsim skaidru valodu! Es vēlreiz atgādinu. Pilsonis visā pasaulē un iedzīvotājs, un nepilsonis. Nemaz nerunāsim te par okupantu vai par kolonizatoru. Ir milzīga starpība. Es šodien, apspriežot šo jautājumu, lieku jums padomāt par to, ka šī politika Latviju novedīs lielās nepatikšanās. Viss tas, kas tiek realizēts ar pilsonības likuma realizāciju, ar šiem bijušajiem PSRS pilsoņiem, kur likums jau ir pieņemts, ar šo ceļu uz monokultūru, uz internacionālismu! Runāsim skaidri un gaiši. Jūs šo ceļu ejat. Ne velti Daugavpilī, par ko mēs jau zinām, ir runāts, sāk runāt atkal par divvalodību, pulcējas konferencēs un apspriež par šo monokultūru, it kā nebūtu jāapspriežas galvenokārt par nacionālo kultūru. Un aizvien ne velti un tieši tāpēc, ka Saeimā tagad ir šie spēki sasparojušies un maina jau Saeimas laikā pieņemtos likumus. Ne velti 1. un 9. maijā Stroganova kungs un vēl daudzi citi mītiņos teica tādas lietas, par kurām jau vajadzētu saukt pie atbildības. Bet, lūk, tas ir rezultāts, kas notiek šeit Saeimā. Mēs mainām politiku. Tā jau mēs varam nonākt līdz iekārtas maiņai. Līdz divkopienu valstij un tā tālāk. Mēs esam aizmirsuši, ka šeit ir Latvija. Mēs esam aizmirsuši Valodas likumu. Nekur vairs to faktiski neievēro. Nav nekādas cenšanās, lai realizētu šo likumu, lai sauktu pie atbildības tos, kuri neievēro likumu. Aizvien vēl desmitiem dažādu iestāžu, rūpnīcu un tā tālāk, pirmās personas strādā, nezinot nevienu vārdu latviešu valodā, tās ignorē latvieti, ja viņš tur ierodas, un tā tālāk, un tā joprojām. Lūk, ko es gribu jums pasvītrot, runājot par šo likumu. Es uzskatu, ka nekādā gadījumā es neatbalstu šo likumprojektu, un lieku pie sirds jums visiem padomāt par to, ko es teicu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadāitājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Inese Birzniece.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es sekošu Tabūna kunga aicinājumam un likšu pie sirds, un padomāšu par šo likumu. Un arī tāpēc es nācu tribīnē.

Pirmām kārtām es nācu tribīnē, tāpēc, ka es nebiju pagājušajā ceturtdienā, es atrados Strasbūrā, Eiropas padomē. Arī Kiršteina kungs tur bija. Es speciāli paskatījos stenogrammu. Cienījamais Budovska kungs tad runāja par Latvijas farmāciju, par Latvijas farmācijas nopelniem, par Latvijas farmācijas labo vārdu pasaulē. Bet es pievērsu uzmanību tam, ka Budovska kungs nekur nerunāja par Latvijas pilsoņiem farmaceitiem. Bet runāja par Latvijas farmāciju. Acīmredzot, ja Latvijas farmācijai ir labs vārds Eiropā un pasaulē, tad laikam jau pateicoties ne tikai pilsoņiem. Tajā laikā, kad Latvijas farmācija sāka skanēt, laikam bija cilvēki, kas strādāja šajā farmācijā bez šīs atšķirības. Man visvairāk izsauca izbrīnu šodien Kiršteina runa, kurš ir mūsu pārstāvis Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un kurš ir labi pazīstams laikam arī ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju. Un kā saskan tagad tas viss kopā? Ārlietu komisijas priekšsēdētājam centieni panākt, lai mēs integrētos Eiropā, ja mums stāv priekšā arī šīs konvencijas ratifikācija un šī diskriminācija — kā tas saskan kopā? (Kāds kaut ko sauc no vietas.) Kiršteina kungs, man liekas, ka...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu neuzsākt debates!

A.Endziņš. Labi, es neuzsākšu debates. Bet tagad paskatīsmies mazliet tālāk. Kiršteina kungs šeit runāja par privatizāciju. Tātad, vai mēs baidāmies no privatizācijas? Licence un iespēja darboties farmācijā ir tieši saistīta ar privatizāciju. Vai kā tas ir saprotams? (Kiršteins kaut ko saka no vietas.)

Tālāk. Šeit Tabūna kungs milzīgi uztraucās par latviešu valodu un tamlīdzīgi. Arī citi te runāja. Arī Rugātes kundze uztraucās par to pašu, bet šeit likumos skaidri un gaiši ir rakstīts "kuri prot valsts valodu, ieguvuši augstāko farmaceitisko izglītību". Tātad šeit ir licencēšanas kārtība. Vai tas viss tiek atmests, vai arī mēs turpināsim diskriminēt cilvēku ekonomiskajās tiesībās? Tās ir tīri ekonomiskās tiesības.

Man absolūti nav skaidrs Rugātes kundzes kā Kristīgi demokrātiskas partijas pārstāves viedoklis. Vai tagad kristīgajiem ir cita morāle? Vai tagad vairs nav tā, ka Dieva tā Kunga priekšā visi ir vienādi, ja šeit mēs sākam runāt, ka nemāk un tamlīdzīgi? Bet tāpēc jau ir šī licencēšana. Šeit ir valodas prasme, te ir augstākā izglītība. Vai arī te ir vienkārši mēģinājums radīt kaut kādu konkurenci, ar lobisma palīdzību kaut ko nodrošināt un tamlīdzīgi. Es nezinu. Šeit, cik es sapratu no stenogrammas un arī no šodienas runām, no vienas otras runas, kas izskanēja... Ārprāts, ja mēs dosim iespēju tagad nepilsoņiem arī nodarboties ar farmācijas praksi. Es nezinu, man te kaut kur atmiņā nāk drīzāk jau laikam Tabūna kunga labā pieredze vēl iepriekšējos laikos, staļinisms kaut kur, ja? Acīmredzot varbūt bēdīgi slavenā "ārstu lieta". Ārsti indētāji. Varbūt mēs tagad jau redzam arī to savā sabiedrībā? Kaut ko tamlīdzīgu. Man nav skaidrs, par kādu politikas mēru jūs runājat, Tabūna kungs. (Tabūns kaut ko saka no vietas.) Mēs ejam uz Eiropu. Ja mēs gribam dzīvot Eiropā, tad mums ir arī jārīkojas atbilstoši Eiropas standartiem. Bet tas, ko jūs iesakāt, tas ir tiešām aparteīda režīms, tas, kas pat Dienvidāfrikā vairs nepastāv. Bet jūs turpināt tādā pašā veidā. (Tabūns kaut ko saka no vietas.) Tabūna kungs, man liekas, ka jums pirmām kārtām vajadzētu atcerēties savas kaismīgās runas Komjaunatnes krastmalā demonstrāciju laikā, kad jūs slavinājāt kaut ko pavisam citu. Tagad jūs pavisam otrādi to darāt.

Katrā gadījumā es gribu atbildēt arī uz Kides kunga jautājumu. Viens ir skaidrs. Ir mums konstitucionālais likums. Mēs tikko esam pieņēmuši, un tikko ir stājies spēkā likums "Par bijušās PSRS pilsoņu statusu", kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka šāda diskriminācija nevar būt. Un, teiksim, tieši šāds likuma labojums ir viens no soļiem, lai sakārtotu mūsu likumdošanu. Bet diemžēl acīmredzot jau no šodienas tribīnes var saprast, ka mēs gatavojamies vēlēšanām. Tagad mēģinām acīmredzot ar superradikālismu varbūt noskaņot vienu otru pilsoni sev par labu. Es domāju, ka mums vajadzētu no tā abstrahēties. Mums, ja mēs tik tiešām gribam iet uz Eiropu un integrēties Eiropā, arī jārīkojas tā, kā normāliem kristīgiem cilvēkiem pienākas, jo šeit visas prasības ir, arī likums ir. Acīmredzot arī varbūt pats likums vēl ir jāpilnveido, tā ir cita lieta. Es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt ar to strādāt tālāk otrajā un trešajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītajs. Inese Birzniece, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Juris Sinka.

I.Birzniece (LC). "Latvijas ceļš", Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja, arī Eiropas Padomes delegācijā. Es pateicos Endziņa kungam, jo viņš jau daudzko izklāstīja, tātad man nebūs jāatkārto. Bet man liekas, es gribētu sākt ar tēzi, ka diemžēl es arī nebiju pēdējā sēdē, jo es biju Eiropas padomes sesijā. Bet šodienas Nacionālā bloka runātājos, diemžēl es pateikšu ļoti skumji, valda juridisks analfabētisms. Mēs dzīvojam Latvijā, Eiropā 1995.gadā, nevis 1940.gadā. 1940.gadā pasaulē nepastāvēja Starptautiskā cilvēktiesību konvencija. Latvija tai ir pievienojusies un ratificējusi šo konvenciju, un tās normas ir atspoguļotas mūsu Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā. Mēs cenšamies arī šeit, Saeimā, nevis Augstākajā padomē, pieņemt un ratificēt statūtus un iestāties Eiropas Padomē. Mums stāv priekšā Eiropas cilvēktiesību konvenciju ratificēšana. Var piedot, ka Augstākajā padomē nebija zināšanu attiecībā uz šo konvenciju prasībām, jo konvencijas nebija tulkotas latviešu valodā, visiem nebija angļu valodas zināšanu, bet ANO konvencijas bija toreiz krievu valodā. Taču tagad mums tās ir latviešu valodā pieejamas. Varbūt būs jāizsniedz visiem teksts, un es ceru, ka viņi izmantotu iespēju tās izlasīt. Tur viņi saprastu, ka tās šķirtnes šajās konvencijās nav tādas, kā Tabūna kungs teica, ka visā pasaulē ir starpība starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Tas bija pirms Otrā pasaules kara. Šodien šajās starptautiskajās konvencijās tā šķirtne ir starp pastāvīgajiem iedzīvotājiem un citiem ar izņēmumiem, ka var atstāt tikai pilsoņiem politiskās tiesības, tiesibas tikt ievēlētiem un piedalīties vēlēšanās, strādāt civildienesta profesijās, dienēt armijā un tamlīdzīgi. Tas arī ir atspoguļots mūsu konstitucionālajā likumā. Tātad diemžēl ļoti daudziem runātājiem no Nacionālā bloka, ieskaitot mūsu Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, būtu tiešām daudz vēl jāiemācās. Šeit jau teica, un es gribu vēlreiz uzsvērt, ka grozījumi, kas ir likti priekšā uz pirmo lasījumu, neprasa izsvītrot valsts valodas zināšanas. Šī norma pastāv arī citā likumā par valsts valodas zināšanu un lietošanu. Man liekas, ka galvenais, lai strādātu par farmaceitu, ir zināšanas — valsts valodas zinašanas un visas pārējās zināšanas.

Jau tika minēts, ka Kiršteina kungs un citi runātāji pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā jauc privatizāciju ar profesijas licences normām. Un ko vēl... Ā, arī tāds interesants jautājums. Vai mēs nevarēsim sākt teikt, ka piena tirgotāji var būt tikai pilsoņi, jo nepilsoņi var saindēt tautu ar pienu? Jā, ir iespējama šāda veida loģika. Diemžēl es neievēroju, vai Kiršteina kungs bija uz vietas Eiropas Padomes sesijā, varbūt viņam vajadzētu vairāk lasīt tieši tās konvencijas, kas jau mums ir spēkā, nevis kaut kādi spekulēt nepareizi ar tām normām. Es saku, ka valsts valodas zināšanas pastāvēs, es vienmēr aizstāvēšu valsts valodas zināšanas. Es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un tad kopā tālāk pētīt, kā to precizēt uz otro un trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es aicinu tomēr izmantot iespēju runāt otrreiz, pieteikties un izteikt vēlreiz savu viedokli, un dzirdot kolēģu argumentus, atsaukties uz šiem argumentiem. Starpsaucieni ir atļauti, un tas viss ir normāli, bet apgrūtina pārējiem kolēģiem dzirdēt, ko jūs starpsaucienos sakāt. Tad arī stenogrammā tādā troksnī var ienākt brīnuma lietas un varbūt neprecīzas lietas, kas tur atskan starpsaucienos. Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam - deputāts Kiršteins otrreiz.

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Tiešām es ceru, ka stenogrammā ieies vārdi "desas, piena tirgotāji" un viss kas cits, pulksteņmeistari, par ko mēs te runājam. Mēs taču runājam par profesiju, kuras rokās tiešām ir, tāpat kā medicīnas profesijas rokās, mūsu pašu un mūsu bērnu un mazbērnu veselība. Pirmkārt es gribēju teikt, ka šis likumprojekts būs viens no tiem, ja to pieņems tādā grozītā veidā, kā te vēlas Kides kungs un "Latvijas ceļš", būs viens no pirmajiem, kas būs jāmaina jaunajai Saeimai. Citādi jau nevarēs. Cilvēki, kuriem tautā ir mazākuma atbalsts, mēģinās tagad izdarīties arī ar mūsu veselību tikai biznesa dēļ. Tas vienkārši nav pieņemams latviešu tautai un arī tam augstajam farmācijas standartam, kāds bija brīvvalsts laikā. Un tiešām daudz labu vārdu teica Rugātes kundze par to profesionālismu, ko mēs sagaidām no mūsu farmaceitiem. Un bez tam ir vajadzīgs, lai mēs uz viņiem varētu paļauties, lai mēs ar viņiem varētu aprunāties savā mātes valodā. Tas ir viens.

Tagad burvīgā parastā didaktika, kas nāk no "Latvijas ceļa", no Juridiskās komisijas priekšsēža Endziņa kunga. Arī es biju Strasbūrā, jā, arī man tur bija kaut kāda vieta. Viņš un Birznieces kundze nebija vienīgie tiešām. Un kas tad nu bija tajā Strasbūrā, tajā Eiropas Padomes asamblejā? Tās sēde izcēlās cita starpā arī ar to, ka skaidri tika pateikts, ka Krievijai vēl tur vietas nav. Birznieces kundze runāja par kaut kādu diskrimināciju, tātad viņai vajadzēja arī pateikt, ka pašlaik Eiropas Padome diskriminē Krieviju. Bet kāpēc? Kāpēc? To arī atzina ģenerālsekretārs Taršis. Atbildot uz manu jautājumu par Čečeniju, viņš teica — nē, vēl paies ilgs laiks, pirms Krievija varēs ienākt šajā padomē. To teica arī Igaunijas prezidents Meri savā runā. Tātad kādēļ es tā kavējos pie Krievijas un tā saucamās diskriminācijas pret viņu, kas parādījās Eiropas Padomē. Tādēļ, ka mūsu Latvijas laika farmaceiti tika diskriminēti. Es to zinu, manā ģimenā, manos rados, tas bija redzams, un mūsu pilsoņi, augsti kvalificēti farmaceiti aizgāja Sibīrijas ceļu. Un daudzi aizgāja bojā. Tur bija tā diskriminācija ne tikai Staļina laikā vien, arī Brežņeva laikā. Un tagad ar šo sektoru, no ekonomiskā viedokļa runājot, tiešām ļoti pievilcīgo sektoru, arī Amerika kungs ir tik ļoti aizrāvies, jo viņam jau ir tomēr ļoti tuvu pie sirds šis biznesa sektors, kurā ir sagājuši ļoti daudz nepilsoņu, kas te ir ienākuši nelegāli. Mums ir tomēr uz šo lietu jāskatās, un, mīļie kolēģi, ja jūs pieņemsiet šos grozījumus, mūsu jaunajai Saeimai tie būs jāatgroza. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība otrreiz, piecas minūtes. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Es nebūtu runājis, ja mani šeit neizbrīnītu tā ārkārtīgi jaunā Satversmes tiesas priekšsēdētāja kompetence. Tāpēc es tikai nelielu izziņu. Jūs blefojat, godājamais Endziņa kungs, izlasiet ANO Cilvēktiesību deklarāciju! Visas cilvēktiesību deklarācijas paredz atšķirības gan starp pilsoņiem, gan starp nepilsoņiem, nevar būt ierobežojumu izglītības, pārvietošanās, teiksim, personīgās brīvības un citos jautājumos. Tas ir viens.

Otrs. Mani izbrīna, ka Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja nav izlasījusi šo projektu, Te nav aizliegts strādāt nepilsoņiem nekur, nevienam netiek liegts strādāt viņu mīļajās aptiekās. Ir runa tikai par farmaceitiskās darbības licenci, tas ir, aptiekas atvēršanu un kontroli pār narkotisko līdzekļu pārvietošanos Latvijā.

Un pēdējais. Kides kungs ļoti perfekti pierādīja, kāpēc šīs izmaiņas nav vajadzīgas. Es citēšu Kides kungu: "Pēdējos 50 gados nekas briesmīgs Latvijā nav noticis." Ziniet, Kides kungs, kāpēc nekas briesmīgs nenotika? Tāpēc, ka no 3500 aptiekāriem gandrīz visi ir pilsoņi un 93 procenti ir latvieši. Tātad Kides kungs acīmredzot grib izmainīt šīs lietas, jo, pateicoties tam, ka, lūk, šajā farmaceitiskajā darbībā bija zemas algas, nebija atļauta privātā darbība, visi no tās aizmuka, Kides kungs. Palika tikai lojālie pilsoņi, ebreji, poļi, lietuvieši un latvieši šeit un tie krievi, jā. Bet tagad jūs gribat tieši ļaut izņemt šīs licences un aptiekas privatizēt. Jautājums ir ļoti vienkāršs - labi, sagraujam šos 3500 aptiekārus, ja, tātad šo vidusšķiru, lai nāk katrs un pērk, kam ir nauda. Bet naudas nav šiem 3500 aptiekāriem.

Otrs. Birznieces kundze, protams, ir nodzīvojusi pietiekami ilgi Latvijā, bet tā arī nav sapratusi, ka ir ļoti liela atšķirība starp to medicīnisko izglītību, ko ieguva Latvijā, ko ieguva tur, kur jūs dzīvojāt, — Amerikas Savienotajās Valstīs, un ko ieguva PSRS teritorijā, jo 90 procenti cilvēku tur neprot latīņu valodu. Un, Endziņa kungs, ANO Cilvēktiesību deklarācija neļauj jums strādāt par aptiekāru, ja jūs nezināt latīņu valodu un nemākat izlasīt, kas rakstīts uz jūsu bundžiņas. Un visas šīs cūcības pašreiz notiek — izlasiet pēdējās avīzes! Kas ir tie, kas izplata pašreiz šīs zāles ar novecojušiem termiņiem, ved te no Vācijas iekšā novecojušus preparātus, kas tie tādi ir? Bet mēs esam labsirdīgi cilvēki, ja. LNNK, es teicu, ir liela labsirdīga organizācija, un mēs piekrītam Endziņa kungam. Bet tikai tad, kad Endziņa kungs atvērs savu advokātu biroju Strasbūrā, un tad, kad es atvēršu arhitektu biroju, teiksim, kaut kur Londonā, jā, bez licences, jo mēs jau tūlīt, 29.maijā, parakstīsim asociatīvo statusu ar Eiropas Savienību. Lūk, tad Endziņa kungs, mēs arī nobalsosim par šīm izmaiņām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība - otrreiz, piecas minūtes. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Es meklēju atbildi uz jautājumu, kādēļ ekonomiska rakstura jautājumi tiek pārvērsti par politiskiem jautājumiem. Acīmredzot tādēļ, ka jūs, Kides kungs, no Tautsaimnieku politiskās apvienības un jūs, Endziņa kungs, no "Latvijas ceļa", un jūs, Birznieces kundze, no "Latvijas ceļa" acīmredzot apmierina pašreizējā ekonomiskā politika, kas nav absolūti nekas cits kā ārvalstu kredītu ņemšanas politika. Un tikko kāds nāk ar ierosinājumu vai iniciatīvām kaut cik palielināt valsts budžeta ienākumus, tad tas ir bīstami. Jo tad zudīs brīnišķīgā iespēja sadalīt ārvalstu kredītus. Zudīs iespēja dibināt atkal neskaitāmas Saeimas izmeklēšanas komisijas, kad visiem ir darbs un visi ir apmierināti. Kategorisks pret!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribēju pieminēt vienu lietu, kura līdz šim nav skarta šajā sakarībā, un tā ir tā, ko Amerikā sauc par pozitīvu darbību, lai novērstu vai grieztu par labu pagātnes netaisnību. Un zināmā mērā tas attiecas arī uz šo jautājumu. Lai gan farmaceitiskā izglītība nebija norobežota latviešiem, tomēr rezultāts bija tāds, ka augstākajās vadošajās pozīcijās latvieši ir mazākumā šajā laukā. Un tādēļ nav šaubu, ka vismaz tanī aspektā ir notikusi pagātnē zināma netaisnība. Un principā, lai šo netaisnību grieztu par labu, tādi soļi, kuri norobežotu okupācijas laika ienācēju darbību, kurā viņi ir varbūt pārāk plaši reprezentēti, pārstāvēti, nebūtu nelikumīgi. Un arī nekāda cilvēktiesību konvencija nevēršas pret šo principu, kas griež par labu pagātnes netaisnību, diskrimināciju tātad, vai ne. Tādēļ to arī derētu apsvērt pie šī jautājuma izšķiršanas. Cik lielā mērā tas attiecas tieši uz farmaceitisko darbību, to Saeimas deputāti tīri labi zina. Un varbūt viņi var vadīties savā balsojumā pa daļai no šī principa. Un to arī gribētu pieminēt, ka Birznieces kundze arī labi zina to pozitīvās darbības principu, bet to viņa nepieminēja. Viņa arī ļoti labi saprot, ka tas nav pretī nekādai cilvēktiesību konvencijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam - deputāts Panteļējevs.

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šeit faktiski nav runa par farmācijas darbības veicināšanu vai kā,. Nē, nu nonākuši esam faktiski pie pilsoņu tiesību došanas nepilsoņiem, kas jau tur citos paragrāfos bija paredzēts. Bet es teikšu — tas ir apvainojums tiem cilvēkiem, nepilsoņiem, kuri mācās latviešu valodu un kuri vēlas integrēties. Tas nozīmē, ka viņi tiek apvainoti par tām pūlēm, ko viņi ir ielikuši iekšā, lai iekļūtu latviešu tautā, ja viņiem jau tiek tagad, nu, teiksim, mazināta tā vērtība, ko viņi ir visu darījuši. Vislielākās briesmas draud latviešu tautai, jo šeit jau ir runa faktiski par divvalodīgu tautu jeb divvalodīgu valodu. Nē, tā jau mēs nevaram runāt, tad jau mēs visiem, kā jau Kiršteina kungs teica, tad jau pulksteņmeistariem to pašu un katrai profesijai mēs pielietosim vienu likumu. Nu, tā mēs tālu netiksim. Farmācija ir latīņu valodā, to jau katrs farmaceits zina, un tie, kas izmanto šos farmaceitu pakalpojumus, saprotams, to valodu nezina. Un farmaceitam ir jārunā un apkalpošanai ir jābūt latviešu valodā. Un tur nekādi jautājumi nevar būt, jo tas jau ir tāds likums. Ka viņu neievēro, kā te kolēģis jau iepriekš teica, tas jau nu tā pašreiz ir, bet vai tad mēs radīsim vēl vienu likumu, kas veicinātu šo latviešu valodas izskaušanu no mūsu pašu valsts? To mēs nevaram darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Inese Birzniece - otrreiz.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Tiešām diezgan karstas debates izvēršas par jautājumu, kas faktiski ir samērā vienkāršs ekonomiskas dabas jautājums. Un man liekas, bet laikam objektīvi, ka šīs Saeimas īpatnība ir tāda, ka mēs mēģinām politiku saskatīt visos jautājumos. Acīmredzot tas arī ir izskaidrojams, ka, piemēram, tagad beidzot pēc Imanta Kalniņa runas man palika apmēram saprotams, kāpēc krītas LNNK prestižs jeb reitings, jo vienkārši ir redzams, ka LNNK visam ir viena formula, visām ekonomiskajām problēmām un citām problēmām ir viena elementāra, primitīva formula, ko es varētu raksturot sekojošā veidā. Piemēram, mūsu kultūras darbiniekiem, mūziķiem ir šodien daudzas finansiālas problēmas. Mēs varētu atrisināt tās tā, ka atļaut Latvijas radio, Latvijas koncertzālēs, Latvijas operā atskaņot tikai Latvijas pilsoņu skaņdarbus. (Starpsauciens no zāles: "Labāk nav!") Tas būtu diezgan labi, es domāju, un tādā veidā mēs, pirmkārt, atrisinātu šo problēmu, ka Latvijas pilsoņiem, komponistiem, beidzot rastos honorāri, jo vienkārši nevienus citus skaņdarbus nedrīkstētu atskaņot - ne radio, ne kaut kur citur, un mēs atrisinātu šīs sociālās problēmas mūsu komponistiem, mēs arī pasargātu nabaga latviešu smadzenes no kaut kādu citu — ungāru vai citu — komponistu indīgās ietekmes, pasargātu mūsu latvisko identitāti. Tāda ir apmēram tā formula, ko liek priekšā LNNK. Līdz ar to ir arī saprotams, kāpēc šobrīd Sinkas kunga novērtējums par tautas atbalstu stipri vairs neatbilst pēdējiem datiem. Man liekas, Sinkas kungs, jūs droši vien sen neesat latviešu avīzes lasījis, tas ir arī saprotams. Bet, nu, tomēr vajadzētu apskatīties un redzēt, ka tas, ko jūs uzskatāt par latviešu tautas atbalstu, stipri vien vairs neatbilst jūsu priekšstatiem par to, kā tas varbūt bija gadu atpakaļ vai tagad. Un acīmredzot to parādīs arī nākamās vēlēšanas. Es domāju, ka tas būs stipri savādāk, nekā jūs to iedomājaties. Varbūt diemžēl, bet te jau mēs visi esam vainīgi, jo acīmredzot visas šeit klātesošās frakcijas nav spējušas pārvarēt to elementāro, tas ir, nedaudz distancēties no savām nostādnēm, kas sākotnē mums visiem bija, un tomēr paskatīties uz reālo dzīvi šobrīd un padomāt, kas īsti vajadzīgs tai pašai Latvijas tautai. Es domāju tomēr, ka gadījumā ar komponistiem, ar šiem piemēriem, ko es minēju, tomēr galvenā cietēja būs Latvijas tauta, kurai būtu jāklausās tikai latviešu komponisti. Protams, latviešu komponisti ir ļoti labi, bet es domāju, ka mēs tomēr aplaupītu Latvijas tautu, ja mēs viņai likuma kārtībā atļautu klausīties tikai Latvijas pilsoņu sacerētos skaņdarbus. Un šeit, man liekas, attiecībā uz farmakoloģiju ir apmēram līdzīga situācija. Es nedomāju, ka ir spēkā šī filozofiskā formula vai filozofiskais akmens, ko piedāvā Kiršteina kungs. Es no viņa saprotu tā, — ja cilvēks ir pilsonis, tad viņš uzreiz zina latīņu valodu, uzreiz ir lielisks ķīmiķis un tā tālāk. Ja cilvēks nav pilsonis, viņš automātiski nezina latīņu valodu. Es nebiju pamanījis, ka mūsu pilsonības likumā ir iestrādāta arī norma par latīņu valodas pārbaudi, kļūstot par pilsoni, bet tagad es saprotu, ka tā ir. Cik es saprotu, Kiršteina kungs drīz piedāvās arī priekšlikumus, ka visi, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi, momentāni ir ģeniāli arhitekti, un tad arī varbūt tas palīdzēs Kiršteina kungam risināt dažas viņa paša ekonomiskās un sociālās problēmas. Nu, nemeklēsim tādus primitīvus risinājumus šīsdienas problēmām, paskatīsimies uz tām atklātāk, normālāk un pragmatiskāk! Būsim pragmatiķi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, "Latvijas ceļa" deputāte - otrreiz, piecas minūtes. Lūdzu!

I.Birzniece (LC). Jā, ir interesanti, par kādām lietām tiek runāts sakarā ar šo likumprojektu. Runā par ārvalstu kredītiem, par cūcībām, kas notiek ar vecām zālēm. Bet es gribu prasīt šobrīd Kiršteina kungam — pašlaik likumi nosaka, ka tikai pilsoņiem ir tiesības veikt farmaceitisko darbību. Tad tas notiek jau šo lojālo Latvijas pilsoņu vidū. Es uzskatu, ka atrisinājums ir regulēt ar stingrākām prasībām par latīņu valodu, par valsts valodu, par izglītību, zināšanām vai kaut kādu pārkvalificēšanās eksāmenu, lai zinātu, ka tās ir šodienas zināšanas, kas ir vajadzīgas. Vajadzīgas farmaceitiskajā darbībā. Bet es uzskatu, ka šī pilsoņu un nepilsoņu šķirtne nav tas, kas atrisinātu tās problēmas, kas uztrauc Kiršteina kungu. Vienādas normas ir vajadzīgas pilsoņiem un nepilsoņiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai sekretariātā nav pieteikušies deputāti? Visi ir runājuši. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! 136.pants. Pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi. Deputāts Ameriks ierosināja nodot komisijai.

Par procedūru deputāts Ameriks.

A.Ameriks (TSP). Es atvainojos, es pārteicos! Es aicinu pirmajā lasījumā pieņemt šo likumu. (Starpsauciens no zāles: "Par vēlu!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks ir sniedzis savu paskaidrojumu. Varbūt taisnības labad ir jāpiezīmē, ka viņš vārdu "atpakaļ" neminēja. Un tiešām Kārtības rullī ir nodošana atpakaļ komisijai. Viņš teica "nodošanu komisijai". Ņemot vērā viņa paskaidrojumu, es ceru, ka deputātiem nav iebilžu, ka mēs balsosim par iesniegtā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 29, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

V.Novakšānovs. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15.maijam - pirmdienai.

Sēdes vadītājs. Pret šo termiņu nav iebildumu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Tagad nākamais jautājums. Mums ir jāizskata priekšlikumi par darba kārtību . Atļaujiet tos izskatīt iesniegšanas kārtībā.

Pirmais ir vairāk nekā 10 deputātu iesniegums un lēmuma projekts "Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā". Vladlenu Dozorcevu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Kā deputātu iesniegtais patstāvīgais priekšlikums tas būtu jāiekļauj sadaļā pie patstāvīgajiem priekšlikumiem. Nav iebilžu? Nav.

Tālāk sadaļā, kurā mēs izskatām dažādas personāliju apstiprināšanas un iecelšanas, deputāti lūdz Saeimas darba kārtībā iekļaut jautājumu par deptutāta kandidāta Māra Glāzīša mandāta apstiprināšanu un šo jautājumu izskatīt dienas kārtībā V sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". 10 deputāti iesniedz. Visi atbilstošie dokumenti ir iesniegti, un deputāti varēs šo jautājumu izlemt. Tajā skaitā ir arī Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegums. Nav deputātiem iebilžu pret iekļaušanu? Nav. Iekļaujam.

Nākamais priekšlikums - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz vienu likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā izskatīt šodien saskaņā ar Kārtības rulli, bet pēc mūsu prakses mēs to lemjam pēc tam, kad ir Prezidija ziņojums un kad šis likumprojekts ir nodots