Pēc Portugāles, pēc sadarbības meklējumiem

…bet tūlīt pēc atgriešanās, turpat Rīgas lidostā Valsts prezidents sniedza preses konferenci. Tajā piedalījās Latvijas delegācijas locekļi, tostarp Saeimas deputāts Jānis Jurkāns. Foto: Arnis Blumbergs

Trešdien — 17. maija vakarā — no valsts vizītes Portugālē kopā ar Latvijas delegācijas locekļiem Rīgā atgriezās Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Lidostā žurnālistiem viņš pastāstīja:

— Es domāju, ka tas bija pirmais Latvijas un faktiski Baltijas valstu nopietnais mēģinājums: uzskatu, viedokļu salīdzināšana, programmu saskaņošana ar vienu no Vidusjūras reģiona valstīm — Portugāli. Mums tika dota iespēja gan paust savu viedokli, gan arī uzklausīt, kā šajā valstī vērtē pasaules politiskos procesus. Ja šādā dialogā neesam viens otru pamatīgi iepazinuši, uzklausījuši, piekrituši vai nepiekrituši, nav iespējama nekāda jautājumu risināšana. Tas, manuprāt, ir viens no pamatu pamatiem. Iepazīstoties ar Portugāles parlamenta un ar valdības darbību, ar prezidenta institūcijas darbu, varējām spriest arī par to, kādi varētu būt mūsu valstu turpmākie kontakti gan divpusējo sakaru ziņā, gan arī daudzpusējo sakaru jomā.

Presē, politiķu aprindās bija izskanējušas bažas, ka, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, Portugāle varētu zaudēt kādu daļu no Eiropas naudas, no Eiropas subsīdijām. Līdz ar to varētu pastāvēt noraidoša attieksme pret Baltijas valstīm, arī pret Latviju. Šī vizīte pierādīja pretējo. Tieši raksturīgi, ka visas Portugāles valsts institūcijas izteica Latvijai nepārprotamu atbalstu. Beidzoties sarunām Portugāles parlamentā, parlamenta priekšsēdētājs teica, ka jautājumā par iestāšanos Eiropas Savienībā varam būt droši, jo Portugāles parlaments balsos par Latvijas uzņemšanu. Arī runājot par NATO struktūrām, mēs saņēmām pilnīgu atbalstu. Es gribētu uzsvērt arī lielo atsaucību un sirsnību. Viens otrs varbūt uzskata mūsu pieņemšanu par pompozu, bet mēs to uztvērām kā goda parādīšanu Latvijai, latviešu tautai par lielo neatlaidību un par tām politiskajām cīņām, ko mūsu valsts izgājusi šajā laikā, veidojot savu patstāvību.

Portugāles valstsvīri uzsvēra, ka viņi nekad nav atzinuši Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Vēl jo vairāk tagad, kad viņi redz Latvijas valsts panākumus, kādi gūti šajos piecos gados.

Konkrētais darbs stāv priekšā. Tagad mēs zinām, ka uz Akadēmisko bibliotēku tuvākajā laikā brauks speciālisti no Portugāles, kas palīdzēs sakārtot dažus jautājumus mūsu bibliotēku nozarē. Varbūt tuvāko nedēļu laikā tiks apstiprināts Portugāles vēstnieks Latvijā. Daudz tika runāts par sadarbošanos zvejniecības jomā un kokmateriālu tirgus veidošanā, arī par to, ka Portugāle ir gatava ar mums veidot tirdzniecības līgumus to preču sfērā, kurā ieinteresēta Portugāle un Latvija, kas nav pretrunā Eiropas Savienības pašreizējiem noteikumiem.

Jā, netika parakstīts neviens līgums. Mēs bijām cerējuši, ka tiks parakstīti līgumi par investīciju aizsardzību, par neaplikšanu ar dubultiem nodokļiem. Taču es domāju, ka ir izdarīts pats galvenais šo līgumu sagatavošanas darbs un tuvākajā laikā tie tiks parakstīti. Tā jau ir mūsu iniciatīva, un es domāju, ka esam pārliecinājuši Portugāles pusi par šāda soļa nepieciešamību.

Tika panākta vienošanās, ka Eiropas institūciju, visas pasaules institūciju turpmākajā darbībā tiks saskaņoti Portugāles un Latvijas viedokļi, jautājumu nostādnes, kuros mēs jau varētu kopīgi debatēt un kopīgi virzīt tā vai cita jautājuma izlemšanu.

Valsts prezidenta Kanceleja

Portugāles fotoiespaidi —

jau šodienas "LV" 2.lpp.