Ministru kabineta rīkojums Nr. 338

Rīgā 2024. gada 2. maijā (prot. Nr. 18 55. §)

Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam

1. Apstiprināt Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai.

3. Par plāna rīcības virzieniem atbildīgajām institūcijām koordinēt un uzraudzīt attiecīgajos rīcības virzienos iekļauto pasākumu īstenošanu un ne retāk kā reizi pusgadā iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par pasākumu īstenošanas gaitu atbilstoši plānā norādītajām atbildības jomām:

3.1. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu – par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija";

3.2. Finanšu ministrijai – par 3. rīcības virzienu "Finanšu sektors" un 4. rīcības virzienu "Nefinanšu sektors";

3.3. Tieslietu ministrijai – par 2. rīcības virzienu "Starptautiskā sadarbība", 5. rīcības virzienu "Juridiskās personas un veidojumi", 7. rīcības virzienu "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana" un 8. rīcības virzienu "Konfiskācija";

3.4. Iekšlietu ministrijai – par 9. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana" un 10. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas";

3.5. Ārlietu ministrijai – par 11. rīcības virzienu "Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas" un 12. rīcības virzienu "Starptautiskās un nacionālās sankcijas";

3.6. Finanšu izlūkošanas dienestam – par 6. rīcības virzienu "Finanšu izlūkošana".

4. Iekšlietu ministrijai apkopot saskaņā ar šā rīkojuma 3. punktu saņemto informāciju un iesniegt to Finanšu sektora attīstības padomei.

5. Par plāna rīcības virzieniem atbildīgajām institūcijām sagatavot un līdz 2026. gada 30. jūnijam iesniegt Iekšlietu ministrijā priekšlikumus pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2027. līdz 2029. gadam.

6. Iekšlietu ministrijai apkopot no atbildīgajām iestādēm saņemtos priekšlikumus un izstrādāt pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2027.–2029. gadam. Minētā plāna projektu līdz 2026. gada 15. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 940 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 245. nr.).

Ministru prezidente E. Siliņa

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs ‒
finanšu ministrs A. Ašeradens

(Ministru kabineta
2024. gada 2. maija
rīkojums Nr. 338)

Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam

Saīsinājumi

I. Kopsavilkums

Plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz FSAP 2023. gada 15. novembra sēdes lēmumu. Plāna izstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas politikas plānošanas atbilstību šajā jomā konstatētajiem riskiem un tuvinātu to NRA 2023 laika ciklam.

Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā NRA 2023 secinājumus. NRA 2023 ir starpinstitucionāls dokuments, kura izstrādē ir piedalījušās visas kompetentās iestādes, UKI, privātais sektors un NVO, apzinot un identificējot NILLTPF riskus Latvijā. Vienota izpratne par NILLTPF riskiem ir būtiska, lai efektīvi tos novērstu vai mazinātu, tādējādi nodrošinot efektīvu NILLTPF novēršanas sistēmas funkcionēšanu. NRA ir pamats uz risku novērtējumu balstītas NILLTPF novēršanas politikas veidošanā, kā arī nosakot prioritārās jomas resursu piešķiršanai NILLTPF novēršanai un apkarošanai.

Plāns ir izstrādāts atbilstoši 2024. gada 10. janvārī FSAP apstiprinātajai Nacionālajai finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģijai.

Plāns balstās uz starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem, starptautisko organizāciju ieteikumiem un ar MK 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 940 apstiprinātā Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam īstenošanas gaitā gūtajiem rezultātiem. Plāns atbilst valdības prioritātēm, kas noteiktas Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairākos citos politikas plānošanas dokumentos nosprausto mērķu sasniegšanu.

Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar NILL, TF un PF un uzraudzīt NILLTPF novēršanas režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos NILL, TF un PF riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot nacionālo un starptautisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Plāna pasākumi ir sagrupēti 12 rīcības virzienos atbilstoši FATF metodoloģijā nostiprinātajiem NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitātes rādītājiem un NRA 2023 rekomendētajiem risku mazinošo pasākumu priekšlikumiem.

Plāna pielikumos atspoguļots papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins plānā paredzēto pasākumu īstenošanai.

II. Esošās situācijas raksturojums

Atbilstoši NRA 2023 secinājumiem, iepriekšējos NRA identificētais NILLTPF risks, kas izriet no Latvijas kā reģionālā finanšu centra statusa, pārskata periodā, proti, no 2020. līdz 2022. gadam vairs būtiskus draudus nerada un nav aktuāls. Vienlaikus jānorāda, ka tas saglabājas tiktāl, cik tas skar to līdzekļu daļu likvidējamās kredītiestādēs, kas ir noziedzīgi iegūti. Papildus jāatzīmē, ka šo draudu novēršana likvidējamās kredītiestādēs joprojām aizņem ievērojamu FID, TAI, prokuratūras un tiesu resursu. Būtiskākus NILL draudus rada iekšzemē izdarītie noziedzīgie nodarījumi, t.sk. ēnu ekonomika un ar to saistītie noziedzīgie nodarījumi, proti, noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite, tostarp kontrabanda un citi noziedzīgi nodarījumi.

Pārskata periodā visos NILLTPF novēršanas sistēmas posmos ir ievērojami kāpināta un vienādota izpratne par NILLTPF riskiem. Balstoties uz NRA 2020, izstrādātie un šajā pārskata periodā ieviestie NILLTPF risku mazinošie pasākumi ir būtiski mazinājuši NILLTPF riskus, novēršot iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu NILLTPF.

NILLTPF novēršanas jomas kompetento institūciju savstarpējā sadarbība, kas balstās uz strukturētiem koordinācijas mehānismiem, kā arī starptautiskās sadarbības aktīva izmantošana ir ļāvusi būtiski kāpināt NILLTPF novēršanas efektivitāti, nodrošinot to, ka Latvija spēj apturēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu, izmeklēt sarežģītas NILL shēmas un rezultātā noziedzīgi iegūtos līdzekļus arī konfiscēt. Tomēr 2023. gada pēdējos trīs mēnešos iespējamos riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijā ir radījusi tiesu lietu izspriešanas prakses maiņa pie viena un tā paša normatīvā regulējuma un līdzīgiem faktiskiem apstākļiem.

Vienlaikus jānorāda uz NRA 2023 konstatētajiem jauniem riskiem, kas pieprasa atbilstošus šo risku mazinošos pasākumus. Viens no šādiem riskiem saistās ar strauji pieaugošo Latvijas fizisko un juridisko personu skaitu, kas ir atvērušas kontus ārvalstu finanšu iestādēs, t.sk Lietuvā reģistrētās finanšu sektora iestādēs, kas rada jaunus izaicinājumus NILLTPF novēršanā un apkarošanā, it īpaši attiecībā uz nacionālā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma radītajiem NILL draudiem.

Krievijas karš Ukrainā un ar to saistītās ES sankcijas ir būtiski palielinājušas slodzi Latvijas institūcijām, kas ir atbildīgas par minēto sankciju izpildi un to pārkāpumu atklāšanu un personu saukšanu pie atbildības. Tas var būtiski ietekmēt VID NMPP kapacitāti efektīvi apkarot NILL un tos predikatīvos noziedzīgos nodarījumus, kas rada vislielākos NILL draudus, proti, noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite, tostarp kontrabanda, kā arī izvairīšanās no skaidras naudas deklarēšanas.

NILL riski saistībā ar kriptoaktīvu izmantošanu NILL pieaug līdz ar kriptoaktīvu izmantošanas popularitāti. NRA 2023 secina, ka būtiski palielinās NILLTPF riski Latvijā saistībā ar to, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti valstīs ar vāju NILLTPF novēršanas sistēmu, var sniegt pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem. Ievainojamību palielina tas, ka Latvijas normatīvie akti neregulē ārvalstīs reģistrētu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbību Latvijā. Vienlaikus jānorāda, ka pārskata periodā kompetento iestāžu, TAI, prokuratūras un tiesas izpratne par kriptoaktīvu izmantošanas NILL riskiem, kā arī kapacitāte strādāt ar kriptoaktīvu lietām ir būtiski veicināta.

NRA 2023 tika apstiprināts FID Konsultatīvās padomes 2023. gada 5. septembra sēdē un tika izskatīts FSAP 2023. gada 15. decembra sēdē. Ar šo plānu tiek īstenota uz risku novērtējumu balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka pasākumi NILLTPF novēršanai vai mazināšanai ir atbilstoši apzinātajiem riskiem.

Plāns ir izstrādāts atbilstoši 2024. gada 10. janvārī FSAP apstiprinātajai Nacionālajai finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģijai.

Atbilstoši šīs stratēģijas secinājumiem, finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.

Papildus jāuzsver, ka Krievijas karš Ukrainā un ar to saistītās ES sankcijas ir būtiski palielinājušas slodzi Latvijas institūcijām, kas ir atbildīgas par sankciju izpildi, pārkāpumu atklāšanu un personu saukšanu pie atbildības. Šādos apstākļos Latvijas NILLTPF novēršanas un apkarošanas politikas efektivitāte ir cieši saistīta ar tās nacionālo un ES drošību.

NILLTPF novēršanas un apkarošanas sistēma ir kompleksa un nav izolēta, jo ir sasaistīta ar citām jomām:

1) Nacionālo drošību;

2) Cīņu ar ēnu ekonomiku;

3) Noziedzības novēršanu;

4) Cīņu ar korupciju un organizēto noziedzību.

Tāpēc sadarbības stiprināšana un koordinētu pasākumu veikšana ir svarīga efektivitātes konstantai uzlabošanai. Veiksmīga sadarbība starp publisko un privāto sektoru ir būtiska finanšu noziegumu apkarošanā.

Vienlaikus jāuzsver arī starptautiskās sadarbības nozīme, īpaši kontekstā ar strauji pieaugošajiem finanšu noziegumu draudiem digitālā vidē. Finanšu pakalpojumi (t.sk. Fintech) pēdējos gados ir strauji attīstījušies, nodrošinot lielāku efektivitāti, pieejamību un ērtības patērētājiem. Vienlaikus digitālā transformācija ir radījusi arī jaunus izaicinājumus finanšu noziegumu jomā, kas saistīti šādu pakalpojumu un darījumu ātrumu, anonimitāti, apjomu un plašo ģeogrāfiju.

Finanšu noziegumu draudu pieaugums digitālā vidē pieprasa jauna līmeņa starptautisko sadarbību arī starp NILLTPF novēršanas un apkarošanas iestādēm.

Nodrošinot NILLTPF novēršanas un apkarošanas sistēmas ilgtspēju un efektivitāti, ir jāveicina uzņēmējdarbība, droša ārvalstu investīciju vide un inovatīvu tehnoloģiju izmantošana. Tāpēc ir jāturpina darbs pie NILLTPF novēršanas un regulējuma pilnveides, lielāku uzmanību pievēršot starptautiskās konkurētspējas aspektiem un izvairoties no nevēlamām sekām, kas var rasties kļūdaini piemērojot NILLTPF novēršanas regulējumu.

Lai nodrošinātu iepriekšējās NILLTPF novēršanas un apkarošanas politikas kontinuitāti un tālāku stratēģiju finanšu noziegumu novēršanai un apkarošanai, Latvija ir definējusi NILLTPF novēršanas un apkarošanas politikas ilgtermiņa attīstības mērķi, vīziju un stratēģiskos tālākas attīstības virzienus.

NILLTPF novēršanas un apkarošanas sistēmas attīstības stratēģiskais mērķis ir koordinēt valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību NILLTPF novēršanas un apkarošanas jomā, lai efektīvi veiktu NILLTPF novēršanu un apkarošanu un stiprinātu tiesiskumu, Latvijas ekonomisko izaugsmi un investīciju vidi, tādējādi stiprinot Latvijas iekšējo un ārējo drošību. Vīzija ir efektīva NILLTPF novēršanas un apkarošanas sistēma, kas nodrošina drošu un labvēlīgu vidi Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un ārvalstu investīciju piesaistei.

Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija ietver šādus stratēģiskos virzienus:

1) Nacionālās un ES drošības stiprināšana, nodrošinot starptautisko un nacionālo sankciju efektīvu izpildi, novēršot un apkarojot to pārkāpumus Latvijā un stiprinot finanšu sistēmas noturību pret NILLTPF riskiem.

2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšana un atgūšana. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšana un to konfiscēšana vai atgriešana cietušajiem ir viens no nozīmīgākajiem mērķiem ne tikai cīņā ar noziedzību, bet arī lai nodrošinātu tiesiskumu, konkurētspējīgu tirgu un uzņēmējdarbību.

3) NILLTPF novēršanas sistēmas stiprināšana caur digitālo transformāciju. Jauno tehnoloģiju sniegto iespēju iekļaušana NILLTPF novēršanas darbībās, lai efektīvi izmantotu valsts resursus un reaģētu uz jauniem izaicinājumiem.

4) Latvijas starptautiskās reputācijas nostiprināšana kā valstij, kas nepieļauj tās finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF atbilstoši starptautiskajiem standartiem un ES normatīvajiem aktiem. Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas 6. kārtas novērtējums, kuru veiks MONEYVAL 2024.-2025. gadā, ļaus starptautiski apliecināt Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāti.

5) NILLTPF novēršanas prasību samērīguma nodrošināšana konkurētspējas veicināšanai, t.sk. iekļaujošas finanšu sistēmas nostiprināšana, kas veicina godīgu konkurenci un stiprina publiskā un privātā sektora partnerību NILLTPF novēršanā. Tādējādi tiks veicināta NILLTPF novēršanas prasību efektīva un riskos balstītas pieejas ieviešana, kas nodrošinātu tālāku ilgtspējīgu attīstību un spēju finansēt tautsaimniecību.

MK 2023. gada 11. aprīļa sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par Latvijas dalību Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas 6. novērtēšanas kārtā". Saskaņā ar informatīvo ziņojumu Latvija pieteicās MONEYVAL 6. novērtēšanas kārtai un lēmums tika apstiprināts MONEYVAL 2023. gada 15. decembra plenārsēdē.

Informatīvajā ziņojumā tika secināts, ka iespējami drīz veicot Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas novērtēšanu, Latvijai ir iespējas uzlabot vērtējumu efektivitātes rādītājos, apliecinot Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāti kopumā, tostarp nostiprinot Latvijas, kā valsts ar efektīvu NILLTPF novēršanas sistēmu, reputāciju. Atliekot Latvijas 6. kārtas novērtējumu uz vēlāku laiku, Latvijai joprojām spēkā esošs ir 2018. gada MONEYVAL 5. kārtas novērtēšanas ziņojums ar tā negatīvajiem secinājumiem, kas neatbilst esošajai situācijai.

Plānā ir iekļauti šādi galvenie jaunie pasākumi:

1) Nodrošināt Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmas aizvietošanu ar jaunu koplietojumu platformu;

2) Mazināt anonimitātes un krāpniecības riskus finanšu un nefinanšu iestāžu klientu neklātienes identifikācijas procesā;

3) Pilnveidot ziņošanas procesu attiecībā uz PLG neatbilstību;

4) Atjaunot vadlīnijas par paralēlo finanšu izmeklēšanu veikšanu un nodrošināt to efektīvu izpilde katrā izmeklēšanas iestādē;

5) Prioritizēt tādu NILL lietu izmeklēšanu, kurā ir iesaistīti profesionāli NILL pakalpojuma sniedzēji, t. sk. juridiskas personas;

6) Kāpināt VP tehnoloģisko nodrošinājumu efektīvai NILL izmeklēšanai, tostarp datu analītikai;

7) Stiprināt VID NMPP materiāltehnisko nodrošinājumu, lai veicinātu efektīvu NILL izmeklēšanu un apkarošanu;

8) Paaugstināt sabiedrības izpratni par organizētas noziedzības grupu veiktajām krāpšanām digitālajā vidē;

9) Izvērtēt nepieciešamību noteikt iestādi, kas pārraudzīs NVO sektora atbilstību FATF 8. rekomendācijas prasībām, tostarp ievērojot risku novērtējumā balstītu pieeju;

10) Veikt NVO kopas, kam piemīt paaugstināti TF riski, informēšanu par TF novēršanu;

11) Izveidot nacionālu, centralizētu iestādi sankciju izpildes jautājumos;

12) Izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem Sankciju likumā, precizējot ziņošanas prasības attiecībā uz starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu un pārkāpšanu.

Plāns balstās uz šādiem valsts līmeņa, sektoru un starptautiskiem risku novērtējumiem:

1) NRA 2023;

2) Virtuālo valūtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējums 2022;

3) Eiropas Komisijas Pārnacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējuma ziņojums.

Šis plāns izstrādāts, lai turpinātu ieviest pasākumus atbilstoši tādu starptautisko organizāciju kā OECD un Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumos ieļautos ieteikumus.

Plāna izstrādē ir ņemtas vērā arī ANO Pretterorisma komitejas (CTED) starpziņojumā izteiktās rekomendācijas.

Saskaņā ar FKTK 2022. gada pārskata datiem NILLTPF riska pārvaldības jomas pārbaužu rezultāti 2022. gadā liecina, ka kopumā finanšu iestādes ir būtiski pilnveidojušas šā riska noteikšanas sistēmas, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu klientam un tā izmantotajiem produktiem piemītošo risku. Šo sistēmu attīstīšanu nepieciešams turpināt, lai nostiprinātu uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, kas paredz, ka resursi primāri tiek veltīti augstāku risku pārvaldībai un tiek mazināts administratīvais slogs jomās, kurās riski ir zemāki.

FKTK veiktajās NILLTPF novēršanas jomas pārbaudēs visbiežāk trūkumi tika konstatēti attiecībā uz darījumu uzraudzības sistēmu efektivitāti un spēju vērtēt klientu izpētes secinājumus visaptveroši. FKTK uzdeva finanšu institūcijām noteiktā termiņā veikt konkrētus pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai, un pēc integrācijas Latvijas Banka uzrauga to izpildi.

2023. gada 8. decembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā". Grozījumi paredz noteikt FID kā kompetento iestādi ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi.

Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde - FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju izpildi ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru.

Tāpat likums paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā, ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu. Tas nozīmē, atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Ņemot vērā, ka atsevišķi plānotie pasākumi ietver sevī plašu personas datu apstrādi, tai skaitā publicējot personas datus internetā, plāna pasākumi īstenojami atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" noteikumiem.

Saskaņā ar VARAM Digitālās Transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam norādīto digitālās prasmes mūsdienās ir kļuvušas par nozaru caurvijošām, integrējoties gandrīz visu jomu speciālistu ikdienā, t.sk. valsts pārvaldē. TAI strādājošajiem, tādējādi, īstenojot darbinieku apmācības, paralēli nozares specifiskajām prasmēm jāattīsta arī digitālās prasmes, nodrošinot, ka NILLTPF novēršanas jomā strādājošie speciālisti ir spējīgi pilnvērtīgi izmantot digitālās telpas, rīkus un ar tiem saistīto procesu iespējas.

Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar mērķu sasniegšanu, kas nosprausti citos politikas plānošanas dokumentos. Tie ir 2021. gada 3. jūnijā apstiprinātais Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam, Saeimā 2023. gada 28. septembrī apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2023.–2025. gadam, Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2023.–2025. gadam.

III. Plāna mērķis un rīcības virzieni

1. rīcības virziens – riski, politika un koordinācija

Par rīcības virzienu atbildīgās institūcijas: IeM – par pasākumiem, kas saistīti ar politikas izstrādi un tās ieviešanas koordināciju

FID – par pasākumiem, kas saistīti ar NILLTPF risku novērtēšanu

Līdzatbildīgās institūcijas: ĀM, EM, FM, ĢP, IC, IDB, IeVP, KNAB, Latvijas Vēstnesis, LFNA, LM, MP, PMLP, TA, TM, UKI, Valsts valodas centrs, VDD, VP, VRS

2. rīcības virziens – starptautiskā sadarbība

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, ĢP, IDB, IeVP, KNAB, MP, TA, TM, UKI, VDD, VP, VRS

3. rīcības virziens – finanšu sektors un 4. rīcības virziens – nefinanšu sektors

Par 3. un 4. rīcības virzienu atbildīgā institūcija: FM

Līdzatbildīgās institūcijas: EM, IC, FID, ĢP, KM, KNAB, Latvijas Vēstnesis, LDDK, LFNA, likuma subjekti, LVRTC, SM, TA, TM, UKI, Valsts reģistrus pārzinošās institūcijas, VARAM, VDD, VP

5. rīcības virziens – juridiskās personas un veidojumi

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, FM, Latvijas Pilsoniskā alianse, LB, LFNA, LMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, PTAC, UR, VID, VP

6. rīcības virziens – finanšu izlūkošana

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: FID

Līdzatbildīgās institūcijas: CSDD, FM, IAUI, IC, IDB, IeM, IeVP, KNAB, LB, LZNP, MP, NKMP, PMLP, TA, UR, VARAM, VDD, VID, VP, VRS, VTUA, VZD

7. rīcības virziens – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, FM, ĢP, IDB, IeM, IeVP, KNAB, LFNA, MP, SM, TAI, UKI, VDD, VM, VP, VRS

8. rīcības virziens – konfiskācija

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, ĢP, IDB, IeM, IeVP, KNAB, MP, TA, TAI, VDD, VID, VP, VRS

9. rīcības virziens – terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: IeM

Līdzatbildīgās institūcijas: ĢP, FID, VDD

10. rīcības virziens – terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: IeM

Līdzatbildīgās institūcijas: ĀM, FID, ĢP, UKI, VDD

11. rīcības virziens – proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: ĀM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, ĢP, UKI, VDD

12. rīcības virziens – starptautiskās un nacionālās sankcijas

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: ĀM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, FM, ĢP, TM, UKI, VDD

IV Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

1. tabula

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs ‒
finanšu ministrs A. Ašeradens

1. pielikums
pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai
2024 -2026. gadam (23-TA-3269)

1. tabula

I. Kopsavilkums par finansējumu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana"

2. tabula

II. Papildu nepieciešamais finansējums no budžeta resora "4. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana" vai 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" (ja atlikums no 2023. gada piešķirtā finansējuma ir izveidojies)

2. pielikums
pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai
2024.-2026. gadam (23-TA-3269)

Iekšlietu ministrija

Valsts policija

budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija"

papildu nepieciešamo izdevumu aprēķins

3. pielikums
pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai
laikposmam no 2024. līdz 2026. gadam (23-TA-3269)

Iekšlietu ministrija

Finanšu izlūkošanas dienests

budžeta programma 43.00.00 "Finanšu izlūkošanas dienesta darbība"

papildu nepieciešamo izdevumu aprēķins

4. pielikums
Pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai
2024.–2026. gadam (23-TA-3269)

Finanšu ministrija

Valsts ieņēmumu dienests

33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana"

papildu nepieciešamo izdevumu aprēķins