Saeimas 18.maija sēde

Kopsavilkums

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". (z.s. dok. nr.311, 1995.g.p.s. dok. nr.493) Balsojums: 52 par, 1 pret, 5 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". (z.s. dok. nr.15, nr.397) Balsojums: 43 par, 5 pret, 5 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— Ministru kabineta noteikumi nr.5 "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"". (z.s. dok. nr.11b, nr.377) Balsojums: 65 par, 0 pret, 1 atturas.

— Ministru kabineta noteikumi nr.6 "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju". (z.s. dok. nr.12, nr.378) Balsojums: 50 par, 4 pret, 0 atturas.

— Ministru kabineta noteikumi nr.8 "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"". (z.s. dok. nr.14, nr.379) Balsojums: 58 par, 0 pret, 0 atturas.

— Ministru kabineta noteikumi nr.14 "Par zvērinātiem revidentiem". (z.s. dok. nr.17, nr.17b, nr.17c, nr.380) Balsojums: 50 par, 0 pret, 0 atturas.

— Ministru kabineta noteikumi nr.11 "Par grozījumiem likumā "Par biržām"". (z.s. dok. nr.21, nr.21c, nr.353) Balsojums: 53 par, 0 pret, 4 atturas.

— Ministru kabineta noteikumi nr.12 "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"". (z.s. dok. nr.20, nr.352) Balsojums: 63 par, 0 pret, 2 atturas.

— Ministru kabineta noteikumi nr.16 "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"". (z.s. dok. nr.19, nr.351) Balsojums: 58 par, 0 pret, 2 atturas.

— Ministru kabineta noteikumi nr.10 "Par vērtspapīriem". (z.s. dok. nr.18, nr.350) Balsojums: 54 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Par vērtspapīru tirgus komiteju". (z.s. dok. nr.323, nr.381) Balsojums: 60 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". (1995.g.p.s. dok. nr.448) Balsojums: 59 par, 1 pret, 6 atturas.

Saeima komisijām nodeva likumprojektus:

— "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un līguma pielikumu". (1995.g.p.s. dok. nr.486, nr.486a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Ārlietu komisijai (atbildīgā).

— Papildinājums Latvijas Republikas Augstākās padomes likumā "Par svētku un atceres dienām". (1995.g.p.s. dok. nr.489, nr.489a) Nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai un Cilvēktiesību komisijai (atbildīgā).

— "Par grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". (1995.g.p.s. dok. nr.496, nr.496a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". (1995.g.p.s. dok. nr.497, nr.497a) Nodots Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

Saeima pieņēma lēmumus par amatpersonām:

— "Par deputāta mandāta atjaunošanu J.Vaivadam". (1995.g.p.s. dok nr.500)

— "Par deputāta J.Vaivada ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā". (1995.g.p.s. dok. nr.513) Balsojums: 47 par, 3 pret, 6 atturas.

— "Par J.Zaščerinska deputāta amata apvienošanu ar citu algotu amatu". (1995.g.p.s. dok. nr.499)

— "Par deputāta A.Piebalga deputāta mandāta nolikšanu un J.Bordāna deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr deputāts A.Piebalgs pilda finansu ministra amatu". (1995.g.p.s. dok. nr.509)

— "Par deputāta J.Bordāna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā". (1995.g.p.s. dok. nr.512) Balsojums: 53 par, 1 pret, 6 atturas.

— "Par deputāta J.Bordāna ievēlēšanu uzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai izveidotajā Saeimas komisijā". (1995.g.p.s. dok. nr.514) Balsojums: 45 par, 1 pret, 4 atturas.

— "Par Kuldīgas rajona tiesas tiesneses D.Rones pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". (p.s. dok. nr.459) Balsojums: 50 par, 2 pret, 4 atturas.

— "Par Rīgas rajona tiesas tiesneses V.Zipas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". (p.s. dok. nr.460) Balsojums: 49 par, 3 pret, 4 atturas.

— "Par Jelgavas rajona tiesas tiesneses I.Križevicas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". (p.s. dok. nr.461) Balsojums: 47 par, 2 pret, 3 atturas.

— "Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvās tiesneses I.Lavrinovičas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". (p.s. dok. nr.462) Balsojums: 46 par, 5 pret, 5 atturas.

— "Par A.Glāzīša deputāta mandāta apstiprināšanu". (p.s. dok. nr.481) Balsojums: 60 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Par deputāta A.Glāzīša ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā". (p.s. dok. nr.485) Balsojums: 61 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Par A.Krastiņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". (p.s. dok. nr.492) Balsojums: 57 par, 0 pret, 3 atturas.

Saeima izskatīja patstāvīgos priekšlikumus:

— "Par pilsonības piešķiršanu Vladlenam Dozorcevam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s. dok. nr.479) Balsojums: 46 par, 11 pret, 7 atturas.

Deputātu jautājumi un atbildes:

— Saeima noklausījās LR Ministru prezidenta M.Gaiļa atbildi uz deputātu G.Bērziņa, A.Rugātes, V.Novakšānova, Z.Tomiņa un M.Ā.Kalniņa jautājumu par atvaļinājuma piešķiršanu J.Ā.Tupesim. (p.s. dok. nr.457, nr.457a)

— Saeima noklausījās finansu ministra A.Piebalga atbildi uz deputātu E.Kides, J.Lucāna, V.Novakšānova, J.Zaščerinska, K.Jurkovska un L.Staša jautājumu par valsts kredītpolitiku. (p.s. dok. nr.474, nr.474a)

— Saeima noklausījās tieslietu ministra R.Apsīša atbildi uz deputātu A.Prēdeles, A.Rugātes, U.Lakševica, O.Brūvera un J.Sinkas jautājumu par Latvijas valsts tieslietu orgānu rīcību gadījumos, ja tiek konstatēta garīga vardarbība pret personību. (p.s. dok. nr.488)

Atbildes uz Saeimas pieprasījumiem:

— Saeimas sēdē turpinājās debates sakarā ar deputātu pieprasījumu par to, kādā veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos. Deputāti pieņēma lēmumu atlikt jautājuma izskatīšanu (papildu ziņu ievākšanai) uz nākošo plenārsēdi. (p.s. dok. nr.447)

Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpinām izskatīt jautājumu — Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra, Ministru prezidenta biedra J.Vaivada atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu, kādā veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos.

Kā zināms, ministrs ir atkāpies no sava amata, bet atbilde uz Saeimas pieprasījumu ir iesniegta un Saeima turpina debates par šo jautājumu. Vārds deputātam Straumem — "Tēvzemei un brīvībai"! Pēc tam — deputāte Kreituse.

J.Straume (TB). Godātie kolēģi! Runājot par to, kādā situācijā šodien atrodas izglītības darbinieki un visa izglītības sistēma kopumā, es gribētu uzsvērt jautājumu par politisko atbildību, ko aizvien ir deklarējis "Latvijas ceļš" un ko tas nepilda.

Kad pagājušajā rudenī mūsu frakcija vairākkārt izvirzīja jautājumus par izglītības darbinieku samaksas problēmām, "Latvijas ceļš" kopā ar saviem sabiedrotajiem izvairījās no diskusijas šeit, šajā zālē, solot, ka valdība izpildīs pašas dotos solījumus. Mēs visi labi atceramies, ar ko tas beidzās. Ar skolotāju streiku decembrī. Kad sekoja kārtējie solījumi no valdības puses, streiks tika pārtraukts. Šodien mēs atkal redzam — un vislabāk to redz paši skolu pedagogi —, ka solījumi kārtējo reizi nav izpildīti.

Pagājušā gada 13.decembra Ministru kabineta sēdes protokolā skaidri un gaiši ir rakstīts: "Valdība apņemas, sākot ar 1.martu, paaugstināt pedagoģisko darbinieku algas vidēji par 16 procentiem." Ministru prezidents šo apņemšanos apliecināja oficiālā publikācijā laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" 14.decembrī. Tagad valdība mēģina šīs saistības noliegt, un demisionējušais ministrs Vaivada kungs runā par 16 procentiem attiecībā pret septembra algu fondu. Bet ne valdības sēdes protokolā, ne pieminētajā Ministru prezidenta publikācijā nav ne vārda par septembri, gluži otrādi.

Rodas jautājums, ko grib panākt ministrija un valdība kopumā, šādā veidā manipulējot ar pašu pieņemtajām saistībām tā vietā, lai godīgi pateiktu, ka aprēķinos ir bijušas kļūdas, ka saistību izpildei valsts budžetā pietrūkst aptuveni pusotra miljona latu un ka situācija nekavējoties jālabo. Visādā ziņā šīs valdības manipulācijas rada vienīgi neizpratni un sašutumu pedagogu sabiedrībā, par ko mēs, visi deputāti, viegli varam pārliecināties Saeimai adresētajās vēstulēs un iesniegumos. Un tas nepavisam neliecina par valdības godprātību un politisko atbildību.

Situācija izglītības sistēmā kļūst arvien satraucošāka. Vienlaikus turpina skanēt frāze par izglītību kā vienu no valdības prioritātēm. Un šie vārdi un deklarācijas tūkstošiem skolotāju ausīs skan kā izsmiekls, jo viņi ar godprātīgu, sabiedrībai un Latvijas nākotnei vitāli nepieciešamu darbu nespēj nopelnīt cilvēka cieņai atbilstošu iztiku. Tāda diemžēl ir valdības un valdošās koalīcijas politika, un šī politika turpinās.

Valdību acīmredzot neuztrauc, ka pēc ilgiem gadiem Latvijā atkal veidojas analfabētu paaudze, jo vairāki tūkstoši skolas vecuma bērnu neapmeklē izglītības iestādes. Valdību neuztrauc, ka skolotāju pazemojošais materiālais stāvoklis grauj izglītības autoritāti viņu audzēkņu acīs, ka daudzi spējīgi pedagogi ir spiesti meklēt sev labāk atalgotu nodarbošanos un septembrī acīmredzot daudzās skolās nebūs kam iet klasēs. Bet valdība pat nav bijusi spējīga pieņemt lēmumu par pensiju izmaksu strādājošajiem pedagogiem. Kā gan savādāk, ja ne kā cinisma kalngals, jānovērtē fakts, ka tieši dienā, kad tika pārtraukts skolotāju streiks, — 13.decembrī, izglītības un zinātnes ministrs parakstīja rīkojumu par prēmiju izmaksu ministrijas darbiniekiem tādos apmēros — konkrēti 300 latu, pāri par 300 latu apmērā, kas izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem pat sapņos nerādās.

Tas viss un vēl daudz kas cits liecina tikai par vienu — par "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības koalīcijas valdības politisko bezatbildību politiskās atbildības vietā. Ja jau tas skartu tikai šo valdību un šīs politiskās organizācijas, varētu arī par to nerunāt un pagaidīt, kad tauta pati izteiks savu spriedumu gan Vaivada kungam, gan valdības locekļiem, kuri kurdu un afgāņu nelegālajiem bēgļiem spēj sarūpēt 4 latus dienā, bet augstākās kvalifikācijas skolotājiem Latvijā — tikai 2 latus, ja mēs sadalām viņu mēnešu atalgojumu pa dienām. Taču nelaime ir tā, ka šodienas nebūšanas ļoti tālu ietiecas Latvijas nākotnē. Un izglītības sistēma, kas tiek nevis pārveidota atbilstoši laika prasībām, bet gan plānveidīgi sagrauta, nebūs tik viegli atjaunojama. Un šodienas kļūdu, neizdarību un nesaprātīgas politikas dēļ cietīs ne tikai daudzas nākamās valdības, bet cietīs arī diemžēl latviešu tauta un Latvijas valsts. Atjauno izglītības sistēmu būs daudz grūtāk nekā atjaunot, teiksim, kādu ražošanas nozari, kur varbūt pietiek nomainīt tehnoloģiju un radīt labvēlīgu nodokļu režīmu. Turpretī, lai atjaunotu izglītības prestižu sabiedrībā, lai pārliecinātu jauniešus izvēlēties skolotāju arodu un skolas pametušos pedagogus atgriezties tajās, lai pēc pašreizējā pagrimuma no jauna pārliecinātu cilvēkus par garīgo vērtību nozīmību un nepieciešamību, vajadzēs atkal mainīt sabiedrības apziņu, un tam būs nepieciešams daudz ilgāks laiks nekā viens, divi vai trīs gadi. Taču bez tā visa, bez garīgajām vērtībām, bez izglītotiem un prasmīgiem cilvēkiem Latvija nebūs pilnvērtīga Eiropas sastāvdaļa. Tā labākajā gadījumā būs tikai Eiropas nomale.

Apvienība "Tēvzemi un brīvībai" nevēlas to pieļaut, un tāpēc šis jautājums arvien ir bijis un būs mūsu uzmanības un rūpju centrā. Protams, mēs rēķināmies ar to, ka valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. Taču mēs pietiekami bieži redzam, ka arī esošie līdzekļi tiek tērēti nesaimnieciski. Kā to parāda arī Valsts kontroles atzinumi, tie tiek izšķērdēti, kur nevajag, tiek audzēts mazas valsts vajadzībām nesaprātīgi liels ierēdņu korpuss, tiek radītas arvien jaunas un jaunas iestādes, institūcijas un biroji, kas tautai ir lieki un nevajadzīgi. Turpretī valdošās koalīcijas pārstāvji ir gatavi stundām ilgi pamatot, kā mēs to redzējām jau pagājušajā plenārsēdē, šādu biroju nepieciešamību.

Un uz visa šī fona mēs redzam Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku neizdarību un nevēlēšanos vai nespēju pildīt savas saistības.

Mūsu apvienība, tās deputāti regulāri tiekas ar skolu vadītājiem, skolotājiem, Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem. Mēs redzam viņu izmisumu un vienlaikus arī viņu ticību savam darbam. Mēs zinām, ka viņiem nevajag daudz. Viņi neprasa "mersedesus", kādos brauc valdības locekļi un daudzu ministriju ierēdņi, viņi redz, ka valsts nav bagāta, un materiālā ziņā neprasa sev daudz vairāk par elementāras iztikas nodrošināšanu, lai varētu samaksāt par dzīvokli, paēst, pieklājīgi apģērbties, neriskējot kļūt par apsmiekla objektu savu audzēkņu acīs. Taču vienu viņi prasa pavisam noteikti, un viņiem ir šādas tiesības prasīt — godprātīgu attieksmi pret skolotāju, kas nozīmē arī godprātīgu attieksmi pret nākamo paaudzi, un valdības doto solījumu izpildi. Tieši to viņi nav saņēmuši.

Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" pastāv uz to, lai valdība nekavējoties izpildītu pašas dotos solījumus. Mēs neuzskatām, ka izglītības un zinātnes ministra demisija būtu kaut kādā veidā šīs saistības atcēlusi.

Un otrkārt. Mēs pieprasām mainīt attieksmi pret izglītības sistēmu kopumā. Tas nozīmē arī konceptuāli citu pieeju valsts budžeta projekta veidošanai, paredzot skolotāju darba samaksas un sociālo garantiju pielīdzināšanu civildienesta ierēdņu darba samaksai un sociālajām garantijām. Mūsu priekšlikumi ir iekļauti Saeimas lēmuma projektā, par kuru vēl runās Grīnblata kungs.

Pretējā gadījumā varam runāt vienīgi par valdības prioritāti kā tādu zināmu ilūziju, jo tā reāla var būt tikai tad, ja tā atspoguļojas valsts budžetā. Un, ja tas tā nenotiks, tad mēs varam runāt vienīgi par principu "klausieties manos vārdos un neskatieties uz maniem darbiem", ar ko diemžēl līdz šim ir izcēlusies gan Gaiļa kunga valdība, gan arī "Latvijas ceļa" politika kopumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc tam — deputāte Kušnere.

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es šodien negribētu vairs runāt par to, cik grūti un sarežģīti ir skolotājiem un kas sagaida viņus perspektīvā. Tas mums ir zināms tāpat, un šeit nevienam tas nav jāatkārto.

Bet es gribētu runāt par konkrēto iesniegto atbildi, lai gan šodien Vaivada kunga vairs nav postenī. Tā kā valstī ir pieņemta prakse, ka parasti ministrus, kuru nav, aizvieto Ministru prezidents, un viņš šeit ir, tad varbūt viņš varētu atbildēt kopā ar Zvanītāja kungu par to, ko darīt, lai šādu situāciju novērstu.

Tātad pirmais jautājums. Atbildē ir uzskaitīti 10.punkti, ko darīs Izglītības ministrija, lai uzlabotu skolotāju situāciju. Man šķiet, ka no šiem 10 punktiem 8 ir tie, kur vajadzēja rakstīt, ko nevajag darīt vai kas jālikvidē Izglītības ministrijā, lai izglītībā izmainītos situācija. Jau pirmais punkts ir visparadoksālākais. Pirmais, ko darīs Izglītības ministrija, ir jauna Izglītības likuma projekta izstrāde. Cik es zinu, mēs tikko kā otrajā lasījumā pieņēmām jauno Izglītības likumu. Trešais lasījums tūlīt būs. Tad ir jautājums — kurš strādā nekvalitatīvi un kurš šeit muļķo? Izglītības ministrijas 331 darbinieks vai Saeimas Izglītības komisija? Jo, ja vēl nav pieņemts jaunais Izglītības likums, kāpēc ir jāziedo līdzekļi un jāstrādā jau pie nākamā Izglītības likuma izstrādāšanas? Varbūt atlikt to, kas ir Saeimā, un izstrādāt un pieņemt normālu Izglītības likumu?

Nākamais jautājums. Atbildē ir ierakstīts, ka tiks pilnveidota un attīstīta dažādu institūciju darbība. Tas ir Izglītības satura centrs, Izglītības attīstības institūts. Bet tad, kad pieņēma 1995.gada budžetu, tad vairākums no opozīcijas par budžetu Izglītības ministrijai balsoja tikai ar vienu noteikumu, proti, ka šīs institūcijas tiks tuvākajā laikā likvidētas kā pilnīgi nevajadzīgas un liekas. Un es atceros Ābiķa kunga toreizējo komentāru tepat zālē, kad viņš teica: pagaidiet mazliet ar to Izglītības attīstības institūta likvidēšanu, likvidēšana šodien ir pārāk dārga, bet pirmā pusgada laikā mēs to realizēsim. Izrādās, ka tik dārga ir likvidēšana, ka tagad notiks tā attīstība un vēl tālāka tā virzība un kadru pieaudzēšana.

Nākamais jautājums. Skolotāju kvalifikācijas celšana. Tā ir ieguvusi pavisam kuriozu situāciju. Gadu Universitāte lūdz: atdodiet šo procesu, lai to var veikt Universitātē. Vairākkārt ir no šīs tribīnes teikts un runāts: kvalifikācija skolotājiem ir jāceļ tām iestādēm, kas viņus gatavo. Atdodiet šo procesu universitātēm un pedagoģiskajiem institūtiem! Es jums varu pateikt pavisam konkrētu piemēru: visus organizatoriskos pasākumsu, kas ir saistīti ar vēstures skolotāju kvalifikācijas celšanu, Vēstures un filozofijas fakultātē veic viens cilvēks. Nav vajadzīgs departaments, nav vajadzīgs institūts, un lektori Universitātē ir pietiekami kvalificēti. Tas ir atkal nākamais process, kas ir jāveic un jārealizē. Bet, ja mēs ejam tādu ceļu kā šobrīd, tad izveidojas tā paradoksālā situācija, kuru es varu izlasīt tādā lielā preses izdevumā kā "Civildienesta Ziņotājs". Es ieteiktu kolēģiem to palasīt. Tur jūs atradīsiet ļoti interesantas ziņas, kā tiek veidoti šodien kvalificēti ierēdņi Latvijā. Kad uzšķir šo "Civildienesta Ziņotāju" un izlasa, kas jauns mācību centrā, tad mēs varam uzzināt, ka ar ļoti lieliem panākumiem ir beigusies pirmā apmācību kārta Latvijas Republikas arhīvos strādājošiem ierēdņiem. Tātad tie ir augstākās klases arhīvu darbinieki. Un ko tad viņi ir mācījušies šajā pirmajā apmācības kārtā, kurā ir iztērēts tik daudz līdzekļu un kura ir veikta darba laikā? Neko citu kā Latvijas vēsturi. Klausieties, ja mēs nonākam tādā paradoksālā situācijā, ka arhīvu vadošajiem darbiniekiem ir jāmāca Latvijas vēsture, tad rodas jautājums — kur vēl tālāk? Bet ir jau labi, profesori iet un māca šo Latvijas vēsturi saviem bijušajiem kolēģiem, saviem studentiem, jo tur viņiem maksā divreiz lielāku algu nekā Universitātē. Un tiem, kas māca un pasniedz šos priekšmetus, šodien mums nav nekādu morālu tiesību to pārmest. Te gan vēl gribētos mazliet piebilst, ka ir arī jauns mācību centrs ierēdņu apmācībai, kurš saucas "Transforlatvija". Nez, kā šeit ir ar Valodu likumu, un varbūt noteikto sodu par Valodu likuma nepildīšanu varētu ieskaitīt skolotāju algu fondā. Un, ja jau valsts Ministru kabineta organizētai iestādei vairs nav latviešu valodas nosaukuma, tad skolai tas būtu varbūt pavisam izslēdzams?

Nākamais jautājums...

Turpinājums — nākamajos numuros

Skolotāju kvalifikācijas dalījums, šī tabula. Pavisam konkrēti. Ko šodien Latvijā nozīmē termins "augstākā izglītība"? Cik es zinu, visiem kam ir augstākās izglītības diploms un nav doktora vai habilitēta doktora grāds, lai iegūtu maģistra grādu, kas dod augstāku algu, tagad bija jāiet vēlreiz par maksu, par maksu, es atkārtoju, studēt vai mācīties maģistratūrā. Cik es zinu, tad šodien augstskolu sistēmā ir divas gradācijas — bakalaurs un maģistrs. Vai patiešām tagad mēs atzīsim tos augstskolu diplomus un atvainosimies tiem, kam mēs likām iet divus gadus maģistratūrā? Vai tas ir kaut kas cits? Kas šeit ir domāts? Un te jau ir visa tā lielākā problēma, kurā rodas šīs domstarpības. Universitātē šodien ir degradēts bakalaura un maģistra grāds. Kāpēc? Tāpēc, ka skolā maģistrs saņem vairāk nekā bakalaurs, lai gan skolā maģistrs — tā jau ir zinātniskā pakāpe — lielākajai daļai pedagogu vispār nav vajadzīgs. Tieši šī neizpratne un haoss, kāds ir izveidots izglītības sistēmā, rada arī šo nesapratni algu saņemšanā. Un arī tas, kas tiek maksāts cilvēkiem. Ja šīs pretrunas netiek novērstas, ja Izglītības ministrijā turpina strādāt 331 cilvēks, tā mēs paši esam budžetu apstiprinājuši, es atkārtoju, 331, ja turpina eksistēt visi šie nevajadzīgie zinātniski pētnieciskie institūti, rajonu optimizācijas institūti un tā tālāk, kur ierēdņi saņem tieši divreiz lielāku algu nekā skolotājs skolā, tad nekas arī nevar izmainīties.

Otrs moments. Mums ir atbildē uzrādīts, ka algu likme paredzēta 68,2 lati, tas ir, tieši uz pusi mazāka nekā prognozētā vidējā alga Latvijā. Latvijā 1995.gadā vidējā alga ir prognozēta 117 lati. No tādas summas "Lattelekom" rēķina samaksu par telefonu — 5,16 lati, kas, iespējams, šogad tiks ieviesta. Tad kāpēc skolotājs ir nolikts šādā situācijā? Vai tikai tāpēc, ka ierēdņu ir par daudz un viņi savstarpēji nevar koordinēt savu rīcību.

Un vēl pēdējais moments šajā atbildē. Te ir rakstīts, ka skolotājiem palielināsies par 31 procentu šī alga. Bet, kā mēs zinām, ja veic inflācijas aprēķinu par 1994.gadu pēc pasaules standartiem, tad mums inflācija bija nevis 26, bet 36 procenti, un rezultātā atbildē būtu jāieraksta, ka diemžēl skolotāju algas pielikums, nevis paaugstināšana, pielikums, par 5 procentiem atpalicis no inflācijas pieauguma Latvijā 1994.gadā. Bet jautājums šodien paliek atklāts — nevis vairs par to, kā skolotājiem pielikt algas, bet par to, vai skolotāji maijā vispār saņems algas. Un es domāju, ka to vajadzētu šodien tādā veidā pagriezt. Un būtu ļoti patīkami, es vēlreiz atkārtoju, ja šeit nāktu tribīnē premjerministrs un pateiktu mums, vai skolotāji saņems vai nesaņems, un, ja arī ekonomikas ministrs uzskatītu par vajadzīgu pateikt, kas tuvākajā laikā mainīsies ekonomikā, lai skolotāji šīs algas saņemtu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kušnere, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu! Pēc tam — Māris Grīnblats.

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamā Saeima! 1994.gada 13.decembrī valdība uzņēmās saistības risināt problēmas, kuras izglītību novedušas krīzes situācijā. Taču, ja paanalizējam izdarīto, tad redzam, ka faktiski realizēts nav pat minimums. Atļaušos atgādināt cienījamai Saeimai, ka bez ciparu trikiem ap skolotāju algām Ministru kabinets ir ignorējis priekšlikumus par pensiju izmaksāšanu strādājošiem skolotājiem, kā arī par skolu tehnisko darbinieku štatu normatīviem. Protams, ir vēl citi priekšlikumi, lai uzlabotu šo krīzes situāciju, kuri arī nav ņemti vērā. Taču ir pilnīgi pretēji, ja runa iet par kādu noteikumu vai likumu atcelšanu, kas bija domāti, lai palīdzētu lauku ļaudīm pirmām kārtām. Un te es domāju šo slaveno likumu, kuru mēs atcēlām pēc Ministru kabineta priekšlikuma, pēc otrreizēja priekšlikuma, kas bija saistīts ar vispārizglītojošo skolu skolēnu bezmaksas braukšanu transporta līdzekļos. Tādējādi ir skaidri redzams, ka Ministru kabinets dara visu, lai lauku ļaudis padarītu vēl nabadzīgākus. Mēs visi labi zinām un varam šodien nosaukt desmitiem pagastu, kur bezdarbs ir 80 procentu līmenī. Tāda, lūk, ir reālā situācija, un tai savukārt pretī valdības darbība un rīcība. Ja runājam par atbildi uz deputātu pieprasījumu, tad tur mēs varam saskatīt tikai vārdus un frāzes. Jāsaka gan, ka šie teikumi ir pietiekami daiļskanīgi, kas rada iespaidu, ka valdība to vien dara kā rūpējas par izglītību. Citēšu dažus no šiem izpušķojumiem. "Darba samaksas sistēmas pilnveide turpinās." Nākamais — "budžeta līdzekļi aprēķināti atbilstoši nepieciešamībai". Nu, tiešām, tā kā pasaku zemē Leiputrijā. Nu, redziet taču, nepateicīgie ļaudis, kā valdība strādā, bet, lūk, pagaidām nesanāk,