Informācija

Par Saeimas Prezidija 8.maija sēdi

1. Saeimas Prezidijs nolēma 1995.gada 10.maijā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un izsludināt šādu sēdes darba kārtību:

1) likumprojekts "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" (trešais lasījums);

2) likumprojekts "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums" (otrais lasījums).

2. Saeimas Prezidijs sēdē izskatīja sešus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs, pievienojot savu atzinumu par to tālākvirzīšanu, ziņos Saeimas sēdē.

3. Prezidijs izskatīja jautājumu par deputātu Saeimas sēžu kavējumiem 1995.gada aprīlī.

Prezidijs nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu līdz deputātu nereģistrēšanās iemeslu noskaidrošanai.

4. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995.gada 11.maija sēdes darba kārtību.

5. Prezidijs pieņēma zināšanai lēmumu, ka Parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura izskata 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanu, veikusi priekšēdētāju pārvēlēšanu.

Par minētās komisijas priekšsēdētāju ievēlēts deputāts Oskars Grīgs sakarā ar deputāta Laiņa Kamaldiņa atteikšanos no komisijas priekšsēdētāja amata.

6. Prezidijs pieņēma zināšanai saimnieciskās komisijas lēmumu, kurā atzīts konkursa "Par sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības pakalpojumu uzņēmuma izveidi saeimas deputātu un Kancelejas darbinieku vajadzībām" žūrijas vērtējums, kas nosaka, ka par konkursa uzvarētāju ir kļuvis v/u "Rīdzene".

Saimnieciskā komisija uzdod Saeimas Kancelejai slēgt līgumu ar v/u "Rīdzene" un sagatavoto līguma projektu pirms noslēgšanas, izskatīt Saimnieciskās komisijas sēdē.

7. Prezidijs izskatīja un nolēma atbalstīt Latvijas Republikas delegācijas Eiropas padomes Parlamentu asamblejā iesniegumu par Eiropas asamblejas Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas jautājumu komitejas demogrāfiskajām problēmām veltītā semināra rīkošanu Rīgā.

8. prezidijs izskatīja Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmumu attiecībā uz Valadlena Dozorceva kandidatūru pilsonības pieškiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Prezidijs nolēma lūgt Tautas saskaņas partijas frakciju iesniegt Saeimai lēmuma projektu pilsonības piešķiršanas jautājumā un izskatīt to Saeimas sēdē kārtības ruļļa 117.pantā noteiktajā kārtībā. Minētai pants paredz, ka patstāvīgs priekšlikums iesniedzams ar vismaz desmit deputātu parakstiem Saeimas lēma projekta veidā un apspriežams vienā lasījumā. Apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kuras priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus. Ja celti iebildumi, Saeima lemj par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi.

9. Prezidijs izskatīja deputāta L.Kamaldiņa 1995.gada 8.maija iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu sakarā ar iecelšanu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru.

Prezidijs nolēma lūgt Centrālo vēlēšanu komisiju paziņot "Latvijas ceļa" saraksta nākamo kandidātu.

10. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: A.Gūtmanim (Saeimas sēdes laikā no 8.maija līdz 1.maijam), U.Osim (Saeimas 27.aprīļa sēdē).

11. Sakarā ar to, ka Latvijas Republikas 1995.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas pasludināšanas piektajai gadadienai veltītajā sēdē netika rīkota reģistrācija, Prezidijs pieņēma kā informāciju deputātu G.Bērziņa un J.Zīgerista iesniegumus par kavējumu attaisnoša u minētajā sēdē.

12. Piešķīra komandējumus:

1) Saeimas bibliotēkas vadītājai A.Jakubovskai un Informācijas nodaļas vadītājai A.Dūdiņai laikā no 13.maija līdz 18.maijam uz ASV Kongresa bibliotēkas organizēto Austrumeiropas un Viduseiropas parlamentu bibliotekāru semināru Prāgā (Čehija);

2) Eiropas padomes Parlamentu asamblejas Latvijas Republikas delegācijas vadītājam, Budžeta un starpvaldību darba komitejas loceklim A.Panteļējevam laikā no 21.maijam līdz 23.maijam uz Eiropas padomes Parlamentu asamblejas Pastāvīgās komitejas un Budžeta un starpvaldību darba komitejas sanāksmē Parīzē (Francija).

13. Prezidijs apstiprināja deputāta A.Panteļējeva komandējumu sakarā ar Eiropas padomes Parlamentu asamblejas komitejas attiecību uzturēšanai ar Eiropas padomē nepārstāvētām valstīm informāciju par sēdes atcelsanu Zagrebā (Horvātija) un tās pārcelšanu uz Parīzi.

Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane

Ministru atbildes

Dokuments nr.447 A

Par pedagoģisko darbinieku algām

Saeimas Prezidijam,

atbildot uz Saeimas deputātu iesniegto pieprasījumu

Ministru kabineta Noteikumi nr.51 "Par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" tika izstrādāti daudz īsākā termiņā nekā paredzēts, pārceļot no 1995.gada 1.septembra paredzēto darba algu reformu (MK Noteikumi nr.191) uz 1995.gada 1.martu. Pašreiz skolu valžu apkopotā informācija liecina, ka darba algu fonds salīdzinājumā ar 1994.gada 1.septembri Latvijā ir pieaudzis vidēji par 37,2%. Darba samaksas sistēmas pilnveide turpinās. 05.05.95. pedagoģisko darbinieku darba samaksas instrukcijas korekcijas projekts ir iesniegts saskaņošanai Finansu ministrijai. Palielinot algas likmes atsevišķām pedagoģisko darbinieku kategorijām, tiks izlietoti darba algu reformas ietvaros darba algu fonda pieaugumam par 41,3% attiecībā pret 1994.gada 1.septembri atvēlētie līdzekļi. Valdības un LIZDA abpusēja vienošanās paredzēja algu fonda pieaugumu par 16% attiecībā pret pedagoģisko darbinieku septembra algu fondu. Reformai paredzētie budžeta līdzekļi ir aprēķināti atbilstoši nepieciešamībai.

Izglītības un zinātnes ministrijai šajā gadījumā nebija jāiesniedz Finansu ministrijai oficiāls pieprasījums par papildu finansu līdzekļu iedalīšanu izglītības darbinieku algu paaugstināšanai. Saskaņā ar MK 1994.gada 13.decembra protokola nr.63 20.paragrāfa 2.punktu tika akceptēti Finansu ministrijas priekšlikumi, un finansu ministrs tika pilnvarots tos līdz 15.decembrim iesniegt Saeimā; tas arī tika realizēts.

Līdz 1995.gada 1.septembrim nevienam pedagoģiskajam darbiniekam darba alga nesamazināsies. Pēc 1995.gada 1.septembra ir iespējama atsevišķu skolotāju darba samaksas samazināšanās, taču IZM ir iesniegusi Finansu ministrijai priekšlikumus, lai šādu situāciju novērstu. Nav pamatoti apgalvojumi par darba samaksas samazināšanos, aprēķinos operējot tikai ar minimālajām algām. 10% piemaksu fonds ir tāda pati algas daļa kā pārējā alga un to jekurā gadījumā saņems pedagoģiskie darbinieki. Ja skolas direktors uzskata, ka pašreizējais darba algu sadalījums nodrošina vismaz pedagogu kvalitatīvā sastāva saglabāšanos, šo sadalījumu proporcionāli algu pieaugumam var atstāt nemainīgu.

Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas kārtība neparedz to obligātu saskaņošanu ar arodbiedrību, bet LIZDA pārstāvji piedalījās darba grupā. Pret darba samaksas reformas pamatprincipiem iebildumu no viņu puses nebija. Arī LIZDA padomes sēdē iebildumi bija tikai pret minētajām algas likmēm, t.i., pret vienu tabulu.

Neskatoties uz to, ka kopš pagājušā gada septembra skolotāju vidējā alga pieaugusi aptuveni par 40%, tā šķietami pārsniedzot pieaugumu citās nozarēs, kopumā tā joprojām ir mazāka par vidējo. Ministrijas izstrādātās algu reformas pamatprincipi ir mērķtiecīgi un pareizi, tie principā ir akceptēti pedagogu sabiedrībā. Turpmāk jāmeklē iespējas tos pilnībā īstenot un attīstīt.

Jautājums par Skolotāju tālākizglītības fondu ir pilnībā atrisināts. Ir izstrādāta kārtība, kādā pedagogi var pretendēt uz šī fonda līdzekļiem, kas ir papildu iespēja valsts atbalstītai skolotāju tālākizglītībai.

Citi būtiskākie jautājumi, ko risina Izglītības un zinātnes ministrija, lai sakārtotu izglītības sistēmu, ir:

1. Nacionālās programmas "Izglītība un zinātne" izstrāde.

2. Jauna izglītības likuma projekta izstrāde.

3. Pieaugušo izglītības sistēmas izveide. Profesionālās izglītības reformas koncepcijas izstrāde.

4. Izglītības darbinieku izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveidošanas sistēmas uzlabošana.

5. Izglītības darbinieku tālākizglītības centru veidošana.

6. Izglītības sistēmu atbilstošu institūciju (Izglītības satura centrs, Izglītības attīstības institūts u.c.) izveide.

7. Izglītības finansēšanas normatīvu izstrāde, zinātnes finansēšanas normatīvu izstrāde.

8. Studiju kreditēšanas sistēmas ieviešana no 1996.gada.

9. Vairāku informācijas tīklu (Nacionālais akadēmiskais informācijas tīkls, Latvijas izglītības informācijas sistēma u.c.) veidošana.

10. Pamatizglītības satura pārveide u.c. pasākumi.

Runājot par ierēdņu skaitu IZM, jāmin, ka 1986./87.gadā, kad pirmo reizi tika reorganizēta Izglītības pārvaldes struktūra, Latvijas izglītības pārvalde koncentrējās 3 resoros: Izglītības ministrijā, Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijā un Profesionāli tehniskās izglītības valsts komitejā, bez tam bija samērā liels pārvaldes aparāts Lauksaimniecības, Veselības aizsardzības un Kultūras ministrijā. Kopumā pirms pirmās reorganizācijas Izglītības pārvaldes struktūrās strādāja 700 - 800 darbinieki. Pēc reorganizācijas darbinieku skaits samazinājās aptuveni 2 reizes.

1991.gadā štati tika vēlreiz samazināti. 1992.gadā, kad tika izveidota Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija, pievienojot Kultūras ministriju un Fiziskās kultūras un sporta komiteju, štati būtiski nepieauga. Pēc 1994.gadā veiktās reorganizācijas atbilstoši valsts pārvaldes reformas koncepcijai ministrijā un 7 tās pakļautības iestādēs kopumā strādā 331 darbinieks, no tiem ministrijā - 100 darbinieki. Aizvadītajā gadā ministrijā nodarbināto personu atalgošana veikta atbilstoši valstī noteiktajai darba samaksas kārtībai. Neskatoties uz izsludinātajiem konkursiem, relatīvi nelielais IZM nodarbināto speciālistu atalgojums un nenormētais darba laiks rada grūtības valsts budžetā paredzēto štata vienību nokomplektēšanā. Līdz ar to ministrijā ir vakantas darba vietas, kas rada darba algu fonda ekonomiju. Nereti IZM strādājošajiem valsts ierēdņiem tiek uzlikta papildslodze un noteikts papildu atalgojums par veikto darbu, nepārsniedzot valsts budžetā noteikto darba algas fondu.

Vairākas Izglītības pārvaldes funkcijas, piemēram, mācību līdzekļu nodrošināšanas sistēmas izveide, joprojām netiek pilnībā veiktas. Ierēdņu skaita samazināšana būtu iespējama pēc būtiskāko reformu pabeigšanas izglītībā un zinātnē.

Minot piemērus par citu valstu izglītības pārvaldes skaitlisko sastāvu, Dānijas Izglītības pārvaldē strādā 700 - 800 darbinieki, Norvēģijas Izglītības, zinātnes un reliģijas lietu ministrijā - 350 darbinieki, Somijas Izglītības ministrijā un pārvaldes sistēmā - aptuveni 500 darbinieki.

IZM sagatavots instrukcijas "Par darba samaksas kārtību no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" tabulas 2.1. "Minimālās amatalgas (minimālās algas likmes) noteikšanas kritēriji pedagoģiskajiem darbiniekiem" projekts (sk. pielikumu), ko vēl nepieciešams saskaņot ar Finansu ministriju.

Skolotāju algu likmju pieaugums pēc tabulas 2.1. korekcijas būs šāds:

Lielākais likmju skaits (ap 55%) ir pedagoģisko darbinieku grupai ar augstāko izglītību un stāžu, kas lielāks par 10 gadiem. Viņiem vidējā algas likme paredzēta 68,20 lati. Vidējā alga pedagoģiskajiem darbiniekiem pēc darba samaksas reformas būs 64,83 Ls par vienu likmi (vidēji Latvijā pedagogi strādā 1,3 likmes). Protams, šādas algas, ko nosaka valsts budžeta iespējas un ierobežotais algu fonds, nedod iespēju apturēt kvalificētu pedagoģisko darbinieku aizplūšanu uz dažādām privātstruktūrām, kur algas ir vismaz trīs reizes lielākas.

1995.gada budžets izglītībai un zinātnei pret 1994.gadu palielinājās par 31% vai par Ls 25 758 701 t.sk. bāzes izdevumi - par Ls 24 238 084 un attīstības izdevumi - par Ls 1 520 617. 2,28 miljoni Ls paredzēti valsts investīciju programmai izglītībā un zinātnē, mācību līdzekļiem - 0,42 miljoni Ls, jaunizveidotajam Skolotāju tālākizglītības atbalsta fondam - 0,2 miljoni Ls u.c. Tomēr līdzekļu bijis nepietiekami, lai izglītības darbinieku algas paaugstinātu vēlamā līmenī.

Aktuāls ir arī pedagoģisko darbinieku pensiju jautājums. Tas ir īpaši nozīmīgs skolotāju deficīta dēļ atsevišķās specialitātēs. Pensiju jautājumā konstatējums, ka nav pieņemts MK lēmums par pensiju izmaksāšanu pedagoģiskajiem darbiniekiem, atbilst patiesībai.

Ministru kabineta 88. noteikumu "Par pensiju izmaksu pedagoģiskajiem darbiniekiem" projekts, kas paredzēja pilnas pensijas izmaksu strādājošiem pensijas vecumu sasniegušiem skolotājiem, kuriem ir atbilstoša izglītība, izskatīts valsts sekretāru sanāksmē 1994.gada 22.decembrī. Saņemti iebildumi no Labklājības un Finansu ministrijas, ka nedrīkst radīt atvieglojumus nelielai pensionāru daļai, turklāt tādā gadījumā būtu nepieciešami grozījumi budžetā, un ka šāda projekta iesniegšana nav IZM kompetencē. Pārējo ministriju un LIZDA atzinumi bija pozitīvi.

MK 14.marta sēdes konceptuālajā daļā tika akceptēta 88.noteikumu grozījumu nepieciešamība, uzdodot IZM un Labklājības ministrijai vienoties par specialitātēm, kurās šāds risinājums būtu visnepieciešamākais. 25.04.95. MK pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju tika iesniegts kompromisa variants - pilnu algu un pensiju izmaksāt pedagogu grupām, kurās nodrošinājums ar atbilstoši izglītotiem pedagoģiskajiem darbiniekiem ir visproblemātiskākais: svešvalodu skolotājiem, latviešu (valsts) valodas skolotājiem un pagastu pamatskolu skolotājiem. Papildnosacījums - skolas direktors vakanto darba vietu reģistrējis Nodarbinātības valsts dienestā, skolotājam ir mācāmajam priekšmetam atbilstoša augstākā pedagoģiskā izglītība.

Runājot par skolēnu izglītības līmeņa krišanos, tomēr jāmin reāli fakti, ka palielinās to pamatskolu beidzēju skaits, kuri turpina izglītību vispārizglītojošās vidusskolās. Ja pirms 4 gadiem vispārizglītojošās vidusskolās mācības turpināja 42 - 43% no beidzēju skaita, tad tagad - vairāk nekā 50%. Arī konkursi augstskolās neliecina par izglītības prestiža krišanos sabiedrībā.

Atbildot uz LR Saeimas deputātu pieprasījumu, kādā veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti, varam atbildēt, ka IZM šīs vadības laikā konsekventi sākusi realizēt reformas izglītībā un zinātnē, kas vērstas uz izglītības sistēmas pārvaldes decentralizāciju, izglītības sistēmas demokratizāciju un tiesisku sakārtošanu, iespēju robežās rūpējoties par to finansiālu nodrošinājumu (kas ir atkarīgs no Latvijas ekonomiskās situācijas un valsts budžeta iespējām). Jebkurā situācijā prioritātes var ievērot tikai to reālo iespēju robežās, kas pieejamas valsts budžetā esošo līdzekļu ietvaros.

1995.gada 9.maijā Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Vaivads

Dokuments nr.390 B

Par lauksaimniecības sezonas kredītiem

un līdzekļiem Cukura fondā

Saeimas Kancelejai

Ministru prezidentam M.Gaiļa kungam

Finansu ministrija izskatīja 1995. gada 27. aprīļa plenārsēdē pieņemto Saeimas pieprasījumu par 1995. gada pavasara sējas darbu kreditēšanu, līdzekļu ieskaitīšanu Cukura ražošanas veicināšnas fondā un paskaidro tālāk minēto.

Pavasara sējas darbu nodrošināšanai (degvielas, sēklas, minerālmēslu iegādei) paredzēts novirzīt G-24 kredīta daļu 1 milj. ASV dolāru apmērā, kas tika piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 1994. gada 12. aprīļa lēmumu nr.32. Tā atmaksas termiņš bija noteikts š.g. 30. aprīlī. Finansu ministrijas koordinācijas komisijas sēdē tika pieņemts lēmums par minētā kredīta, kā arī v/u "Latvijas agroķīmija" piešķirtā 3 milj. ASV dolāru kredīta atmaksas termiņu pagarināšanu par vienu gadu. Pašlaik šie lēmumi ir nodoti izskatīšanai Ministru kabineta komitejām.

Vienlaicīgi informējam, ka atmaksātā daļa no zemnieku saimniecībām piešķirtā G-24 kredīta 3 milj. ASV dolāru apmērā saskaņā ar Ministru kabineta 1994. gada 6. decembra rīkojumu nr.530-r tika piešķirta a/s "Latvenergo".

Latvijas Republikas valdība 1994. gada 16. februārī ir noslēgusi kredītlīgumu ar Pasaules Banku par 25 milj. ASV dolāru aizņēmumu kredītu izsniegšanai lauksaimniecības uzņēmumiem. 11,9 milj. ASV dolāru tālākai izdalīšanai tika izveidota valsts akciju sabiedrība "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" ("Laukkredīts"). Līdz š.g. 31. martam kredīti izsniegti par 4,39 milj. ASV dolāru, tai skaitā "Laukkredīts" - 2,25 milj. ASV dolāru.

Pamatojoties uz š.g. 7. marta Ministru kabineta noteikumiem nr.44 "Par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu aizdevumu izmantošanu" tika izvēlētas komercbankas 13 milj. ASV dolāru kredītlīnijas apkalpošanai.

Banku atlase tika veikta, novērtējot to stabilitāti un drošību. Kreditējamos projektus noteica pašas komercbankas. No šiem līdzekļiem tiek finansēti 5 lauksaimniecības projekti 772 tūkst. ASV dolāru apjomā.

Likuma "Par budžetu un finansu vadību" 9. pants nosaka, ka visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās. Tāpēc Zemkopības ministrija nevar 1995. gadā pretendēt uz 1994. gadā neatvērtajām budžeta summām.

Sakarā ar valsts budžeta ieņēmumu daļas neizpildi 1994. gadā Cukura ražošanas veicināšanas fondā tika ieskaitīti Ls 490 tūkst. Lai 1994. gadā norēķinātos ar cukurbiešu audzētājiem, Ministru kabinets ar 1994. gada 25. oktobra rīkojumu nr. 465-r atļāva Ekonomikas ministrijai no privatizācijas fonda līdzekļiem piešķirt cukurfabrikām kredītu Ls 700 tūkst. apmērā (ar gada likmi - 5%).

Saskaņā ar 1995. gada 20. janvārī noslēgto vienošanos starp finansu ministru A.Piebalgu un zemkopības ministru Ā.Ūdri par 1995. gada valsts pamatbudžeta līdzekļu iedalīšanu noteiktos termiņos š.g. janvārī Cukura ražošanas veicināšanas fondā tika ieskaitīti Ls 500 tūkst. jeb 37% no gadam apstiprinātās summas.

Lai novirzītu ievedmuitu cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju saņemto kredītu procentu likmju subsidēšanai, Zemkopības ministrijai saskaņā ar jau pieminēto vienošanos līdz š.g. 1. martam bija jāiesniedz Finansu ministrijai kredītu procentu likmju subsidēšanas noteikumi. Līdz šim laikam tas nav izpildīts, un iekasētā ievedmuita par cukuru likumā "Par cukuru" noteiktajā kārtībā tiek ieskaitīta speciālā valsts budžeta kontā.

Likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam" Finansu ministrijai piešķirtas tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, taču nepārsniedzot pamatbudžetā paredzētās summas un paredzot prioritāti darba algas, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai.

Informējam, ka 1995. gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumi apstiprināti Ls 476 milj. apmērā. Pēc operatīvām ziņām, uz š.g. 1. maiju valsts pamatbudžets ieņēmumos izpildīts tikai par 23,6% no gadam paredzētās ieņēmumu summas.

Ja pēc jaunā likuma "Par nodokļiem un nodevām" stāšanās spēkā uzlabosies situācija budžeta ieņēmumu izpildē, attiecīgi tiks palielināta arī izdevumu finansēšana.

Finansu ministrija piekrīt, savstarpēji vienojoties ar Zemkopības ministriju, atvērt finansējumu pēc Zemkopības ministrijas noteiktajām prioritātēm atbilstoši budžeta ieņēmumu daļas izpildei.

1995. gada 8. maijā Finansu ministrs A.Piebalgs

Deputātu jautājums

Dokuments nr.488

Par jauno reliģisko kustību aktivitātēm

Tieslietu ministram Romānam Apsītim

Vairākkārt presē nācies lasīt Latvijas iedzīvotāju, arī Baznīcu vadītāju un atbildīgu personu izteikumus, ka Latvijā ienākušās jaunās reliģiskās kustības jeb sektas ar nepieļaujamām metodēm iesaista savā darbībā Latvijas valsts iedzīvotājus, īpaši jauniešus, pārkāpjot viņu cilvēktiesības un cilvēka personas brīvības, kā arī veicot darbības, kas robežojas ar krimināliem pārkāpumiem, saimnieciskiem noziegumiem u.tml.

Lūdzam Jūs, tieslietu ministra kungs, atbildēt - vai Latvijas valstī ir bijuši gadījumi, kad pret šādu sektu vadītājiem vai to locekļiem ir ierosināta krimināllieta un vai ir izmeklēta aizdomīgu reliģisku grupējumu darbība mūsu valsts teritorijā? Kā Jūs raksturotu Latvijas valsts tieslietu orgānu rīcību gadījumos, ja tiek konstatēta garīga vardarbība pret personību?

Lūdzam Jūsu viedokli šajos jautājumos.

Deputāti: A.Prēdele, A.Rugāte, U.Lakševics, O.Brūvers, J.Sinka

1995.gada 11.maijā

Dokumenti ar nr.481

Par Laiņa Kamaldiņa un Andra Glāzīša deputāta laiku

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

LZR Saeimas deputāta L.Kamaldiņa iesniegums

Sakarā ar to, ka esmu saņēmis Saeimas uzticību un iecelts Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, kurš nav savienojams ar deputāta statusu, paziņoju, ka ar šī gada 8.maiju nolieku 5.Saeimas deputāta mandātu.