Jelgavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2

Jelgavā 2024. gada 28. februārī

Precizējumi: Jelgavas novada domes
2024. gada 24. aprīļa lēmums Nr. 12 (prot. Nr. 9)

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu (turpmāk – atkritumi), tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo un videi kaitīgo preču atkritumu, dalīti savākto, sadzīvē radušos liela izmēra, mājsaimniecībās radīto būvniecības un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas kārtību Jelgavas novada administratīvajā teritorijā;

1.2. pašvaldības teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās;

1.3. prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā arī sadzīves atkritumu minimālo savākšanas biežumu, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;

1.4. atkritumu apsaimniekošanas maksas veikšanas kārtību.

2. Noteikumu mērķis ir:

2.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas izpildi – iedzīvotājiem organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2.2. samazināt jebkura veida atkritumu rašanos to izcelsmes vietās un nodrošināt vides sanitāro tīrību, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvību un mantu;

2.3. veicināt atkritumu dalītu savākšanu un šķirošanu, lai samazinātu poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu un veicinātu atkritumos esošo materiālu atkārtotu izmantošanu.

3. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomas tiesību aktos, to definīcijas noteikumos netiek atkārtotas.

4. Papildu normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem Noteikumos lietoti termini:

4.1. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Jelgavas novada administratīvajā teritorijā;

4.2. atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs (AARC) – atkritumu poligona "Brakšķi" apsaimniekotājs, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus;

4.3. atkritumu konteiners – īpaša tvertne ar paceļamu vāku, kas paredzēta nešķirotu sadzīves vai dalīti vākto atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai;

4.4. atkritumu urna – ugunsdroša atkritumu tvertne sīko sadzīves atkritumu savākšanai, kas novietota pie ēku fasādes, soliņiem vai autobusu pieturās saskaņā ar pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, vai citur teritorijā;

4.5. biogāzes stacija – biogāzes ražošanas vai kompostēšanas iekārta, kuru operators biogāzes vai komposta ražošanai izmanto augu izcelsmes lauksaimniecības atkritumus un kuru darbībai ir izsniegta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu;

4.6. bioloģiski noārdāmi virtuves atkritumi – bioloģiski atkritumi, kas rodas mājsaimniecībā ēdiena gatavošanas un lietošanas procesā (piemēram, augļu un dārzeņu mizas, kafijas un tējas biezumi, termiski apstrādāta gaļa un gaļas izstrādājumi, graudaugi un to izstrādājumi, piena produktu atliekas, olu čaumalas, termiski apstrādātas ēdiena atliekas);

4.7. dalīti savācamo atkritumu veidi – atbilstoši tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;

4.8. daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā ir divi un vairāk dzīvokļi, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas;

4.9. dārzu un parku atkritumi – bioloģiski noārdāmi dārzu vai parku atkritumi (piemēram, koku lapas, sīki zariņi, zāle, kritušie augļi);

4.10. dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vieta – Jelgavas novada administratīvajā teritorijā ierīkota vieta kontrolētai dārzu un parku atkritumu pieņemšanai un kompostēšanai;

4.11. individuālā māja – ģimenes dzīvojamā māja vai savrupmāja, kuras izmantošana ietver ģimenes dzīvošanu (mājsaimniecību), vai viensēta (zemnieku sēta);

4.12. klients – atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir noslēdzis atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar attiecīgās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas atkritumu apsaimniekotāju;

4.13. liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēru un svara dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu konteineros (mēbeles, matrači, paklāji, liela izmēra sadzīves priekšmeti un citi līdzīgi atkritumi);

4.14. mājkompostēšana – bioloģisko atkritumu pārstrādes veids, ko var izmantot individuālo dzīvojamo māju īpašnieki, valdītāji vai lietotāji savu mājsaimniecībā radīto bioloģisko atkritumu kompostēšanai;

4.15. bioloģisko atkritumu kompostēšanas vieta – uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes fiziskas personas ierīkota vieta tās mājsaimniecībā radīto bioloģisko atkritumu kompostēšanai;

4.16. mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – to būvdarbu veikšanas procesā radušies atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību (izlietnes, tualetes podi, vannas, demontāžas vai renovācijas rezultātā radušies atkritumi un tml.); 

4.17. pasākuma organizators – fiziska vai juridiska persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības;

4.18. priekšapmaksas atkritumu savākšanas maiss – atkritumu apsaimniekotāja piedāvāts speciāls marķēts maiss atkritumu savākšanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas līguma noteikumiem;

4.19. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts – ir speciāli aprīkota vieta, kur konteineros dalīti savāc un īslaicīgi uzglabā dažādu veidu sadzīves atkritumus pirms to pārvadāšanas;

4.20. sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus (sadzīves ķīmija un tās iepakojums, dzīvsudraba termometri, dienas gaismas lampas, dzīvsudraba spuldzes, nederīgie medikamenti, laku, krāsu, organisko šķīdinātāju, augu aizsardzības līdzekļu, foto ķimikāliju atkritumi u.c.);

4.21. sezonāli izmantojami īpašumi – īpašumi, ko izmanto noteiktā laikā; vasaras sezonā no 1. aprīļa līdz 30. oktobrim vai ziemas sezonā no 1. novembra līdz 31. martam (vasarnīcas, mazdārziņi u.c.);

4.22. videi kaitīgi preču atkritumi – visa veida nolietotās riepas, nolietotās baterijas un akumulatori, mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, transportlīdzekļu apkopes atkritumi – motoreļļa, eļļas filtri.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības teritorijā.

6. Pašvaldības teritorijā ir noteiktas šādas atkritumu apsaimniekošanas zonas:

6.1. atkritumu apsaimniekošanas 1. zona: Jelgavas novada Ozolnieku, Cenu un Salgales pagastu teritorijas;

6.2. atkritumu apsaimniekošanas 2. zona: Jelgavas novada Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu teritorijas.

7. Pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, saistošajiem noteikumiem, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

8. Atkritumu savākšana pašvaldības teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:

8.1. nešķirotu sadzīves atkritumu konteineru novietnes;

8.2. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus;

8.3. marķētus priekšapmaksas maisus teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana vai tiek izmantoti papildus atkritumu apjoma savākšanai;

8.4. dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietas;

8.5. citus atkritumu apsaimniekotāja noteiktus paņēmienus dalīti savāktu atkritumu uzkrāšanai, kā piemēram, mājkompostēšanai paredzētās komposta kastes.

9. Sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:

9.1. Nešķirotiem sadzīves atkritumiem Jelgavas novada ciemu teritorijās:

9.1.1. no daudzdzīvokļu mājām – vienu reizi nedēļā;

9.1.2. no juridiskām personām – vienu reizi četrās nedēļās;

9.1.3. no individuālajām mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

9.1.4. no sezonāli izmantojamiem īpašumiem – atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, šajā sezonā atkritumu izvešanu nodrošinot vienu reizi četrās nedēļās;

9.2. Nešķirotiem sadzīves atkritumiem ārpus Jelgavas novada ciemu teritorijām:

9.2.1. no daudzdzīvokļu mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

9.2.2. no juridiskām personām – vienu reizi četrās nedēļās;

9.2.3. no individuālajām mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

9.2.4. no sezonāli izmantojamiem īpašumiem – atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, šajā sezonā atkritumu izvešanu nodrošinot vienu reizi astoņās nedēļās;

9.3. Bioloģisko atkritumu izņemot dārzu un parku atkritumu konteineru iztukšošanas biežums tiek noteikts līgumā par atkritumu apsaimniekošanu, kas noslēgts starp atkritumu radītāju un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, taču tas nedrīkst būt retāk par šo noteikumu 9.1. un 9.2. punktos norādīto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu. Dārzu un parku atkritumus izved ne retāk kā reizi divos mēnešos;

9.4. Atkritumu apsaimniekotājs savāc dalīti vāktos plastmasa, papīra, metāla un stikla iepakojuma atkritumus ne retāk kā vienu reizi divpadsmit nedēļās;

9.5. Atkritumu apsaimniekotājs savāc tekstila atkritumus ne retāk kā reizi četrās nedēļās vai trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

10. Ja sezonāli izmantojamos īpašumos nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežums ir nepieciešams retāk nekā to nosaka noteikumu 9.1.4. un 9.2.4. punktu nosacījumi, tad atkritumu radītājs par to informē atkritumu apsaimniekotāju, kurš, slēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumu, paredz atkritumu daudzumam atbilstošu izvešanas grafiku, bet ne retāk kā 2 (divas) reizes izmantošanas sezonā ar nosacījumu, ka bioloģiskie atkritumi tiek dalīti savākti vai kompostēti to rašanās vietā.

11. Atkritumu apsaimniekotājs var samazināt noteikumu 9.1.1., 9.1.3., 9.2.1. un 9.2.3. punktos noteikto nešķiroto atkritumu konteineru iztukšošanas biežumu, nosakot divas reizes mazāku, ja klients iesaistās dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiski noārdāmie, plastmasa, papīra, metāla un stikla iepakojums) tiek savākti dalīti vai kompostēti 44. un 45. punktā noteiktajā kārtībā.

12. Marķētu priekšapmaksas maisu izmantošana pieļaujama šādos gadījumos:

12.1. kā papildus atkritumu savākšanas veids līgumā noteiktajam. Šādā gadījumā maiss vai maisi atkritumu izvešanas dienā jānovieto pie konteinera;

12.2. gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt vietu atkritumu konteineram un atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi sadzīves atkritumu savākšanas punktam. Šādā gadījumā maiss vai maisi jānovieto atkritumu apsaimniekotāja norādītā (saskaņotā) vietā un apsaimniekotāja marķēto sadzīves atkritumu savākšanas maisu iegādājamais daudzums tiek noteikts – ne mazāk kā 1 maiss mēnesī.

13. Pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi nogādājami sadzīves atkritumu poligonā "Brakšķi".

14. Ikvienam atkritumu radītājam vai valdītājam ir pienākums piedalīties un iekļauties pašvaldības noteiktajā atkritumu apsaimniekošanas, tai skaitā dalītās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savākt un šķirot savus radītos sadzīves atkritumus, tai skaitā bioloģiskos atkritumus, noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldībai ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā zonā.

15. Pēc atkritumu ievietošanas konteineros, aizvērt konteineru vāku. Ja atkritumu konteiners ir pārpildīts vai pie atkritumu konteinera ir novietoti papildu atkritumi, atkritumu apsaimniekotājs nosaka papildu atkritumu apjomu, fotografē un savāc tos, piemērojot maksu par papildus savākto atkritumu apsaimniekošanu.

16. Nešķirotus atkritumus pirms ievietošanas atkritumu konteineros ieteicams ievietot atkritumu maisos un tos aizsiet. Asie priekšmeti ir ievietojami tā, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.

17. Nešķirotos sadzīves atkritumus, dalīti vāktos atkritumus un bioloģiskos atkritumus ievietot tikai tiem paredzētajos atkritumu konteineros, kas saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgto līgumu ir paredzēti konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai.

18. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, kā sadzīves atkritumu radītājs, vai mājas pārvaldnieks (ja tāds ir iecelts) kopīgi ar atkritumu apsaimniekotāju nosaka sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu, ņemot vērā sadzīves atkritumu daudzumu, konteineru iztukšošanas biežumu, atbilstoši konkrētajiem atkritumu apsaimniekošanas apstākļiem un situācijai.

19. Atkritumu radītājiem un valdītājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā ir aizliegts:

19.1. izvietot (izmest) sadzīves atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

19.2. jebkādā veidā dedzināt sadzīves atkritumus;

19.3. ierīkot patvaļīgas sadzīves atkritumu izgāztuves, aprakt atkritumus, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes;

19.4. pastāvīgi novietot atkritumu konteineru uz ielas vai trotuāra;

19.5. ievietot atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, būvniecības, mājsaimniecībā radītos būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, ražošanas atkritumus, ielu smiltis, parku un dārzu atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie atkritumi, kā arī citus bīstamos atkritumus vai videi kaitīgās preces;

19.6. ievietot atkritumus konteineros, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem, vai kas ir citu personu īpašumā;

19.7. cieši sablīvēt, iesaldēt vai dedzināt sadzīves atkritumus konteineros;

19.8. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros. Par šādu atkritumu konteineru iztukšošanu var tikt noteikta paaugstināta samaksa;

19.9. bojāt atkritumu konteinerus.

20. Nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, lietotājam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai, papildus noteikumu III nodaļā noteiktajam, ir noteikti šādi pienākumi:

20.1. iegūstot nekustamo īpašumu, ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas īpašumā vai lietošanā, ja tajā atrodas dzīvojamā apbūve vai notiek saimnieciska darbība, kuras rezultātā rodas sadzīves atkritumi, noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu;

20.2. nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu, lai pie atkritumu konteineriem neveidojas atkritumu kaudzes vai konteineri netiek pārpildīti;

20.3. segt visas izmaksas, kas saistītas ar sev piederošajā, lietojumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos būvniecības un bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu, ietverot dalīti savākto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas;

20.4. vienoties ar nekustamajā īpašumā esošajiem atkritumu radītājiem par kārtību, kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem;

20.5. nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja specializētā transportlīdzekļa piekļuvi atkritumu konteineriem. Ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, atkritumu konteineru iztukšošanas dienās atkritumu konteineri no īpašumu pagalmiem jāpārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tie netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas atkritumu konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā, vai jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem;

20.6. konteineriem, kas lielāki par 240 l, nodrošināt konteinera pastāvīgo vietu tā, lai pie tās netraucēti varētu piebraukt specializētais transporta līdzeklis un veikt konteinera iztukšošanu;

20.7. saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, norādīt piemērotu vietu sadzīves atkritumu konteineru novietošanai, kā arī uzturēt kārtību un tīrību šajā vietā;

20.8. sadzīves atkritumu konteineru novietošanai paredzētajām vietām ir jāatbilst normatīvajos aktos (tajā skaitā pašvaldības apbūves noteikumos) ietvertajām prasībām, kā arī jāatrodas uz cietas pamatnes, lai nodrošinātu konteinera pārvietošanu to stumjot. Nedrīkst pieļaut konteinera iestigšanu dubļos vai sniegā, to iesalšanu;

20.9. sadzīves atkritumu uzkrāšanai izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētos atkritumu konteinerus vai marķētos priekšapmaksas maisus;

20.10. nodrošināt no atkritumu apsaimniekotāja saņemto un lietošanā nodoto sadzīves atkritumu konteineru saglabāšanu, uzturēt tos tīrus un lietošanas kārtībā, kā arī sakopt teritoriju ap konteineriem;

20.11. nodrošināt konkrētajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu savākšanu, dalītu savākšanu un nogādāšanu līdz atkritumu konteineram, par kura iztukšošanu tam ar atkritumu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums;

20.12. iekļauties pašvaldības organizēto atkritumu apsaimniekošanas pasākumu realizēšanā gan ar savu darbību, gan maksu par sniegtajiem pakalpojumiem;

20.13. nodrošināt noteiktu sadzīves atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumu, būvniecības, mājsaimniecībā radīto būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu, arī koku nobiru, lapu un zāles savākšanu (ja netiek veidots komposts) un nogādāšanu pārstrādes vai apglabāšanas vietās, sedzot attiecīgi radītās izmaksas.

21. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieki, noslēdzot ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, var deleģēt pienākumu noslēgt līgumu par radīto sadzīves atkritumu savākšanu nekustamā īpašuma (tā daļas, dzīvojamās telpas) pārvaldītājam. Šādos gadījumos par sadzīves atkritumu savākšanas pasākumu īstenošanu ir atbildīgs nekustamā īpašuma pārvaldītājs.

22. Nekustamā īpašuma valdītājs pie iestāžu, biroju, viesnīcu un tām līdzīga pielietojuma ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku ieejām vai to tuvumā, tirdzniecības vietās, parkos un skvēros, autobusu pieturās un citās sabiedriskās vietās vai to tuvumā ierīko atkritumu urnas un uztur tās kārtībā. Atkritumu urnas iztukšo pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes nedēļā.

23. Ja nekustamā īpašuma teritorijā atkritumu konteineru novietošana nav iespējama, par atkritumu konteineru novietošanu jāvienojas ar blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, lietotāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu, informējot par to atkritumu apsaimniekotāju. Šādos gadījumos abu nekustamo īpašumu īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai pilnvarotām personām jānoslēdz savstarpēja vienošanās par to, kā tiks veikta katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu savākšana un apsaimniekošana (atkritumu konteineru lietošana, norēķini u.c.).

24. Dzīvokļa īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurām nav izvēlēts apsaimniekotājs, un dārza māju (vasarnīcu) vai garāžu, kurās tiek radīti atkritumi īpašnieki, kas nav kooperatīvās sabiedrības biedri, savstarpēji vienojas par sadzīves atkritumu savākšanu no to iepriekš norādīto personu īpašumos radītajiem sadzīves atkritumiem ar noteikumu, ka maksājumus atkritumu apsaimniekotājam par sadzīves atkritumu savākšanu no iepriekš norādītajiem īpašumiem veic viena persona, ar kuru atkritumu apsaimniekotājs slēdz līgumu par sadzīves atkritumu izvešanu. Gadījumā, ja dzīvokļa īpašniekiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurām nav izvēlēts apsaimniekotājs, un dārza māju (vasarnīcu) vai garāžu, kurās tiek radīti atkritumi īpašniekiem, kas nav kooperatīvās sabiedrības biedri, nav iespējams savstarpēji vienoties par sadzīves atkritumu savākšanu, tad šajā punktā norādītajiem nekustamā īpašuma īpašniekiem ir pienākums patstāvīgi slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu un patstāvīgi norēķināties ar atkritumu apsaimniekotāju par sniegtajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem.

25. Publisku pasākuma organizatoram pirms pasākuma rīkošanas ir jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu konteineru izvietošanu pasākuma vietā un pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu (arī dalīti savākto) izvešanu.

26. Publisko pasākumu organizētājs ir atbildīgs par pasākuma laikā radīto atkritumu savākšanu un jānodrošina:

26.1. attiecīgās teritorijas sakopšanu pēc pasākuma noslēguma;

26.2. pasākuma laikā radīto atkritumu savākšana un izvešana no pasākuma norises vietas notiek ne vēlāk kā 1 darba dienas laikā pēc pasākuma norises beigām;

26.3. atkritumu konteineru uzstādīšanas un noņemšanas izmaksas sedz pasākuma organizators vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju.

27. Atkritumu apsaimniekotājs veic atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas novada attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kā arī Noteikumiem un noslēgto līgumu starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju.

28. Atkritumu apsaimniekotājs veido mājkompostēšanas reģistru, kurā tiek atspoguļoti dati par nekustamajiem īpašumiem, kuros tiek veikta mājkompostēšana.

29. Atkritumi tiek pārvadāti, izmantojot atkritumu apsaimniekošanai specializētos transportlīdzekļus, iekārtas un ierīces, kas nerada kaitējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, videi un personu mantai.

30. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums:

30.1. saņemt normatīvajos aktos noteiktās Atkritumu apsaimniekošanas atļaujas no Valsts vides dienesta un pirms savas darbības uzsākšanas noslēgt līgumu ar Jelgavas novada pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā;

30.2. slēgt līgumus ar atkritumu radītājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, piemērojot normatīvajos aktos paredzētā kārtībā noteikto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu uz termiņu, kas nav garāks par līguma termiņu, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību;

30.3. saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un noslēgto līgumu starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, nodrošināt dalītu atkritumu vākšanu;

30.4. slēgt līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos atkritumu apsaimniekošanu;

30.5. saskaņot ar pašvaldību atkritumu savākšanas konteineru un maisu dizainu, norādot apsaimniekotāja nosaukumu un kontakttālruni, kā arī ievietojamo atkritumu veidu;

30.6. nodrošināt visu apkalpoto atkritumu savākšanas konteineru un maisu atbilstošu marķēšanu;

30.7. nodrošināt atkritumu radītājus ar atkritumu konteineriem pietiekamā tilpumā un daudzumā;

30.8. nodrošināt atkritumu radītājiem iespēju iegādāties priekšapmaksas maisus nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanai;

30.9. uzstādīt, labot un nomainīt sadzīves atkritumu konteinerus, ja minētie konteineri nav citas personas īpašums;

30.10. atkritumu apsaimniekošanas līgumā paredzēt iespēju veikt atkritumu ārpus kārtas izvešanas pakalpojumu;

30.11. līdz plkst. 17.00 informēt klientus par gadījumiem, ja atkritumu izvešanas grafikā paredzētajā dienā plānotā atkritumu izvešana tiek atcelta un norādīt pārceltās dienas izvešanas datumu. Pārceltais izvešanas datums nav pārceļams uz nākošo grafikā paredzēto atkritumu izvešanas reizi. Informācija klientam nosūtāma uz apsaimniekošanas līgumā norādīto kontaktu;

30.12. lai samazinātu transporta slodzi uz ceļiem, troksni, gaisa piesārņojumu un citu ietekmi uz vidi, optimizēt maršrutus gan dalīto, gan nešķiroto atkritumu savākšanā;

30.13. saskaņot ar pašvaldību šķiroto atkritumu savākšanas sistēmas jautājumus;

30.14. nodrošināt regulāru un sistemātisku sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanu un sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu konteineru novietošanas vietām, sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktiem tajā skaitā nodrošinot atkritumu izvešanas biežumu, tīrību un kārtību, savācot uz zemes nokritušos atkritumus konteineru iztukšošanas laikā;

30.15. vismaz 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš informēt atkritumu radītājus un valdītājus par prasībām saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu vai to izmaiņām, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus;

30.16. ziņot pašvaldībai un atbildīgajiem dienestiem par atkritumu radītāju administratīvajiem pārkāpumiem, t.sk. par lauztajiem līgumiem;

30.17. lai sekmētu sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību, sadarbībā ar pašvaldību un AARC izglītot atkritumu radītājus par atkritumu apsaimniekošanu, īpaši par sadzīves atkritumu dalītu vākšanu, tajā skaitā veikt iedzīvotāju informēšanu un apmācību, izplatīt informatīvos materiālus par atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar pašvaldību noslēgtā līguma prasībām;

30.18. ne retāk kā 1 (vienu) reizi gadā līdz 1. martam iesniegt priekšlikumus pašvaldībai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un tās uzlabošanas pasākumiem pašvaldības teritorijā;

30.19. informēt atkritumu radītājus un pašvaldību par jauna šķiroto atkritumu savākšanas veida ieviešanu un attiecīgo konteineru krāsojumu vai apzīmējumu ar attiecīgu paziņojumu pašvaldības tīmekļa vietnē.

31. Atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumus konteineru novietošanas vietās, par to informējot klientu, ja atkritumu apsaimniekotājs ir konstatējis, ka:

31.1. vairāk kā 2 (divas) reizes pēc kārtas sadzīves atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineriem vai pārsniedz konteineru tilpumu. Atkritumu apsaimniekotājam un nekustamā īpašuma lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai jāvienojas par turpmāk savācamo atkritumu apjoma palielināšanu (papildu konteineru uzstādīšana vai izmaiņu veikšana konteineru iztukšošanas grafikā);

31.2. klients nav veicis samaksu par atkritumu apsaimniekotāja iepriekš sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un par samaksas kavējumu atkritumu radītājs ir brīdināts līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

31.3. atkritumu konteineros ievietoti konkrētajam atkritumu konteineram neatbilstoši atkritumi. Šajā gadījumā atkritumu apsaimniekotājam un klientam jāvienojas par papildmaksas noteikšanu atkritumu konteineru iztukšošanai, kuras apmēru nosaka atkritumu apsaimniekotājs atkarībā no atkritumu veida;

31.4. nav nodrošināta piekļuve atkritumu konteineriem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

31.5. ceļa seguma stāvokļa vai transporta kustības ierobežojumu dēļ (ceļš nav izbraucams, aizputināts, izskalots un tml.) atkritumu apsaimniekotājs nevar piekļūt atkritumu konteineriem. Šādā gadījumā atkritumu konteineri tiek iztukšoti tuvākajā iespējamajā laikā, par to iepriekš vienojoties ar klientu.

32. Atkritumu apsaimniekotājs, atbilstoši ar Jelgavas novada pašvaldību noslēgtajam līgumam par atkritumu apsaimniekošanu, nodrošina atkritumu radītājiem un valdītājiem iespēju iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un izmantot šim nolūkam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktus, dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietas, iesaistīties atkritumu apsaimniekotāja rīkotās akcijās vai izmantot citus atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos pakalpojumus.

33. Ikvienam atkritumu radītājam vai atkritumu valdītājam ir pienākums iesaistīties sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, kas sastāv no:

33.1. dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietām;

33.2. pie individuālajām dzīvojamajām mājām novietotajiem sadzīves atkritumu dalītai vākšanai paredzētajiem konteineriem (papīru, metālu, plastmasas, stiklu saturošiem atkritumiem un bioloģiskiem atkritumiem);

33.3. pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, izveidotajiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem (papīru, metālu, plastmasas, stiklu saturošiem atkritumiem un bioloģiskiem atkritumiem).

34. Atkritumu dalītā savākšana un šķirošana veicama atbilstoši prasībām, ko dalīti vākto atkritumu veidam noteikusi pašvaldība noslēgtajā līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju.

35. Atkritumu radītājam vai valdītājam iesaistoties atkritumu dalītajā vākšanā, ir pienākums ievērot Pašvaldības izstrādātās atkritumu dalītas savākšanas sistēmas noteikumus, t.sk.:

35.1. sadzīves atkritumu radītāji vai valdītāji šķirotos sadzīves atkritumus ievieto atbilstošos šķiroto atkritumu konteineros;

35.2. šķirotajiem atkritumiem jābūt tīriem, bez citu atkritumu veidu atlikumiem;

35.3. aizliegts nešķirotos atkritumus ievietot šķiroto atkritumu konteineros.

36. Sadzīves bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču atkritumu radītājs vai valdītājs:

36.1. atdala sadzīves bīstamos atkritumus un videi kaitīgos preču atkritumus no citu veidu atkritumiem;

36.2. uzglabā sadzīves bīstamos atkritumus un videi kaitīgos preču atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību un vidi, kā arī personu mantu;

36.3. sedz visas ar sadzīves bīstamo atkritumu un videi kaitīgos preču atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas, ja tādas paredzētas, t.i, ja to apsaimniekošana netiek segta ražotāja atbildības sistēmas ietvaros.

37. Liela izmēra un būvniecības atkritumi, tajā skaitā mājsaimniecībā radīti būvniecības atkritumi, jāsavāc atsevišķi no citiem atkritumiem, izvešanu individuāli saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju. Aizliegts būvniecības un liela izmēra atkritumus ievietot sadzīves atkritumu konteineros, kā arī tos novietot citās tam neparedzētās vietās.

38. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji liela izmēra atkritumus īslaicīgi novieto blakus sadzīves atkritumu konteineriem, bet individuālo māju īpašnieki – iepretīm ieejai mājā, blakus braucamajai daļai, iepriekš piesakot šo atkritumu izvešanu atkritumu apsaimniekotājam.

39. Būvniecības atkritumi novietojami teritorijā, kur notiek būvdarbi, vai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai apsaimniekotāju un atkritumu apsaimniekotāju saskaņotā vietā.

40. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs, saskaņojot ar pašvaldību, veikt savākto liela izmēra atkritumu pāršķirošanu, atsevišķi nodalot tos materiālus, kurus var nodot otrreizējā pārstrādē (piemēram, metāls, plastmasa, tekstils un tml.).

Precizējumi: Jelgavas novada domes 2024. gada 24. aprīļa lēmums Nr. 12 (protokols Nr. 9)

41. Liela izmēra un būvniecības atkritumu, tajā skaitā mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu izvešanai izmanto tā atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, kurš ir saņēmis atbilstošu Valsts vides dienesta atļauju vai arī tos patstāvīgi nogādā atbilstošā atkritumu savākšanas vietā.

42. Liela izmēra un būvniecības atkritumu radītājs vai valdītājs sedz visas ar liela izmēra un būvniecības atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas, ja tādas paredzētas.

43. Bioloģiskie atkritumi ir jānodala no citiem sadzīves atkritumiem un jāievieto atbilstošos konteineros. Dalīti vāktus bioloģiskos atkritumus var nogādāt tam paredzētā pārstrādes iekārtā atkritumu poligonā, biogāzes stacijā vai pašvaldības speciāli ierīkotā dārzu un parku kompostēšanas vietā.

44. Jelgavas novada ciemu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki vai apsaimniekotāji, valdītāji vai lietotāji, sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, iesaistās bioloģisko atkritumu dalītajā savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka pie dzīvojamām mājām tiek novietoti bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai paredzētie konteineri.

45. Individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem bioloģiskos atkritumus atļauts kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā (mājkompostēšana), ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai. Mājkompostēšanā saražoto kompostu izmanto tikai paša saimnieciskajām vajadzībām. Lai apliecinātu mājkompostēšanas esamību, individuālās dzīvojamās mājas īpašnieks, valdītājs vai lietotājs iesniedz atkritumu apsaimniekotājam apliecinājumu, kurā norāda īpašuma adresi, un plānoto komposta apjomu (m³ gadā).

Ja individuālo dzīvojamo māju īpašnieki, valdītāji vai lietotāji ir ieviesuši savā mājsaimniecības teritorijā mājkompostēšanu, kas ir reģistrēta atbilstoši šī punkta kārtībai, minētās personas var neizvietot pie ēkas bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai paredzētos konteinerus, kā to paredz šo saistošo noteikumu 43. punkts.

46. Kompostēšanas vietu nav atļauts ierīkot:

46.1. būvlaides līdz 3 metri no zemes vienības robežas;

46.2. pie kopīgiem žogiem, mūriem un zemes vienības robežām, izņemot, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums;

46.3. tuvāk par 6 metriem no trešajām personām piederošām dzīvojamās mājas logiem, izņemot ja saņemts attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka rakstveida saskaņojums;

46.4. virszemes ūdensobjektu 10 metru tauvas joslā.

47. Apstādījumu teritorijās ir pieļaujama bioloģiski noārdāmu dārzu vai parku atkritumu kompostēšana ar pašvaldības speciālistu saskaņotās vietās. Bioloģiski noārdāmo dārzu vai parku atkritumu kompostēšana veicama saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteikto.

48. Atkritumu apsaimniekotājs, kuru atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.pantā noteiktajiem nosacījumiem izvēlējusies pašvaldība, nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu par vienādu maksu visiem sadzīves atkritumu radītājiem attiecīgajā šo atkritumu apsaimniekošanas zonā atbilstoši noslēgtajam līgumam ar pašvaldību.

49. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju un/vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju.

50. Atkritumu apsaimniekotājs izraksta rēķinu atkritumu radītājam vai valdītājam ik mēnesi par iepriekšējā mēnesī izvesto atkritumu apjomu.

51. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs ierosināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas ne biežāk kā 1 (vienu) reizi gadā, ja mainās atkritumu apsaimniekotāja atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un apsaimniekotājs izmaiņu pieprasījumu var pamatot ar attiecīgu maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķinu. Gadījumos, kad maksa mainās saskaņā ar grozījumiem atkritumu apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, attiecīgās izmaiņas tiek piemērotas ar to spēkā stāšanas dienu.

52. Pašvaldība 2 (divu) mēnešu laikā pēc noteikumu 51. punktā minētā atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķina saņemšanas lemj par atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu un lēmumu 3 (trīs) dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē savā tīmekļvietnē.

53. Apstiprinātā atkritumu apsaimniekošanas maksa stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc noteikumu 52. punktā minētā lēmuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē, ja lēmumā nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās termiņš.

54. Atkritumu apsaimniekotājs vismaz 30 (trīsdesmit) kalendārās dienas iepriekš informē atkritumu radītājus vai valdītājus par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām.

55. Par atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem personas ir saucamas pie atbildības normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu un administratīvo atbildību noteiktajā kārtībā.

56. Kontrolēt noteikumu izpildi un uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu un veikt normatīvajos aktos par administratīvo atbildību noteiktās procesuālās darbības par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas normatīvajos aktos par administratīvo atbildību norādītās personas.

57. Administratīvais sods noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

58. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai fiziskām vai juridiskām personām noslēgtie līgumi par atkritumu izvešanu ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar noteikumiem.

59. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Jelgavas novada domes 2021. gada 27. oktobra saistošie noteikumi Nr. 14 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas novada administratīvajā teritorijā" (protokols Nr. 23, lēmums Nr. 48. §).

Jelgavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs M. Lasmanis

Jelgavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja p.i. I. Vītola