Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/2082

Rīgā 2024. gada 9. aprīlī

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa (turpmāk tekstā – Arhitektūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Arhitektūras pieminekļa īpašnieks.

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā – Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Arhitektūras piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dati, teritorija un aizsardzības zona pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv) (turpmāk – Reģistrs).

Ēka celta ap 1840. gadu vēlā klasicisma stilistikā. Tā ir vienstāva koka konstrukciju celtne ar četrslīpju dakstiņu seguma jumtu, daļēji izbūvētiem bēniņiem un divām telpām pagraba stāvā. Ēkas ārsienas celtas guļšķautņu konstrukcijā. Ārējām plaknēm krāsojums tieši uz guļbaļķiem. Ēkas rietumu fasādes centrā ir mezonīns ar frontonu un ieejas portiks ar balkonu. Rietumu fasāde ir ar sešu ailu asīm, ieeja ēkas 1. stāvā novietota nedaudz asimetriski. Šajā fasādē ir noeja uz pagraba stāvu, kas atrodas portika kreisajā pusē. Pagrabstāvam mūra sienas, pārsegums – māla ķieģeļu velves. Ēkas 1. stāvam koka siju pārsegumi. Austrumu fasādes centrā ir frontons ar segmenta formas logu centrā. Šajā fasādē ir astoņu ailu asis. Ēkas apdarē dekoratīvas no koka veidoti elementi. Ēkas sānu fasādēs un austrumu fasādē ir galerijas tipa kolonāde. Dienvidu fasādē ir vēl viena ieeja ēkā, kas šobrīd netiek izmantota. Šobrīd ēka netiek ekspluatēta.

1. Arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā, vidē (pilsētvides ainavā, lauku ainavā);

1.2. būvmasu kārtojums;

1.3. plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi);

1.4. konstruktīvā sistēma;

1.5. konstruktīvā elementi;

1.6. dekoratīvi bagāta fasādes (fasāžu) arhitektūra;

1.7. īpaši mākslinieciskie elementi fasādēs (portāli, arkādes, balustrādes, skulpturāli veidojumi, epitāfijas, mozaīkas, metālkalumi u.c.);

1.8. jumta forma;

1.9. jumta iesegums;

1.10. ailu aizpildījumi;

1.11. orģinālie logi (to apdares elementi);

1.12. orģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi, virslogi);

1.13. orģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi);

1.14. orģinālie slēģi;

1.15. īpaši mākslinieciskie elementi interjeros (skulpturāli veidojumi u.c.);

1.16. kāpņu izveidojums, margas un apdare;

1.17. apkures sistēmas elementi (krāsnis, sildķermeņi u.c.);

1.18. stādījumi.

2. Pārvaldes izvirzītās prasības Arhitektūras piemineklim:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā.

2.1.2. Arhitektūras pieminekļa īpašnieka pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā esošajam Arhitektūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Arhitektūras pieminekli.

2.1.3. Lai nodrošinātu Arhitektūras pieminekļa aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona 3,93 ha platībā, ar tās uzturēšanas režīmu var iepazīties Reģistra sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.4. Arhitektūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts Arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.

2.1.5. Lai nodrošinātu Arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam savlaicīgi un regulāri jāveic Arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus vēsturiskai būvsubstancei.

2.1.6. Lai nodrošinātu Arhitektūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt Arhitektūras pieminekli un pieminekļa kopējā veidola uztveri.

2.1.7. Arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus sertificētus speciālistus darbu veikšanai. Konstatējot bojājumus nekavējoties organizējami nepieciešamie pasākumi apdraudējuma novēršanai un pieminekļa stāvokļa turpmākās nepasliktināšanās nodrošināšanai.

2.1.8. Pamatojoties uz to, ka Arhitektūras piemineklim 2022. un 2023. gadā piešķirts Pārvaldes finansējums (GP-FL-164/2022; GP-FL-83/2023) konservācijas darbu veikšanai, piemineklim ne mazāk kā turpmākos 25 gadus pēc finansēšanas līguma slēgšanas datuma (tātad līdz 2048. gadam) jānodrošina publiska pieejamība, t.i., tam jābūt pieejamam sabiedrības apskatei. Papildinformācijai, skat. Pārvaldes Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas pieteikumu konkursa nolikumu vai informāciju Pārvaldes mājaslapā, sadaļā "Pakalpojumi" (https://www.nkmp.gov.lv/lv/kulturas-piemineklu-konservacijas-un-restauracijas-programma).

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās valsts Arhitektūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Arhitektūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.2.3. Ja paredzēti Arhitektūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas Arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem.

2.2.4. Pārvalde Arhitektūras pieminekļa īpašniekam izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē. Projektā, vadoties no darbu rakstura un apjoma, ietver vizuālās fiksācijas dokumentus, projekta darba uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu pamatojumu un citu nepieciešamo informāciju darbu veikšanai.

2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c. speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā, konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami restauratoru un speciālistu uzraudzībā.

2.2.6. Arhitektūras pieminekļa īpašnieks 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.

2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, mēneša laikā jāiesniedz pārskatu (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.2.8. Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi, durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri, veicama pēc konsultēšanās ar Pārvaldi.

2.2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi. Vides pieejamības risinājumus izstrādā diplomēts arhitekts ar pieredzi kultūras mantojuma saglabāšanā, tie nedrīkst pārveidot kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina kultūras pieminekļa uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas kultūras pieminekļa ārējā veidolā.

2.2.10. Par Arhitektūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Arhitektūras pieminekļa kopšanai, uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.

3. Arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā:

3.1. Uzturēšanas režīms:

3.1.1. Arhitektūras piemineklim pieguļošajā teritorijā – īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto Arhitektūras pieminekli, īpašniekam (īpašnniekam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja Arhitektūras piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); Arhitektūras pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no Arhitektūras pieminekļa.

3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

3.2.1. Arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā tā vēsturiski nozīmīgais plānojums un telpiskā struktūra, kultūrslānis (ja Arhitektūras piemineklis atrodas arheoloģiskā pieminekļa teritorijā), atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina Arhitektūras pieminekļa netraucēta vizuālā uztvere.

3.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība Arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap Arhitektūras pieminekli, kultūrslāni (ja Arhitektūras piemineklis atrodas arheoloģiskā pieminekļa teritorijā), kā arī Arhitektūras pieminekļa vizuālo uztveri.

3.2.3. Arhitektūras pieminekļa īpašnieka pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi Arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt Arhitektūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo uztveramību.

4. Citi noteikumi:

4.1. Priekšlikumu par valsts nozīmes pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē Pārvalde.

4.2. Arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde:

4.2.1. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

4.3. Arhitektūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu Arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

4.4. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kārtību, kādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieņem attiecīgo lēmumu, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

4.5. Arhitektūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var to apdraudēt, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Arhitektūras piemineklī nodrošināma ugunsdrošība un optimāla hidroģeoloģiskā situācija.

4.6. Ja, atsavinot Arhitektūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

5. Apstrīdēšanas kārtība:

5.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevējā "Latvijas Vēstnesis").

5.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu var saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta