Itālijas gaisa balets virs Rīgas līča

Turpinājums no 1.lpp.

Visi piloti dienējuši Itālijas gaisa spēkos un arī tagad ir militārajā dienestā. Viņi ir gados vēl jauni cilvēki, kas nolidojuši apmēram piecus līdz sešus gadus.

— Ko šie gaisa pilotāžas demonstrējumi dod Latvijas gaisa spēkiem?

— Oficiāli šī ir draudzības vizīte. Tikko itāļu kolēģi ielidoja lidostā "Rīga", mūsu lidotāji varēja apskatīties viņu lidaparātus, iepazīties ar pilotiem, pārrunāt profesionālos jautājumus. Latvijā pagaidām vēl reaktīvo lidmašīnu nav, taču ir jo svarīgi uzturēt lidotāju profesionālo līmeni. Pagaidām mūsu gaisa spēkos ir četras lidmašīnas un pieci helikopteri. Divas lidmašīnas, ko mums uzdāvināja Vācijas valdība, ražotas Čehijā. Divas "AN–2" lidmašīnas, kas ražotas Polijā, tiek izmantotas izpletņlēcēju sagatavošanai speciālo uzdevumu vienībai izlūkdesanta bataljonā. Savukārt Vācijas dāvinātās lidmašīnas, kas būvētas Čehijā, mēs izmantojam virsnieku un virsdienesta karavīru nogādāšanai uz apmācībām. Īpaši pēc Baltijas miera spēku bataljona izveidošanas. Protams, mums būtu nepieciešamas lielākas transportlidmašīnas.

Pēc brīža Dzintaru pludmalē ierodas itāļu lidotāju grupas vadītāji, kas sakarus ar saviem padotajiem lidostā "Rīga" uztur ar mobilo telefonu.

— Mums šis ir būtībā parasts priekšnesums. Neparasti ir tas, ka mēs pirmo reizi uzstājamies jūsu zemē. Esam ieradušies, cerot iedibināt un attīstīt draudzīgas attiecības starp Itāliju un jūsu no jauna atdzimušo Latvijas Republiku. Visi latvieši pret mums bijuši ļoti draudzīgi un pretimnākoši,— saka "Frecce Tricolori" eskadriļas komandieris pulkvežleitnants Žanpaulo Miniskalko (apakšējā attēlā pa kreisi).

Savukārt lidojumu kontroles centra komandieris pulkvežleitnants Eižēnijs Lupinači stāsta, ka laiks ir lidojumam visumā piemērots (lietus tobrīd pārstājis un mākoņu starpā iespraukusies saule), taču jāgaida, kamēr mākoņi paceļas augstāk — šobrīd tie ir pārāk zemu. — Gribu vēl pateikt, ka visu veidu kontakti ar Latvijas aviācijas pārstāvjiem mums bijuši lieliski. No Rīgas mēs dosimies uz Lietuvu, kur Šauļos notiks līdzīgi lidojumi. Vispār šis mums ir plašs ceļojums pa Austrumeiropas valstīm. Mēs bijām Igaunijā, tagad esam Latvijā, no Lietuvas dosimies uz Čehiju. Savu turneju mēs beigsim Slovakijā, no turienes dosimies atpakaļ uz Itāliju.

Tā, risinot sarunu (itāļu aviācijas virsnieki runā labā angļu valodā, ir ļoti komunikabli un džentlmeniski), laiks ir noskaidrojies tā, lai lidotāji varētu izpildīt daļu no programmas — horizontālās augstākās pilotāžas figūras. Komentētājs skaļruņos pavēsta, ka itāļu piloti patlaban sēžas lidaparātos un darbina dzinējus. Jau pēc mirkļa pāri skatītāju galvām neierasti zemu aiztrauc desmit precīzā rombā sakārtojušos lidmašīnu grupa. Pretim skatītājiem viena lidmašīna atdalās, vienatnē skaisti demonstrējot virkni augstākās pilotāžas figūru. Virtuozi, kā rotaļājoties, pilots izpilda "mucas" (lidmašīnas apgriešanās apkārt) un vēl dažas citas figūras. Bet visneparastākais skats ir, kad bultveidīgā lidmašīna, būvēta 900 kilometru stundas ātrumam, pēkšņi kļūst neparasti lēna un ar apmēram 150 kilometru stundas ātrumu, laiski gāzelēdamās, tā kā pārlido, kā pārkūleņo virs skatītāju galvām. Patiešām aizraujošs skats savā elegantajā groteskumā!

Pārmaiņus ar lidmašīnu — solisti — savu meistarību atkal un atkal demonstrē deviņas grupā izkārtotās lidmašīnas. Mainās lidaparātu veidotās figūras, taču nemainīgs paliek ideālais attālums starp lidmašīnām. Īpaši skaisti ir, kad deviņas lidmašīnas, palidojušas tālāk no krasta, apgriežas un, vienā līnijā izkārtojušās, iedegtām ugunīm strauji tuvojas liedagam. Tad lidmašīnas izsmidzina īpašu krāsotas gāzes maisījumu, atstājot aiz sevis Itālijas trīskrāsu karoga rakstu: zaļš, balts, sarkans. Un šajā brīdī patiešam ir redzams, cik veiksmīgs ir eskadriļas nosaukums — "Trīskrāsu bultas".

"Kāpēc šādi demonstrējumi vajadzīgi?" pēc programmas beigām man prasa kāds paziņa. "Varētu saprast, ja par skatīšanos būtu jāmaksā. Bet šis priekšnesums taču ir par brīvu."

Ko te atbildēt? Varbūt tas, ka par velti, bija pats skaistākais moments. Tātad atkrīt jebkāda komerciālā ieinteresētība. Paliek cilvēka meistarības un augsta tehnoloģiskā līmeņa demonstrējums. Vienlaikus — valsts augstā prestiža spodrinājums un aizsākums divu valstu kara lidotāju kontaktiem.

— Paldies par skaisto priekšnesumu,— es atvadoties saku vienam no itāļu kara aviācijas virsniekiem, un viņa seja atplaukst priekā. Tad jaunais virsnieks kļūst nopietns: — Paldies, siņjor, bet programma nebija tik laba, kā mēs paši būtu gribējuši.

Viņš neatsaucās uz pārāk zemajiem mākoņiem, kas neļāva izpildīt pilnu programmu — ar vertikālajiem augstākās pilotāžas vingrinājumiem. Laikam jau arī šāda pašcieņas pilna noklusēšana ir viens no augstas meistarības rādītājiem.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Itāļu aviatoru foto