Ministru kabineta noteikumi Nr. 274

Rīgā 2024. gada 30. aprīlī (prot. Nr. 18 43. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" projektu iesniegumu otrās atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" (turpmāk – pasākums) projektu iesniegumu otro atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);

1.2. pasākuma un atlases kārtas mērķi;

1.3. atlases kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, mazinot kaitējuma riskus un veicinot noturību pret dabas katastrofām.

3. Atlases kārtas mērķis ir nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās atjaunot, pārbūvēt un izbūvēt infrastruktūru, kas novērš plūdu risku, mazina applūšanu un krasta eroziju.

4. Pasākuma mērķteritorija ir nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas.

5. Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamie uzraudzības rādītāji un to vērtības:

5.1. iznākuma rādītāji:

5.1.1. jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem 8,6 kilometrus garā posmā;

5.1.2. "zaļā" infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzības stiprināšanai pret plūdiem 52,12 hektāru lielā platībā, piemērojot "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras paņēmienus;

5.2. rezultāta rādītāji:

5.2.1. iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, kas nodrošina aizsardzību pret plūdiem vismaz 16 272 iedzīvotājiem;

5.2.2. iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota "zaļā" infrastruktūra. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, kas nodrošina aizsardzību pret plūdiem vismaz 16 006 iedzīvotājiem, kas dzīvo divu kilometru rādiusā no publiskās "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras.

6. Atlases kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

7. Atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

8. Atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 40 986 358 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 34 838 404 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldības līdzfinansējums, – 6 147 954 euro, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 10. punkta nosacījumus.

9. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un pašvaldības līdzfinansējuma apmērs ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

10. Ja projektā šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja vērtību paredzēts nodrošināt vismaz 20 hektāru platībā, attiecināmā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 95 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Šajā punktā minētajā gadījumā tiek samazināts šo noteikumu 8. punktā minētā kopējā attiecināmā un nacionālā līdzfinansējuma apmērs.

11. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu piešķir granta veidā.

II. Prasības projekta iesniedzējam

12. Projekta iesniedzējs atlases kārtas ietvaros ir pašvaldība vai tās iestāde, kuras administratīvajā teritorijā esošajā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijā jāīsteno upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plānā 2022.–2027. gadam noteiktie pasākumi plūdu riska un krasta erozijas novēršanai vai samazināšanai. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, rādītājus un darbības plāno saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu par pasākuma atlases kārtas projektu ideju priekšatlasi un to iesniedzējiem. Projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums ir apstiprināts, ir finansējuma saņēmējs.

13. Projekta iesniegumu var iesniegt šādas pašvaldības, tai skaitā šo pašvaldību izveidotas iestādes:

13.1. Ādažu novada pašvaldība;

13.2. Daugavpils valstspilsētas pašvaldība;

13.3. Dienvidkurzemes novada pašvaldība;

13.4. Jelgavas valstspilsētas pašvaldība;

13.5. Jēkabpils novada pašvaldība;

13.6. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība;

13.7. Liepājas valstspilsētas pašvaldība;

13.8. Ogres novada pašvaldība;

13.9. Rīgas valstspilsētas pašvaldība;

13.10. Valmieras novada pašvaldība;

13.11. Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

14. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka tam līdz būvdarbu uzsākšanas brīdim ir tiesības veikt būvdarbus zemesgabalos (arī zem ūdensobjekta esošos zemesgabalos), kur paredzēts īstenot projektu, kā arī ir ievērotas tiesību aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteiktās prasības (ja attiecināms).

15. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

16. Projekta iesniedzējs veic vispārīgu projekta ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu, noformē to apraksta veidā un pievieno projekta iesniegumam. Novērtējuma pielikumā var pievienot izmaksu un ieguvumu analīzi par projekta īstenošanas finanšu un ekonomiskajiem ieguvumiem.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

17. Atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma aizsargdambju, pretplūdu un saistīto inženiertīklu izbūve, pārbūve un atjaunošana, kā arī "zaļās" un "zilās" infrastruktūras izbūve plūdu un erozijas apdraudējuma mazināšanai.

18. Atlases kārtas ietvaros nav atbalstāma:

18.1. valsts nozīmes meliorācijas sistēmu izbūve, pārbūve un atjaunošana;

18.2. valsts īpašumā esošu polderu infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana;

18.3. upes un citu ūdensobjektu gultnes un apauguma tīrīšana, ja vien tās nav darbības, kas nepieciešamas "zaļās" un "zilās" infrastruktūras izveidei.

19. Atlases kārtas ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas.

20. Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas atbalstāmo darbību īstenošanai:

20.1. būvdarbu izmaksas, tai skaitā "zaļās" un "zilās" infrastruktūras un inženiertīklu izbūves, atjaunošanas, pārbūves, nojaukšanas vai demontāžas izmaksas;

20.2. būvobjekta sagatavošanas un objekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

20.3. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas, nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

20.4. izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā:

20.4.1. šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minētās darbības īstenošanai – zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas;

20.4.2. šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās darbības īstenošanai – vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju nodrošināšanas izmaksas;

20.5. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas un projekta īstenošanas izmaksas, kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

20.5.1. būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti;

20.5.2. hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā modeļa un hidroloģisko vai hidraulisko (vai līdzvērtīgu – morfodinamisko, hidrodinamisko) aprēķinu izmaksas;

20.5.3. šo noteikumu 16. punktā minētā vispārīgas ietekmes uz tautsaimniecību novērtējuma, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes (ja nepieciešams), izstrādes izmaksas;

20.5.4. sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinuma sagatavošanas izmaksas;

20.5.5. ietekmes uz vidi novērtējuma un sākotnējā izvērtējuma izmaksas.

21. Šo noteikumu 20.1. apakšpunktā noteiktās inženiertīklu atjaunošanas, pārbūves, nojaukšanas un demontāžas izmaksas projekta iesniegumā izdala atsevišķi, un tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

22. Šo noteikumu 20.2. apakšpunktā noteiktās izmaksas var iekļaut projektā līdz 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekts apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu.

23. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.

24. Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra. Projekta iesniegumā paredzētie būvdarbi nevar būt pabeigti un būves nodotas ekspluatācijā, pirms noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

25. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, sedz ārpus projekta no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas par darbībām, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minētās izmaksas.

26. Projektā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētie izdevumi ir izdevumi tādu papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas kļuvuši nepieciešami, lai varētu izpildīt vienošanos par projekta īstenošanu, un izmantojami ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Neparedzēto izmaksu izmantošanu pirms izmaksu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.

27. Projekta iesniedzējs projektā plāno vai projekta iesniegumā izvērtē šādas horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" darbības:

27.1. atjaunojamo, pārbūvējamo un izbūvējamo dambju kalpošanas ilgums ir vismaz 50 gadi (ja attiecināms);

27.2. daļa no būvdarbu laikā izraktā materiāla tiks izmantota atkārtoti (ja iespējams);

27.3. daļā labiekārtošanas darbu melnzemes vietā tiks izmantots no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (dārzu un parku atkritumiem) sagatavots komposts;

27.4. darbībām tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums;

27.5. būvniecības procesa laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm;

27.6. projekta darbību rezultātā netiks pasliktināts Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu stāvoklis.

IV. Atlases kārtas un projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi

28. Atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

29. Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.

30. Projekta ietvaros, veicot iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), ja attiecināms. Atbalstāma ir vides piekļūstamības un izmantojamības nodrošināšana, veicot sociāli atbildīgu iepirkumu, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai.

31. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

31.1. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

31.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

31.3. projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem;

31.4. nodrošina, ka projektā neiestājas dubultā finansējuma risks un projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

31.5. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;

31.6. nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā visā projekta īstenošanas laikā un šīs īpašuma vai valdījuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (ja attiecināms), un pēc noslēguma maksājuma veikšanas – termiņā, kas nav īsāks par šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto termiņu (ja attiecināms), tādējādi nodrošinot tam tiesības piekļūt zemesgabaliem, kur paredzēts īstenot projektu un veikt tajos infrastruktūras uzturēšanas darbus;

31.7. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā infrastruktūras ekspluatāciju, uzturēšanu un apsaimniekošanu vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;

31.8. nodrošina, ka pēc projekta pabeigšanas vismaz 10 gadus projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra tiek izmantota projekta, pasākuma un atlases kārtas mērķa nodrošināšanai, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto kalpošanas ilgumu (ja attiecināms);

31.9. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus principus:

31.9.1. klimatdrošināšana;

31.9.2. nenodarīt būtisku kaitējumu;

31.9.3. vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana. Finansējuma saņēmējs nodrošina šā principa vispārīgās un specifiskās darbības un uzkrāj datus par šādu horizontālā principa rādītāju: objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība. Vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 5. punktā minēto rādītāju vērtības sasniegšanu finansējuma saņēmējs sniedz ziņas sadarbības iestādei par šajā apakšpunktā minēto rādītāju;

31.10. novērš interešu konflikta risku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām un paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;

31.11. uzkrāj datus par šo noteikumu 5. punktā minēto iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanas progresu.

32. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

33. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

Ministru prezidente E. Siliņa

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa