Zviedrijas Karalistes premjerministra darba vizīte

Pie Valsts prezidenta

Aizsākot tikšanos ar Zviedrijas premjerministru Ingvaru Karlsonu, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis (pirmajā attēlā pa kreisi) atgādināja, ka Zviedrijas valdības vadītāja iepriekšējā vizīte Baltijas valstīs tika pārtraukta, jo riksdāgā bija jārisina svarīgi jautājumi, līdzīgi kā tagad Latvijā. Tādējādi saruna sākās ar banku jautājumu apspriešanu. Zviedrijas premjers pastāstīja, ka līdzīga situācija 1992.gadā esot bijusi Zviedrijā: pēkšņi bankrotējušas septiņas bankas. Viņš tad bijis parlamenta opozīcijas puses pārstāvis. Taču šī situācija netika izmantota politiskiem mērķiem — gluži otrādi — partijas apvienojās vismaz uz brīdi, kas bija izšķirošs valsts tālākattīstībai. Tas bijis arī svarīgs signāls starptautiskajam tirgum. Tagad liela daļa šo banku atkal esot uzplaukušas.

Prezidents Guntis Ulmanis izteica pārliecību, ka arī mūsu parlaments pieņems pareizus uz valsts interešu aizsardzību vērstus lēmumus.

Sarunas laikā tika apspriesti aktuāli starptautisko attiecību jautājumi, īpaši pievēršoties situācijai Krievijā. Tika skartas Zviedrijas un Latvijas attiecības, arī 3+5 valstu sadarbības skatījumā.

— Mana valdība sniegs cik iespējams stipru atbalstu, — izteicās I.Karlsons un sacīja, ka viņš redz labas iespējas mūsu attiecību stiprināšanai, sadarbības paplašināšanai. Kā politiski svarīgu šajā procesā viņš redz Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīti Zviedrijā, kas plānota šoruden.

Pārrunājot Eiropas attīstības procesus, Zviedrijas premjers izteicās, ka viņa valsts paliek nemainīga attiecībās ar Rietumeiropas savienību un ar NATO, taču tā būs aktīva novērotāja pozīcijās. Plaši izmantojot divpusēju attiecību iespējas arī šajās struktūrās, Zviedrija centīsies izmantot dažādus veidus, kā panākt pretimnākšanu Baltijas valstīm. Tā saprot, kādēļ baltieši cenšas ātrāk integrēties, iestāties Eiropas institūcijās.

— Zviedrija izjūt īpašu pienākumu un atbildību pret Baltijas valstīm arī Eiropas dimensijās, — uzsvēra Ingvars Karlsons. Viņš atgādināja, ka nesen, viesojoties Vācijā, skaidru nostāju par Eiropas Savienības paplašināšanu dzirdējis arī personīgi no Helmuta Kola kunga.

Prezidents Guntis Ulmanis izklāstīja te savu skatījumu: proti, ka Ziemeļvalstu palīdzība baltiešiem varētu būt dažāda. Pirmkārt, caur atbalstu ekonomikā, finansu jomā, izglītības problēmās un citos konkrētos jautājumos un, otrkārt, drošības un aizsardzības jautājumos.

— Ja Baltijai būs draudi, mēs nepaliksim vienaldzīgi, — teica I.Karlsons, sarunā skarot Latvijas centienus gūt lielāku pārliecību par iespējamām drošības garantijām. Viņš uzsvēra, ka viens no galvenajiem drošības un stabilitātes faktoriem ir pasaulei pierādīt, ka Baltijas valstis nemainīgi iet demokrātijas un tirgus ekonomikas ceļu, ka tās konsekventi turpina iesāktās reformas.

— Un vēl — pasaulei jāredz, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis patiešām turas kopā, tāpēc centīsimies aizvien vairāk strādāt kopīgi, — teica I.Karlsons, informējot par 1.jūlijā plānoto Baltijas jūras valstu padomes sēdi, kur aicināti arī Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdības vadītāju, un par citām aktivitātēm.

Valsts prezidenta Kanceleja, A.B.

Pie Ministru prezidenta

Piektdien, 19.maijā, notika Latvijas Ministru prezidenta un Zviedrijas premjerministra Ingvara Karlsona (otrajā attēlā pa labi) oficiālās sarunas. Puses pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības, Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajās un drošības struktūrās, kā arī mūsu valsts attiecības ar Krieviju.

Runājot par abu valstu divpusējām attiecībām, Ministru prezidents M.Gailis īpaši uzsvēra Zviedrijas politiskā atbalsta, finansiālās un tehniskās palīdzības nozīmi Latvijai. Pēc M.Gaiļa vārdiem, mūsu valsts vēlētos, lai Zviedrija arī turpmāk atbalstītu vairāku tautsaimniecībai un sociālajai sfērai svarīgu projektu realizāciju.

No Latvijas puses tika izteikta vēlme noslēgt sadarbības līgumu starp divu valstu aizsardzības ministrijām. Latvija būtu ieinteresēta iegūt no Zviedrijas ieročus un munīciju. M.Gailis pateicās Zviedrijai arī par Baltijas miera bataljona izveidošanā sniegto palīdzību.

Tika pārrunāta arī sadarbība starp Zviedrijas un Latvijas iekšlietu ministrijām. Pēc abu premjerministru domām, īpaša uzmanība šeit būtu pievēršama noziedzības un nelegālās imigrācijas apkarošanai. Šajā sakarā tika skarta arī savstarpējā bezvīzu režīma ieviešanas iespēja. I.Karlsons atzīmēja, ka Zviedrija principā apsveic bezvīzu režīma ieviešanu ar Baltijas valstīm, taču, lai tas notiktu, vispirms būtu jāuzlabo situācija noziedzības un nelegālās ieceļošanas jomā.

Sarunas laikā abu valstu premjerministri pieskārās arī pašreizējam stāvoklim Latvijas banku un finansu sektorā. I.Karlsons informēja M.Gaili, ka līdzīga situācija Zviedrijā izveidojās pirms trim gadiem. I.Karlsons apsveica Latvijas valdības apņemšanos stabilizēt situāciju un izteica viedokli, ka zināma atbildība par to būtu jāuzņemas arī opozīcijai.

Valdības preses dienests,

Andrejs Borisovs

Pēc aktīvās piektdienas mājup dodoties

Kārtējais labu kaimiņvalstu attiecību apliecinājums — tā noteikti var nosaukt Zviedrijas premjerministra Ingvara Karlsona pagājušās piektdienas darba vizīti Rīgā. Arī — par kārtējo soli abu valstu sadarbībā. Augstā viesa tikšanās laikā ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, sarunās ar mūsu valsts Ministru prezidentu Māri Gaili, arī citos brīžos draudzīgajai atmosfērai cauri audās abpusēja ieinteresētība divu kaimiņvalstu labās, lietišķās turpmākajās attiecībās. Šo nostāju abu valstu premjerministri — Māris Gailis un Ingvars Karlsons — apliecināja arī preses konferencē.

Tās ievadā Māris Gailis atgādināja, ka savā pirmajā pieteiktajā darba vizītes reizē Ingvars Karlsons uz Rīgu neatlidoja tāpēc, ka viņam bija jārunā Zviedrijas parlamentā par savas valsts ekonomiskajām problēmām. "Šodien man arī vajadzēja atvainoties un nedaudz saīsināt mūsu sarunu, lai otro reizi būtu Saeimā un uzstātos par mūsu finansu un banku problēmām," teica Māris Gailis, atgādinot, ka 1992.gadā Zviedrija pārdzīvojusi "precīzi tādu pašu banku un finansu krīzi, kāda tagad ir mums". "Toreiz Zviedrija veiksmīgi tika tam pāri, jo valdība bija spējīga pieņemt konkrētus, precīzus un atbildīgus lēmumus," teica Ministru prezidents Māris Gailis.

Tālāk M.Gailis informēja par sarunā ar Zviedrijas premjerministru pārrunātajiem jautājumiem (plašāk tie izklāstīti pievienotajā Valdības preses dienesta paziņojumā). Savukārt Zviedrijas Karalistes premjerministrs Ingvars Karlsons, uzrunājot latviešu un ārvalstu žurnālistus, pievienojoties Māra Gaiļa nostājai, apstiprināja, ka abu valstu divpusējās attiecības ir ļoti labas. "Šeit es nedomāju tikai attiecības starp valdībām, es domāju attiecības visos līmeņos, starp abām mūsu valstīm," teica I.Karlsons, izsakot pārliecību, ka pastāv ļoti labas iespējas sadarbības paplašināšanai. Viņš arī publiski paziņoja Zviedrijas ielūgumu visiem Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvjiem apmeklēt konferenci Gotlandē nākošā gada maijā. Šīs konferences mērķis būs attīstīt ekonomisko sadarbību, kā arī sadarbību vides aizsardzībā un sadarbību "vienkārši starp cilvēkiem". I.Karlsons arī atkārtoja, ka Zviedrija ļoti stingri iestājas par to, lai Latvija un pārējās Baltijas valstis kļūtu par Eiropas Savienības loceklēm. "Mēs esam gatavi atbalstīt Latviju jebkurā iespējamā veidā," teica Zviedrijas premjerministrs.

"Ir tiesa, ka Zviedrija ir militāri neitrāla valsts, taču tas nenozīmē, ka mēs paliktu vienaldzīgi, ja Baltijas valstīm tiktu izteikti jebkādi draudi," teica Zviedrijas premjerministrs. "Gluži pretēji, mēs ļoti aktīvi reaģētu dažādos veidos. Tas varētu būt ANO, Eiropas Savienībā un citos starptautiskos forumos. Bet, protams, tas varētu notikt arī uz divpusēju attiecību bāzes," teica Ingvars Karlsons. "Taču šodien, protams, svarīgākais uzdevums ir nevis spekulēt ar eventuālām nākotnes problēmām, bet gan izmantot šodienas iespējas. Esmu absolūti pārliecināts, ka, jo vairāk Latvija iesaistīsies Eiropas sadarbībā, jo vairāk tas stiprinās Latvijas ekonomiku un demokrātiju valstī un jo stiprāka Latvija būs kopumā. Mēs Zviedrijā patiešām ļoti gaidām, lai tas notiktu," teica Zviedrijas premjerministrs.

Atceroties Māra Gaiļa pieminēto Zviedrijas finansu sektora krīzi 1992.gadā, Ingvars Karlsons atzīmēja, ka toreiz krīzes cēlonis bijis pārāk optimistisks skatiens uz nekustamā īpašuma tirdzniecības perspektīvām Zviedrijā.

Žurnālistu jautājumiem atvēlēto daļu preses konferencē ievadīja "Latvijas Vēstneša" jautājums Zviedrijas premjerministram: viņa viedoklis par kurdu un cittautu bēgļiem, kuri cenšas nelegāli ierasties Zviedrijā, tranzītam izmantojot dažādas valstis un diemžēl dažkārt arī Latviju. "Zviedrija ir valsts ar lielu imigrantu īpatsvaru," atbildēja pieredzējušais zviedru politiķis. "Zviedrijā apmēram 18 procenti iedzīvotāju nākuši no citām valstīm vai ir imigrantu bērni. Protams, mēs turpināsim šo liberālo imigrācijas politiku. Taču tam jānotiek likumīgi un organizēti. Šajā sakarībā mēs gribam, lai mūsu attiecības ar kamiņvalstīm būtu skaidri noteiktas. Protams, tas ietver arī trīs Baltijas valstis."

Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, Ingvars Karlsons izteica pozitīvu attieksmi pret bezvīzu režīma ieviešanu starp abām valstīm — taču šajā virzienā vēl jāstrādā, arī kopīgi cīnoties pret augsto kriminalitātes līmeni. I.Karlsons principā neizslēdza iespēju, ka Zviedrija varētu piegādāt Latvijai atsevišķus ieroču veidus. Zviedrijas likumi aizliedz ieroču eksportu. Taču, kā teica Ingvars Karlsons, no reizes uz reizi, atsevišķos gadījumos runājot par konkrētām valstīm, konkrētiem ieroču veidiem, jautājumu iespējams izlemt.

"Latvijas Vēstneša" jautājums arī noslēdza preses konferenci. Proti, jautājums Zviedrijas premjerministram par apdrošināšanas naudas izmaksu prāmja "Estonia" traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem. Ingvars Karlsons, atgādinot šīs traģēdijas lielumu, ko nespēj kompensēt nekāda nauda, izteica cerību, ka apdrošināšanas sabiedrības šo juridisko jautājumu atrisinās visiem pieņemamā formā. Viņš arī izteica domu, ka būtu atbalstāmas īpašas izmaksas — piemēram, bērniem, kuru vecāki gājuši bojā "Estonia" traģēdijā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs,"LV"