Monopoldarbības uzraudzības komitejā — domājot par visu novadu iedzīvotājiem, patērētāju interesēm, ikviena interesēm

Latvijas Republikas Monopoldarbības uzraudzības komitejas rīkotajā preses konferencē aizvadītās nedēļas nogalē galvenais sarunu temats bija — patērētāju interešu aizstāvības kustības attīstība un Rietumvalstu pieredze šajā jomā.

Monopoldarbības uzraudzības komitejas priekšsēdētāja Ilma Ruduša uzsvēra, ka, attīstoties tirgus ekonomikai, svarīgs ir pašregulācijas princips, tas ir — daudzas problēmas risināmas tajā līmenī, kur tās radušās. Patlaban galvenais ir patērētāju un ražotāju attiecības. Kā liecina Rietumvalstu pieredze, nozīmīga ir patērētāju interešu aizstāvības kustība. Valsts institūcijas kontroli spēj veikt tikai lokāli, bet patērētāji — savā ikdienā saskaras ar to ik uz soļa.

1992.gadā pieņemtā likuma "Par patērētāju interešu aizstāvību" ietekmi diemžēl nejūt. Tāpēc svarīgi orientēt cilvēkus aktīvi rīkoties, izvirzīt savas prasības. Arī uzņēmējiem ir jārēķinās ar to.

Monopoldarbības uzraudzības komiteja kā valsts institūcija pēc savas būtības ir vistuvāk patērētāju aizstāvībai, jo tā realizē likumu "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu". Konkurence rada šo iespēju patērētājiem iegādāties par to pašu cenu augstākas kvalitātes preci.

Svarīgi būtu izglītot patērētājus un sekmēt to interešu aizstāvības klubu izveidi. Šādas sabiedriskas organizācijas daudz efektīvāk var izvirzīt savas prasības, vēršoties pie pašvaldības, ražotājiem vai pat valdības.

Uzņēmējiem lielas problēmas rodas sakarā ar to, ka nav skaidri deklarēts, kurš drīkst veikt pārbaudes, cik lielas ir municipālās policijas pilnvaras. Ļoti bieži gadās tā, ka municipālās policijas darbinieki jaucas ražošanas procesā vai arī veic kontroli vēl citās specifiskās jomās. Nereti viņu darbība ir kvalificējama kā izspiešana. Nesakārtotā likumdošana sekmē tādu rīcību.

Nepieļaujami arī tas, ka tiek atjaunoti vecie padomju standarti — "Gosti". Ārvalstīs uzskata, ka daudzās jomās šādas regulācijas vispār nav nepieciešamas. Protams, mūsu specifiskie apstākļi prasa sakārtotību. Ārvalstis precei izvirza tikai trīs prasības — tai jābūt nekaitīgai veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai videi. Diemžēl mūsu precēm jāpārbauda arī tas, vai tās spēj veikt tehnoloģisko procesu.

Preču sertifikācija varētu palīdzēt risināt šīs problēmas. Tikai ar vienu nosacījumu, ka jābūt izstrādātam pārbaudes mehānismam.

Patlaban radīta labvēlīga situācija dažādiem blēžiem un izspiedējiem, kuri maskējoties aiz kontroles aizsega, pieprasa no uzņēmējiem dažādas soda naudas. Kontrolieriem jābūt zinošiem speciālistiem. To izglītošana patlaban ir viena no aktuālākajām lietām. Tāpat ne mazāk svarīga ir ētikas un morāles principu ievērošana, veicot kontroles funkcijas.

Patērētāju interešu aizstāvības klubu veidošanā un darbībā liela pieredze ir Kanādas speciālistei Baibai Liepiņai, kura patlaban ieradusies Latvijā. Viņa strādājusi arī Amerikā, Anglijā, Francijā, Āfrikā, Kazahstanā, konsultējot vietējos speciālistus šo organizāciju veidošanā, vadīšanā, arī reklāmas un informatīvo materiālu sagatavošanas jomā. Kā klātesošajiem pastāstīja Baiba Liepiņa, tad Kanādā šādas sabiedriskas organizācijas patērētāju aizstāvībai darbojas jau pusgadsimtu. Ražotāju godīgums, konkurences cīņa — tie ir tikai daži preču kvalitātes veicinoši faktori. Jābūt izstrādāta likumdošanai, preču standartiem, kontroles mehānismam.

Patlaban Kanādā patērētāju interešu aizstāvības klubi jau spēj ietekmēt likumdevēju, jūtama to ietekme arī ražošanā. Uzņēmēji respektē prasības ražot videi un veselībai draudzīgas preces.

Ar uzņēmēju problēmām iepazīstināja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henrihs Danušēvičs, savu viedokli izteica Patērētāju interešu aizstāvības kluba prezidents Vilnis Šmits.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore