Zinātņu akadēmijā : par pētījumiem letonikā

Piektdien, 26.maijā, notika Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde "Par pētījumiem letonikā". Tā bija pirmā no šajā gadā iecerētajām LZA sēdēm par šo tematu. Tādas varētu būt trīs vai četras.

— Pēc Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas iniciatīvas Latvijas zinātnieki — humanitāro un citu zinātņu pārstāvji — uzsāk kopdarbu, lai veidotu visai plašu un nozīmīgu programmu.

Iecerētā programma nosacīti tiek dēvēta par "Letoniku", analogi baltistikai, lituānistikai, slāvistikai, somugristikai un citiem zinātnes virzieniem, kuri pēta kāda etnosa vai etnosu grupas (šajā gadījumā — latviešu) likteņus, valodu, kultūru un daudzas citas ar to attīstību saistītas problēmas. "Letonika" paredzēta kā humanitāro disciplīnu komplekss starpnozaru ilgtermiņa pētījums, bet 1995.gadā paredzēta pētījumu pirmā posma (1996.—2005.g.) programmas izstrāde. Šo darbu Latvijas Zinātnes padome uzticējusi darba grupai akadēmiķa Saulveža Cimermaņa vadībā, un tās nolūks ir apvienot visus Latvijā esošos dažādu humanitāro zinātņu pētniekus latviešu tautai svarīgu vēstures, kultūras, etniskās vēstures un kultūras sakaru vēstures neizzināto jautājumu kompleksai izpētei.

Pirmo sēdi atklāja un problēmas ievirzes referātu nolasīja LZA viceprezidents J.Stradiņš, atzīmējot, ka "ir pirmā reize, vismaz pēckara Latvijas zinātņu vēsturē, kad tiek uzsākta plašāka diskusija par letoniku kā kompleksu zinātni par Latviju un latviešiem te un pasaulē, par latviešiem šodien un vēsturē, un varbūt pat par Latviju rīt". LZA goda loceklis Jānis Graudonis referēja par arheoloģiju kā letonikas daļu, bet akadēmiķis Saulvedis Cimermanis par letonikas. etnogrāfiskajiem aspektiem.

Sēdes gaitā izraisījās diskusija, kurā runātāji papildināja referātos izskanējušo viedokli un deva ierosmi arī citiem tematiem. Profesors Bruno Mežgailis un Dr.Ilmārs Mežs runāja par demogrāfisko statistiku, prof. Andris Caune par Latvijas senāko vēsturi, doc. Sarma Kļaviņa par valodas nozīmi kultūrvēsturiskā aspektā, akadēmiķis Indulis Ronis par zinātnieku paaudžu maiņas grūtībām šobrīd Latvijā. Runāja arī Dr.habil. Anna Zariņa un zinātņu doktori Beatrise Reidzāne, Guntis Dzenītis, Vilnis Zariņš un Andris Bērziņš.

Nākamā LZA sēde par pētījumiem letonikā tiek plānota septembrī.

LZA sekretariāts