Ko vedīsim uz Jelgavu?

No 9. līdz 11. jūnijam — IV vispārējo latviešu Dziesmu svētku simtgades norises

Tāds pamatots jautājums vakar varēja rasties, noklausoties preses konferenci, ko Tautas mākslas centrā Rīgā bija sarīkojuši jelgavnieki — no 9. līdz 11.jūnijam paredzēto Dziesmu un mūzikas svētku rīcības komitejas pārstāvji. Runāja Raitis Vītoliņš, rīcības komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks, Anna Jansone, svētku režisore, profesors Edgars Račevskis, mākslinieciskais virsvadītājs, Lolita Muižniece, norišu koordinatore, Mintauts Buškevics, svētku direktors, Mārtiņš Vilkārsts, galvenais mākslinieks, Dans Sēgerkvists, zviedru firmas "Scand Roof" prezidents.

Jā, tieši šī Zviedrijas firma kopš maija sākuma zālienā iepretī Jelgavas pilij patlaban būvē unikālu mobilu estrādi, kas varēs uzņemt pāri par 3000 dziedātāju un spēlētāju, turklāt tā daļēji ir Zviedrijas dāvinājums Latvijai, jo jelgavniekiem vajadzējis segt tikai pusi no tās vērtības. Jau 1.jūnijā tai jābūt pilnīgi gatavai, lai varētu sākties mēģinājumi, kopmēģinājumi un viss pārējais, kas nepieciešams, lai svētki izdotos.

Tiem jāizdodas, jo 9., 10. un 11.jūnijs reizē būs atskats uz 1895.gada jūnijā Jelgavā sarīkotajiem IV visparējiem latviešu Dziesmu un mūzikas svētkiem un ieskats mūsdienu Latvijas kora kultūrā kārtējo lielo Dziesmu svētku starplaikā. Savu klātbūtni šai reizei pieteikuši 88 jauktie kori, 18 vīru kori un 14 skolēnu kori, vēl arī 17 deju kopas. Dziedātāju kopskaits krietni pārsniegs trīs tūkstošus, jārēķinās ar 500 dejotāju klātbūtni. Svētkus kuplinās Nacionālās operas koris un simfoniskais orķestris, jo to kulminācijai paredzēta Jurjānu Andreja kantāte "Līgojiet, līksmojiet!".

Šie svētki reizē būs arī godinājums vēlākajam Latvijas brīvvalsts pirmajam prezidentam, toreizējam Jelgavas Latviešu biedrības vadītājam, jaunajam advokātam Jānim Čakstem, kas sava mūža divdesmit astotajā vasarā paspēja izdarīt tiem laikiem neticami daudz un jau pagājušā gadsimta beigās ieguva ne tikai savu novadnieku cieņu un mīlestību vien. Ir zīmīgi, ka svētku otrajā dienā būs arī piemiņas brīdis Rīgas Meža kapos pie Jāņa Čakstes atdusas vietas, bet pirms tam turpat Jelgavā, Alunāna parkā, atklās piemiņas akmeni citam dižam zemgalietim — Māteru Jurim. Par Jāņa Čakstes īpašo lomu 1895.gada norisēs Jelgavā vakar plaši un emocionāli stāstīja mūzikas vēstures profesors Oļģerts Grāvītis, kas tikko pielicis punktu monogrāfijai par šo būtisko notikumu mūsu tautas gaitās uz XX gadsimta sliekšņa.

Patlaban Jelgavā vēl viss top. Jaunā estrāde, vietas saviem desmit tūkstošiem klausītāju, Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā kārto eksponātus IV Dziesmu svētku simtgades izstādei, novada lietišķās mākslas izstādi varēs aplūkot estētikas skolā "Junda", Jelgavas profesionālie mākslinieki aicinās uz savu darbu skati galerijā "Klucis", svētku otrajā dienā kluasītājus gaidīs garīgās mūzikas koncerts Lauksaimniecības universitātes aulā, bet trešās dienas rītā garīgo mūziku atskaņos Jelgavas baznīcā.

...Mākslinieks Mārtiņš Vilkārsts svētku emblēmā centies iekļaut trīs akcentus: lidojumu, spārnus un atspulgu. Patiesi — garš ir bijis mūsu kordziesmas lidojums vairāk nekā simt gadu garumā. Tās spārni atveduši jau līdz XXI gadsimta slieksnim. Bet Jelgavā mūs gaida ne tikai bijušā atspulgs. Uz turieni Latvijas dziedātāji ne tikai no Zemgales, bet arī no Vidzemes, Latgales un Kurzemes vedīs savu pārliecību par mākslas un kultūras visspēcību, katrā ziņā, par tās īpašo nepieciešamību arī tādā laikā, kad ļoti vajadzīga tās atdzimšana.

Mintauts Ģeibaks,

"LV" korespondents