Saeimas Ārlietu komisijas lēmums

Rīgā 2024. gada 24. aprīlī

Atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 11.² pantam Saeimas Ārlietu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē apstiprina šādus precizējumus starptautiskā līguma, kas apstiprināts ar likumu un kura viena no autentiskajām valodām nav latviešu valoda, latviešu valodas tulkojumā: 

Izteikt jaunā redakcijā Ziemeļatlantijas līguma (pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/52-ziemelatlantijas-ligums) tulkojumu latviešu valodā (jauno redakciju skatīt šī lēmuma 1. pielikumā).

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs R. Kols

1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā

Līgumslēdzējas puses apstiprina savu uzticību Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem un savu vēlēšanos dzīvot mierā ar visām tautām un valdībām.

Tās ir apņēmušās sargāt savu tautu brīvību, kopējo mantojumu un civilizāciju, kas dibināta uz demokrātijas, personas brīvības un tiesiskuma principiem.

Tās meklē iespējas stabilitātes un labklājības veicināšanai Ziemeļatlantijas reģionā.

Tās ir apņēmības pilnas apvienot savus centienus kolektīvajai aizsardzībai un miera un drošības saglabāšanai.

Tādēļ tās ir vienojušās par šo Ziemeļatlantijas līgumu.

Puses apņemas, kā to paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti, risināt jebkādu starptautisku strīdu, kurā tās varētu būt iesaistītas, ar miermīlīgiem līdzekļiem tā, lai neapdraudētu starptautisko mieru, drošību un taisnīgumu, un starptautiskajās attiecībās atturēties no draudiem vai spēka izmantošanas jebkādā veidā, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem.

Puses sekmēs mierīgu un draudzīgu starptautisko attiecību turpmāku attīstību, stiprinot savas brīvās institūcijas, veidojot labāku izpratni par principiem, uz kuru pamata šīs institūcijas ir dibinātas, un veicinot nosacījumus stabilitātei un labklājībai. Tās centīsies izskaust konfliktus to starptautiskajā ekonomikas politikā un iedrošinās ekonomisko sadarbību starp jebkurām no Pusēm vai starp visām Pusēm.

Lai efektīvāk izpildītu šā līguma mērķus, Puses, atsevišķi un kopīgi, ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.

Puses kopīgi apspriedīsies, kad vien, pēc jebkuras Puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras Puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

Puses vienojas, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām Pusēm Eiropā vai Ziemeļamerikā tiek uzskatīts par uzbrukumu visām Pusēm, un tādēļ tās vienojas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās vai kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas atzītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā, nekavējoties sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka izmantošanu, lai atjaunotu un uzturētu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.

Par jebkādu šādu bruņotu uzbrukumu un visiem pasākumiem, kas tā dēļ ir veikti, nekavējoties ziņo Drošības padomei. Šie pasākumi tiek pārtraukti, kad Drošības padome ir veikusi pasākumus, kas nepieciešami starptautiskā miera un drošības atjaunošanai un uzturēšanai.

5. panta vajadzībām tiek uzskatīts, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām Pusēm ir bruņots uzbrukums:

• jebkuras Puses teritorijai Eiropā vai Ziemeļamerikā, Francijas Alžīrijas departamentiem, Turcijas teritorijai vai salām, kas atrodas jebkuras Puses jurisdikcijā Ziemeļatlantijas telpā uz ziemeļiem no ziemeļu saulgriežu loka;

• jebkuras Puses bruņotajiem spēkiem, kuģiem vai lidaparātiem, kas atrodas šajās teritorijās vai virs tām, vai jebkurā vietā Eiropā, kurā jebkuras Puses spēki atradās dienā, kad šis līgums stājās spēkā, vai Vidusjūrā, vai Ziemeļatlantijas telpā uz ziemeļiem no ziemeļu saulgriežu loka.

Līgums nekādā veidā neietekmē un nedrīkst tikt interpretēts kā tāds, kas jebkādā veidā ietekmētu Pušu, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, tiesības un saistības, kuras tām noteiktas saskaņā ar Statūtiem, vai Drošības padomes galveno pienākumu uzturēt starptautisko mieru un drošību.

Katra Puse apstiprina, ka neviena no šobrīd spēkā esošajām starptautiskajām saistībām starp to un jebkuru citu Pusi vai jebkuru trešo valsti nav pretrunā ar šā līguma nosacījumiem, un tā apņemas neuzņemties nekādas starptautiskās saistības, kas būtu pretrunā ar šo līgumu.

Ar šo Puses izveido Padomi, kurā ikviena no tām ir pārstāvēta, lai apspriestu jautājumus par šā līguma īstenošanu. Padome tiek organizēta tā, lai tā spētu nekavējoties sanākt kopā jebkurā laikā. Padome izveido tādas palīginstitūcijas, kādas varētu būt nepieciešamas, it īpaši tā nekavējoties izveido aizsardzības komiteju, kas rekomendēs pasākumus 3. un 5. panta īstenošanai.

Puses, vienprātīgi vienojoties, var uzaicināt pievienoties šim līgumam jebkuru citu Eiropas valsti, kas ir spējīga stiprināt šā līguma principus un sniegt ieguldījumu Ziemeļatlantijas telpas drošībā. Jebkura valsts, kas tiek uzaicināta, var kļūt par Līguma pusi, deponējot tās pievienošanās dokumentus Amerikas Savienoto Valstu valdībai. Amerikas Savienoto Valstu valdība informēs katru Pusi par katru deponēto pievienošanās dokumentu.

Puses ratificē šo līgumu un īsteno tā nosacījumus saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām. Ratifikācijas dokumenti tiek deponēti pēc iespējas ātrāk Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kas paziņos visām pārējām parakstītājvalstīm par katru deponējumu. Līgums stājas spēkā starp valstīm, kas ir to ratificējušas, tiklīdz lielākā daļa parakstītājvalstu, ieskaitot Amerikas Savienoto Valstu, Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Francijas, Kanādas, Luksemburgas un Nīderlandes, ratifikācijas ir deponētas, un attiecībā uz citām valstīm tas stājas spēkā dienā, kad tās deponē savu ratifikāciju.

Kad Līgums ir bijis spēkā desmit gadus vai jebkurā laikā pēc tam Puses, ja kāda no tām to prasa, kopīgi apspriežas ar nodomu pārskatīt Līgumu, ņemot vērā apstākļus, kas tobrīd ietekmē mieru un drošību Ziemeļatlantijas telpā, ieskaitot vispasaules un reģionālu pasākumu izveidi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, lai uzturētu starptautisko mieru un drošību.

Pēc tam, kad Līgums ir bijis spēkā divdesmit gadus, jebkura no Pusēm var pārtraukt dalību Līgumā gadu pēc tās denonsēšanas paziņojuma iesniegšanas Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kas informēs citu Pušu valdības par katra denonsēšanas paziņojuma deponēšanu.

Šo līgumu, kura tekstiem angļu un franču valodā ir vienāds spēks, deponē Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvos. Šī valdība iesniegs pienācīgi apstiprinātas kopijas pārējo parakstītājvalstu valdībām.