Frakciju iesniegums

Dokuments nr.517

Par grozījumu projektu

likumā par bijušās VDK dokumentiem

 

Saeimas Prezidijam

Latvijas Republikas Saeimas Nacionālā bloka frakcijas iesniedz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" un lūdz to iekļaut nākamās plenārsēdes darba kārtībā.

Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšsēdētājs M.Grīnblats

LNNK frakcijas priekšsēdētājs A.Kiršteins

KDS frakcijas priekšsēdētāja A.Prēdele

1995.gada 18.maijā LZS frakcijas priekšsēdētājs A.Rozentāls

 

Likumprojekts par grozījumiem likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"

Izdarīt likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"— izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus."

2. Papildināt likumu ar 18.1, 18.2 un 18.3 pantu šādā redakcijā:

"18.1 pants. Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma panta spēkā stāšanās dienas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs oficiālā laikrakstā publicē visu to personu vārdus, uzvārdus un dzimšanas gadus, par kurām Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka minētās personas ir bijušas VDK darbinieki vai informatori, un kuras kandidējušas vai kandidē Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās vai ieņēmušas vai ieņem amatus, kuros saskaņā ar likumiem ir aizliegts būt VDK darbiniekiem vai informatoriem. Publicēšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

18.2 pants. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šā likuma panta spēkā stāšanās dienas Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētajām personām, kuras bijušas VDK darbinieki vai informatori, ir pienākums par savu sadarbību ar VDK rakstiski paziņot Totalitārisma seku dokumentēšanas centram. Pēc šā termiņa izbeigšanās mēneša laikā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs oficiālā laikrakstā publicē visu to personu vārdus, uzvārdus un dzimšanas gadus, par kurām Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka minētās personas ir bijušas VDK darbinieki vai informatori, un kuras noteiktajā termiņā nav rakstiski paziņojušas Totalitārisma seku dokumentēšanas centram par savu sadarbību ar VDK. Publicēšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

18.3 pants. To VDK darbinieku vai informatoru vārdus, uzvārdus un dzimšanas gadus, kuras par savu sadarbību ar VDK likumā noteiktajā termiņā rakstiski paziņojušas Totalitārisma seku dokumentēšanas centram, Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs publicē oficiālā laikrakstā tādā gadījumā, ja minētās personas kandidē Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās vai stājušās amatos, kuros saskaņā ar likumiem ir aizliegts būt VDK darbiniekiem vai informatoriem. Attiecīgā persona no publicēšanas brīža zaudē savu ieņemamo amatu vai deputāta mandātu, un ar šo personu tiek izbeigtas darba vai dienesta attiecības."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

Saeimas deputāti: J.Straume, A.Kiršteins, M.Grīnblats, I.Dāliņš, A.Prēdele, A.Rugāte, U.Lakševics, G.Bērziņš, Z.Tomiņš, M.Ā.Kalniņš, O.Grīgs, A.Rozentāls, P.Putniņš, E.Berklavs, A.Lambergs, M.Budovskis, P.Tabūns. A.Žīgurs, V.Puriņa,

A.Stankēviča

 

Deputātu patstāvīgi priekšlikumi

Dokuments nr.530

Par Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes atcelšanu

 

Ierosinām atcelt no amata Latvijas Bankas prezidentu Eināru Repši.

Deputāti: I.Bukovskis, J.Urbanovičs, L.Kuprijanova, J.Jurkāns, R.Milbergs,

A.Čepānis, J.Lucāns, K.Jurkovskis, A.Kreituss, A.Bartaševičs

1995. gada 19. maijā

 

Dokuments nr.531

Par Latvijas Bankas prezidenta vietnieka

Ilmāra Rimšēviča atcelšanu

 

Ierosinām atcelt no amata Latvijas Bankas prezidenta vietnieku Ilmāru Rimšēviču.

Deputāti: I.Bukovskis, J.Urbanovičs, L.Kuprijanova, J.Jurkāns, R.Milbergs,

A.Čepānis, J.Lucāns, K.Jurkovskis, A.Kreituss, A.Bartaševičs

1995. gada 19. maijā

 

Komisiju iesniegumi

Dokuments nr.519

Par grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu

 

Saeimas Prezidijam

Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantā noteiktajā kārtībā Juridiskā komisija iesniedz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"".

Ar cieņu, — Aivars Endziņš,

1995. gada 17. maijā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs

 

 

Likumprojekts par grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"

Izdarīt likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Centrālā vēlēšanu komisija nosaka 30 dienu termiņu, kad parakstu vākšanas lapas, kurās vēlētāji var parakstīties, ir pieejamas katras pilsētas domes vai pagasta padomes noteiktajās vietās. Šīs dienas nosakāmas pēc kārtas, neietverot termiņā dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas, rajona padomes, pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanas vai tautas nobalsošana un kad parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai netiek pieļauta."

2. Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Parakstu vākšanas lapās atzīmējams katra tautas nobalsošanas ierosinājuma parakstītāja vārds, uzvārds, personas kods un parakstīšanas datums."

 

 

Dokuments nr. 532

Par "Lattelekom" izmeklēšanas komisijas slēdzieniem

 

Saeimas Prezidijam

Lūdzu iekļaut Saeimas 25. maija plenārsēdes darba kārtībā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai lēmuma projektu.

Pielikumā: Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai ziņojums un lēmuma projekts.

Ar cieņu, —

SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas

1995. gada 17. maijā priekšsēdētājs Jānis Bordāns

 

 

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums

 

Saeima 1995. gada 20. janvāra sēdē izveidoja Parlamentāro izmeklēšanas komisiju SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai. Laikā līdz 2.05.95. ir notikušas 17 komisijas sēdes. Komisija ir noklausījusies vairāku kompetentu speciālistu un valsts amatpersonu liecības un ziņojumus. Komisijas sēdēs ir piedalījušies:

valsts pilnvarnieks SIA "Lattelekom" Guntis Bērziņš, SIA "Lattelekom" izpilddirektors Gavents Džefrijs; SIA "Lattelekom" Direktoru padomes priekšsēdētājs un prezidents profesors Gundars Strautmanis; LR satiksmes ministrs Andris Gūtmanis; Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) loceklis, profesors Pēteris Guļāns; LZA koresp. loc. profesors Kalvis Torgāns; LZA akadēmiķis profesors Juris Bojārs; Telekomunikāciju tarifu padomes priekšsēdētājs Jānis Lelis; Latvijas Bankas viceprezidents, Telekomunikāciju tarifu padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs; Latvijas Bankas padomes locekle Valentīna Zeile; Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Viktors Kulbergs; Advokātu biroja "Caroll, Burdick & McDonough" partneri Ivars Bārs, Justs Karlsons; Advokātu biroja "C.B. & M." zvērināta advokāte, darbiniece Iveta Krodere; Dānijas konsorcija "TILTS Communications" pārstāvji Džeimss Hatts (Cable & Wireless") un Kristers Naikops ("Telecom Finland"); Komisijas uzaicināts eksperts LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un jūras tiesību katedras vadītājs Aivars Fogels; Radioelektronikas tehnoloģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Smilga; inženierzinātņu doktors Teodors Rozītis; bijusī SIA "Lattelekom" padomes atbildīgā sekretāre Edīte Pakalna.

Iepazinusies ar ziņojumiem un saņemtajiem dokumentiem un atzinumiem, komisija konstatēja:

Lai nodrošinātu kvalitatīvu telekomunikāciju pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem, telekomunikāciju sektorā nepieciešams ieguldīt ne mazāk kā 300 — 400 miljonu latu, vienlaicīgi ieviešot mūsdienīgas telekomunikāciju organizācijās pieņemtās vadības metodes un veicot vispusīgu darbinieku apmācību. Ņemot vērā Latvijas ekonomisko stāvokli un nepietiekamo pieredzes līmeni sekmīgai darbībai tirgus ekonomikas apstākļos, problēmas atrisinājums relatīvi īsā laikā var tikt panākts sadarbībā ar kādu no dominējošām Rietumu telekomunikāciju organizācijām, bāzētai uz kopīga uzņēmuma izveidošanu. Ir saprotams Latvijas valdības lēmums izšķirties par ārējo investoru piesaistīšanu, taču speciālistu noklausīšanās izsauc nepieciešamību konstatēt, ka ekonomiskās (tātad faktiskās) vadības nodošana "TILTS Communications" rokās ir nepamatota, jo Latvijā bija un ir pietiekami daudz augstas klases telekomunikāciju speciālistu, kas varēja vadīt projekta izpildi un realizēt politiku, kas aizstāvētu Latvijas intereses.

SIA "Lattelekom" izveidošana ietilpst Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekta pasākumos. Latvijas telekomunikāciju modernizācijas nepieciešamību un mērķus nosaka virkne normatīvo aktu. Tādi ir: LR AP lēmums "Par telekomunikāciju sistēmas principiem" (06.10.92.), kas cita starpā noteica, ka a/s "Lattelekom" akcijas tiek pārdotas ārvalstu partnerim, to izvēloties atklātā starptautiskā konkursā, nodrošinot kontrolpaketes turētāja tiesības Latvijas valstij, un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana tiek norobežota no telekomunikāciju pamatlīdzekļu ražošanas, MP rīkojums nr.376–r "Par starptautiskā konkursa organizācijas komiteju" (komitejas sastāvā ietilpa 5 zinātņu doktori, no tiem 2 — RTU profesori), likums "Par telekomunikācijām" (04.05.93.), Telekomunikāciju tarifu padomes nolikums (15.07.93.). Balstoties uz minētajiem normatīvajiem aktiem, LR MK ir veicis Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projektu.

Potenciālā ārvalstu partnera izvēle notika pēc šādiem konkursa komitejas noteiktiem kritērijiem, kurus komisijas sīkāk neizvērtēja: telekomunikāciju tīkla arhitektūra, lielums, finansiālās iespējas, pakalpojumu kvalitāte, investīcijas tīkla attīstība, tarifi, uzņēmuma vadība, darbinieku apmācība, ražošanas iespējas.

Novērtējot visus piedāvājumus, par labāko vienbalsīgi Konkursa komiteja atzinusi Dānijā inkorporētā konsorcija "TILTS Communications A/S" projektu.

Novērtējot Latvijas Republikas, SIA "Lattelekom" un "TILTS Communications" juridiskās saistības, komisija secināja:

1. Latvijas Republikas kā suverēnas valsts, "TILTS Communications", kas nodibināta un reģistrēta Dānijā, un SIA "Lattelekom", kas reģistrēta Latvijā, juridiskās attiecības Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projektā noteiktas SIA "Lattelekom" statūtos, Jumta līgumā ar pielikumiem, Vadības un Piegādes līgumos. Visas savstarpējās saistības un pienākumi, ko puses uzņēmušās Jumta līgumā, vērtējamas SIA "Lattelekom" statūtu un Latvijas Republikas likumu kontekstā.

2. Jumta līgums ir starptautisks civiltiesisks darījums. Līguma dalībnieki ir Latvijas valsts, "TILTS Communications" un SIA "Lattelekom", tāpēc šī darījuma formu un saturu atbilstoši starptautisko privāttiesību vizpāratzītajam principam nosaka pēc līguma slēgšanas vietas likuma — lex loci contractus. Bez tam arī pašā Jumta līgumā (15.2.p.) ir nostiprināts noteikums, ka attiecībā uz šo līgumu piemērojami attiecīgie Latvijas Republikas likumi. Tāpēc pilnīgi nepamatoti un tikai sabiedriskās domas ietekmēšanai sev vēlamā virzienā presē vairākkārt ir vērojami dažu cilvēku centieni operēt ar Lielbritānijas Common Law vai arī Eiropas Kopienas Vispārējām tiesībām vai šo tiesību atsevišķām normām, kas Latvijai nav juridiski saistošas.

3. Puses saistošie dokumenti nebūt nesatur kaut kādus noteikumus, kas būtu pretrunā ar Latvijas valstisko suverenitāti.

4. Jumta līgums nav traktējams kā skaidri neizdevīgs, paverdzinošs Latvijai.

5. Latvijai ir iespējams precizēt sadarbības uzdevumus pēc trešā līguma darbības gada, kā arī ierosināt papildinājumus Latvijas puses interesēm.

6. Šaubas izsauc apstāklis, ka Jumta līgumā nodaļā "Saulriets" ir paredzēta situācija, kad "TILTS Communications" varētu atteikties garantēt SIA "Lattelekom" kredītus, un tādā gadījumā Latvijas puse ir tiesīga pārdot savas īpašuma daļas, lai nodrošinātu tālāku kreditēšanu. Saskaņā ar Latvijas likumiem par SIA tieši "TILTS Communications" ir tas, kam ir priekšrocības tiesības "Lattelekom" Latvijas daļas pirkšanā. Tāpēc ļoti būtisks ir apstāklis, ka jau pirmajā un turpmākajos gados projektētā naudas plūsma (angļu terminoloģija) ir ļoti atšķirīga no tās, kas sastādīts pēc 1994. gada rezultātiem. Realitāte ir tāda, ka SIA "Lattelekom" jau ar 1995. gadu ir spiesta ņemt kredītus, kas 1997. gadā pēc SIA "Lattelekom" prognozēm varētu būt apmēram 70 milj.Ls. Tātad ātri varētu iestāties apstākļi, kad būs jāpielieto līguma noteikumu iedaļas "Saulriets" noteikumus un Latvijai rodas reāla iespēja pazaudēt noteikšanu pār "Lattelekom", jeb galējā gadījumā var izrādīties, ka "Lattelekom" monopola faktiskais īpašnieks uz 20 gadiem būs "TILTS Communications" ar visām no tā izrietošām sekām. Šo naudas plūsmu reālo noviržu pamatā pēc ekonomistu vērtējumiem ir kļūda projekta sākotnējos nosacījumos un no tiem izrietošais aprēķins, kā arī nekontrolējamais stāvoklis ar iekārtu piegādi, jo faktiski angļu puse to realizē pilnībā savās interesēs un tāpēc pēc speciālistu vērtējuma ļoti dārgi. Tas vedina uz atziņu, ka "TILTS Communications" varētu realizēt tādu ekonomisko vadību, lai Latvijas puse iespējami ātrāk būtu spiesta pārdot savas īpašuma daļas (51%). Un šajā ziņā projektā nav pietiekami līdzsvarojoša nosacījuma, kas ļautu aizstāvēt Latvijas intereses. Tātad ir zināms pamats aizdomām par Latvijas ekonomiskās neatkarības apdraudējumu.

Attiecībā uz jebkādām saistību garantijām un valsts atbildību par jebkādiem "Lattelekom" parādiem jāmin Jumta līguma noteikumi: 3.1.p. (iv) Latvijas Republikai nav jāiegulda nekādi papildu maksājumi "Lattelekom" pamatkapitālā vai citi kapitālieguldījumi vai finansiālās garantijas; 3.2.p., pielikumi M, O — TILTS mātes uzņēmumi garantē saistību izpildi ar savu kapitālu.

Tiek izveidota telekomunikāciju sistēma, kas ir neatkarīga no bijušās PSRS sakaru sistēmas, un tās tehniskais līmenis ir nodrošināts pret nesankcionētas sarunu noklausīšanās iespējām.

Vienlaikus jānorāda, ka LZA loceklis (P.Guļāns) un sakaru speciālisti (J.Smilga un T.Rozītis) ir izteikuši viedokli, ka projekta kapitālieguldījumi ir nepamatoti lieli no diviem aspektiem:

1. Pārāk daudz iekārtu tiek mainīts un pārāk dārgi tas maksā (ir iespējams dabūt lētāk), jo pašreizējā tehnoloģija nav jaunākā.

2. Pārāk optimistiska ir iekšzemes kopprodukta pieauguma vērtējuma prognoze, kā rezultātā "Lattelekom" ienākumi (neskatoties uz augstajiem griestiem — 4% no kopprodukta) ilgus gadus nespēs līdzsvarot plānotos kapitālieguldījumus. Tas viss rada reālas draudu iespējas Latvijai pazaudēt valdījumu pār "Lattelekom" monopola apstākļos. Jumta līgumā ir paredzēta iespēja laika gaitā koriģēt projektu atbilstoši Latvijas attīstībai, taču komisijas sēdēs, vairākkārt atgriežoties pie šī jautājuma, priekšlikumi tiek noraidīti kā priekšlaicīgi, bet "Lattelekom" iedzīšana milzīgos parādos un zinātnieku sliktās ekonomiskās prognozes nerada nekādas bažas pašreizējā "Lattelekom" vadībā. Tas ir izpētes vērts apstāklis.

Pretēji tam SIA "Lattelekom" valsts pilnvarnieks G.Bērziņš ir norādījis, ka jāmin sekojoši apsvērumi: Projekta veidotāji 1993. gadā uzskatīja, ka Latvijas ekonomiskā nākotne un ar to saistītā "Lattelekom" ekonomiskā nākotne nebūt nav tik vienkārši prognozējama. Tādēļ Jumta līgums ir sastādīts tā, lai būtu iespējams laika gaitā projektu koriģēt atbilstoši Latvijas attīstībai un "Lattelekom" darbības rezultātiem. Šāda koriģēšana notiek jebkurā ilglaicīgā projektā. Ienākumu pieauguma galvenais avots ir nevis tarifu paaugstināšanās rezultātā, bet līdz ar labāku kvalitāti pieaugs arī iespējas, vajadzības, vēlme abonentiem izmantot starppilsētu un starptautiskos sakarus, izaugs kopējā slodze, un līdz ar to pieaugs ieņēmumu daļa. Nedrīkst aizmirst par potenciālo iespēju tranzītsakaru veidošanai caur Latviju, kas ļauj cerēt uz papildu ienākumiem.

Vērtējot Latvijas rūpniecības iesaistīšanu projekta realizēšanā, jākonstatē sekojošais:

1. Latvijas rūpniecība ir spējīga ņemt lielu dalību (J.Smilga, T.Rozītis). 2. Latvijas valdības nepietiekoši ieinteresētā rīcība konkursa gaitā, kā rezultātā Latvijas rūpniecība faktiski atstāta ārpus projekta.

Analizējot "Lattelekom" pirmā darbības gada rezultātus, tiek konstatēts, ka nodoti sekojoši objekti:

— starptautiskās telefonu centrāles; — divas telefoncentrāles ar iznesumiem Rīgā, zonu un rajonu tranzītu, un vietējo sakaru vajadzībām; — optiskais maģistrālais kabelis Rīga — Ventspils — Rīga; — jūras kabelis starp Latviju un Zviedriju; — satelītu zemes stacija darbībai Eutesat sistēmā: — starptautisko operatoru zvanu pults sistēma; — tīkla vadības un apkalpošanas centrs; — abonentu norēķinu sistēma.

Nav pilnā apjomā izpildīti sekojošie pirmajā gadā paredzētie darbi:

— taksofonu uzstādīšana; — lauku apvidus radio sistēmas; — norēķinu centrs; — tehniskā auditorpārbaude.

Augstākminētie modernizācijas projekti apgūti 91 milj. ASV dolāru apjomā.

Jāatzīmē, ka, lai "Lattelekom" kā vienīgajam operatoram, kurš Latvijā sniedz telekomunikāciju pamatpakalpojumus, nerastos iespēja noteikt nepamatoti augstas tarifu maksas, ārkārtīgi būtiska loma ir nevainojamai Telekomunikāciju tarifu padomes darbībai. Nākas atzīmēt, ka "Lattelekom" nav pienācīgi pildījusi savus pienākumus visu kontrolei nepieciešamo ziņu sniegšanai Telekomunikāciju tarifu padomei, šādā veidā apgrūtinot un kavējot šīs kontrolējošās institūcijas darbību. Bez tam īpaši jānorāda, ka valdības kā valsts daļas uzņēmumā pārvaldītājas rīcībai jānodrošina reāla projekta realizēšana pilnā apjomā, nepieļaujot konkursa noteikumos izvirzīto un līgumos ar ārvalstu partneri apstiprināto prasību par tīkla modernizēšanu nepamatotu neizpildi jebkādā apjomā, kā arī atbildīgu Latvijas interešu aizsardzību. Izmeklēšanas gaitā komisija konstatēja, ka vairāki Jumta līgumā ietvertie noteikumi var tikt traktēti kā neizdevīgi Latvijai.

Tādi ir:

— Vadības līgums, kura noteikumi dod zināmas privilēģijas "TILTS Communications" ieceltiem darbiniekiem gan attiecībā uz lēmumu pieņemšanu ("Tilts" izvirza finansu direktoru), gan uz darba apmaksu (aptuveni piecas reizes lielāka vadošo darbinieku alga un dažādas dzīvošanas izmaksas — auto, dzīvokļi u.tml.), un vadība, kas 10 gadu laikā kopā ar kadru gatavošanu notērē aptuveni 100 milj. ASV dolārus.

— Piegādes līguma noteikums, ar kuru "TILTS" apņemas pielietot savas lielu daudzumu pirkšanas spējas, lai izvēlētos un iegādātos iekārtas "Lattelekom" vajadzībām ar atlaidēm, saņemot samaksu 5% apmērā, kas šajā vadības attiecību sistēmā nepavisam nedod cerības uz lētāku iekārtu iegādi;

— Projekta realizēšanā nav paredzētas priekšrocības Latvijā ražotajai produkcijai;

— Maksimālais tarifu lielums var sasniegt 4% no vidējā ģimenes ienākuma.

Komisija uzskata, ka ir jāturpina Telekomunikāciju modernizēšanas projekta realizēšana, ņemot vērā, ka moderna telekomunikāciju sistēma ir Latvijas saimnieciskās attīstības svarīgākais priekšnoteikums. Tāpat uzskatām, ka Satiksmes ministrijai un "Lattelekom" ir jāturpina sarunas un darba organizēšana ar Latvijas ražošanas uzņēmumiem un zinātniskajām iestādēm par iespējamo Latvijas ražojumu un izstrādņu izmantošanu. Taču Jumta līguma nosacījumu pārskatīšana jādara iespējami ātri un noteikti.

Komisijas priekšsēdētājs J.Bordāns

Komisijas sekretārs M.Ā.Kalniņš

 

Saeimas ziņas

Saeimas priekšsēdētājs un deputāti,

un nedzirdīgo problēmas

Piektdien, 19.maijā, Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti tikās ar Latvijas Nedzirdīgo savienības biedriem, kuri Rīgā bija ieradušies no visas Latvijas. Saeimas nama apmeklējumu un tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju un deputātiem Nedzirdīgo savienības biedri bija iecerējuši kā vienu no Nedzirdīgo savienības organizācijas pastāvēšanas 75.gadadienas pasākumiem.

Tā kā Latvijā vairāk nekā 30 tūkstošiem ir dzirdes traucējumi un divi tūkstoši cilvēku sazinās ar latviešu nedzirdīgo žestu valodu, vislielākās nedzirdīgo cilvēku problēmas rada informācijas trūkums. Tāpēc svarīgi, lai nedzirdīgajiem būtu iespējams katru dienu televīzijas raidījumos gūt informāciju par svarīgāko valstī un pasaulē. Pašreiz tas iespējams tikai trīs reizes nedēļā.

Vēl tikšanās laikā tika runāts par nepieciešamību saņemt atvieglojumus transporta līdzekļos. Tas jo īpaši svarīgi ir dzirdes invalīdiem, kuriem lielākoties ir trešā invaliditātes grupa. Šobrīd atvieglojumi pienākas tikai pirmās un otrās grupas invalīdiem.

Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs un Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja L.Kuprijanova apliecināja, ka Saeimas deputāti, izprotot nedzirdīgo cilvēku problēmas, ir paredzējuši valsts budžeta līdzekļus arī Nedzirdīgo savienībai.

Anita Vītoliņa, Saeimas priekšsēdētāja palīdze

 

Saeimā pirmdien, 22. maijā

 

10.00	LNNK frakcijas sēde.
10.00	Juridiskās komisijas sēde. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas
	Administratīvo pārkāpumu kodeksā".
11.00	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. Likum-
	projekta "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"
	sagatavošana 3. lasījumam.
12.00	Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš un arhibīskaps Jānis
	Pujāts rīko preses konferenci par bīskapu Jāzepu Rancānu un viņa
	pārapbedīšanu Latvijā.
13.00	LZS frakcijas sēde.
14.00	Nacionālās drošības komisijas sēde.
15.00	Saeimas Prezidija sēde.
Saeimā otrdien, 23.maijā
9.00	Vides un sabiedrisko lietu komisijas sēde. Priekšlikumu
	izskatīšana likumprojekta "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu
	likums" 2.lasījumam.
10.00	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. Likum-
	projekta "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".
10.00	Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Par invalīdu organi-
	zācijām no valsts budžeta papildus piešķirto līdzekļu izmantošanu.
10.00	Cilvēktiesību komisijas sēde.
	1. Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu".
	2. Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas iesniegums.
	3. Priekšlikumi par grozījumiem likumprojektā "Par bāriņtiesām un
	pagasttiesām".
	4. Priekšlikumi par grozījumiem likumprojektā "Elektronisko
	sabiedrības saziņas līdzekļu likums".
10.00	Juridiskās komisijas sēde.
	1. "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā".
	2. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta
	noteikumi nr.112 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
	kodeksā".
	3. "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā".
10.00	Tautsaimniecības, agrārās un reģionalas politikas
	komisijas sēde.
	1. Priekšlikumu sagatavošana grozījumiem likumā "Par zemes
	reformu Latvijas Republikas pilsētās".
	2. Priekšlikumu sagatavošana grozījumiem likumā "Par zemes
	komisijām".
	3. Priekšlikumu sagatavošana grozījumiem likumā "Par zemes
	privatizāciju lauku apvidos".
10.00	Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.
	Jautājums par Latvijas valdības un Bankas Baltija līgumu par
	finansiālo un cita veida palīdzības sniegšanu Bankai Baltija.
	Uzaicināti — Ministru prezidents M.Gailis, finansu ministrs
	A.Piebalgs un Latvijas Bankas prezidents E.Repše.
10.00	Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.
	Satversmes aizsardzības biroja izveides organizatoriskie jautājumi.
	Piedalās SAB direktors L.Kamaldiņš.
11.00	Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.
	Priekšlikumu izskatīšana likumprojekta "Elektronisko sabiedrības
	saziņas līdzekļu likums" 2.lasījumam.
13.00	Nacionālā bloka Sekretariāta vadības sēde.
	1. Informācija un ziņojumi (E.Krastiņš par finansu nozares darbu).
	2. Ministru kabineta 23.maija sēdes dokumentu izskatīšana.
	3. Nacionālā bloka Sekretariāta turpmākais darbs.
14.00	Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.
	Informācija par naturalizācijas procesa darbu, Pilsonības likuma
	grozījumu izpildes gaitu.
	Piedalās NP priekšniece E.Aldermane un PID direktors I.Zītars.
14.00	Izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu cēloņus, kuri radījuši
	finansu krīzi vairākās LR komercbankās un līdz ar to apdraud valsts
	finansu sistēmas stabilitāti, sēde.
14.20	Saeimas priekšsēdētāja A.Gorbunova tikšanās ar Ukrainas prezidentu
	L.Kučmu.
15.00	Saimnieciskās komisijas sēde.
	Sadarbības līguma projekts ar valsts uzņēmumu "Rīdzene".
16.00	Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde.
	1. Finansu ministra padomnieka A.Platača ziņojums.
	2. LR Ģenerālprokurora J.Skrastiņa ziņojums.
17.00	"Tēvzemei un Brīvībai" — frakcijas un valdes sēde.

Saeimas ziņu dienests