Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Aizsardzības industrijas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsardzības industrija — komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju;

2) Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projekts — pasākumu kopums, kas saistīts ar noteiktu Nacionālo bruņoto spēku spējas attīstībai nepieciešamu preču, infrastruktūras vai pakalpojumu mērķtiecīgu izpēti, iegādi, ieviešanu, uzturēšanu un modernizēšanu;

3) darbības drošība un nepārtrauktība — pasākumu kopums, kura ietvaros tiek plānota un īstenota aizsardzības industrijas fiziskās, darba, informatīvās un kibertelpas aizsardzība, lai veicinātu aizsardzības industrijas produkcijas un saistīto pakalpojumu piegādes drošību;

4) piegādes drošība — garantijas attiecībā uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kuras ietvaros maksimāli iespējamā apjomā mazina trešo pušu iejaukšanās iespējas un kura nepieciešama, lai nodrošinātu nacionālajos normatīvajos aktos vai Latvijas Republikas starptautisko saistību ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem noteikto uzdevumu izpildi;

5) stratēģiskā partnerība — Aizsardzības ministrijas un tās stratēģiskā partnera sadarbības veids, kas paredz aizsardzības industrijas pārstāvju integrāciju valsts aizsardzības sistēmā, papildus nodrošinot mērķtiecīgu to sagatavošanu nepārtrauktam darbam valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā;

6) stratēģiskais partneris — kapitālsabiedrība, ar kuru ir noslēgts stratēģiskās partnerības līgums.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.

3. pants. Valsts pārvaldes institūciju iesaiste aizsardzības industrijas attīstībā

Valsts pārvaldes institūcijas iesaistās aizsardzības industrijas attīstībā un piegādes drošības principu piemērošanā savas kompetences ietvaros. Valsts pārvaldes institūcijas, kuras ir valsts kapitāla daļu turētājas kapitālsabiedrībās, izvirza ar aizsardzības industrijas attīstību saderīgus mērķus to iekļaušanai kapitālsabiedrību vispārējos stratēģiskajos mērķos.

II nodaļa
Noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsts

4. pants. Noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta veicināšana

(1) Noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsts ir tādu mērķtiecīgi plānotu un organizētu nacionāla un starptautiska līmeņa attīstības atbalsta pasākumu kopums, kurus īsteno valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas resursu bāzes paplašināšanai un kuri aizsardzības industrijā attiecināmi uz tādām darbībām kā pētniecība, zināšanu un tehnoloģiju pārnese, jaunu tehnoloģiju vai produktu izstrāde, testēšana un ieviešana ražošanā, kā arī eksportspējas, starptautiskās sadarbības un atpazīstamības veicināšana.

(2) Aizsardzības ministrija ir iestāde, kas veicina noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalstu, kā arī citu valsts, pašvaldību vai nevalstisko institūciju aktivitāšu koordinēšanu noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalstam.

(3) Noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsts ietver:

1) aizsardzības industrijas un saistīto piegādes drošības prioritāšu identificēšanu politikas plānošanas dokumentos;

2) noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalstam nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanu;

3) noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta nodrošināšanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju identificēšanu un iesaistes koordinēšanu;

4) noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta veidu (mehānismu) identificēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, koordinēšanu un pilnveidošanu;

5) sadarbību ar aizsardzības industrijas intereses pārstāvošajām biedrībām un nodibinājumiem;

6) starptautisko sadarbību noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta jomā.

5. pants. Noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta mehānismi

(1) Atbalsts aizsardzības industrijas attīstībai tiek organizēts:

1) aizsardzības industrijas attīstības atbalstam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros;

2) piesaistot citus Aizsardzības ministrijai pieejamos personāla, materiāltehniskos un infrastruktūras resursus;

3) piesaistot aizsardzības industrijai pieejamos valsts atbalsta instrumentus, kā arī tiem pielīdzināmus pašvaldību komercdarbības atbalsta mehānismus;

4) piesaistot Eiropas Savienības programmu vai ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu;

5) piesaistot citu starptautisko organizāciju vai to uzturēto fondu, programmu vai mehānismu finansējumu, kas pieejams noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalstam;

6) divpusējo vai daudzpusējo starpvalstu sadarbības projektu ietvaros;

7) veicinot privāto tiesību juridisko personu un fizisko personu līdzfinansējuma un investīciju, tai skaitā ārvalstu investīciju, piesaisti inovatīvu militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju un produktu attīstības atbalstam.

(2) Aizsardzības ministrija noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta nodrošināšanai var ieviest, organizēt, finansēt un atbalstīt šādus mehānismus:

1) aizsardzības inovāciju pētījumu programmas;

2) militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju un produktu pētniecības un izstrādes atbalsta programmas un fondus;

3) atsevišķus militārās pētniecības un izstrādes projektus;

4) aizsardzības inovāciju pasākumus;

5) aizsardzības industrijas produkcijas izstādes un demonstrācijas pasākumus, tai skaitā aizsardzības industrijas dalību starptautiskās aizsardzības un drošības izstādēs un citos starptautiskos pasākumos;

6) aizsardzības industrijas produkcijas, tai skaitā prototipu, testēšanas un novērtēšanas pasākumus;

7) konsultācijas ar aizsardzības industrijas komersantiem, kā arī to intereses pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām;

8) Eiropas Aizsardzības fonda, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai starpvalstu projektus aizsardzības pētniecības, kā arī militāra vai divējāda lietojuma produktu pētniecības un izstrādes jomā;

9) ar aizsardzības industrijas attīstību saistāmas maģistra vai doktora studiju atbalsta programmas;

10) Nacionālo bruņoto spēku personāla iesaisti stratēģisko partneru vajadzībām nepieciešamo speciālistu sagatavošanā.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam, nosakot:

1) projektu konkursu sagatavošanas un izsludināšanas kārtību;

2) kārtību, kādā izvērtējami projektu iesniegumi un pieņemami lēmumi par konkursa uzvarētājiem;

3) kārtību atbalsta piešķiršanai un kontroles nodrošināšanai attiecībā uz sniegtā atbalsta izmantošanu atbilstoši tam paredzētajiem mērķiem.

(4) Aizsardzības ministrijas vai kapitālsabiedrību, kurās valsts kapitāla daļu turētāja ir Aizsardzības ministrija, patstāvīgi īstenotus fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus, kuros tiek izmantotas (radītas) stratēģiskas nozīmes preces vai izmantota (radīta) tāda informācija, kuras izpaušana var kaitēt valsts drošībai, Aizsardzības ministrija organizē, nepiemērojot Zinātniskās darbības likumā noteikto projektu finansēšanas, izvērtēšanas un administrēšanas kārtību un prasības.

6. pants. Komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības

Īstenojot šajā likumā minētos pasākumus un noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta mehānismus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.

7. pants. Sadarbība ar aizsardzības industrijas biedrībām un nodibinājumiem

(1) Aizsardzības ministrija, izstrādājot un īstenojot noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta politiku, konsultējas ar aizsardzības industrijas biedrībām un nodibinājumiem. Aizsardzības ministrija nosaka to biedrību vai nodibinājumu, kas var izvirzīt savus pārstāvjus Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Industrijas padomnieku grupā.

(2) Par pārstāvi Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Industrijas padomnieku grupā var izvirzīt personu, kura atbilst likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Ja nepieciešams, aizsardzības industrijas biedrības vai nodibinājuma pārstāvim, kas izvirzīts sadarbībai ar Aizsardzības ministriju, arī jāsaņem speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam atbilstoši likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajai kārtībai.

III nodaļa
Piegādes drošība

8. pants. Piegādes drošības veicināšana un kontrole

(1) Aizsardzības ministrija veicina Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem noteikto valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību. Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projektu ietvaros piegādes drošība tiek veicināta, izvērtējot to ietekmējošus faktorus, nosakot un izvirzot piegādes drošību veicinošas prasības, kā arī nodrošinot to izpildes kontroli.

(2) Piegādes drošību ietekmējošus faktorus izvērtē un piegādes drošību veicinošas prasības nosaka, kā arī to izpildi kontrolē Aizsardzības ministrijas izveidota komisija.

9. pants. Piegādes drošību ietekmējoši faktori

(1) Faktori, kas var ietekmēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas drošību, ir šādi:

1) komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju, kā arī komersanta veiktspējai būtisku darbinieku valstiskā piederība;

2) iespējas sadarboties ar komersanta izcelsmes valsts (ja tā nav Latvijas Republika) aizsardzības nozari attiecīgo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nodrošinājuma jomā;

3) komersanta izcelsmes valsts (ja tā nav Latvijas Republika) loma Latvijas Republikas nacionālās drošības sistēmā;

4) komersanta un komersanta veiktspējai būtisku darbinieku iesaiste Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmā;

5) komersanta preču ražotnes vai pakalpojuma sniegšanas vietas izvietojums un attālums no aizsardzības nozares patērētāja;

6) nepieciešamība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas izpildei šķērsot valstu robežas;

7) paredzamais komersanta un Nacionālo bruņoto spēku savstarpējās sadarbības laiks no tās uzsākšanas līdz noslēguma brīdim;

8) preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai kritiski nepieciešamu izejmateriālu, sastāvdaļu un citu ražošanas līdzekļu piegādes ķēdes drošība un noturība;

9) komersanta spēja nodrošināt ieviešanas un pēcpārdošanas pakalpojumu pieejamību, kā arī ar tiem saistīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi;

10) komersanta spēja nodrošināt preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā;

11) komersanta komercdarbības vispārējo rādītāju kvalitāte, tai skaitā komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju, kā arī komersanta veiktspējai būtisku darbinieku reputācija;

12) komersanta un komersanta veiktspējai būtisku darbinieku tehniskā kompetence, kā arī darbinieku profesionālā kvalifikācija;

13) iegādājamo preču vai pakalpojumu tehnoloģiskā ietilpība;

14) iegādājamo preču vai pakalpojumu, tai skaitā ekvivalentu alternatīvu, tirgus situācija un pieejamība;

15) komersanta spēja nodrošināt preču savietojamību ar citām Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajām precēm.

(2) Aizsardzības ministrija var identificēt citus piegādes drošību ietekmējošus faktorus, ciktāl tie nav pretrunā ar šajā likumā vai citos likumos noteikto, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām aizsardzības un drošības iepirkumu jomā.

10. pants. Piegādes drošību veicinošas prasības

(1) Nosakot piegādes drošību veicinošas prasības, Aizsardzības ministrija pamatojas uz identificētiem šā likuma 9. pantā minētajiem piegādes drošību ietekmējošiem faktoriem.

(2) Piegādes drošību veicinošas prasības iepirkuma procedūrām, kas tiek veiktas Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projektu ietvaros, izvirza Aizsardzības ministrijas struktūrvienība — pasūtītājs.

(3) Pēc šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto piegādes drošību ietekmējošu faktoru izvērtēšanas Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projektu ietvaros Aizsardzības ministrija izvirza piegādes drošību veicinošas prasības attiecībā uz:

1) komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju, tai skaitā komersanta veiktspējai būtisku darbinieku identificēšanu;

2) komersanta ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesa, tai skaitā saistītās loģistikas, fiziskās, industriālās, darba, informācijas drošības un kiberdrošības, organizēšanu;

3) projekta ietvara intelektuālā īpašuma tiesību statusu un pieejamības nodrošināšanu;

4) produktu (gan preču, gan pakalpojumu) ieviešanas, uzturēšanas, remonta, pilnveidošanas, modernizācijas, savietojamības un utilizācijas, tai skaitā saistīto rezerves daļu un nepieciešamās lietotāju apmācības sistēmas, atbalsta pieejamību;

5) piegādes drošībai būtisku komersanta apakšuzņēmēju identificēšanu, iesaisti un savstarpējās sadarbības organizēšanu;

6) piegādes drošībai būtisku izejmateriālu, sastāvdaļu, citu ražošanas līdzekļu vai gatavās produkcijas rezerves uzkrājumu izveidošanu, uzturēšanu, atjaunošanu un pārvaldi;

7) komersanta iesaisti Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmas plānošanā un sagatavošanā;

8) komersanta piegādes drošības risku iekšējo analīzi un to iespējamo seku novēršanas vai ietekmes mazināšanas pasākumu izstrādi.

(4) Aizsardzības ministrija var identificēt un komersantam noteikt citas piegādes drošību veicinošas prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā vai citos likumos noteikto, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām.

(5) Piegādes drošības nodrošināšanai Aizsardzības ministrija pārvalda ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā. Aizsardzības ministrija atbilstoši valsts pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem var pilnībā vai daļēji deleģēt ar ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšanu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Valsts aizsardzības korporācija".

(6) Piegādes drošības veicināšanai Aizsardzības ministrija prioritārā kārtā izvērtē iespējas īstenot Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projektus sadarbībā ar citām Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iepirkumu procedūrās tiek piemērotas piegādes drošību veicinošas prasības, un nosaka nodrošinājuma projektus, kuriem izvirza piegādes drošību veicinošas prasības un izvērtē piegādes drošību ietekmējošus faktorus.

11. pants. Stratēģiskās partnerības īstenošana

(1) Aizsardzības ministrija piegādes drošības veicināšanai var veidot stratēģisko partnerību, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumus ar kapitālsabiedrībām, kurām ir izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikāts. Stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanai ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja.

(2) Stratēģiskās partnerības līgumu Aizsardzības ministrija var noslēgt:

1) ar kapitālsabiedrību, kurai ir ne mazāk kā divus gadus ilga atbilstoša komercdarbības pieredze attiecīgo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas jomā un šī pieredze iegūta, veicot piegādes vai sniedzot pakalpojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu bruņotajiem spēkiem;

2) ar jaundibinātu kapitālsabiedrību, kuru šādam mērķim ir izveidojusi kapitālsabiedrību apvienība (konsorcijs), kuras dalībnieku (akcionāru) vairākums atbilst šīs daļas 1. punktā minētajām prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumus un kārtību. Stratēģisko partnerību var izveidot, ja Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projekta ietvaros konstatē Ministru kabineta noteikto nosacījumu izpildi.

(4) Aizsardzības ministrija, noslēdzot stratēģiskās partnerības līgumu, nosaka:

1) stratēģiskās partnerības mērķi;

2) stratēģiskās partnerības pārvaldības mehānismu;

3) stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumus;

4) nosacījumus stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā;

5) nosacījumus stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas, piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai paredzēto izejmateriālu, sastāvdaļu, citu ražošanas līdzekļu vai gatavās produkcijas rezervju izveidošanai, uzturēšanai, atjaunošanai un pārvaldei;

6) nosacījumus stratēģiskā partnera, tai skaitā kapitālsabiedrības veiktspējai būtisku darbinieku dalībai Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmā;

7) nosacījumus attiecībā uz stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildes monitoringu, maksimālo peļņas robežvērtību, kas nedrīkst pārsniegt 10 procentus, kā arī rīcību gadījumos, kad maksimālā peļņas robežvērtība tiek pārsniegta;

8) nosacījumus attiecībā uz rīcību gadījumos, kad stratēģiskais partneris stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē darbojas ar zaudējumiem;

9) stratēģiskās partnerības ietvaros noslēgto preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu auditēšanas mehānismu un kārtību;

10) attiecīgās stratēģiskās partnerības ietvaram atbilstošus darbības drošības un nepārtrauktības nosacījumus.

(5) Stratēģisko partnerību slēdz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzības un drošības jomas iepirkumiem.

(6) Stratēģiskais partneris ne retāk kā reizi trijos mēnešos rakstveidā informē Aizsardzības ministriju par visiem stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildē iesaistītajiem būtiskajiem infrastruktūras objektiem, ražošanas līdzekļiem, citu būtisku materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī minēto līgumu izpildē nodarbinātiem darbiniekiem.

(7) Stratēģiskais partneris ne retāk kā reizi 12 mēnešos rakstveidā informē visus stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildē nodarbinātos un kapitālsabiedrības veiktspējai būtiskos darbiniekus par viņu lomu un pienākumiem attiecībā uz dalību Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmā, kā arī stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanā valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā.

(8) Stratēģiskais partneris nekavējoties rakstveidā informē Aizsardzības ministriju, ja kapitālsabiedrības darbībā ir iespējama vai faktiski konstatējama kāda no Maksātnespējas likumā norādītajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm vai ja komersants saskaras ar citiem, tai skaitā iepriekš neparedzētiem, būtiskiem riskiem, kas apdraud stratēģiskās partnerības līguma un stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildi.

(9) Ja, izvērtējot šā panta astotajā daļā minēto informāciju, Aizsardzības ministrija konstatē, ka apdraudējumu stratēģiskās partnerības līguma un stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildei nav iespējams novērst attiecīgā stratēģiskās partnerības līguma ietvaros, tā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā sagatavo un var virzīt priekšlikumu par valsts līdzdalības Aizsardzības ministrijas personā iegūšanu vai izšķirošas ietekmes iegūšanu stratēģiskā partnera kapitālsabiedrībā.

(10) Ja stratēģiskais partneris vai Aizsardzības ministrija konstatē stratēģiskā partnera atbilstību kādai no šā panta astotajā daļā minētajām pazīmēm, stratēģiskajam partnerim ir pienākums pieprasīt un saņemt Aizsardzības ministrijas saskaņojumu visiem tā darījumiem ar mantu vai finanšu līdzekļiem, kuru ietvara vērtība pārsniedz 10 tūkstošus euro.

(11) Stratēģiskās partnerības ietvaros Aizsardzības ministrija uz laiku, kas nepārsniedz stratēģiskās partnerības līguma darbības periodu, var savā valdījumā esošo mantu, tai skaitā zemi un zemes apbūves tiesības, nodot bezatlīdzības lietošanā stratēģiskajam partnerim, ciktāl tas nepieciešams stratēģiskās partnerības līguma vai atsevišķu tā ietvara preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildei, piegādes drošības vai stratēģiskā partnera darbības drošības un nepārtrauktības veicināšanai un neietekmē tādu ražojumu konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.

IV nodaļa
Aizsardzības industrijas darbības drošība un nepārtrauktība

12. pants. Aizsardzības industrijas darbības drošības un nepārtrauktības veicināšana

(1) Aizsardzības ministrija veicina nacionālās aizsardzības industrijas darbības drošību un nepārtrauktību.

(2) Aizsardzības ministrija aizsardzības industrijas darbības drošību un nepārtrauktību var veicināt, nosakot aizsardzības industrijai tādas fiziskās, industriālās, darba, informācijas drošības un kiberdrošības prasības, procedūras un principus, kādi tiek piemēroti valsts aizsardzības jomā, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā vai citos likumos noteikto, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām aizsardzības industrijas darbības nepārtrauktības jomā.

(3) Aizsardzības industrija savā darbībā ievēro Aizsardzības ministrijas izvirzītās darbības drošības un nepārtrauktības prasības. Šādu prasību neizpilde vai nepilnīga izpilde var būt par pamatu tam, ka Aizsardzības ministrija ierobežo vai pārtrauc sadarbību ar attiecīgo aizsardzības industrijas pārstāvi šajā likumā un citos aizsardzības industrijas darbības drošību un nepārtrauktību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13. pants. Aizsardzības industrijas darbības drošības un nepārtrauktības veicināšanas pasākumi

(1) Aizsardzības ministrija atbilstoši savai kompetencei un pieejamiem resursiem var īstenot šādus aizsardzības industrijas darbības drošības un nepārtrauktības veicināšanas pasākumus:

1) organizēt Aizsardzības ministrijas ekspertu konsultācijas par īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, izpēti, izstrādi, testēšanu, sertificēšanu, marķēšanu, iepakošanu, ražošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, demonstrēšanu, tirdzniecību, remontu, modificēšanu, modernizēšanu vai utilizēšanu;

2) veikt īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, testēšanu, izmantojot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošus specializētus produktus, preces vai infrastruktūru;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizēt aizsardzības industrijā nodarbināto apmācību darbam ar specializētiem, īpaši militārām vajadzībām izstrādātiem vai pielāgotiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

4) izveidot un uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ļaut izmantot specializētu Aizsardzības ministrijas infrastruktūru tādai komercsabiedrībai, kura ir saņēmusi Aizsardzības ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātu, ja attiecīgā infrastruktūra nepieciešama komercsabiedrībai pirmreizējā izstrādē, testēšanā vai ražošanā esošu īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, attīstībai un uzglabāšanai vai arī ar šādu produktu izstrādi saistītas ierobežotas pieejamības informācijas vai valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrādei un aizsardzībai;

5) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ļaut izmantot specializētus Aizsardzības ministrijas valdījumā esošus produktus vai preces tādai komercsabiedrībai, kura ir saņēmusi Aizsardzības ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātu, ja attiecīgie produkti vai preces nepieciešami komersanta pirmreizējā izstrādē vai ražošanā esošu īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, testēšanai;

6) iegādāties un uzturēt šā panta pirmās daļas noteikumu izpildei nepieciešamus specializētus produktus vai preces, pakalpojumus vai infrastruktūru.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5. punktā norādīto aizsardzības industrijas drošības veicināšanas pasākumu izmaksas par Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas mantas izmantošanu atbilstoši faktiskajām izmaksām kompensē attiecīgais aizsardzības industrijas komersants.

(3) Aizsardzības ministrija, veicinot preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, var pārņemt no komersanta, kompensējot tam radušās izmaksas, valsts īpašumā tādu nacionālās aizsardzības industrijas komersanta īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu prototipus, tai skaitā to būtiskas sastāvdaļas, kurus tehnisku apsvērumu dēļ nav iespējams sertificēt kā lietošanai gatavu produkciju.

14. pants. Stratēģiskās partnerības un noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta uzraudzība

Stratēģiskās partnerības un noturīgas aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības atbalsta uzraudzību veic Valsts kontrole Valsts kontroles likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2024. gada 15. decembrim izdod šā likuma 10. panta septītajā daļā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2024. gada 15. decembrim izdod šā likuma 11. panta trešajā daļā minētos noteikumus.

3. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. martam izdod šā likuma 13. panta pirmās daļas 3. punktā minētos noteikumus.

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 27. martā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 10. aprīlī