Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2024. gada 12. aprīlī

Par Konvencijas Pielikuma grozījumu tulkojumu publicēšanu

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu pielikuma grozījumu (Rezolūciju FAL.14(46)) un 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL KONVENCIJA, 1965) pielikuma grozījumu, kas pieņemti 2022. gadā, labojumu tulkojumu. Tulkojumā ietverti Konvencijas Pielikuma grozījumi, kas veikti 2022. gada 13. maijā un stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Konvencija publicēta "Latvijas Vēstnesī" 1997. gada 24. septembrī, Nr. 242/245.

Pielikumā:

1. 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu pielikuma grozījumu (Rezolūcija FAL.14(46)) valsts valodas centra tulkojums latviešu valodā;

2. 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija, 1965) pielikuma grozījumi, kas pieņemti 2022. gadā, labojumu valsts valodas centra tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktore K. Rogule

 

1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU PIELIKUMA GROZĪJUMI, KAS PIEŅEMTI 2022. GADĀ

(Rezolūcija FAL.14(46))

REZOLŪCIJA FAL.14(46)
(pieņemta 2022. gada 13. maijā)

1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU PIELIKUMA GROZĪJUMI

ATVIEGLOŠANAS KOMITEJA,

ATSAUCOTIES uz 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu, ar grozījumiem, (turpmāk tekstā – "Konvencija") VII panta 2. punkta a) apakšpunktu par Konvencijas pielikuma grozīšanas kārtību;

ATSAUCOTIES ARĪ uz funkcijām, kas Konvencijā piešķirtas Atvieglošanas komitejai Konvencijas grozījumu izskatīšanas un pieņemšanas jomā;

IZSKATĪJUSI savā četrdesmit sestajā sesijā Konvencijas pielikuma grozījumus, kas ierosināti un izplatīti saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta a) apakšpunktu;

1. PIEŅEM saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta a) apakšpunktu Konvencijas grozījumus, kuru teksts iekļauts šīs rezolūcijas pielikumā;

2. NOSAKA saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta b) apakšpunktu, ka grozījumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, ja vien pirms 2023. gada 1. oktobra vismaz viena trešdaļa no Konvencijas līgumslēdzējvalstu valdībām nav rakstveidā paziņojusi ģenerālsekretāram, ka grozījumiem nepiekrīt;

3. LŪDZ ģenerālsekretāram saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta a) apakšpunktu darīt zināmus pielikumā ietvertos grozījumus visām līgumslēdzējvalstu valdībām;

4. TURKLĀT LŪDZ ģenerālsekretāram paziņot visām parakstītājām valdībām par minēto grozījumu pieņemšanu un stāšanos spēkā.

 

PIELIKUMS

1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU PIELIKUMA GROZĪJUMI

Konvencijas pielikuma tekstu aizstāj ar šādu:

"1. nodaļa. Definīcijas un vispārīgie noteikumi

A. Definīcijas

Uzskaitītajiem terminiem šā pielikuma noteikumu izpratnē ir turpmāk minētā nozīme.

Faktiskais ienākšanas laiks (ATA). Datums un laiks, kad kuģis pirmoreiz piestāj ostā, vai nu enkurvietā vai pie piestātnes.

Faktiskais iziešanas laiks (ATD). Datums un laiks, kad kuģis iziet no ostas, atejot no enkurvietas vai piestātnes.

Apturēts bezbiļetnieks. Persona, kura ir paslēpusies uz kuģa vai tā kravā, ko vēlāk uzkrauj uz kuģa, bez kuģa īpašnieka vai kapteiņa, vai jebkuras citas atbildīgās personas piekrišanas un kuras atrašanās uz kuģa tiek atklāta, pirms kuģis ir izgājis no ostas.

Autentificēt. Noteikt un pārbaudīt informācijas sniedzēja uzrādīto identitāti vai pārbaudīt nodoto/saņemto ziņojumu autentiskumu.

Krava. Visas preces, izstrādājumi un jebkāda veida priekšmeti, kas tiek pārvadāti uz kuģa, izņemot pastu, kuģa krājumus, kuģa rezerves daļas, kuģa aprīkojumu, kravas transporta vienības, kas netiek pārvadātas saskaņā ar pārvadājuma līgumu, kas noslēgts ar kravas pārvadātāju, apkalpes mantu un pasažieru bagāžu.

Kravas transporta vienība (CTU). Kravas konteiners, noņemama virsbūve, transportlīdzeklis, dzelzceļa vagons vai jebkāda cita līdzīga vienība.

Formalitāšu kārtošana. Nepieciešamo muitas un citu formalitāšu kārtošana, lai:

a) preces varētu atļaut importēt, eksportēt vai pakļaut citai muitas procedūrai (tā sauktā muitošana);

b) varētu atļaut personām ieceļot valsts teritorijā vai

c) varētu atļaut kuģim ienākt ostā vai iziet no ostas valsts teritorijā.

Apkalpes manta. Apģērbs, ikdienā lietojamās personīgās mantas un citi priekšmeti, tostarp valūta, kuri pieder apkalpei un tiek pārvadāti ar kuģi.

Apkalpes loceklis. Ikviena persona, kas ir nodarbināta uz kuģa tā darbības vai pakalpojumu nodrošināšanai reisa laikā un iekļauta apkalpes sarakstā.

Kruīza kuģis. Kuģis, kas starptautiskā reisā pārvadā pasažierus, kuri ir izmitināti uz kuģa, lai piedalītos plānotās īslaicīgās ekskursijās vienā vai vairākās dažādās ostās, un kas reisa laikā parasti:

a) neuzņem citus pasažierus vai no kura neizkāpj citi pasažieri;

b) neiekrauj un neizkrauj kravu.

Deklarācija. Informācija, kas tiek sniegta elektroniski vai – ārkārtējos apstākļos – neelektroniski, lai izpildītu ziņošanas prasības saskaņā ar 2.1. punktā aprakstīto standartu.

Paredzētais ienākšanas laiks (ETA). Datums un laiks, kad kuģim paredzēts ierasties noteiktā ģeogrāfiskā atrašanās vietā, piemēram, ostā, enkurvietā vai loča uzņemšanas vietā, kas atrodas ostas tuvumā.

Paredzētais iziešanas laiks (ETD). Datums un laiks, kad kuģim paredzēts atstāt noteiktu ģeogrāfisku atrašanās vietu, piemēram, ostu vai enkurvietu, kas atrodas ostas tuvumā.

Kravas konteiners. Transportēšanas aprīkojuma priekšmets, kuram ir pastāvīga konstrukcija un kas attiecīgi ir pietiekami izturīgs, lai būtu piemērots atkārtotai izmantošanai; kas ir īpaši konstruēts, lai atvieglotu preču pārvadāšanu, izmantojot kādu no transporta veidiem, bez starppārkraušanas; kas ir konstruēts tā, lai to varētu nostiprināt un/vai viegli pārvietot, un tādēļ tam ir šīm vajadzībām paredzēti savienojumi, un apstiprināts saskaņā ar 1972. gada Starptautisko konvenciju par drošiem konteineriem (CSC), ar grozījumiem. Termins "kravas konteiners" neietver ne transportlīdzekli, ne iepakojumu; taču kravas konteiners, kas tiek pārvadāts uz šasijas, ir ietverts.

Manifests. Kopsavilkums, kurā ietverta dažāda informācija no konosamentiem un citiem pārvadājuma dokumentiem, kas izdoti preču pārvadāšanai ar kuģiem.

Kapteinis. Persona, kuras pārziņā ir kuģa vadība.

Tranzītpasažieris. Pasažieris, kas ar kuģi ieradies no ārvalsts, lai turpinātu savu ceļojumu ar kuģi vai citu transporta līdzekli uz ārvalsti.

Pasažieru bagāža. Īpašums, tostarp tā var būt arī valūta, ko pasažieris pārvadā ar to pašu kuģi, uz kura atrodas pats, neatkarīgi no tā, vai tas ir viņa īpašums vai nav, ja vien tas netiek vests saskaņā ar preču pārvadājuma līgumu vai citu līdzīga veida vienošanos.

Osta. Jebkura osta, terminālis/iekārta, atkrastes terminālis, kuģu būves un remonta rūpnīca vai reids, kuru parasti izmanto kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai, kuģu remontam un noenkurošanai, vai jebkura cita vieta, kurā kuģis var ieiet.

Pasta sūtījumi. Vēstuļu korespondence un pakas, kā minēts pašreiz spēkā esošajos Pasaules Pasta savienības aktos, kuras sūtījuma nodošanas valsts izraudzītais operators nosūta pārvadāšanai ar kuģi un kuras paredzēts piegādāt galamērķa valsts izraudzītajam operatoram kuģa ienākšanas ostās.

Valsts iestādes. Valsts pārvaldes iestādes vai amatpersonas, kas atbildīgas par to valsts likumu un noteikumu piemērošanu un īstenošanu, kuri attiecas uz jebkuru šajā pielikumā minēto standartu un ieteicamās prakses aspektu.

Reglamentētais priekšmets. Augs, dzīvnieku izcelsmes produkts, pārtikas produkts vai augu produkts, uzglabāšanas vieta, iepakojums, transports, konteiners, augsne un jebkurš cits organisms, priekšmets vai materiāls, kas var saturēt vai izplatīt kaitēkļus vai slimības, attiecībā uz ko ir jāveic sanitārie vai fitosanitārie pasākumi, it īpaši gadījumos, kas ir saistīti ar starptautiskajiem jūras pārvadājumiem.

Izlaišana. Darbība, kuru veic muitas iestādes, lai muitojamās preces tiktu nodotas attiecīgo personu rīcībā.

Aizsardzības pasākumi. Pasākumi, kas nolūkā identificēt un novērst nelikumīgas darbības ir izstrādāti un ieviesti saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un valsts noteikumiem, lai uzlabotu aizsardzību uz kuģiem, ostu teritorijās un iekārtās, kā arī to preču aizsardzību, kuras tiek pārvadātas starptautiskajā piegādes ķēdē.

Kuģa aģents. Puse, kas ostā pārstāv kuģa īpašnieku un/vai fraktētāju (principālu). Ja aģentam ir doti attiecīgi norādījumi, viņš ir atbildīgs principāla priekšā par piestātnes, visu attiecīgo ostas un apkopes pakalpojumu organizēšanu kopā ar ostu, kapteiņa un apkalpes prasību izpildīšanu, kuģa formalitāšu kārtošanu ostas un citās iestādēs (tostarp atbilstošas dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu), kā arī kravas izdošanu vai saņemšanu principāla vārdā.

Kuģa īpašnieks. Kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldītājs vai berbouta fraktētājs, kas ir uzņēmies atbildību par kuģa ekspluatāciju, un jebkura persona, kas rīkojas tā vārdā, izņemot kuģa aģentu.

Kuģa dokumenti. Apliecības un citi dokumenti (tostarp tie, kas ir elektroniskā formā), kuriem jābūt kuģa kapteiņa rīcībā, lai apliecinātu, ka kuģis atbilst starptautiskajam vai nacionālajam regulējumam.

Kuģa aprīkojums. Priekšmeti, kas nav kuģa rezerves daļas un kas atrodas uz kuģa, lai tos tur lietotu, kas ir pārvietojami, bet nav patērējami, tostarp piederumi, tādi kā glābšanas laivas, dzīvības glābšanas ierīces, mēbeles, kuģa piederumi un tamlīdzīgas lietas.

Kuģa rezerves daļas. Priekšmeti labošanai vai aizvietošanai, kas paredzēti izmantošanai tajā pašā kuģī, ar ko tie tiek vesti.

Kuģa krājumi. Preces, tostarp patēriņa preces, kas paredzētas lietošanai uz kuģa, pārdošanai pasažieriem un apkalpei, degviela un smērvielas, izņemot kuģa aprīkojumu un kuģa rezerves daļas.

Nosūtītājs. Puse, kas norādīta konosamentā vai pavadzīmē kā nosūtītājs un/vai kura noslēdz pārvadājuma līgumu (vai arī kuras vārdā vai uzdevumā ir noslēgts pārvadājuma līgums) ar pārvadātāju. Nosūtītāju sauc arī par sūtītāju.

Izkāpšana krastā. Atļauja apkalpes loceklim atrasties krastā laikā, kad kuģis stāv ostā, ar tādiem laika vai ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem, ja tādi ir, kādus noteikušas valsts iestādes.

Vienloga sistēma. Vide, kas dod iespēju vienotā datu ievades punktā iesniegt vai sniegt standartizētu un saskaņotu informāciju un deklarācijas, parasti to veicot elektroniski.

Bezbiļetnieks. Persona, kura ir paslēpusies uz kuģa vai tā kravā, ko vēlāk uzkrauj uz kuģa, bez kuģa īpašnieka vai kapteiņa, vai jebkuras citas atbildīgās personas piekrišanas un kuras atrašanās uz kuģa tiek atklāta pēc tam, kad kuģis ir izgājis no ostas, vai kuras atrašanās kravā tiek atklāta kravas izkraušanas laikā ienākšanas ostā.

Pagaidu ievešana. Muitas procedūra, saskaņā ar kuru noteiktas preces var ievest muitas teritorijā, tās nosacīti pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no ievedmuitas nodevu un nodokļu maksāšanas un nepiemērojot šai ievešanai ekonomiskus aizliegumus vai ierobežojumus; šādas preces jāieved konkrētam mērķim, un tām jābūt paredzētām atpakaļizvešanai pēc noteikta laika, neizdarot tām nekādas izmaiņas, izņemot parasto amortizāciju saistībā ar to lietošanu.

Pārvadājuma dokuments. Informācija, kas apliecina pārvadājuma līgumu starp kuģa īpašnieku un kravas sūtītāju, piemēram, jūras pavadzīme, konosaments vai multimodālā transporta dokuments.

B. Vispārīgie noteikumi

Šā pielikuma noteikumi saistībā ar Konvencijas V panta 2. punktu nevar liegt valsts iestādēm veikt attiecīgus pasākumus, tostarp pieprasīt papildu informāciju, kas var būt nepieciešami gadījumos, ja ir aizdomas par krāpšanu, vai lai novērstu īpašas problēmas, kas rada būtiskus draudus sabiedriskajai kārtībai (ordre public), sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, piemēram, nelikumīgas darbības, kas vērstas pret kuģošanas drošību, un narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu pārvadāšanu, vai lai novērstu tādu slimību un to vektoru vai kaitēkļu ievešanu vai izplatīšanu, kas apdraud cilvēkus, dzīvniekus vai augus.

1.1. Standarts. Attiecībā uz formalitātēm, dokumentācijas prasībām un procedūrām tādu kuģu ienākšanai, stāvēšanai un iziešanai, kas iesaistīti starptautiskajos reisos, valsts iestādes pieprasa tikai minimālo nepieciešamo informāciju.

1.1.1. Netiek izmantots.

1.2. Netiek izmantots.

1.3. Ieteicamā prakse. Pasākumiem un procedūrām, ko līgumslēdzējvalstu valdības noteikušas aizsardzības nolūkā vai lai novērstu nelikumīgu narkotiku pārvadāšanu, jābūt iedarbīgām. Šādi pasākumi un procedūras (piemēram, riska pārvaldība un informācijas divkāršā pārbaude) jāveic tā, lai tās minimāli ietekmētu kuģus, kravu un uz kuģiem esošās personas vai īpašumu un lai nepieļautu kuģu, kravas un uz kuģiem esošo personu un īpašuma lieku aizkavēšanos.

C. Sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai

1.3.bis Standarts. Valsts iestādes izveido, uztur un izmanto sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai.

1.3.ter Standarts. Valsts iestādes, ieviešot vai mainot sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai, lai palīdzētu formalitāšu kārtošanas procesos, sniedz kuģu īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm nepieciešamo informāciju par sistēmas prasībām un, pirms sistēmu izmantošana tiek noteikta kā obligāta, nosaka atbilstošu pārejas periodu. Pārejai uz jaunu sistēmu tiek noteikts periods, kas nav īsāks par 12 mēnešiem, sākot no brīža, kad ir publicētas visas funkcionālās un tehniskās specifikācijas.

Jebkurai jaunai vai mainītai sistēmai ir jābūt tehnoloģiski neitrālai un saderīgai ar citām sistēmām.

1.3.quart Standarts. 1.3.ter punktā norādītajā pārejas periodā valsts iestādes pielāgo formalitāšu kārtošanas procesiem nepieciešamās informācijas sniegšanu, izmantojot alternatīvus līdzekļus.

Ieviešot jaunus elektronisko ziņojumu formātus, valsts iestādes arī turpmāk atļauj izmantot esošos elektronisko ziņojumu formātus tādā laika periodā, ko nosaka saziņā ar attiecīgajām pusēm.

1.3.quin Standarts. Valsts iestādes ievieš pasākumus, lai dotu iespēju visu informāciju, kas nepieciešama saskaņā ar 2.1. punktā aprakstīto standartu, elektroniski sniegt "vienloga sistēmā".

Jāapsver arī iespēja šādai vienloga sistēmai kalpot kā mehānismam, ko valsts iestādes izmanto, lai paziņotu lēmumus un citu informāciju, uz ko attiecas šī konvencija un citi noteikumi (attiecīgos gadījumos).

1.3.sext Standarts. Valsts iestādes kombinē vai koordinē to datu elektronisku pārsūtīšanu, kas ir nepieciešami, kuģiem ienākot, stāvot un izejot, tādā veidā, lai nodrošinātu, ka informācija tiek iesniegta vai sniegta tikai vienreiz un, cik vien tas ir iespējams, tiek izmantota vairākkārt.

1.4. Netiek izmantots.

1.5. Netiek izmantots.

1.6. Netiek izmantots.

1.6.bis Standarts. Elektroniskai informācijas apmaiņai, lai atvieglotu formalitāšu kārtošanas procesus, informācija, ko pieprasa valsts iestādes attiecībā uz kuģa, personu un kravu ienākšanu, stāvēšanu un iziešanu ir jāiesniedz saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem, tostarp ANO elektroniskās datu apmaiņas standartiem administrācijas, tirdzniecības un transporta jomā (UN/EDIFACT), Pasaules Muitas organizācijas (PMO) datu modeli vai Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) standartiem, ņemot vērā Organizācijas izstrādātos norādījumus.

1.6.ter Netiek izmantots

1.7. Ieteicamā prakse. Plānojot, ieviešot vai modificējot formalitāšu kārtošanas procesiem paredzētās sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai, valsts iestādes:

a) jau no paša sākuma nodrošina visām ieinteresētajām pusēm konsultācijas iespēju;

b) izvērtē esošās procedūras un atsakās no tām, kuras nav nepieciešamas;

c) nosaka tās procedūras, kurām jātiek digitalizētām;

d) pielāgo šīs sistēmas multimodālam lietojumam;

e) veic attiecīgas darbības, lai samazinātu šo sistēmu ieviešanas izmaksas visām iesaistītajām pusēm, un

f) cenšas nodrošināt saderību un savstarpējo savietojamību ar citām attiecīgajām informācijas sistēmām.

1.7.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām jāveicina tas, lai valsts iestādes un citas attiecīgās puses sadarbotos vai tiešā veidā piedalītos elektronisko sistēmu izstrādē, izmantojot starptautiski pieņemtus standartus, ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu attiecībā uz kuģu, personu un kravu ienākšanu, stāvēšanu un iziešanu un garantēt valsts iestāžu un citu iesaistīto pušu sistēmu savstarpējo savietojamību.

1.8. Standarts. Tiek pieņemta nepieciešamās informācijas elektroniska pārsūtīšana no jebkuras vietas, ja vien informācijas sniedzējs ir sertificēts un autentificēts saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Nevar tikt pieprasīts izmantot pakalpojumu sniedzēju jurisdikcijā, kurai informācija tiek sniegta.

1.8.1. Ieteicamā prakse. Informācijai par sertifikācijas un autentifikācijas prasībām ir jābūt publiski un elektroniski pieejamai.

1.8.2. Standarts. Valsts iestādes pieņem deklarācijas, kas norādītas 2.1. punktā aprakstītajā standartā, ja tās ir autentificētas attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā.

D. Nelikumīgas darbības

1.9. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm ir jācenšas vienoties par sadarbību ar kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm, lai uzlabotu to iespējas apkarot nelikumīgas darbības, tostarp, bet ne tikai narkotiku kontrabandu un savvaļas dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot lielākus atvieglojumus. Šādu vienošanos pamatā var būt Pasaules Muitas organizācijas Saprašanās memorands, Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un ar to saistītās vadlīnijas.

E. Korupcija jūras satiksmē

1.9.bis Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdībām jāmudina valsts iestādes novērtēt tādas korupcijas riskus, kas saistīti ar kuģa un krasta mijiedarbību ostās, un novērst tos, izstrādājot un īstenojot preventīvus pasākumus, lai stiprinātu godīgumu, atklātību un atbildību. Valsts iestādes, sadarbojoties nacionālā un starptautiskā līmenī, arī koordinē pasākumus, lai atklātu, izmeklētu un noteiktu sankcijas par korupciju, kas saistīta ar kuģu ienākšanu ostās.

1.10. Standarts. Ja saistībā ar vienošanos par sadarbību valsts iestādēm, kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm kļūst pieejama sensitīva komerciālā un cita veida informācija, tad ir jānodrošina attiecīgās informācijas konfidencialitāte.

F. Kontroles metodes

1.11. Standarts. Valsts iestādes izmanto riska pārvaldību, lai uzlabotu savas robežkontroles procedūras saistībā ar:

• kravas izlaišanu/noformēšanu;

• aizsardzības prasībām un

• to iespējām vērsties pret kontrabandu.

2. nodaļa. Kuģa ienākšana, stāvēšana un iziešana

Šajā nodaļā ietverti noteikumi attiecībā uz formalitātēm, ko valsts iestādes pieprasa no kuģa īpašniekiem, kuģim ienākot, stāvot un izejot. Lai nodrošinātu valsts iestādēm nepieciešamo informāciju un izpildītu valsts iestāžu normatīvās prasības, informācija, kas sniedzama no kuģa īpašnieka puses, pārskatāmības labad ir apkopota šajā nodaļā norādītajās deklarācijās. Informācija, kas ir strukturēta elektroniskai pārsūtīšanai, var arī nekorelēt ar šīm deklarācijām. Konkrētāk, vienmēr tiek piemēroti principi, saskaņā ar kuriem informācija tiek nosūtīta tikai vienreiz un tā tiek maksimāli izmantota atkārtoti. Tāpat arī tas, kādas ir deklarācijas, neietekmē to, kāda metode ir jāizmanto, lai padarītu informāciju pieejamu attiecīgajām valsts iestādēm. Šī nodaļa nav jāsaprot tā, ka valsts iestādēm tiktu liegts pieprasīt pārbaudes apliecības un citus dokumentus vai informāciju, kas ietverta šādu dokumentu, kuriem ir jābūt pieejamiem uz kuģa, elektroniskajā versijā, un kuri attiecas uz tā reģistrēšanu, izmēriem, drošību, apkalpes komplektēšanu un citiem saistītajiem jautājumiem.

A. Vispārīgi noteikumi

2.1. Standarts. Kuģiem, attiecībā uz kuriem tiek piemērota šī konvencija, tiem ienākot vai izejot, valsts iestādes nedrīkst pieprasīt nekādas citas deklarācijas kā vien tās, kas aprakstītas šajā nodaļā. Šīs deklarācijas var nosūtīt atsevišķi vai kombinētā elektroniskā veidā saskaņā ar ziņojumu īstenošanas vadlīnijām un elektroniskās datu apmaiņas sistēmas prasībām.

Deklarācijas attiecībā uz kuģa ienākšanu un iziešanu ir:

a) Vispārīgā deklarācija;

b) Kravas deklarācija;

c) Kuģa krājumu deklarācija;

d) Apkalpes mantu deklarācija;

e) Apkalpes saraksts;

f) Pasažieru saraksts;

g) Bīstamo kravu manifests;

h) pasta sūtījumu nodošanas pavadraksts, kas aprakstīts pašreiz spēkā esošajos Pasaules Pasta savienības aktos, Pasaules Pasta konvencijā un tās Reglamentā;

i) Jūras sanitārā deklarācija, kas norādīta Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos;

j) kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecība vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecības vai tās termiņa pagarinājuma dokuments, kas norādīts Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos;

k) aizsardzības informācija, kas tiek pieprasīta saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 2.2. punktu;

l) iepriekšējā elektroniskā informācija par kravu muitas riska novērtēšanas vajadzībām, kas norādīta PMO SAFE Standartu sistēmā;

m) iepriekšējā paziņojuma veidlapa par atkritumu nodošanu ostas pieņemšanas iekārtām.

2.1.bis Standarts. Attiecībā uz deklarācijām, kas minētas 2.1. punktā aprakstītā standarta a)–g) punktā, valsts iestādes nedrīkst pieprasīt neko vairāk kā informāciju, kas norādīta 1. papildinājumā.

2.1.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības nepieprasa konsulārās formalitātes, maksas vai nodevas saistībā ar kuģu formalitāšu kārtošanai nepieciešamo informāciju, tostarp informācijas elektronisku sniegšanu.

2.1.2. Standarts. Valsts iestādes izstrādā procedūras pirmsienākšanas un pirmsiziešanas informācijas sniegšanai, lai atvieglotu šādas informācijas apstrādi paātrinātai turpmāk veicamajai izlaišanai/formalitāšu kārtošanai attiecībā uz kravu un personām.

2.1.3. Ieteicamā prakse. Valsts tiesību aktos jābūt noteiktam, kā sniedzama pirmsienākšanas un pirmsiziešanas informācija. Pirmsienākšanas informācijas nosūtīšanas laiku parasti nevajadzētu noteikt pirms brīža, kad kuģis ir atstājis iziešanas valsti. Tomēr valsts tiesību aktos papildus pamatnoteikumiem varētu norādīt arī izņēmumus attiecībā uz šo principu, piemēram, gadījumos, kad reiss ir neilgs.

2.1.3.bis Ieteicamā prakse. Attiecībā uz iepriekšējās elektroniskās informācijas sniegšanu par kravu muitas riska novērtēšanas vajadzībām, valsts iestādēm ir jāņem vērā laika ierobežojumi, kas norādīti PMO SAFE Standartu sistēmā.

2.1.4. Netiek izmantots.

2.1.5. Standarts. Valsts iestādes atkārtoti izmanto pirmsienākšanas un pirmsiziešanas informāciju, ja tā pati informācija ir nepieciešama turpmākajās procedūrās.

B. Deklarāciju saturs un mērķis

2.2. Standarts. Vispārīgā deklarācija ir standarta deklarācija, kas, kuģim ienākot un izejot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par kuģi.

2.2.1. Netiek izmantots.

2.2.2. Netiek izmantots.

2.2.3. Netiek izmantots.

2.3. Standarts. Neskarot 2.3.4. punktā aprakstīto standartu, 2.3.4.1. punktā aprakstīto ieteicamo praksi vai iepriekšējās elektroniskās informācijas prasības par kravu muitas riska novērtēšanas vajadzībām, Kravas deklarācija ir standarta deklarācija, kas, kuģim ienākot un izejot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par kravu.

2.3.1. Netiek izmantots.

2.3.2. Standarts. Attiecībā uz kuģī palikušo kravu valsts iestādes pieprasa sniegt tikai īsu pārskatu par minimālās informācijas būtiskajiem datiem.

2.3.3. Netiek izmantots.

2.3.4. Standarts. Kravas deklarācijas vietā valsts iestādes pieņem arī kuģa kravas manifestu, ja tas ir sniegts elektroniski un ja tajā ir vismaz tā informācija, kuru valsts iestādes pieprasījušas saskaņā ar 1. papildinājumu un 2.3.2. punktā aprakstīto standartu, un ja tas ir autentificēts saskaņā ar 1.8.2. punktā aprakstīto standartu.

2.3.4.1. Ieteicamā prakse. Kā alternatīvu 2.3.4. punktā aprakstītajam standartam valsts iestādes var pieņemt pārvadājuma dokumentu, ja tajā ir vismaz tā informācija, kas tiek pieprasīta saskaņā ar 2.3.2. punktā aprakstīto standartu. Šāds pārvadājuma dokuments ir jāautentificē saskaņā ar 1.8.2. punktā aprakstīto standartu.

2.3.5. Standarts. Izejot no ostas, nedrīkst pieprasīt jaunu Kravas deklarāciju attiecībā uz kravu, kas tikusi deklarēta, ienākot ostā, un kas ir palikusi uz kuģa.

2.4. Standarts. Kuģa krājumu deklarācija ir standarta deklarācija, kas, kuģim ienākot un izejot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par kuģa krājumiem.

2.4.1. Ieteicamā prakse. Izejot no ostas, atsevišķa Kuģa krājumu deklarācija nav jāpieprasa ne attiecībā uz kuģa krājumiem, kas ir tikuši deklarēti, kuģim ienākot, ne arī uz krājumiem, kas ir iekrauti šajā ostā un par kuriem liecina kāds cits šajā ostā uzrādīts muitas dokuments.

2.5. Standarts. Apkalpes mantu deklarācija ir standarta deklarācija, kas, kuģim ienākot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par apkalpes mantu. Tā nav jāpieprasa, kuģim izejot.

2.5.1. Standarts. Valsts iestādes pieņem Apkalpes mantu deklarāciju, ja tā ir autentificēta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā. Veicot pārbaudi uz kuģa, valsts iestādes var pieprasīt, lai katrs apkalpes loceklis valsts iestādēm pieņemamā veidā apliecina deklarāciju attiecībā uz savu personisko mantu.

2.5.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes parasti pieprasa ziņas tikai par to apkalpes mantu, uz kuru neattiecas atbrīvojumi no muitas nodevām un nodokļiem vai kura ir pakļauta aizliegumiem un ierobežojumiem.

2.6. Standarts. Apkalpes saraksts ir standarta deklarācija, ko pieprasa valsts iestādes un kurā ir informācija par apkalpes locekļu skaitu un sastāvu, kuģim ienākot un izejot.

2.6.1. Standarts. Ja, kuģim izejot no ostas, valsts iestādes pieprasa informāciju par kuģa apkalpi, tām jāpieņem Apkalpes saraksts, kas tika iesniegts, ienākot ostā, ja tas ir autentificēts saskaņā ar 1.8.2. punktā aprakstīto standartu, norādot izmaiņas apkalpes locekļu skaitā vai sastāvā, kuģim izejot, vai norādot, ka laikā, kamēr kuģis stāvēja ostā, šādas izmaiņas nav notikušas.

2.6.2. Netiek izmantots.

2.6.3. Netiek izmantots.

2.6.4. Netiek izmantots.

2.7. Standarts. Pasažieru saraksts ir standarta deklarācija, ko pieprasa valsts iestādes un kurā ir informācija par pasažieriem, kuģim ienākot un izejot.

2.7.1. Netiek izmantots.

2.7.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes papildus Pasažieru sarakstiem nepieprasa iekāpšanas vai izkāpšanas kartes no tiem pasažieriem, kuru vārdi iekļauti šajos sarakstos. Taču tad, ja valsts iestādēm ir īpašas problēmas, kas rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai, starptautiskā ceļojumā esošai personai, kuģim ienākot ostā, var pieprasīt rakstveidā norādīt savu galamērķa adresi.

2.7.3. Netiek izmantots.

2.7.4. Netiek izmantots.

2.7.5. Netiek izmantots.

2.8. Standarts. Bīstamo kravu manifests ir standarta deklarācija, kas valsts iestādēm sniedz informāciju par bīstamām kravām.

2.8.1. Netiek izmantots.

2.9. Standarts. Kuģim ienākot vai izejot, valsts iestādes nedrīkst pieprasīt nekādu citu deklarāciju attiecībā uz pasta sūtījumiem kā to, kas noteikta pašreiz spēkā esošajos Pasaules Pasta savienības aktos, ar nosacījumu, ka tā tiek faktiski uzrādīta. Ja šādas deklarācijas nav, pasta sūtījumu priekšmeti (to skaits un svars) ir jānorāda Kravas deklarācijā.

2.10. Standarts. Jūras sanitārā deklarācija ir standarta deklarācija, kurā ir iekļauta valsts iestāžu pieprasītā informācija par sanitāro stāvokli uz kuģa reisa laikā un ienākot ostā.

Jūras sanitārā deklarācija atbilst Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu prasībām. Turklāt saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem valsts iestādēm sniedz derīgu kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību, vai tās termiņa pagarinājuma dokumentu, lai varētu novērtēt slimību risku uz kuģa.

2.10.1. Standarts. Aizsardzības informācijas ziņojums ir standarta deklarācija, kas valsts iestādēm sniedz informāciju par kuģa aizsardzības stāvokli.

2.10.2. Standarts. Iepriekšējā paziņojuma veidlapa par atkritumu nodošanu ostas pieņemšanas iekārtām ir standarta deklarācija, kas valsts iestādēm sniedz informāciju par kuģa vajadzībām saistībā ar atkritumu pieņemšanu.

C. Alternatīvo ziņošanas līdzekļu izmantošana ārkārtējos apstākļos, kad elektroniskās ziņošanas līdzekļi nav pieejami

2.11. Standarts. Ārkārtējos apstākļos, kad elektroniskās informācijas pārraides līdzekļi nav pieejami, valsts iestāžu rīcībā ir jābūt viegli pieejamiem alternatīvajiem ziņošanas līdzekļiem, ko izmanto, kuģim ienākot un izejot. Valsts iestādes, cik vien iespējams, dara zināmus visus pieejamos alternatīvos ziņošanas līdzekļus.

2.12. Netiek izmantots.

2.12.1. Netiek izmantots.

2.12.2. Netiek izmantots.

2.12.3. Netiek izmantots.

2.13. Ieteicamā prakse. Papīra formātā sagatavotā Pasažieru saraksta vietā ir jāpieņem kuģu īpašnieku iekšējai lietošanai sagatavotais saraksts papīra formātā, ja tajā ir vismaz tā informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 1. papildinājumu.

Līdzīgi, papīra formātā sagatavotās Kravas deklarācijas vietā valsts iestādēm jāpieņem arī kuģa manifesta vai pārvadājuma dokumentu papīra kopija, ja tajos ir vismaz tā informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 1. papildinājumu.

2.13.1. Standarts. Ja ārkārtējos apstākļos valsts iestādes konstatē, ka vienīgais iespējamais veids, kā nosūtīt šajā pielikumā norādītās deklarācijas, ir papīra formāts, tās pieņem dokumentus, kas sniegti jebkādā salasāmā un saprotamā veidā, tostarp dokumentus, kuri rakstīti ar roku, ar tinti vai neizdzēšamu zīmuli, vai kuri sagatavoti, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

D. Secīga ienākšana divās vai vairākās vienas un tās pašas valsts ostās

2.14. Standarts. Ņemot vērā procedūras, kas tiek veiktas, kuģim ienākot pirmajā ienākšanas ostā valsts teritorijā, kuģu īpašniekiem tikai vienreiz ir pienākums paziņot nepieciešamo informāciju šīs valsts iestādēm. Formalitātes un dokumenti, ko pieprasa valsts iestādes jebkurā nākamajā ienākšanas ostā šajā valstī, kurā kuģis ierodas, starplaikā neieejot citas valsts ostā, ir samazināti līdz minimumam.

E. Deklarāciju aizpildīšana

2.15. Ieteicamā prakse. Šajā pielikumā, izņemot 3.7. punktā aprakstīto standartu, norādītās deklarācijas valsts iestādēm pēc iespējas jāpieņem neatkarīgi no valodas, kādā sniegta nepieciešamā informācija, bet tām ir tiesības pieprasīt rakstisku vai mutisku tulkojumu kādā no Organizācijas oficiālajām valodām, ja tās to uzskata par nepieciešamu.

2.16. Netiek izmantots.

2.16.1. Standarts. Ja nepieciešams paraksts, valsts iestādes to pieņem, izmantojot jebkādus elektroniskos līdzekļus, kas atbilst valsts tiesību aktiem.

2.17. Standarts. Jebkuras paredzētās ienākšanas, iziešanas vai tranzīta ostas valsts iestādes nedrīkst pieprasīt, lai kādu deklarāciju, kas attiecas uz kuģi, tā kravu, krājumiem, pasažieriem vai apkalpi, kā minēts šajā nodaļā, būtu legalizējis, apliecinājis, autentificējis vai iepriekš izskatījis kāds to pārstāvis ārvalstīs. Tas nav jāuzskata par šķērsli prasībai uzrādīt pasažiera vai apkalpes locekļa pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu vīzas saņemšanai vai līdzīgiem mērķiem.

F. Kļūdas un grozījumi deklarācijās un attiecīgie sodi

2.18. Standarts. Valsts iestādes, neaizkavējot kuģi, atļauj šajā pielikumā minētajās deklarācijās izlabot kļūdas, ja tās uzskatāmas par nejaušām, nav nopietnas, nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ un nav izdarītas ar mērķi pārkāpt likumus vai noteikumus, ar nosacījumu, ka šīs kļūdas tiek atklātas, pirms deklarācija tiek pilnīgi pārbaudīta, un labojumus var izdarīt nekavējoties.

2.19. Standarts. Ja tiek atrastas kļūdas nosūtītajā informācijā, ko autentificējis kuģa īpašnieks vai kapteinis vai kas autentificēta iepriekšminēto personu vārdā, nedrīkst uzlikt sodu, pirms ir sniegta iespēja pārliecināt valsts iestādes, ka kļūdas bija nejaušas, nav nopietnas, nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ un nav izdarītas ar mērķi pārkāpt attiecīgās ostas valsts likumus un noteikumus.

2.19.bis Standarts. Valsts iestādēm ir jāļauj izdarīt grozījumus informācijā, kas jau ir iesniegta saskaņā ar piemērojamajiem likumiem un noteikumiem.

G. Īpaši atvieglojumi kuģiem, kas ienāk ostās, lai nogādātu krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus, jūrā izglābtas personas vai citas personlas neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai

2.20. Standarts. Valsts iestādes cenšas sadarboties ar kuģu īpašniekiem, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad kuģi plāno ienākt ostās tikai tādēļ, lai nogādātu krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus, jūrā izglābtas personas vai citas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai, kapteinis par šo nodomu valsts iestādēm sniedz pēc iespējas vairāk informācijas, minot iespējami pilnīgākas ziņas par slimību vai ievainojumu un par personu identitāti.

2.21. Standarts. Valsts iestādes, izmantojot visātrāk funkcionējošos pieejamos sakaru kanālus, pirms kuģa ienākšanas informē kapteini par nepieciešamo dokumentāciju un procedūrām, lai varētu nekavējoties nogādāt krastā slimās vai ievainotās personas un bez kavēšanās nokārtot ar kuģi saistītās formalitātes.

2.22. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostās ar šādu mērķi un plāno tās atkal nekavējoties atstāt, valsts iestādes dod priekšroku iespējai pietauvoties piestātnē, ja slimo personu stāvoklis vai jūras stāvoklis liedz drošu izkāpšanu no kuģa reidā vai ostas pieejās.

2.23. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostās ar šādu mērķi un plāno tās atkal nekavējoties atstāt, valsts iestādes nedrīkst pieprasīt deklarācijas, kas minētas 2.1. punktā aprakstītajā standartā, izņemot Jūras sanitāro deklarāciju un, ja tā ir nepieciešama, Vispārīgo deklarāciju. Šādās situācijās valsts iestādes neizvirza prasību ievērot deklarāciju sniegšanas termiņus un atsakās no attiecīgo sodu piemērošanas.

2.24. Standarts. Ja attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostās ar šādu mērķi, valsts iestādes pieprasa Vispārīgo deklarāciju, šajā deklarācijā ietvertās informācijas apjomam nav jābūt lielākam par to, kas minēts 1. papildinājumā, un, ja vien iespējams, tam ir jābūt pat mazākam.

2.25. Standarts. Ja valsts iestādes veic ar kuģa ienākšanu saistītos kontroles pasākumus pirms slimo vai ievainoto personu nogādāšanas krastā, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem ir augstāka prioritāte nekā šiem kontroles pasākumiem.

2.25. bis Standarts. Valsts iestādes saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem maksimāli ilgu laiku iepriekš informē kuģa īpašnieku par nodomu attiecībā uz kuģi veikt sabiedrības veselības kontroles pasākumus un sniedz rakstisku informāciju, ja tā ir pieejama, par izmantojamām metodēm.

2.26. Standarts. Ja saistībā ar ārstniecības izmaksām vai minēto personu galējo aizvešanu vai repatriāciju ir nepieciešamas garantijas vai jāuzņemas saistības, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nedrīkst atlikt vai aizkavēt, līdz tiek saņemtas šīs garantijas vai notiek saistību uzņemšanās.

2.27. Netiek izmantots.

3. nodaļa. Personu ieceļošana un izceļošana

Šajā nodaļā apkopoti noteikumi attiecībā uz formalitātēm, ko valsts iestādes pieprasa no apkalpes locekļiem un pasažieriem, kuģim ienākot vai izejot.

A. Ieceļošanas un izceļošanas prasības un procedūra

3.1. Standarts. Derīga pase ir pamata identifikācijas dokuments, kas valsts iestādēm sniedz informāciju par katru pasažieri, kuģim ienākot vai izejot.

3.1.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdības pēc iespējas vienojas, slēdzot divpusējus vai daudzpusējus līgumus, pieņemt oficiālus personu apliecinošus dokumentus pases vietā.

3.2. Standarts. Valsts iestādes izveido kārtību, saskaņā ar kuru imigrācijas iestādēm kuģa pasažieru pases vai to vietā pieņemamie oficiālie personu apliecinošie dokumenti jāpārbauda tikai vienreiz ienākot un vienreiz izejot. Papildus tam šīs pases vai oficiālos personu apliecinošos dokumentus var pieprasīt uzrādīt verifikācijas vai identifikācijas nolūkā saistībā ar muitas un citām formalitātēm ienākot un izejot.

3.3. Standarts. Pēc pasu vai to vietā pieņemamo oficiālo personu apliecinošo dokumentu individuālas uzrādīšanas valsts iestādes šos dokumentus pēc pārbaudes nekavējoties atdod atpakaļ, nevis aiztur, lai nodrošinātu papildu kontroli, ja vien nepastāv kāds šķērslis pasažiera ielaišanai teritorijā.

3.3.1. Standarts. Katras līgumslēdzējvalsts valdība nodrošina to, lai valsts iestādes konfiscētu neīstus, viltotus vai nelikumīgus ceļošanas dokumentus personām bez ieceļošanas tiesībām. Šādi dokumenti jāizņem no apgrozības un, ja tas ir lietderīgi, jāatdod attiecīgajām iestādēm. Konfiscētā dokumenta vietā atsavinātāja valsts izdod pavadvēstuli, kurai, ja tas ir iespējams, pievieno viltoto ceļošanas dokumentu fotokopiju un jebkuru svarīgu informāciju. Pavadvēstule un tās pielikums jānodod operatoram, kas būs atbildīgs par personas, kurai nav ieceļošanas tiesību, aizvešanu. Tā sniegs informāciju iestādēm tranzīta un/vai sākotnējās iekāpšanas vietā.

3.3.2. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieņem pārbaudei tādu personu, kura tiek nogādāta atpakaļ no izkāpšanas vietas pēc tam, kad ticis noskaidrots, ka šai personai nav ieceļošanas tiesību, ja šī persona ir iekāpusi kuģī viņu teritorijā. Līgumslēdzējvalstu valdības šādu personu nesūta atpakaļ uz valsti, kurā viņa agrāk ir tikusi atzīta par personu bez ieceļošanas tiesībām.

3.3.3. Standarts. Pirms pasažieri un apkalpes locekļi tiek pieņemti, lai veiktu pārbaudi saistībā ar viņu ieceļošanas tiesībām attiecīgajā valstī, atbildību par viņu uzraudzību un aprūpi uzņemas kuģa īpašnieks.

3.3.4. Ieteicamā prakse. Pēc tam, kad pasažieri un apkalpes locekļi ar vai bez īpašiem nosacījumiem ir pieņemti pārbaudes veikšanai, un, ja konkrētās personas atrodas valsts iestāžu fiziskā uzraudzībā, valsts iestādes ir atbildīgas par šo personu uzraudzību un aprūpi, līdz viņām tiek piešķirtas ieceļošanas tiesības vai tiek noskaidrots, ka viņām tādu nav.

3.3.5. Standarts. Kuģa īpašnieka pienākums aizvest projām ikvienu personu no attiecīgās valsts teritorijas zaudē spēku brīdī, kad šī persona tiek nešaubīgi uzņemta attiecīgajā valstī.

3.3.6. Standarts. Ja tiek atzīts, ka personai nav ieceļošanas tiesību, valsts iestādes bez nepamatotas kavēšanās par to informē kuģa īpašnieku un konsultē kuģa īpašnieku par šīs personas aizvešanas pasākumiem. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par tādas personas uzturēšanās un aizvešanas izmaksām, kurai nav ieceļošanas tiesību, un gadījumā, kad šī persona tiek nodota atpakaļ kuģa īpašnieka uzraudzībā, kuģa īpašnieks ir atbildīgs par šīs personas nekavējošu aizvešanu uz:

• iekāpšanas valsti vai

• jebkuru citu vietu, kurā šai personai ir ieceļošanas tiesības.

3.3.7. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības un kuģu īpašnieki sadarbojas, ja tas ir praktiski iespējams, lai noskaidrotu pasu un vīzu derīgumu un autentiskumu.

3.4. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes nedrīkst pieprasīt no pasažieriem, kas iekāpj kuģī vai izkāpj no tā, vai no kuģu īpašniekiem šo pasažieru vārdā jebkādu rakstveida informāciju, kas papildinātu vai atkārtotu to pasēs vai oficiālajos personu apliecinošajos dokumentos jau minēto informāciju, izņemot to, kas nepieciešama, lai aizpildītu šajā pielikumā minētās deklarācijas.

3.5. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, kuras no pasažieriem, kas iekāpj kuģī vai izkāpj no tā, pieprasa papildu rakstveida informāciju, kas nav nepieciešama, lai aizpildītu šajā pielikumā minētās deklarācijas, turpmākai pasažieru identifikācijai noteiktās prasības jāierobežo līdz vienībām, kas noteiktas 3.6. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē (iekāpšanas/izkāpšanas karte). Valsts iestādēm ir jāpieņem pasažiera aizpildīta iekāpšanas/izkāpšanas karte un nav jāpieprasa, lai to aizpildītu vai pārbaudītu kuģa īpašnieks. Ir jāpieņem salasāmā rokrakstā aizpildīta karte, izņemot gadījumos, ja veidlapā ir prasība rakstīt drukātiem burtiem. No katra pasažiera jāpieprasa tikai viens iekāpšanas/izkāpšanas kartes eksemplārs, kas savukārt var ietvert vienu paralēli sagatavotu koppapīra kopiju vai vairākas šādas kopijas.

3.6. Ieteicamā prakse. Iekāpšanas/izkāpšanas kartē valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā šādu informāciju:

• uzvārds;

• vārdi;

• valstspiederība;

• pases vai cita oficiālā personu apliecinošā dokumenta numurs un derīguma termiņš;

• dzimšanas datums;

• dzimšanas vieta;

• nodarbošanās;

• iekāpšanas/izkāpšanas osta;

• dzimums;

• galamērķa adrese;

• paraksts.

3.7. Standarts. Ceļotāju, kuram ir Starptautiskā vakcinācijas vai profilakses apliecība, kas atbilst Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem un apliecina vakcināciju pret dzelteno drudzi, neuzskata par iespējami slimu, pat tad, ja viņš ierodas no apgabala, par kuru Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas apdraudējums.

Saraksts ar valstīm un teritorijām, kuras pieprasa pierādījumus par vakcināciju pret dzelteno drudzi, un valstīm, kurās pastāv dzeltenā drudža izplatības risks, ir pieejams PVO publiskajā tīmekļa vietnē.

3.8. Ieteicamā prakse. Veselības pārbaudi parasti veic tikai tām uz kuģa esošām personām vai personām, kas izkāpj no kuģiem, attiecībā uz kurām ir pierādījumi par nenovēršamu sabiedrības veselības apdraudējumu. Šādas pārbaudes ir jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu pantiem.

3.9. Ieteicamā prakse. Iebraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas muitas pārbaude valsts iestādēm parasti jāveic izlases veidā vai selektīvi. Cik vien iespējams jāiztiek bez rakstveida deklarācijām attiecībā uz pasažieriem līdzi esošo bagāžu.

3.9.1. Ieteicamā prakse. Kad vien tas ir iespējams, valsts iestādēm jāizvairās no aizbraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas pārbaudes, pienācīgi ņemot vērā iespējamo vajadzību piemērot attiecīgus aizsardzības pasākumus, kurus vēlams veikt, izmantojot automātiskos līdzekļus, lai atvieglotu pārbaudi.

3.9.2. Ieteicamā prakse. Ja no aizbraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas pārbaudes nav iespējams atteikties pilnībā, tad šāda pārbaude parasti jāveic izlases veidā vai selektīvi.

3.10. Ieteicamā prakse. Saskaņā ar 3.1.1. punktā aprakstīto ieteicamo praksi līgumslēdzējvalsts valdībai ir jāpiekrīt pases vietā kā pamatdokumentu, kas sniedz valsts iestādēm informāciju par katru apkalpes locekli, kuģim ienākot vai izejot, pieņemt personu apliecinošu dokumentu, kas izsniegts saskaņā ar attiecīgajām ILO konvencijām, vai arī derīgu un pienācīgi atzītu jūrnieka personu apliecinošu dokumentu.

3.10.1. Standarts. Valsts iestādes nevar pieprasīt, lai jūrnieka personu apliecinošajā dokumentā būtu vairāk par šādām ziņām:

• uzvārds;

• vārdi;

• dzimums;

• dzimšanas datums un vieta;

• valstspiederība;

• fiziskās pazīmes;

• fotogrāfija (apliecināta);

• paraksts;

• derīguma termiņš (ja tāds ir);

• izdevēja valsts iestāde.

3.10.2. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdības tiek mudinātas noslēgt līgumus, saskaņā ar kuriem tās no jūrniekiem pases vietā pieņem derīgu jūrnieka personu apliecinošu dokumentu, ja šis dokuments garantē tā uzrādītāja atpakaļuzņemšanu valstī, kas izdeva attiecīgo dokumentu. Šādos līgumos var būt paredzēts, ka valsts iestādēm ir jāpieņem derīga jūrnieka personas apliecība, tostarp tādos gadījumos, kad jūrniekam ir nepieciešams ar jebkāda veida transportlīdzekli ieceļot valstī vai to atstāt kā pasažierim, lai:

a) pievienotos savam kuģim vai pārceltos uz citu kuģi un

b) šķērsotu valsti tranzītā, lai pievienotos savam kuģim citā valstī vai repatriētos, vai arī tam ir kāds cits attiecīgo valsts iestāžu apstiprināts mērķis.

3.10.3. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalsts valdības, kura atzīst jūrnieka personu apliecinošu dokumentu kā alternatīvu pasei, valsts iestādes attiecībā uz apkalpes locekļiem parasti nedrīkst pieprasīt uzrādīt individuālos personu apliecinošos dokumentus vai tādu informāciju, kas papildina jūrnieka personu apliecinošo dokumentu un kas nav minēta Apkalpes sarakstā.

B. Pasākumi, lai atvieglotu pasažieru, apkalpes un bagāžas formalitāšu nokārtošanu

3.11. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm un/vai ostas administrāciju jāveic attiecīgi pasākumi ar mērķi nodrošināt apmierinošu ostas satiksmes plūsmu tā, lai pasažieru, apkalpes un bagāžas formalitātes tiktu ātri nokārtotas, jānodrošina atbilstošs personāls un jārūpējas par to, lai tiktu nodrošinātas atbilstošas iekārtas, īpašu uzmanību pievēršot bagāžas iekraušanas, izkraušanas un pārvadāšanas kārtībai (tostarp mehānisko sistēmu izmantojumam) un vietām, kurās visbiežāk novērojama pasažieru aizkavēšanās. Ja nepieciešams, jāveic pasākumi, lai ierīkotu segtu nojumi starp kuģi un vietu, kur tiek veikta pasažieru un apkalpes pārbaude. Šādiem pasākumiem un iekārtām jābūt elastīgām un ar iespējām tās paplašināt, lai atbilstu pastiprinātu aizsardzības pasākumu prasībām laikā, kad ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis.

3.11.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm:

a) sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm jāievieš piemēroti pasākumi, tādi kā:

i) individuāla un pastāvīga metode pasažieru un bagāžas pārbaužu veikšanai;

ii) sistēma, kas pasažieriem palīdzētu viegli pazīt un saņemt savu pārbaudīto bagāžu, tiklīdz tā ir nogādāta vietā, kur to var pieprasīt, un

iii) nodrošināšana, ka ir pieejamas iekārtas un pakalpojumi vecāka gadagājuma pasažieru un pasažieru ar invaliditāti vajadzību nodrošināšanai;

b) jānodrošina, lai ostu pārvaldes veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai:

i) nodrošinātu pasažieru un viņu bagāžas vieglu un ātru nokļūšanu līdz vietējam transportam un to tā, un

ii) gadījumā, ja apkalpēm jāapmeklē kādas telpas valdības vajadzībām, šīs telpas būtu viegli pieejamas un izvietotas pēc iespējas tuvāk cita pie citas.

3.11.2. Ieteicamā prakse. Kā līdzeklis ātrai formalitāšu nokārtošanai valsts iestādēm ir jāapsver divkanālu sistēmas ieviešana pasažieru, viņu bagāžas un privāto ceļu satiksmes līdzekļu formalitāšu nokārtošanai.

3.12. Standarts. Valsts iestādes pieprasa, lai kuģu īpašnieki nodrošinātu to, ka kuģa personāls veic visus piemērotos pasākumus, kas palīdz paātrināt pasažieru un apkalpes locekļu ieceļošanas procedūru veikšanu. Tādi pasākumi var ietvert:

a) iepriekšējas ziņas nosūtīšanu attiecīgajām valsts iestādēm, kurā norādīts paredzētais ierašanās laiks (ETA), kam seko informācija par jebkādām izmaiņām laikā, un kuģa maršruts, ja tas var ietekmēt pārbaudes prasības;

b) kuģa dokumentu sagatavošanu tūlītējai pārbaudei;

c) trapa un citu iekāpšanas līdzekļu sagatavošanu, kamēr kuģis ir ceļā uz piestātni vai enkurvietu, un

d) pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu ātru un organizētu uz kuģa esošo personu sapulcēšanos un nodošanu ar nepieciešamajiem dokumentiem pārbaudes veikšanai, pievēršot uzmanību kārtībai, kādā šim nolūkam apkalpes locekļi tiek atbrīvoti no būtisku pienākumu veikšanas mašīntelpās un citur.

3.13. Ieteicamā prakse. Ierakstot vārdus pasažieru un apkalpes dokumentos, vispirms jānorāda uzvārds vai uzvārdi.

3.14. Standarts. Valsts iestādes bez nepamatotas kavēšanās pieņem uz kuģa esošās personas pārbaudei, lai pārliecinātos, vai tām ir ieceļošanas tiesības valstī.

3.15. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes nedrīkst kuģu īpašniekiem uzlikt nepamatotus vai nesamērīgus naudas sodus, ja tās atklāj, ka pasažiera rīcībā esošais kontroldokuments ir neatbilstošs, vai ja šā iemesla dēļ pasažierim tiek liegta ieceļošana valstī.

3.15.1. Standarts. Valsts iestādes mudina kuģu īpašniekus veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus pasažieru iekāpšanas vietā, nodrošinot to, ka viņu rīcībā ir ikviens kontroldokuments, kuru pieprasa saņēmējvalstis vai tranzītvalstis.

3.15.2. Standarts. Ja tiek atzīts, ka personai nav ieceļošanas tiesību un tā tiek aizvesta prom no attiecīgās valsts teritorijas, kuģa īpašniekam nav liegts atgūt no šīs personas visus izdevumus, kas radušies tās neielaišanas dēļ.

3.15.3. Ieteicamā prakse. Lai atvieglotu un paātrinātu starptautisko jūras satiksmi, valsts iestādēm vajadzētu ieviest vai, ja tas nav šo iestāžu jurisdikcijā, ieteikt atbildīgajām personām savā valstī lietošanai ostas termināļos vai uz kuģa klāja ieviest standartizētas starptautiskās zīmes un simbolus, kurus izstrādājusi vai apstiprinājusi Organizācija sadarbībā ar citām atbilstošām starptautiskajām organizācijām un kuri pēc iespējas ir kopīgi visiem transporta veidiem.

C. Īpaši atvieglojumi jūras transportā vecāka gadagājuma pasažieriem un pasažieriem ar invaliditāti

3.16. Ieteicamā prakse. Jāveic pasākumi, lai visa nepieciešamā informācija par transportu un drošību būtu viegli pieejama pasažieriem ar dzirdes vai redzes traucējumiem.

3.17. Ieteicamā prakse. Vecāka gadagājuma pasažieriem un pasažieriem ar invaliditāti, kurus atved vai sagaida ostas termināļa ēkā, jābūt rezervētām vietām, kas atrodas pēc iespējas tuvāk galvenajām ieejām. Tās skaidri jāmarķē ar atbilstošām zīmēm. Pieejām jābūt brīvām no šķēršļiem.

3.18. Ieteicamā prakse. Ja sabiedrisko pakalpojumu pieejamība ir ierobežota, jādara viss, lai nodrošinātu pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus par saprātīgu cenu, piemērojot esošos un plānotos pakalpojumus vai piedāvājot īpašus pakalpojumus pasažieriem ar ierobežotām kustības spējām.

3.19. Ieteicamā prakse. Attiecīgos gadījumos ostas termināļi un kuģi jānodrošina ar ierīcēm, lai vecāka gadagājuma pasažieri un pasažieri ar invaliditāti varētu droši iekāpt kuģī un no tā izkāpt.

D. Atvieglojumi kruīzos iesaistītiem kuģiem un kruīza kuģa pasažieriem

3.20. Standarts. Valsts iestādes elektroniski sniedz kruīza kuģim atļauju izmantot ostu, ja, ņemot vērā informāciju, kas saņemta no kuģa pirms tā ienākšanas, paredzētās ienākšanas ostas veselības aizsardzības iestāde uzskata, ka tā ienākšana neradīs slimību ievešanu vai izplatību vai jebkādu citu būtisku sabiedrības veselības apdraudējumu.

3.21. Ieteicamā prakse. Vispārīgā deklarācija, Pasažieru saraksts un Apkalpes saraksts no kruīza kuģiem jāpieprasa vienīgi pirmajā ienākšanas ostā un pēdējā iziešanas ostā konkrētajā valstī, ar nosacījumu, ka nav mainījušies apstākļi, kādos notiek reiss.

3.22. Standarts. Kuģa krājumu deklarācija un Apkalpes mantu deklarācija no kruīza kuģiem jāpieprasa vienīgi pirmajā ienākšanas ostā konkrētajā valstī.

3.23. Standarts. Pasēm vai citiem oficiāliem personu apliecinošiem dokumentiem visu laiku ir jāpaliek kruīza kuģa pasažieru rīcībā.

3.24. Ieteicamā prakse. Ja kruīza kuģis stāv jebkurā ostā līgumslēdzējvalsts valdības teritorijā mazāk par 72 stundām, kruīza kuģa pasažieriem nav nepieciešamas vīzas, izņemot īpašos, valsts iestāžu noteiktos apstākļos.

3.25. Standarts. Kruīza kuģa pasažierus nedrīkst nepamatoti aizkavēt saistībā ar valsts iestāžu veiktajiem kontroles pasākumiem.

3.26. Standarts. Kopumā, izņemot aizsardzības nolūkos un lai noteiktu identitāti un ieceļošanas tiesības, par imigrācijas kontroli atbildīgās valsts iestādes nedrīkst veikt kruīza kuģa pasažieru personas pārbaudi.

3.27. Standarts. Ja kruīza kuģis citu pēc citas apmeklē vairākas vienas valsts ostas, valsts iestādes pasažieru kontroli parasti veic tikai pirmajā ienākšanas ostā un pēdējā iziešanas ostā.

3.28. Ieteicamā prakse. Lai sekmētu kruīza kuģa pasažieru ātrāku izkāpšanu krastā, viņu iepriekšējā kontrole, ja tas iespējams, būtu jāveic jau uz klāja, pirms kuģis ierodas izkāpšanas vietā.

3.29. Ieteicamā prakse. Tiem kruīza kuģa pasažieriem, kuri izkāpj no kuģa vienā ostā un atgriežas uz tā paša kuģa citā vienas valsts ostā, ir jābauda tādi paši atvieglojumi kā tiem pasažieriem, kuri izkāpj no kruīza kuģa un atgriežas uz tā vienā un tajā pašā ostā.

3.30. Ieteicamā prakse. Jūras sanitārajai deklarācijai jābūt vienīgajam dokumentam, kas nepieciešams kruīza kuģa pasažieru veselības pārbaudei.

3.31. Standarts. Kruīza kuģa pasažieriem, kamēr šis kuģis stāv ostā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atļauts apmeklēt beznodokļu veikalus uz kuģa.

3.32. Standarts. Parasti kruīza kuģa pasažieriem nav jāpieprasa sniegt rakstveida deklarāciju par viņu personiskās lietošanas priekšmetiem. Tomēr attiecībā uz priekšmetiem, kam atbilst lielas muitas nodevu un citu nodokļu un nodevu summas, var pieprasīt rakstveida deklarāciju un galvojumu.

3.33. Ieteicamā prakse. Kruīza kuģa pasažierus nedrīkst pakļaut nekādai valūtas kontrolei.

3.34. Standarts. Kruīza kuģa pasažieriem iekāpšanas/izkāpšanas kartes nav nepieciešamas.

3.35. Netiek izmantots.

E. Īpaši atvieglojumi tranzītpasažieriem

3.36. Standarts. Tranzītpasažieris, kas paliek uz tā kuģa, ar kuru tas ieradies un ar kuru tas arī dodas prom, parasti netiek pakļauts valsts iestāžu standarta kontrolei, izņemot attiecīgo valsts iestāžu noteiktos gadījumos, kas saistīti ar ārkārtas apstākļiem.

3.37. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim ļauj paturēt pie sevis pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu.

3.38. Ieteicamā prakse. No tranzītpasažiera, kas paliek uz kuģa, ar kuru tas ieradies un ar kuru tas arī dodas prom, nav jāpieprasa izkāpšanas/iekāpšanas kartes aizpildīšana.

3.39. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti jāpiešķir pagaidu atļauja izkāpšanai krastā kuģa stāvēšanas laikā, ja viņš to vēlas, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas valsts iestāžu prasības attiecībā uz ieceļošanas tiesībām un vīzām.

3.40. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi un nevēlas izkāpt krastā, nedrīkst pieprasīt vīzu, ja vien attiecīgās valsts iestādes nav noteikušas īpašus apstākļus.

3.41. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti nedrīkst pieprasīt sniegt rakstveida Muitas deklarāciju.

3.42. Ieteicamā prakse. Tiem tranzītpasažieriem, kuri izkāpj no kuģa vienā, bet iekāpj tajā pašā kuģī citā vienas un tās pašas valsts ostā, jābauda tādi paši atvieglojumi kā tiem pasažieriem, kuri izkāpj no kuģa un iekāpj tajā vienā un tajā pašā ostā.

F. Atvieglojumi zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītajiem kuģiem

3.43. Ieteicamā prakse. Uz zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītā kuģa reisa laikā atrodas šā reisa zinātniski pētniecisko darbu veikšanai nepieciešamais personāls. Ja tā ir, tad šim personālam jābūt garantētiem vismaz tādiem pašiem atvieglojumiem kā šā kuģa apkalpes locekļiem.

G. Papildu atvieglojumi – izkāpšana krastā – ārvalstniekiem, kas ir starptautiskos reisos iesaistīto kuģu apkalpes locekļi

3.44. Standarts. Valsts iestādes atļauj apkalpes locekļiem izkāpt krastā, kamēr kuģis, ar kuru tie atbrauc, atrodas ostā, ja ir izpildītas formalitātes saistībā ar kuģa ienākšanu un valsts iestādēm nav iemeslu atteikt atļauju izkāpšanai krastā tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sabiedrības veselību, sabiedrības drošību un aizsardzību vai sabiedrisko kārtību. Izkāpšana krastā ir atļauta bez diskriminācijas pēc valstspiederības, rases, ādas krāsas, dzimuma, ticības, politiskajiem uzskatiem vai sociālās izcelsmes un neatkarīgi no tā, uz kuras karoga valsts kuģa viņi tiek nodarbināti, ir pieņemti darbā vai strādā.

3.44.bis Standarts. Visos gadījumos, kad atļauja izkāpt krastā tiek atteikta, attiecīgās valsts iestādes paziņo attiecīgajam jūrniekam un kapteinim iemeslus, kādēļ tās ir atteikušas izkāpšanu krastā. Šie iemesli ir jādara zināmi rakstveidā, ja to lūdz attiecīgais jūrnieks vai kapteinis.

3.45. Standarts. Apkalpes locekļiem nepieprasa vīzu saistībā ar izkāpšanu krastā.

3.46. Ieteicamā prakse. Pirms izkāpšanas krastā vai atgriežoties no izkāpšanas krastā, apkalpes locekļus parasti nedrīkst pakļaut personas pārbaudēm.

3.47. Standarts. No apkalpes locekļiem saistībā ar izkāpšanu krastā nepieprasa īpašu atļauju, piem., izkāpšanas krastā caurlaidi.

3.48. Ieteicamā prakse. Ja apkalpes locekļiem izkāpšanas krastā laikā ir jānēsā līdzi personu apliecinoši dokumenti, tiem ir jābūt tikai pasēm vai, attiecīgos gadījumos, personu apliecinošiem dokumentiem, kurus attiecīgā līgumslēdzējvalsts valdība pieņem pases vietā, kā norādīts 3.10. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē

3.49. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jānodrošina tāda sistēma formalitāšu kārtošanai pirms ienākšanas, kas nodrošina to, lai regulāri tās ostās ienākošo kuģu apkalpes locekļi varētu saņemt iepriekšēju atļauju uz neilgu laiku izkāpt krastā. Ja konkrētajam kuģim iepriekš nav reģistrēti nelabvēlīgi atgadījumi saistībā ar imigrāciju un to lokāli pārstāv kuģa īpašnieks vai kuģa aģents, valsts iestādes pēc tam, kad ir pienācīgi izvērtējušas tādas pirms ienākšanas saņemtās ziņas, ko tās var pieprasīt, parasti ļauj kuģim doties tieši uz piestātni un nepakļauj to tālākām ierastajām imigrācijas formalitātēm, ja vien valsts iestādēm nav citu prasību.

4. nodaļa. Bezbiļetnieki

A. Vispārīgie principi

4.1. Standarts. Šīs nodaļas noteikumus piemēro saskaņā ar starptautiskajiem aizsardzības principiem, kas izklāstīti starptautiskajos dokumentos, piemēram, 1951. gada 28. jūlija ANO Konvencijā par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra ANO Protokolā par bēgļu statusu, un attiecīgajos valsts tiesību aktos.

4.2. Standarts. Valsts iestādes, ostas pārvaldes, kuģu īpašnieki un kapteiņi sadarbojas, cik vien iespējams, lai novērstu bezbiļetnieku gadījumus un rīkotos šādos gadījumos bez kavēšanās un droši, lai nodrošinātu drīzu bezbiļetnieku atpakaļsūtīšanu vai repatriāciju. Jāveic visi atbilstošie pasākumi, lai novērstu situācijas, kad bezbiļetniekiem ir jāuzturas uz kuģa ievērojamu laika periodu.

4.2.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, ostām, kuģu īpašniekiem vai kapteiņiem nav jāsniedz bezbiļetniekiem jebkāda samaksa vai citas priekšrocības, izņemot tās, kas atbilst minimālajām prasībām, lai nodrošinātu bezbiļetnieku aizsardzību, vispārējo veselības stāvokli, labklājību un drošību laikā, kamēr tie atrodas uz kuģa vai krastā, jo tas var mudināt izdarīt atkārtotus pārkāpumus vai iedrošināt citas personas mēģināt braukt uz kuģa bez biļetes.

B. Preventīvie pasākumi

4.3. Kuģa/ostas veiktie preventīvie pasākumi

4.3.1. Ostas/termināļa iestādes

4.3.1.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības nodrošina to, ka visās to ostās tiek iekārtota nepieciešamā infrastruktūra un veikti operacionālie un aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu, ka personas, kas mēģina aizceļot ar kuģi kā bezbiļetnieki, piekļūtu ostas iekārtām un kuģiem, ņemot vērā ostas lielumu un no šīs ostas nosūtāmās kravas veidu, kad tiek plānoti šie pasākumi. Tas jādara, cieši sadarbojoties ar atbilstošajām valsts iestādēm, kuģu īpašniekiem un krastā esošajām struktūrām, lai novērstu bezbiļetnieku gadījumus attiecīgajā ostā.

4.3.1.2. Ieteicamā prakse. Operacionālajiem pasākumiem un/vai ostas iekārtu aizsardzības plāniem jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem pasākumiem un plāniem, kas norādīti attiecīgajā ISPS kodeksa B daļas 16. punkta tekstā.

4.3.1.3. Ieteicamā prakse. Par visiem ostā konstatētajiem gadījumiem, kad tiek mēģināts uzkāpt uz kuģa vai kuģiem bez biļetes, ir jāpaziņo attiecīgajām ostu pārvaldēm, kuras informē visus tuvumā esošos kuģus. Kuģiem ir jāievēro attiecīgo ostas pārvalžu un tiesībaizsardzības iestāžu norādījumi.

Visas procedūras ir jāveic tā, lai tās minimāli ietekmētu kuģus un lai nepieļautu to nevajadzīgu aizkavēšanos.

4.3.2. Kuģa īpašnieks/kapteinis

4.3.2.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa, lai kuģu īpašnieki un kapteiņi, kā arī citas atbildīgās personas nodrošinātu aizsardzības pasākumus, ar kuriem, ciktāl tas praktiski iespējams, tiek novērsta bezbiļetnieku nokļūšana uz kuģa, un, ja tas neizdodas, ciktāl tas praktiski iespējams, viņi tiek atklāti, pirms kuģis iziet no ostas.

4.3.2.2. Ieteicamā prakse. Ienākot ostās un stāvot ostās, kurās pastāv bezbiļetnieku iekāpšanas kuģī risks, operacionālajiem pasākumiem un/vai kuģa aizsardzības plāniem jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem pasākumiem un plāniem, kas ietverti attiecīgajā ISPS kodeksa B daļas 9. punkta tekstā.

4.3.2.3. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa, lai kuģi, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu un kas nav pasažieru kuģi, tad, kad tie iziet no ostas, kurā pastāv risks, ka kuģī var iekāpt bezbiļetnieki, tiktu rūpīgi pārmeklēti saskaņā ar īpašu plānu vai grafiku, prioritāri pārmeklējot vietas, kur varētu slēpties bezbiļetnieki, ņemot vērā konkrētā kuģa tipu un tā operācijas. Tādas pārmeklēšanas metodes, kuras piemērojot var savainot paslēpušos bezbiļetniekus, neizmanto.

4.3.2.4. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa, lai attiecībā uz kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu, netiktu veikta fumigācija vai hermētiska noslēgšana, kamēr nav veikta vietu, kurām paredzēts veikt fumigāciju vai kuras paredzēts hermētiski noslēgt, pēc iespējas rūpīga pārmeklēšana, lai nodrošinātu to, ka šajās vietās nebūtu bezbiļetnieku. Šādām pārmeklēšanām ir jānotiek, cik drīz vien iespējams, kā tas norādīts ISPS kodeksā, un pēc tam, kad ir pabeigtas visas darbības ar kravu.

4.3.2.5. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdības tiek mudinātas nodrošināt, lai bezbiļetnieku atklāšanai tiktu izmantoti atbilstoši netraucējoši līdzekļi un tehnoloģijas vai pasākumi.

4.3.2.6. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām ir jāapsver iespēja noslēgt vienošanās par informācijas un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz bezbiļetnieku atklāšanu. Jānodrošina apkopotās un nodotās informācijas konfidencialitāte un integritāte. Informācija ir jāizmanto vienīgi oficiāliem mērķiem. Tomēr līgumslēdzējvalstu valdībām ir arī jāapsver iespēja nepieciešamajā apmērā un attiecīgos gadījumos dalīties ar kuģu īpašniekiem un citām pusēm ar attiecīgo informāciju, lai nepieļautu turpmākus bezbiļetnieku gadījumus.

4.3.3. Valsts noteiktās sankcijas

4.3.3.1. Ieteicamā prakse. Nepieciešamības gadījumā līgumslēdzējvalstu valdības ir jāmudina savos valsts tiesību aktos iestrādāt juridisko pamatojumu, lai varētu saukt pie atbildības bezbiļetniekus, apturētus bezbiļetniekus un jebkuru personu vai kompāniju, kas palīdzējusi bezbiļetniekam vai apturētam bezbiļetniekam, nolūkā atvieglot piekļuvi ostas teritorijai, jebkuram kuģim, kravai vai kravas konteineram.

C. Izturēšanās pret bezbiļetniekiem, kamēr tie atrodas uz kuģa

4.4. Vispārīgie principi – humāna izturēšanās

4.4.1. Standarts. Bezbiļetnieku gadījumos rīkojas saskaņā ar humānas izturēšanās principiem, tostarp tiem, kas minēti 4.1. punktā aprakstītajā standartā. Vienmēr pienācīga uzmanība ir jāpievērš kuģa ekspluatācijas drošībai un aizsardzībai, kā arī apkalpes, bezbiļetnieku un jebkuru citu uz kuģa esošo personu drošībai un labklājībai.

4.4.2. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa, lai to kuģu īpašnieki un kapteiņi, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu, veiktu attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu bezbiļetnieka aizsardzību, vispārējo veselības stāvokli, labklājību un drošību laikā, kamēr tas atrodas uz kuģa, tostarp nodrošinātu tam atbilstošu pārtiku, izmitināšanu, pienācīgu medicīnisko aprūpi un sanitārās labierīcības.

4.5. Darbs uz kuģa

4.5.1. Standarts. Bezbiļetniekiem nav atļauts veikt darbu uz kuģa, izņemot ārkārtas situācijās vai tad, ja tas ir saistīts ar bezbiļetnieku izmitināšanu un nodrošināšanu uz kuģa.

4.6 Kuģa kapteiņa veiktā izjautāšana un ziņošana

4.6.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa kapteiņiem veikt praktiski izpildāmas darbības, lai noskaidrotu bezbiļetnieka identitāti, tostarp viņa valstspiederību/pilsonību un bezbiļetnieka iekāpšanas ostu, un par bezbiļetnieka esamību, kopā ar attiecīgu informāciju ziņot valsts iestādēm pirmajā plānotajā kuģa ienākšanas ostā. Šo informāciju nodod arī kuģa īpašniekam, iestādēm iekāpšanas ostā un kuģa karoga valstī un, ja nepieciešams, turpmākajās kuģa ienākšanas ostās.

4.6.2. Ieteicamā prakse. Vācot nepieciešamo informāciju ziņošanai, kapteiņiem jāizmanto 3. papildinājumā sniegtais dokuments.

4.6.3. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības instruē kuģu īpašniekus un kapteiņus, kuri operē kuģus, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu, ka tad, ja bezbiļetnieks norāda, ka ir bēglis vai patvēruma meklētājs, šī informācija jāapstrādā kā konfidenciāla, ciktāl tas ir nepieciešams bezbiļetnieka drošībai. Ja bezbiļetnieks norāda, ka ir bēglis vai patvēruma meklētājs, informāciju par bezbiļetnieka paziņojumu vai nodomu nenodod bezbiļetnieka izcelsmes vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts iestādēm.

4.7. Ziņošana Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai

4.7.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības ziņo Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ģenerālsekretāram par visiem bezbiļetnieku gadījumiem, par kuriem tās ir uzzinājušas, ievērojot Organizācijas attiecīgās vadlīnijas.

D. Novirzīšanās no plānotā maršruta

4.8. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām un to valsts iestādēm ir jāiesaka kuģu īpašniekiem, kuri pārvalda kuģus, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu, instruēt kapteiņus, lai viņi nenovirzās no plānotā reisa ar mērķi meklēt iespēju nogādāt krastā uz kuģa atklātos bezbiļetniekus pēc tam, kad kuģis ir atstājis tās valsts teritoriālos ūdeņus, kurā bezbiļetnieki iekāpa kuģī, izņemot šādus gadījumus:

• atļauju nogādāt bezbiļetniekus krastā ir sniegušas tās valsts iestādes, uz kuras ostu kuģis novirzās, vai

• ir nokārtota repatriācija uz citu vietu ar pietiekamu dokumentāciju un atļauju izkāpšanai no kuģa, vai

• pastāv attaisnojoši drošības, aizsardzības, veselības vai līdzjūtības apsvērumi, vai

• mēģinājumi nogādāt krastā citās ostās plānotajā reisā nav izdevušies, un novirzīšanās ir nepieciešama, lai izvairītos no tā, ka bezbiļetnieki paliek uz kuģa ievērojamu laika periodu.

Neatkarīgi no tā, vai kuģis novirzās no plānotā maršruta, bezbiļetniekus, kuri norāda, ka ir bēgļi vai patvēruma meklētāji, nedrīkst nogādāt krastā viņu (iespējamajā) izcelsmes valstī vai jebkurā citā valstī, no kuras viņi ir aizbēguši un kurā, kā viņi apgalvo, pastāv kaitējuma draudi.

E. Bezbiļetnieka izkāpšana no kuģa un atgriešanās

4.9. Pirmās kuģa ienākšanas ostas valsts saskaņā ar reisa plānu

4.9.1. Standarts. Tās valsts iestādes, kurā ir kuģa pirmā plānotā ienākšanas osta pēc bezbiļetnieka atklāšanas, lemj, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, vai šim bezbiļetniekam ir ieceļošanas tiesības attiecīgajā valstī, un dara visu iespējamo, lai sadarbotos ar pusēm, kas iesaistītas šī jautājuma risināšanā.

4.9.2. Standarts. Tās valsts iestādes, kurā ir kuģa pirmā plānotā ienākšanas osta pēc bezbiļetnieka atklāšanas, atļauj bezbiļetniekam izkāpt no kuģa, ja šī bezbiļetnieka rīcībā ir derīgi ceļošanas dokumenti, lai varētu atgriezties, un valsts iestādes ir pārliecinājušās, ka laikus ir veikti vai tiks veikti repatriācijas pasākumi un ir ievēroti nepieciešamie tranzīta priekšnosacījumi.

4.9.3. Standarts. Tās valsts iestādes, kurā ir kuģa pirmā plānotā ienākšanas osta pēc bezbiļetnieka atklāšanas, atļauj bezbiļetniekam izkāpt no kuģa, ja tās ir pārliecinājušās, ka tās vai kuģa īpašnieks iegūs derīgus ceļošanas dokumentus, laikus veiks bezbiļetnieka repatriācijas pasākumus un ievēros nepieciešamos tranzīta priekšnosacījumus. Valsts iestādes turklāt labvēlīgi izskata bezbiļetnieka izkāpšanu no kuģa, ja bezbiļetniekam praktiski nav iespējams palikt uz kuģa vai ja pastāv citi faktori, kas liedz bezbiļetniekam palikt uz kuģa. Šie faktori cita starpā var būt šādi:

• lieta netiek atrisināta laikā, kad kuģis kuģo, vai

• bezbiļetnieka atrašanās uz kuģa apdraudētu drošu kuģa ekspluatāciju vai apkalpes locekļu, citu uz kuģa esošo personu vai bezbiļetnieka veselību.

4.10 Nākamās kuģa ienākšanas ostas

4.10.1. Standarts. Ja pirmajā plānotajā kuģa ienākšanas ostā pēc bezbiļetnieka atklāšanas nav notikusi bezbiļetnieka izkāpšana no kuģa, nākamo ienākšanas ostu valsts iestādes saskaņā ar 4.9.1., 4.9.2. un 4.9.3. punktā aprakstītajiem standartiem pārbauda, vai bezbiļetnieks drīkst izkāpt.

4.11 Valstspiederības vai uzturēšanās tiesību valsts

4.11.1. Standarts. Valsts iestādes saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem uzņem atpakaļ bezbiļetniekus, kuriem ir pilnībā nokārtots valstspiederības/pilsonības statuss, vai uzņem atpakaļ bezbiļetniekus, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir uzturēšanās tiesības attiecīgajā valstī.

4.11.2. Standarts. Valsts iestādes palīdz noskaidrot to bezbiļetnieku identitāti un valstspiederību/pilsonību, kuri norāda, ka ir attiecīgās valsts valstspiederīgie vai ka viņiem ir uzturēšanās tiesības attiecīgajā valstī. Kad vien iespējams, vietējai vēstniecībai, konsulātam vai citai diplomātiskajai pārstāvniecībai, kas pārstāv bezbiļetnieka valstspiederības valsti (saskaņā ar viņa apgalvojumu), būs jāsniedz palīdzība, pārbaudot viņa valstspiederību un izsniedzot pagaidu ceļošanas dokumentus.

4.11.3. Ieteicamā prakse. Lai noteiktu bezbiļetnieku valstspiederību, jācenšas sadarboties ar ārvalstu vēstniecībām, izmantojot sadarbības mehānismus nolūkā abpusēji izprast katra konkrētā gadījuma patiesos faktus un atrisināt tos.

4.12 Iekāpšanas valsts

4.12.1. Standarts. Ja valsts iestādes ir pārliecinājušās, ka bezbiļetnieki ir iekāpuši kuģī to valstī, tās pieņem pārbaudei šādus bezbiļetniekus, kuri ir nosūtīti atpakaļ no vietas, kur tie izkāpuši krastā pēc tam, kad tur ticis atklāts, ka viņiem nav ieceļošanas tiesību. Iekāpšanas valsts iestādes bezbiļetniekus nesūta atpakaļ uz valsti, kur iepriekš noskaidrots, ka viņiem tajā nav ieceļošanas tiesību.

4.12.1.1. Ieteicamā prakse. Tās ostas atbildīgajām iestādēm, kurā bezbiļetnieki ir iekāpuši kuģī, ir jāveic izmeklēšana attiecībā uz to, kā bezbiļetnieki varēja nokļūt uz kuģa, un attiecīgos gadījumos jāapsver iespēja pārveidot aizsardzības noteikumus, kā arī pēc tam ir jānodrošina atgriezeniskā saite ar attiecīgo valsts iestādi izkāpšanas ostā.

4.12.2. Standarts. Ja valsts iestādes ir pārliecinājušās, ka apturētie bezbiļetnieki ir iekāpuši kuģī to valstī, tās apstiprina apturēto bezbiļetnieku un tādu bezbiļetnieku izkāpšanu no kuģa, kuru atrašanās uz kuģa atklāta laikā, kad šis kuģis vēl atradies to teritoriālajos ūdeņos vai, ja to nosaka attiecīgās valsts tiesību akti, šīs valsts jurisdikcijas teritorijā saistībā ar imigrāciju. Kuģa īpašniekam nepiemēro nekādu soda naudu vai maksu attiecībā uz aizturēšanas vai aizvešanas izmaksām.

4.12.3. Standarts. Ja apturēts bezbiļetnieks nav nogādāts krastā iekāpšanas ostā, tad viņš ir jāuzskata par bezbiļetnieku saskaņā ar šīs nodaļas regulējumu.

4.13. Kuģa karoga valsts

4.13.1. Standarts. Kuģa karoga valsts iestādes palīdz kapteinim/kuģa īpašniekam un atbilstošajai valsts iestādei ienākšanas ostās un sadarbojas ar tiem:

• saistībā ar bezbiļetnieka identificēšanu un viņa valstspiederības noteikšanu;

• saistībā ar pārstāvību atbilstošajā valsts iestādē, lai palīdzētu aizvest bezbiļetnieku no kuģa tiklīdz tas ir iespējams, un

• saistībā ar pasākumu organizēšanu bezbiļetnieka aizvešanai vai repatriācijai.

4.14. Bezbiļetnieku atgriešanās

4.14.1. Ieteicamā prakse. Ja bezbiļetniekam nav atbilstošu dokumentu, valsts iestādēm, ja vien tas ir praktiski iespējams un ciktāl tas saskan ar valsts tiesību aktiem un aizsardzības prasībām, jāizdod pavadvēstule ar bezbiļetnieka fotogrāfiju un jebkuru citu svarīgu informāciju vai arī alternatīvā gadījumā – derīgs ceļošanas dokuments, kuru akceptē iesaistītās valsts iestādes. Pavadvēstuli, kas bezbiļetniekam ļauj atgriezties attiecīgi vai nu savā izcelsmes valstī, vai vietā, no kurienes viņš savu ceļojumu sācis, ar jebkuriem transporta līdzekļiem, un kas norāda uz jebkādiem citiem valsts iestāžu piemērotajiem nosacījumiem, jānodod operatoram, kas veiks bezbiļetnieka aizvešanu. Šajā vēstulē būs ietverta informācija, ko pieprasa valsts iestādes tranzīta punktos un/vai izkāpšanas vietā.

4.14.2. Ieteicamā prakse. Tās valsts iestādēm, kur bezbiļetnieks ir izkāpis, ir jāsazinās ar atbilstošajām valsts iestādēm tranzīta punktos laikā, kad bezbiļetnieks dodas atpakaļ, lai tās informētu par bezbiļetnieka statusu. Turklāt tranzīta valstu iestādēm bezbiļetnieka atgriešanās laikā jāatļauj, ievērojot parastās prasības attiecībā uz vīzām un valsts aizsardzības jautājumiem, bezbiļetnieku tranzīts caur savām ostām un lidostām tiem bezbiļetniekiem, kuru aizvešanas instrukcijas vai norādījumus izdevušas izkāpšanas ostas valsts iestādes.

4.14.3. Ieteicamā prakse. Ja ostas valsts neatļauj bezbiļetniekam izkāpt, šai valstij bez nepamatotas kavēšanās jāinformē tā kuģa karoga valsts, uz kura atrodas bezbiļetnieks, par izkāpšanas atteikuma iemesliem.

Saskaņā ar 4.6.3. punktā aprakstīto standartu karoga valsts nav jāinformē, ja bezbiļetnieki norāda, ka ir bēgļi vai patvēruma meklētāji, un ja karoga valsts ir viņu (iespējamā) izcelsmes valsts, no kuras viņi ir aizbēguši un kurā, kā viņi apgalvo, pastāv kaitējuma draudi.

4.15. Bezbiļetnieku atgriešanās un uzturēšanas izmaksas

4.15.1. Ieteicamā prakse. Tās valsts iestādēm, kur bezbiļetnieks ir izkāpis, ir jāinformē tā kuģa īpašnieks, uz kura ir atklāts bezbiļetnieks, par bezbiļetnieka aizturēšanas un atgriešanās izmaksu līmeni un visām papildu izmaksām attiecībā uz bezbiļetnieka dokumentiem, ja kuģa īpašniekam ir jāsedz šīs izmaksas. Turklāt valsts iestādēm ir jāsadarbojas ar kuģa īpašnieku, lai šīs izmaksas samazinātu līdz minimumam, ciktāl tas ir praktiski iespējams, un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja tās ir jāsedz kuģa īpašniekam.

4.15.2. Ieteicamā prakse. Laika posms, kurā kuģu īpašnieki ir atbildīgi par tās valsts iestāžu bezbiļetnieka uzturēšanas izmaksu segšanu, kur bezbiļetnieks ir izkāpis krastā, jāsamazina līdz minimumam.

4.15.3. Standarts. Valsts iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem apsver iespēju mīkstināt sodus tiem kuģiem, kuru kapteiņi ir atbilstoši ziņojuši par bezbiļetnieka esamību attiecīgajām iestādēm ienākšanas ostā un ir pierādījuši, ka veikti visi saprātīgi nepieciešamie preventīvie pasākumi, lai novērstu bezbiļetnieku nokļūšanu uz kuģa.

4.15.4. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem tad, ja kuģu īpašnieki ir sadarbojušies ar kompetentajām iestādēm, izpildot šo iestāžu prasības attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti bezbiļetnieku pārvadāšanas novēršanai, ir jāapsver iespēja samazināt citas maksas, kuras varētu būt piemērojamas.

5. nodaļa. Kravas un citu priekšmetu ievešana, uzglabāšana un izvešana

Šajā nodaļā ietverti noteikumi, kas attiecas uz formalitātēm, ko valsts iestādes pieprasa no kuģa īpašnieka, viņa vai viņas aģenta vai kuģa kapteiņa.

A. Vispārīgi noteikumi

5.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, sadarbojoties ar kuģu īpašniekiem, ostu pārvaldēm un ostu iekārtām un termināļiem, jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka laiks, ko kuģi pavada ostā, varētu tikt samazināts līdz minimumam, un regulāri jāpārskata visas ar kuģu ienākšanu un iziešanu saistītās procedūras, tostarp arī tie pasākumi, kas attiecas uz personu iekāpšanu kuģī un izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu un izkraušanu, apkalpošanu un tamlīdzīgi, un aizsardzības pasākumi, kas saistīti ar šīm darbībām. Tām turklāt jāveic pasākumi, lai kravas kuģi un to kravas, ciktāl tas ir praktiski iespējams, varētu tikt ievestas un formalitātes attiecībā uz tām nokārtotas kuģa darba zonā.

5.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, sadarbojoties ar kuģu īpašniekiem, ostu pārvaldēm un ostu iekārtām un termināļiem, jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka satiksmes plūsma ostā tiek organizēta tā, lai kravas apstrādes un noformēšanas procedūras noritētu bez traucējumiem un nebūtu sarežģītas. Šiem pasākumiem jāaptver visas fāzes, sākot ar laiku, kad kuģis ierodas piestātnē, lai izkrautu kravu un kārtotu formalitātes valsts iestādēs, un arī, ja nepieciešams, brīvās zonas, uzglabāšanas iekārtas, kravas novietošana noliktavā un pārvietošana uz citu vietu. Jābūt ērtai un tiešai nokļūšanai no brīvās zonas, uzglabāšanas iekārtām un kravas noliktavām uz valsts iestāžu formalitāšu kārtošanas vietu, kurai jāatrodas netālu no piestātņu teritorijas, un, kad vien iespējams, jānodrošina ērta piekļuve, pārvietošanās iespējas un infrastruktūra.

5.3. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jāmudina ostas termināļu īpašnieki un/vai operatori, lai viņi attiecīgos gadījumos aprīkotu tos ar piemērotām īpašu kravu (piemēram, vērtīgu preču, ātri bojājošos kravu, cilvēku mirstīgo atlieku, radioaktīvo un citu bīstamu kravu, kā arī dzīvnieku) uzglabāšanas iekārtām; šajās ostas termināļu teritorijās, kur pirms nosūtīšanas ar jūras transportu vai importēšanas tiek glabātas vispārējas nozīmes un īpašas kravas un pasta sūtījumi, ir jāīsteno piekļuves kontroles pasākumi, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kas norādīti attiecīgajā ISPS kodeksa B daļas 16. punkta tekstā.

5.3.bis Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm ir jāpieprasa tikai minimālās ziņas, kas nepieciešamas, lai varētu identificēt kravu, kuru paredzēts novietot glabāšanā pirms tās izlaišanas reeksporta vai importēšanas nolūkā, un šim mērķim jāizmanto kuģa pirmsienākšanas deklarācijā ietvertā informācija, kad tā ir pieejama, ar nosacījumu, ka tā ir sniegta savlaicīgi un pilnīgi.

5.4. Standarts. Līgumslēdzējvalsts valdība, kas turpina pieprasīt eksporta, importa un pārkraušanas licences vai atļaujas noteiktiem preču veidiem, nosaka vienkāršas procedūras, lai šādas licences vai atļaujas varētu ātri iegūt un atjaunot.

5.5. Ieteicamā prakse. Ja sūtījuma veida dēļ tā pārbaudīšanā ir ieinteresētas vairākas iestādes, kas ir pilnvarotas veikt pārbaudes, piemēram, muita un veterinārās vai sanitārās kontroles iestādes, tad līgumslēdzējvalstu valdībām ir jāatļauj vai nu muitai, vai kādai no šīm citām iestādēm veikt nepieciešamās procedūras, vai arī, ja tas nav izdarāms, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka šādas pārbaudes tiek veiktas vienlaikus vienā vietā un ar minimālu aizkavēšanos, un, kad vien iespējams, tiek veiktas, iepriekš saskaņojot ar pusi, kuras pārziņā ir sūtījums.

5.6. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm ir jānodrošina vienkāršotas procedūras savlaicīgai formalitāšu nokārtošanai attiecībā uz privātiem dāvanu saiņiem un preču paraugiem, kuri nepārsniedz noteiktu vērtību vai daudzumu, kam jābūt noteiktam pēc iespējas lielākam.

B. Kravas formalitāšu kārtošana

5.7. Standarts. Valsts iestādes, ievērojot visus valstī noteiktos aizliegumus vai ierobežojumus un pasākumus, kas nepieciešami ostas aizsardzības vai narkotiku kontrabandas novēršanas nodrošināšanai, piešķir prioritāti formalitāšu kārtošanai kravām, kurās ir dzīvnieki, ātrbojīgas preces, un citām steidzamām kravām.

5.7.1. Ieteicamā prakse. Lai aizsargātu to preču kvalitāti, kurām paredzēta formalitāšu kārtošana, valsts iestādēm sadarbībā ar visām attiecīgajām pusēm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atļautu preču praktisku, drošu un uzticamu uzglabāšanu ostā.

5.8. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām jāatvieglo pagaidu ielaišana attiecībā uz specializētām kravu pārkraušanas iekārtām, kas ierodas ar kuģiem un tiek izmantotas krastā ienākšanas ostās, lai iekrautu, izkrautu un apstrādātu kravu.

5.9. Netiek izmantots.

5.10. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jānodrošina kravas formalitāšu nokārtošanas procedūras, pamatojoties uz Starptautiskās konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu (pārskatītā Kioto konvencija) attiecīgajiem noteikumiem un ar šo konvenciju saistītajām vadlīnijām.

5.10.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm būtu jāievieš vienkāršotas procedūras, ar kurām pilnvarotas personas var veikt šādas darbības:

a) preču izlaišanu, pamatojoties uz minimālo informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu preces, pareizi noteiktu risku saistībā ar tādiem jautājumiem kā veselība, drošība un aizsardzība, un atļaut aizpildīt galīgo preču deklarāciju pēc tam;

b) preču formalitāšu nokārtošanu deklarētāja telpās vai citā vietā, kā to atļāvusi atbilstošā valsts iestāde, un

c) vienas preču deklarācijas sniegšanu attiecībā uz visām ievedprecēm vai eksportprecēm noteiktā periodā, ja preces bieži ieved vai izved viena un tā pati persona.

5.11. Standarts. Valsts iestādes samazina savu fizisko iesaistīšanos līdz nepieciešamajam minimumam, lai tiktu nodrošināta atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem.

5.12. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm tad, ja ir iesniegts derīgs pieprasījums, ir, ja tas nepieciešams, jāveic kravas fiziskas pārbaudes vietā, kurā tā tiek iekrauta attiecīgajā transporta līdzeklī, un laikā, kamēr notiek iekraušana, vai nu piestātnē vai arī – komplektētas kravas gadījumā – vietā, kur kravas konteineru piepilda un aizplombē.

5.13. Standarts. Valsts iestādes nodrošina to, lai prasības attiecībā uz statistikas informācijas savākšanu būtiski nesamazinātu jūras tirdzniecības efektivitāti.

5.14. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jāizmanto sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai, lai paātrinātu un vienkāršotu uzglabāšanas, formalitāšu kārtošanas un reeksporta procesus.

5.14.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm ir jāatvieglo un, cik vien ātri iespējams, jāpabeidz tranzīta procedūra, kas attiecas uz tām precēm no citas valsts, kurām drīzumā paredzēta iekraušana.

C. Kravas konteineri un paliktņi

5.15. Standarts. Valsts iestādes saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem atļauj kravas konteineru, paliktņu un kravas konteineru aprīkojuma un piederumu, kas ir piestiprināti konteineram vai arī tiek transportēti atsevišķi, pagaidu ievešanu, nemaksājot muitas nodevas un citus nodokļus un nodevas, un sekmē to izmantošanu jūras satiksmē.

5.16. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm savos noteikumos, kas norādīti 5.15. punktā aprakstītajā standartā, jāparedz vienkāršotas deklarācijas pieņemšana, lai nodrošinātu uz laiku ievesto kravas konteineru, paliktņu un kravas konteineru aprīkojuma un piederumu atkārtotu izvešanu attiecīgās valsts noteiktajā termiņā. Šāda deklarācija var būt mutvārdu paziņojuma vai jebkāda cita iestādēm pieņemama paziņojuma formā.

5.17. Standarts. Valsts iestādes atļauj kravas konteineriem, paliktņiem un kravas konteineru aprīkojumam un piederumiem, kas valstī nonākuši saskaņā ar 5.15. punktā aprakstītā standarta noteikumiem, atstāt ienākšanas ostas robežas ievestās kravas formalitāšu kārtošanai un/vai eksporta kravas iekraušanai saskaņā ar vienkāršotām kontroles procedūrām, kā arī, izmantojot minimālu skaitu dokumentu.

5.18. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības atļauj kravas konteineru rezerves daļu pagaidu ievešanu, nemaksājot muitas nodevas un citus nodokļus un nodevas, ja šīs rezerves daļas nepieciešamas to kravas konteineru remontam, kurus jau atļauts ievest saskaņā ar 5.15. punktā aprakstītā standarta noteikumiem.

D. Paredzētajā galamērķa ostā neizkrautā krava

5.19. Standarts. Ja Kravas deklarācijā minētā krava netiek izkrauta paredzētajā galamērķa ostā, valsts iestādes atļauj izdarīt grozījumus Kravas deklarācijā un nepiemēro sankcijas, ja tās pārliecinās, ka krava faktiski nav tikusi uzkrauta uz kuģa, vai, ja tā ir tikusi uzkrauta, tā ir izkrauta vai jāizkrauj citā ostā.

5.20. Standarts. Ja kļūdas vai cita pamatota iemesla dēļ kāda krava ir tikusi izkrauta ostā, kura nav paredzētā galamērķa osta, valsts iestādes atvieglo tās pārkraušanu vai pārvietošanu uz paredzēto galamērķi. Šis noteikums neattiecas uz aizliegtajām kravām vai kravām, uz kurām attiecas kādi ierobežojumi.

E. Kuģa īpašnieka atbildības ierobežojumi

5.21. Standarts. Valsts iestādes nepieprasa, lai kuģa īpašnieks sniegtu pārvadājuma dokumentā vai tā kopijā īpašu informāciju šo iestāžu vajadzībām, ja vien kuģa īpašnieks nav importētājs vai eksportētājs vai nedarbojas viņa vārdā.

5.22. Standarts. Valsts iestādes neuzskata kuģa īpašnieku par atbildīgu attiecībā uz to dokumentu uzrādīšanu vai pareizību, kuri saistībā ar kravas formalitāšu kārtošanu jāiesniedz kravas eksportētājam vai importētājam, ja vien kuģa īpašnieks nav importētājs vai eksportētājs vai nedarbojas viņa vārdā.

5.23. Standarts. Kuģa īpašniekam ir pienākums sniegt tādu informāciju par preču ievešanu vai izvešanu, kas zināma kuģa īpašniekam šādu ziņu sniegšanas laikā, kā tas norādīts pārvadājuma dokumentā, kas ir pārvadājuma līgums vai kas apliecina šādu līgumu. Tādējādi kuģa īpašnieks var kā pamatojumu šīs informācijas sniegšanai norādīt nosūtītāja-klienta sniegtās ziņas, ja vien kuģa īpašniekam nav iemesla uzskatīt, ka sniegtās ziņas ir nepatiesas.

5.24. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm ir jāīsteno noteikumi, saskaņā ar kuriem persona, kas ierosina un, noslēdzot līgumu, vienojas ar pusi (piem., konsolidētāju, kravas ekspeditoru vai kuģa īpašnieku) par kravas sūtījuma pārvešanu ar kuģi uz citas valsts teritoriju, ir jāsniedz šai pusei pilnīga un precīza informācija par kravas pārvadājumu.

6. nodaļa. Sabiedrības veselība un karantīna, tostarp sanitārie pasākumi attiecībā uz dzīvniekiem un augiem

A. Vispārīgi noteikumi

6.1. Standarts. To valstu, kuras nav pievienojušās Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, iestādes cenšas piemērot šo noteikumu normas, kas attiecas uz starptautisko kuģniecību.

6.1.1. Standarts. To valstu, kuras nav pievienojušās Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas standartiem un noteikumiem, iestādes cenšas piemērot šo standartu un noteikumu normas, kas attiecas uz starptautisko kuģniecību.

6.2. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām, kurām ir kādas kopīgas intereses saistībā ar to veselības aizsardzības, ģeogrāfiskajiem, sociālajiem vai ekonomiskajiem apstākļiem, ir jānoslēdz īpaši nolīgumi saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, ja šādi nolīgumi var atvieglot šo noteikumu piemērošanu, jo īpaši (bet ne tikai) attiecībā uz:

a) tiešu un ātru veselības aizsardzības informācijas apmaiņu starp dažādu valstu blakusesošajām teritorijām;

b) veselības aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami starptautiskajai piekrastes satiksmei un starptautiskajai satiksmei to suverenitātē un jurisdikcijā esošajos ūdeņos;

c) veselības aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami dažādu valstu blakusesošajās teritorijās pie to kopējās robežas;

d) nolīgumiem par skarto personu vai skarto cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanu ar minētajam mērķim īpaši piemērotiem transportlīdzekļiem un

e) deratizāciju, dezinsekciju, dezinfekciju, dekontamināciju vai citu apstrādi, kas paredzēta preču un kuģa atbrīvošanai no slimību izraisītājiem.

6.3. Ieteicamā prakse. Ja noteiktu dzīvnieku, augu vai to izcelsmes pārtikas produktu vai citu reglamentēto priekšmetu pārvadāšanai ar kuģi tiek pieprasīti sanitārie vai fitosanitārie sertifikāti vai līdzīgi dokumenti, valsts iestāžu pieprasījumiem attiecībā uz šādiem sertifikātiem un dokumentiem, kā arī nepieciešamajam to saturam ir jābūt tehniski pamatotam, precīzam un kodolīgam, kā arī plaši pieejamam. Līgumslēdzējvalstu valdībām ir jāsadarbojas ar mērķi saskaņot šādas prasības, tostarp nodrošinot iespēju sniegt nepieciešamo informāciju elektroniski.

6.4. Standarts. Valsts iestādes cenšas sadarboties ar kuģu īpašniekiem, lai nodrošinātu atbilstību visām prasībām, tostarp tām, kas ietvertas Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos, par tūlītēju ziņošanu elektroniski ostas, kurā kuģis paredzējis ienākt, veselības aizsardzības iestādēm par slimību uz kuģa, tādējādi atvieglojot nodrošināšanu ar īpašu medicīnisko personālu un aparatūru, kas nepieciešama veselības pārbaudes procedūrām, kuģim ienākot ostā.

6.4.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības (valsts veselības aizsardzības iestādes) sabiedrības veselības aizsardzības iemeslu dēļ kuģiem neliedz brīvo praksi, jo īpaši nekavē iekāpšanu tajos vai izkāpšanu no tiem, kravas vai krājumu izkraušanu vai iekraušanu vai degvielas, ūdens, pārtikas un krājumu uzņemšanu. Līgumslēdzējvalstu valdības brīvo praksi var piešķirt atkarībā no pārbaudes rezultātiem un, ja kuģī ir konstatēts infekcijas vai piesārņojuma avots, no veiktās dezinfekcijas, dekontaminācijas, dezinsekcijas vai deratizācijas vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami infekcijas vai piesārņojuma izplatības novēršanai.

6.4.2. Ieteicamā prakse. Atkarībā no sabiedrības veselības apdraudējuma novērtējuma valsts iestādes saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem un attiecīgajiem Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu pantiem, kā arī, pienācīgi ņemot vērā 5.5. punktā aprakstīto ieteicamo praksi, var pieprasīt, lai, kuģim ienākot vai izejot, tiktu veikta bagāžas, kravas, konteineru, kuģu, preču, pasta paku un cilvēku mirstīgo atlieku pārbaude.

6.5. Standarts. Valsts iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai dotu iespēju visām ceļojumu aģentūrām un citām ieinteresētajām personām pietiekami ilgu laiku pirms došanās ceļā darīt pasažieriem pieejamus attiecīgo valstu iestāžu pieprasītās vakcinācijas vai profilakses sarakstus, kā arī Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem atbilstošu Starptautiskās vakcinācijas vai profilakses apliecību. Valsts iestādes veic visus iespējamos pasākumus, lai vakcinētāji izmantotu Starptautiskās vakcinācijas vai profilakses apliecības, tādējādi nodrošinot to vispārēju pieņemamību.

6.6. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jānodrošina iespējas aizpildīt Starptautiskās vakcinācijas vai profilakses apliecības, kā arī veikt vakcinēšanos iespējami daudzās piemērotās vietās.

6.7. Standarts. Valsts veselības aizsardzības iestādes nodrošina to, lai veselības aizsardzības un fitosanitārie pasākumi un formalitātes tiktu sāktas nekavējoties, noritētu bez kavēšanās un tiktu piemērotas bez diskriminācijas.

6.8. Ieteicamā prakse. Lai nodrošinātu efektīvu jūras satiksmi, valsts iestādēm jārūpējas par to, lai pēc iespējas lielākā skaitā ostu būtu atbilstošas iespējas sabiedrības veselības, dzīvnieku un augu karantīnas pasākumu veikšanai.

6.8.bis Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības un attiecīgās iestādes nodrošina, lai kuģa apkalpes locekļiem, kuriem, atrodoties to teritorijā, nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, tiktu dota piekļuve medicīnas iestādēm krastā, un lai kuģa apkalpe varētu papildināt savus zāļu krājumus, kamēr kuģis ir ienācis ostā.

6.9. Standarts. Ciktāl tas ir pamatoti un praktiski iespējams, pēc iespējas daudzās valsts ostās jābūt viegli pieejamiem tādiem medicīnas pakalpojumiem, lai varētu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību apkalpes locekļiem un pasažieriem.

6.9.bis Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām un attiecīgajām iestādēm ir jāsekmē ātra un efektīva apkalpes izkāpšana, lai tās locekļi varētu saņemt medicīnisko palīdzību krastā esošajās medicīnas iestādēs, tostarp saņemt zāļu receptes, un ir jānodrošina, lai tas tiktu rezultatīvi īstenots ar labu komunikāciju un sadarbību starp kuģi un attiecīgajām iestādēm krastā.

6.9.ter Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām un attiecīgajām iestādēm ir jānodrošina, lai kuģa apkalpes locekļi tiktu nekavējoties uzņemti krastā esošajās klīnikās un slimnīcās, un lai tas notiktu bez šķēršļiem un neatkarīgi no tā, kāda ir viņu valstspiederība, reliģiskā pārliecība vai viņu kuģa karoga valsts, un, kad vien iespējams, ir jāveic pasākumi, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu ārstēšanas turpināšanu nolūkā papildināt iespējas, ko sniedz kuģa apkalpei pieejamie medicīnas pakalpojumi.

6.10. Standarts. Izņemot ārkārtas gadījumus, kad tiek nopietni apdraudēta sabiedrības, augu vai dzīvnieku veselība, ostas valsts iestādes neattur kuģi no kravas vai kuģa krājumu izkraušanas vai iekraušanas jebkādu citu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sabiedrības, augu vai dzīvnieku veselību.

B. Reaģēšana starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā

6.11. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības un to attiecīgās iestādes, cik vien iespējams, atļaut kuģiem un ostām turpināt pilnībā darboties, lai starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma laikā saglabātu piegādes ķēžu pilnīgu funkcionalitāti saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem un visiem attiecīgajiem PVO ieteikumiem.

6.12. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām un to attiecīgajām iestādēm ir jāsekmē nepārtraukta kuģniecības un to jurisdikcijā esošo ostu darbība, lai jūras kravas varētu pārvadāt tā, ka netiek pārrautas piegādes ķēdes, un lai pasaules ekonomika varētu turpināt funkcionēt starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma laikā.

6.13. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām un to attiecīgajām iestādēm, īstenojot sabiedrības veselības aizsardzības politiku un pasākumus, ir jāizvairās arī no nevajadzīgas iejaukšanās kuģa un ostas darbībās, tostarp saistībā ar kuģa apkalpes pārvietošanos, lai mainītu apkalpes sastāvu, nodrošinātu apkalpes locekļu repatriāciju un ceļošanu, kā arī plašākā ostas ekosistēmas (termināļu, noliktavu, dzelzceļa un autotransporta pakalpojumu u. tml.) funkcionalitātē starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma laikā.

6.14. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām un to attiecīgajām iestādēm, īstenojot sabiedrības veselības aizsardzības politiku un pasākumus, ir jāsadarbojas ar ieinteresētajām pusēm, kas darbojas attiecīgo valstu kuģniecības un ostu nozarē, lai apspriestu koordināciju un pasākumus, kā arī jebkādus neparedzētus apstākļus nolūkā nodrošināt pastāvīgus atvieglojumus jūras tirdzniecībā, tostarp ostas iekšzemes savienojumus, starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma laikā.

6.15. Standarts. Valsts iestādes sniedz kuģiem attiecīgu informāciju, ja tā ir pieejama, par piemērojamajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, pirms to ienākšanas ostā vai tās teritorijā esošajā enkurvietā, lai kuģi varētu īstenot savus attiecīgos plānus un procedūras, kā arī, lai to apkalpēm sniegtu nepieciešamos norādījumus.

6.16. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdības un to attiecīgās iestādes tiek mudinātas sniegt kuģiem, kas apmeklē ostas vai to teritorijā esošās enkurvietas, informāciju, kas saistīta ar starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tostarp informāciju par ieteicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas balstīti uz zinātniskajiem vai medicīniskajiem ieteikumiem (piemēram, par standarta pasākumiem infekciju novēršanai, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL), kā arī tīrīšanas un dezinfekcijas procedūrām).

6.17. Ieteicamā prakse. Neskarot attiecīgos Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) pantus, līgumslēdzējvalstu valdībām un to attiecīgajām iestādēm ir jālūdz to kuģu kapteiņiem, kas apmeklē ostas vai to teritorijā esošās enkurvietas:

a) izmantojot Jūras sanitāro deklarāciju saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, pirms kuģa ienākšanas, cik drīz vien iespējams, ziņot attiecīgajai iestādei ostā par visiem slimības vai tās simptomu gadījumiem uz kuģa, kas saistīti ar starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu;

b) laikā, kad kuģis apmeklē ostas vai to teritorijā esošās enkurvietas, regulāri novērot kuģa personālu, lai atklātu jebkādu simptomu parādīšanos;

c) ziņot attiecīgajai iestādei ostā par visām kuģa personāla veselības apstākļu izmaiņām.

6.18. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības un to attiecīgās iestādes starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma laikā, cik vien iespējams, nodrošina drošu kuģa un krasta mijiedarbību.

6.19. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām un to attiecīgajām iestādēm ir jānovērtē visi riski kuģiem un ostām, kuri rodas starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma laikā, un jānodrošina to efektīva vadība ar labu komunikāciju un sadarbību starp attiecīgajām iestādēm krastā un kuģi.

6.20. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām un to attiecīgajām iestādēm ir arī jānodrošina, lai sabiedrības veselības aizsardzības politika un pasākumi netraucētu būtisku pakalpojumu sniegšanu kuģiem, tostarp pārtikas produktu, krājumu vai rezerves daļu piegādi, starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma laikā.

6.21. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām un to attiecīgajām iestādēm ir jāņem vērā Organizācijas ieteikumi pēc iespējas drošākas kuģa un krasta mijiedarbības nodrošināšanai starp kuģi un krasta personālu.

6.22. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības un to attiecīgās iestādes nodrošina, lai ostas strādnieki un kuģa apkalpes locekļi, atrodoties to teritorijā, neatkarīgi no tā, kāda ir viņu valstspiederība vai viņu kuģa karoga valsts, būtu noteikti kā pamatdarbinieki (vai līdzvērtīgi darbinieki), kuri sniedz būtisku pakalpojumu starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma laikā.

6.23. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības un to attiecīgās iestādes saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem jūrniecības noteikumiem turpina pēc iespējas atvieglot kuģa apkalpes sastāva maiņu, tostarp apkalpes locekļu ceļošanu un repatriāciju, starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma laikā, piemērojot attiecīgus sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, kā arī nodrošināt vīzu pieejamību saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un procedūrām.

6.24. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām un to attiecīgajām iestādēm ir jāņem vērā Organizācijas ieteikumi par apkalpes sastāva maiņas un kuģa apkalpes locekļu ceļošanas atvieglošanu starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma laikā.

7. nodaļa. Dažādi noteikumi

A. Drošības naudas un citi nodrošinājuma veidi

7.1. Ieteicamā prakse. Ja valsts iestādes no kuģu īpašniekiem pieprasa drošības naudu vai citus nodrošinājuma veidus muitas, imigrācijas, sabiedrības veselības, lauksaimniecības karantīnas vai citos līdzīgos valsts tiesību aktos noteiktu saistību segšanai, tām, ja vien iespējams, jāatļauj izmantot vienu visaptverošu drošības naudu vai cita veida nodrošinājumu.

B. Pakalpojumi ostās

7.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestāžu parastie pakalpojumi ostā ir jāsniedz bez maksas normālajā darba laikā. Valsts iestādēm saviem dienestiem ostās jānosaka normālais darba laiks, kas pieskaņots ierastajiem periodiem, kad darba apjoms ir ievērojams.

7.3. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības veic visus praktiski izpildāmos pasākumus ar mērķi nodrošināt valsts iestāžu parastos pakalpojumus ostā, lai izvairītos no nevajadzīgas kuģu aizkavēšanas pēc to ienākšanas ostā vai laikā, kad tie ir gatavi iziet no tās, un lai samazinātu līdz minimumam laiku, kas nepieciešams formalitāšu veikšanai, ja valsts iestādēm ir laikus paziņots par paredzēto ienākšanas (ETA) vai iziešanas (ETD) laiku.

7.4. Standarts. Veselības aizsardzības iestādes nedrīkst pieprasīt samaksu par jebkuru medicīnisko pārbaudi vai jebkuru papildpārbaudi, vai tā būtu bakterioloģiskā vai cita veida pārbaude, kas tiek veikta jebkurā diennakts laikā, ja šāda pārbaude ir nepieciešama, lai pārliecinātos par pārbaudāmās personas veselības stāvokli, ne arī par kuģa apmeklējumu un pārbaudi uz tā karantīnas nolūkā, izņemot kuģa pārbaudi, lai varētu izsniegt kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību, vai arī tās termiņa pagarinājuma dokumentus; tāpat nedrīkst pieprasīt samaksu arī par personas, kas ieceļojusi ar kuģi, vakcināciju vai vakcinācijas apliecību. Taču tad, ja attiecībā uz kuģi vai tā pasažieriem, vai arī apkalpi ir jāveic citādi pasākumi, par ko veselības aizsardzības iestāde pieprasa samaksu, tā tiek pieprasīta pēc vienota tarifa visā attiecīgajā teritorijā, un katra samaksa:

a) atbilst attiecīgajam tarifam;

b) nepārsniedz sniegtā pakalpojuma faktiskās izmaksas un

c) tiek iekasēta neatkarīgi no attiecīgās personas valstspiederības, pastāvīgās dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas vai kuģa karoga, reģistra vai īpašumtiesībām.

Tarifu un tā grozījumus publicē vismaz 10 dienas pirms jebkuru tam atbilstošu maksājumu uzlikšanas.

7.5. Ieteicamā prakse. Ja valsts iestāžu pakalpojumi tiek sniegti ārpus 7.2. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē norādītā normālā darba laika, tie jāsniedz, ievērojot samērīgus noteikumus un nepārsniedzot faktiskās sniegto pakalpojumu izmaksas.

7.6. Standarts. Ja to prasa ostas transporta plūsmas apjoms, valsts iestādes nodrošina, ka tiek sniegti pietiekami pakalpojumi, lai izpildītu formalitātes gan attiecībā uz kravu, gan uz bagāžu neatkarīgi no tās vērtības un veida.

7.7. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām jācenšas vienoties par to, ka viena līgumslēdzējvalsts nodrošina otrai līgumslēdzējvalstij noteiktas iespējas, lai pirms reisa vai tā laikā varētu pārbaudīt kuģus, pasažierus, apkalpi, bagāžu, kravu, kā arī muitas, imigrācijas, sabiedrības veselības, augu un dzīvnieku karantīnas dokumentus, ja šādas darbības atvieglo formalitāšu nokārtošanu, kuģim ierodoties otrajā valstī.

C. Palīdzība ārkārtas situācijā

7.8. Standarts. Valsts iestādes atvieglo to kuģu ienākšanu un iziešanu, kas piedalās šādās darbībās:

• sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbībās;

• katastrofu seku likvidēšanas darbos;

• tādu personu glābšanā, kuras ir briesmās uz jūras, lai šīm personām nodrošinātu drošu vietu;

• jūras piesārņojuma likvidēšanā vai novēršanā, vai

• citās ārkārtas operācijās, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, dzīvības aizsardzību uz jūras, populācijas drošību vai jūras vides aizsardzību.

7.9. Standarts. Valsts iestādes, cik vien iespējams, atvieglo ierašanos un formalitāšu kārtošanu attiecībā uz personām, kravu, materiāliem un iekārtām, lai atrisinātu 7.8. punktā aprakstītajā standartā noteiktās situācijas.

7.9.1. Ieteicamā prakse. Situācijās, kas izklāstītas 7.8. punktā aprakstītajā standartā, valsts iestādēm nav jāpieprasa deklarācijas, kas minētas 2.1. punktā aprakstītajā standartā, izņemot Vispārīgo deklarāciju, ja tā ir nepieciešama. Šādās situācijās valsts iestādēm ir jāatsakās no prasības ievērot deklarācijas iesniegšanas termiņus un no attiecīgo sodu piemērošanas.

7.10. Standarts. Valsts iestādes nodrošina ātru muitošanu attiecībā uz specializētajām iekārtām, kas nepieciešamas drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanai.

D. Nacionālās atvieglošanas komitejas

7.11. Ieteicamā prakse. Katrai līgumslēdzējvalsts valdībai ciešā sadarbībā ar jūrniecības nozari ir jāapsver iespēja izstrādāt nacionālo jūras satiksmes atvieglošanas programmu, kuras pamatā būtu šajā pielikumā ietvertās atvieglošanas prasības, un jānodrošina, lai šīs programmas mērķis būtu veikt visus praktiskos pasākumus, kas atvieglo kuģu, kravas, apkalpju, pasažieru, pasta un krājumu kustību, novēršot nevajadzīgus šķēršļus un aizkavēšanās.

7.12. Ieteicamā prakse. Katrai līgumslēdzējvalsts valdībai jānodibina nacionālā jūras satiksmes atvieglošanas komiteja vai līdzīga nacionālā koordinācijas institūcija, kas veic koordināciju starp valsts pārvaldes institūcijām, aģentūrām un citām organizācijām, kuras ir saistītas vai atbildīgas par dažādiem starptautiskās jūras satiksmes aspektiem, kā arī ostu pārvaldēm, ostu iekārtām un termināļiem, kā arī kuģu īpašniekiem, lai veicinātu atvieglošanas pasākumu pieņemšanu un īstenošanu.

1. PAPILDINĀJUMS^*

Maksimālā informācija, ko valsts iestādes var pieprasīt saistībā ar deklarācijām (2.1. bis Standarts)

Informācijas elementi	Vispārīgā deklarācija	Kravas deklarācija	Kuģa krājumu deklarācija	Apkalpes mantu deklarācija	Apkalpes saraksts	Pasažieru saraksts	Bīstamo kravu manifests
Autentifikācijas informācija
Datums un kapteiņa, pilnvarotā aģenta vai kuģa virsnieka paraksts	23	10	12	9	18	19	16
Informācija par reisu
Ienākšana vai iziešana	Lodziņš atzīmei	Lodziņš atzīmei	Lodziņš atzīmei		Lodziņš atzīmei	Lodziņš atzīmei
Reisa numurs	1.4	1.3	1.4	1.4	1.4	1.4	1.4
Faktiskais ienākšanas datums un laiks	3		3		3	3
Paredzētais ienākšanas datums un laiks	3		3		3	3
Faktiskais iziešanas datums un laiks	3		3		3	3
Paredzētais iziešanas datums un laiks	3		3		3	3
Īsas ziņas par reisu	11
Iepriekšējā osta	6		5		5
Nākamā osta	6		5
Ienākšanas osta	2		2		2	2
Iziešanas osta	2		2		2	2
Izkraušanas osta		5					4
Iekraušanas osta		5					3
Stāvēšanas periods ostā			7
Iepriekšējā ienākšanas osta	11
Turpmākā ienākšanas osta	11
Informācija par kuģi
Pieraksta osta	7
Kuģa izsaukuma signāls	1.3		1.3	1.3	1.3	1.3	1.3
Kuģa karoga valsts	4	3	4	2	4	4	2
Kuģa bruto tilpība	9
Kuģa IMO numurs	1.2	1.2	1.2	1.2	1.2	1.2	1.2
Kuģa vārds	1.1	1.1	1.1	1.1	1.1	1.1	1.1
Kuģa neto tilpība	10
Kuģa krājumu priekšmeta nosaukums			8
Kuģa krājumu atrašanās vieta uz kuģa			10
Kuģa krājumu daudzums uz kuģa			9
Kuģa tips	1.1
Reģistrācijas apliecības izdošanas datums	7
Reģistrācijas apliecības numurs	7
Kuģa aģenta vārds un kontaktinformācija	8						16
Informācija par apkalpi un pasažieriem
Kapteiņa vārds	5	4
Apkalpes locekļu skaits	13
Pasažieru skaits	14
Personu skaits uz kuģa			6
Apkalpes mantu daudzums uz kuģa				7
Apkalpes mantu apraksts				7
Apkalpes mantu kārtas numurs				3
Apkalpes locekļa rangs vai ierindas jūrnieka statuss				6	9
Tranzītpasažiera indikators						18
Pasažiera izkāpšanas osta						17
Pasažiera iekāpšanas osta						15
Pasažiera vīzas numurs						16
Personas dzimšanas valsts					12	9
Personas dzimšanas datums					11	8
Personas uzvārds				4	7	5
Personas dzimums					13	10
Personas vārdi				5	8	6
Personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta derīguma termiņš					17	14
Personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta izdevējvalsts					16	13
Personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta numurs					15	12
Personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta veids					14	11
Personas valstspiederība					10	7
Personas, kas atrodas uz kuģa, kārtas numurs					6
Personas dzimšanas vieta					12	9
Informācija par kravu
Īss kravas apraksts	12
Kravas vienības preču apraksts		7
Kravas vienības bruto tilpums		9
Kravas vienības bruto svars		8
Kravas vienības harmonizētās sistēmas (HS) kods		7
Kravas vienības burti un cipari		6					7
Kravas vienības iepakojumu skaits		7
Kravas vienības iepakojuma veids		7
Papildu informācija par bīstamajām kravām							12
Bīstamās kravas EmS numurs							15
Bīstamās kravas uzliesmošanas temperatūra							12
Bīstamās kravas IMO bīstamības klase							10
Bīstamās kravas radītā jūras piesārņojuma veids							12
Bīstamās kravas masa							14
Bīstamās kravas iepakojumu skaits							13
Bīstamās kravas iepakojuma veids							13
Bīstamās kravas iepakojuma grupa							11
Bīstamās kravas oficiālais kravas nosaukums							9
Bīstamās kravas nosūtītāja identifikācijas numurs							6
Bīstamās kravas papildriski							10
Bīstamās kravas tehniskās specifikācijas							9
Bīstamās kravas ANO numurs							8
Bīstamās kravas tilpums							14
Kravas izvietojums uz kuģa							5
Pārvadājuma līguma numurs		Konosamenta numurs
Transportēšanas aprīkojuma identifikācijas numurs		6					7
Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN)							7
Vispārīga informācija
Mērvienība		8 9					12 14
Piezīmes	15

---

 

2. PAPILDINĀJUMS

Deklarācijas, ko ārkārtējos apstākļos valsts iestādes var pieprasīt iesniegt papīra formātā (2.11. Standarts)

VISPĀRĪGĀ DEKLARĀCIJA
(IMO FAL 1. veidlapa)

					Ienākšana		Iziešana
1.1. Kuģa vārds un tips				1.2. IMO numurs
1.3. Izsaukuma signāls				1.4. Reisa numurs
2. Ienākšanas/iziešanas osta				3. Ienākšanas/iziešanas datums un laiks
4. Kuģa karoga valsts	5. Kapteiņa vārds			6. Iepriekšējā osta/nākamā osta
7. Reģistrācijas apliecība (datums, numurs) un pieraksta osta				8. Kuģa aģenta vārds un kontaktinformācija
9. Bruto tilpība	10. Neto tilpība
11. Īsas ziņas par reisu (iepriekšējās un turpmākās ienākšanas ostas; pasvītrot, kur tiks izkrauta atlikusī krava)
12. Īss kravas apraksts
13. Apkalpes locekļu skaits	14. Pasažieru skaits		15. Piezīmes
Pievienotie dokumenti (norādiet eksemplāru skaitu)
16. Kravas deklarācija		17. Kuģa krājumu deklarācija
18. Apkalpes saraksts		19. Pasažieru saraksts	20. Kuģa prasības attiecībā uz atkritumu un nosēdumu pieņemšanas iekārtām
21. Apkalpes mantu deklarācija (tikai ienākot)		22. Jūras sanitārā deklarācija (tikai ienākot)
23. Datums un kapteiņa, pilnvarotā aģenta vai kuģa virsnieka paraksts

KRAVAS DEKLARĀCIJA
(IMO FAL 2. veidlapa)

				Ienākšana			Iziešana		Lappuses numurs
	1.1. Kuģa vārds		1.2. IMO numurs
	1.4. Reisa numurs		2. 2. Osta, kurā tiek sniegts ziņojums
	3. Kuģa karoga valsts		4. Kapteiņa vārds
	5. Iekraušanas osta/izkraušanas osta
Konosamenta Nr.	6. Burti un cipari	7. Iepakojumu skaits un veids; preču apraksts vai, ja pieejams, Harmonizētās sistēmas (HS) kods			8. Bruto svars			9. Izmēri
	10. Datums un kapteiņa, pilnvarotā aģenta vai kuģa virsnieka paraksts

KUĢA KRĀJUMU DEKLARĀCIJA
(IMO FAL 3. veidlapa)

			Ienākšana		Iziešana	Lappuses numurs
1.1. Kuģa vārds		1.2. IMO numurs
1.3. Izsaukuma signāls		1.4. Reisa numurs
2. Ienākšanas/iziešanas osta		3. Ienākšanas/iziešanas datums
4. Kuģa karoga valsts		5. Iepriekšējā osta/nākamā osta
6. Personu skaits uz kuģa		7. Stāvēšanas periods
8. Priekšmeta nosaukums	9. Daudzums	10. Atrašanās vieta uz kuģa				11. Izmantošana dienesta vajadzībām
12. Datums un kapteiņa, pilnvarotā aģenta vai kuģa virsnieka paraksts

APKALPES MANTU DEKLARĀCIJA
(IMO FAL 4. veidlapa)

						Lappuses numurs
1.1. Kuģa vārds				1.2. IMO numurs
1.3. Izsaukuma signāls				1.4. Reisa numurs
2. Kuģa karoga valsts
3. Nr.	4. Uzvārds	5. Vārdi	6. Rangs vai ierindas jūrnieka statuss	7. Manta, uz kuru neattiecas atbrīvojums no muitas nodevām un nodokļiem vai uz kuru attiecas aizliegumi vai ierobežojumi			8. Paraksts
9. Datums un kapteiņa, pilnvarotā aģenta vai kuģa virsnieka paraksts

APKALPES SARAKSTS
(IMO FAL 5. veidlapa)

Ienākšana

Iziešana

Lappuses numurs

1.1. Kuģa vārds

1.2. IMO numurs

1.3. Izsaukuma signāls

1.4. Reisa numurs

2. Ienākšanas/iziešanas osta

3. Ienākšanas/iziešanas datums

4. Kuģa karoga valsts

5. Iepriekšējā osta

6. Nr.

7. Uzvārds

8. Vārdi

9. Rangs vai ierindas jūrnieka statuss

10. Valstspiederība

11. Dzimšanas datums

12. Dzimšanas vieta

13. Dzimums

14. Personu apliecinošā dokumenta veids

15. Personu apliecinošā dokumenta numurs

16. Personu apliecinošā dokumenta izdevējvalsts

17. Personu apliecinošā dokumenta derīguma termiņš

18. Datums un kapteiņa, pilnvarotā aģenta vai kuģa virsnieka paraksts

PASAŽIERU SARAKSTS
(IMO FAL 6. veidlapa)

Ienākšana

Iziešana

Lappuses numurs

1.1. Kuģa vārds

1.2. IMO numurs

1.3. Izsaukuma signāls

1.4. Reisa numurs

2. Ienākšanas/iziešanas osta

3. Ienākšanas/iziešanas datums

4. Kuģa karoga valsts

5. Uzvārds

6. Vārdi

7. Valstspiederība

8. Dzimšanas datums

9. Dzimššanas vieta

10. Dzimums

11. Personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta veids

12. Personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta sērijas numurs

13. Personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta izdevējvalsts

14. Personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta derīguma termiņš

15. Iekāpšanas osta

16. Vīzas numurs, ja tas nepieciešams

17. Izkāpšanas osta

18. Ir vai nav tranzītpasažieris

19. Datums un kapteiņa, pilnvarotā aģenta vai kuģa virsnieka paraksts

BĪSTAMO KRAVU MANIFESTS
(IMO FAL 7. veidlapa)

(Saskaņā ar SOLAS 74 konvencijas VII nodaļas 4.2. un 7-2.2. noteikuma, MARPOL konvencijas III pielikuma 4.2. noteikuma, kā arī IMDG kodeksa 5.4. nodaļas 5.4.3.1. punkta prasībām)

Lappuses numurs

1.1. Kuģa vārds

1.2. IMO numurs

1.3. Izsaukuma signāls

1.4. Reisa numurs

2. Kuģa karoga valsts

3. Iekraušanas osta

4. Izkraušanas osta

5. Izvietojums uz kuģa

6. Identifikācijas numurs

7. Burti un cipari - Kravas konteinera identifikācijas numurs(-i) - Transportlīdzekļa reģistrācijas numurs(-i)

8. UN numurs

9. Oficiālais kravas nosaukums/(tehniskās specifikācijas)

10. Klase/(papildrisks(-i))

11. Iepakojuma grupa

12. Papildu informācija/jūras piesārņotājs/uzliesmošanas temperatūra/u. tml.

13. Iepakojumu skaits un veids

14. Masa (kg) vai tilpums (L)

15. EmS

16. Pārvadājumu aģents

16.1. Vieta un datums

Aģenta paraksts

3. PAPILDINĀJUMS

4.6.2. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē norādītās ziņas par bezbiļetnieku

ZIŅAS PAR KUĢI	Dzimšanas datums:
Kuģa vārds:	Dzimšanas vieta:
IMO numurs:	Pieteiktā valstspiederība:
Karogs:	Mājvietas adrese:
Kompānija:	Mītnes zeme:
Kompānijas adrese:	Identifikācijas dokumenta veids, piem., pases Nr.:
Aģents nākamajā ostā:	Personas apliecības Nr. vai jūrnieka grāmatiņas Nr.:
Aģenta adrese:	Ja atbilde ir jā, tad norādiet,
	kad izdots(-a):
IRCS:	kur izdots(-a):
Atzītā mobilā satelītu dienesta identitāte:	Derīguma termiņa beigas:
Pieraksta osta:	Izdevējs:
Kapteinis:	Bezbiļetnieka fotogrāfija:
ZIŅAS PAR BEZBIĻETNIEKU	Fotogrāfija, ja tā ir pieejama
Datums/laiks, kad atklāts uz kuģa:
Iekāpšanas vieta:
Iekāpšanas valsts:
Iekāpšanas datums/laiks:
Paredzētais galamērķis:
Norādītie iekāpšanas kuģī iemesli:	Bezbiļetnieka vispārējais fiziskais raksturojums:
Uzvārds:
Vārds:
Pazīstams ar vārdu:
Dzimums:
Dzimtā valoda:	Citu valodu zināšanas:
Runā:	Runā:
Lasa:	Lasa:
Raksta:	Raksta:

Citas ziņas

Iekāpšanas paņēmiens, tostarp citas iesaistītās personas (piemēram, apkalpe, ostas strādnieki), un vai bezbiļetnieks paslēpies kravā/konteinerā vai paslēpts kuģī:

Bezbiļetnieka mantu saraksts:

Bezbiļetnieka paziņojums:

Kapteiņa paziņojums (tostarp apsvērumi attiecībā uz bezbiļetnieka norādītās informācijas ticamību).

Iztaujāšanas(-u) datums(-i): Bezbiļetnieka paraksts: Datums:

Kapteiņa paraksts Datums"

 

1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU (FAL KONVENCIJA, 1965) PIELIKUMA GROZĪJUMI, KAS PIEŅEMTI 2022. GADĀ

LABOJUMI

Turpmāk minētie labojumi attiecas uz tekstu visās valodās, kas iekļautas apstiprinātajā Rezolūcijas FAL.14(46) kopijā.

PIELIKUMS

2. nodaļa. Kuģa ienākšana, stāvēšana un iziešana

A. Vispārīgi noteikumi

1. Standarts. 2.1. punkta h) apakšpunkta frāze "Īpašā deklarācija attiecībā uz pasta sūtījumiem, kas aprakstīta pašreiz spēkā esošajos Pasaules Pasta savienības aktos" tiek aizstāts ar:

"pasta sūtījumu nodošanas pavadraksts, kas aprakstīts pašreiz spēkā esošajos Pasaules Pasta savienības aktos, Pasaules Pasta konvencijā un tās Reglamentā".

B. Deklarāciju saturs un mērķis

2. 2.3.4.1. punktā ir dzēsta atsauce uz 2.3.1. punktā aprakstīto ieteicamo praksi, labotais punkts izteikts šādā redakcijā:

"2.3.4.1. Ieteicamā prakse. Kā alternatīvu 2.3.4. punktā aprakstītajam standartam valsts iestādes var pieņemt pārvadājuma dokumentu, ja tajā ir vismaz tā informācija, kas tiek pieprasīta saskaņā ar 2.3.2. punktā aprakstīto standartu. Šāds pārvadājuma dokuments ir jāautentificē saskaņā ar 1.8.2. punktā aprakstīto standartu."