Likumprojekts

Vadošo bibliotēku lietpratēju izstrādāts (skat. anotācijā) un Kultūras ministrijas

iesniegts Ministru kabineta 1995.gada 30. maija sēdes izskatīšanai

Bibliotēku likums

Šis likums attiecas uz visām valsts un pašvaldību bibliotēkām - gan uz patstāvīgajām bibliotēkām, gan uz bibliotēkām, kas ir iestāžu, uzņēmumu un organizāciju struktūrvienības.

Likuma mērķis ir garantēt valsts iedzīvotāju tiesības neierobežoti iegūt informāciju Latvijas Republikas bibliotēkās un ar to starpniecību - ārvalstu bibliotēkās un noteikt bibliotēku darba tiesiskos, ekonomiskos un organizatoriskos pamatus.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbību regulē likums "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" un šis likums.

Šā likuma 2., 4., 5., 8., 12., 13., 17., 18., 20. un 21. pants attiecas arī uz tām bibliotēkām, kuras neatrodas valsts un pašvaldību pārziņā.

Likums neattiecas uz fizisko personu īpašumā esošiem grāmatu un citu dokumentu krājumiem - mājas bibliotēkām.

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Iedzīvotāju tiesības izmantot bibliotēkas

Iedzīvotājiem ir tiesības izmantot valsts un pašvaldību bibliotēkas, informācijas meklējumsistēmas un datu bāzes. Šīs tiesības savas kompetences un šim nolūkam paredzēto finansu līdzekļu ietvaros nodrošina valsts un pašvaldības, kas rada apstākļus bibliotēku fondu pieejamībai, izmantošanai un attīstībai, ierīko, uztur un pilnveido publiskās, zinātniskās un speciālās bibliotēkas.

2. pants. Bibliotēku darba pamatpincipi

Bibliotēku darba pamatprincipi ir šādi:

1) visas Latvijas Republikas bibliotēkas neatkarīgi no to piederības iekļaujas Latvijas Republikas bibliotēku sistēmā;

2) bibliotēku patstāvību fondu, informācijas meklējumsistēmu un datu bāzu veidošanā nedrīkst ierobežot politiski, ideoloģiski un reliģiski motīvi;

3) iedzīvotājiem ir valsts garantētas tiesības izmantot valsts un pašvaldību finansēto bibliotēku fondus, informācijas meklējumsistēmas un datu bāzes bez maksas; maksas papildu pakalpojumus un pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar līgumu nosaka bibliotēkas nolikums un bibliotēkas izmantošanas noteikumi.

3. pants. Valsts un pašvaldību bibliotēku pamatuzdevumi

Valsts un pašvaldību bibliotēku pamatuzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt literatūras un informācijas neierobežotu saņemšanu, sniegt bibliotekāros, bibliogrāfiskos un uzziņu informacionālos pakalpojumus, lai apmierinātu iedzīvotāju garīgās, radošās, izglītības, profesionālās un brīvā laika pavadīšanas vajadzības un intereses;

2) komplektēt iespieddarbus un citus dokumentus, nodrošināt fondu bibliotekāro apstrādi, uzskaiti, izmantošanu un saglabāšanu;

3) darīt pieejamu valsts un pašvaldību institūciju sagatavoto un publicēto informāciju;

4) piedalīties valsts bibliogrāfiskās informācijas resursu veidošanā, noteiktajā kārtībā iesniegt valsts kopkatalogam ziņas par savu fondu sastāvu.

4. pants. Latvijas iespieddarbu un citu dokumentu kopkatalogs

Valsts iespieddarbu kopkataloga uzdevums ir apvienot Latvijas Republikas bibliotēku iespieddarbu un citu dokumentu bibliogrāfiskos aprakstus un ierakstus.

Par valsts kopkatalogu atbild Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Valsts kopkataloga vajadzībām pieejamas visas zinātniskās, speciālās un publiskās bibliotēkas neatkarīgi no to piederības.

5. pants. Bibliotēku darba valsts pārvalde

Valsts politiku bibliotēku darba jomā nosaka un realizāciju koordinē Kultūras ministrija.

6. pants. Nacionālā bibliotēku padome

Nacionālā bibliotēku padome ir Kultūras ministrijas konsultatīva institūcija bibliotēku darba valsts politikas izstrādei un realizācijai.

Nacionālā bibliotēku padome piedalās bibliotēku darba tiesību aktu, koncepciju, programmu un projektu izstrādāšanā un izvērtēšanā, sagatavo un pieņem lēmumus bibliotēku darba valsts pārvaldes, profesionālās vadības un sadarbības jautājumos.

Nacionālā bibliotēku padome izskata priekšlikumus valsts nozīmes bibliotēkas statusa noteikšanai un maiņai; tās lēmumu apstiprina Kultūras ministrija.

Nacionālajā bibliotēku padomē ir pārstāvētas publiskās, zinātniskās un speciālās bibliotēkas, bibliotēku darbinieku un bibliotēku sabiedriskās organizācijas un citas bibliotēku darbā kompetentas institūcijas.

Nacionālās bibliotēku padomes darbības principus un padomes sastāvu nosaka nolikums, kuru apstiprina Kultūras ministrija.

7. pants. Bibliotēku darbinieku un bibliotēku sabiedriskās organizācijas

Lai kopīgi risinātu uzdevumus, kuros ir ieinteresēti bibliotēku darbinieki vai bibliotēkas, veido sabiedriskas organizācijas un to apvienības, kuru dibināšanas, reģistrācijas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

Latvijas bibliotekāru biedrība (LBB) ir Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūtu federācijas (IFLA) asociētā locekle ar tiesībām pārstāvēt Latvijas bibliotēku sistēmu.

8. pants. Bibliotēkas tiesiskais statuss

Valsts vai pašvaldības bibliotēka ir iestāde ar juridiskas personas tiesībām vai kādas citas juridiskas personas struktūrvienība. Bibliotēkai, kura nav valsts vai pašvaldību pārziņā, tiesisko statusu un darbības veidu (uzdevumus, pienākumus, tiesības) saskaņā ar likumdošanas aktiem nosaka tās dibinātājs.

Bibliotēkas dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidēšanas kārtību nosaka šis likums, citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti, kā arī bibliotēkas nolikums.

 

II nodaļa. Bibliotēkas lasītāja tiesības un pienākumi

9.pants. Bibliotēkas lasītāja tiesības

Bibliotēkas lasītājs ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto bibliotēkas pakalpojumus. Lasītājam ir šādas tiesības:

1) saskaņā ar bibliotēkas izmantošanas noteikumiem brīvi, bez ierobežojumiem izmantot bibliotēkas fondus, informācijas meklējumsistēmas un datu bāzes;

2) saņemt pilnīgu informāciju par bibliotēkas fondu sastāvu;

3) saņemt lasīšanai iespieddarbus un citus dokumentus (vai to kopijas) no bibliotēkas fondiem vai pasūtīt tos starpbibliotēku abonementa kārtā no citu Latvijas Republikas un ārvalstu bibliotēku fondiem;

4) izmantot bibliotēkas bezmaksas un maksas pakalpojumus;

5) piedalīties bibliotēkas sabiedriskajā dzīvē un bibliotekāru profesionālo organizāciju darbā.

Valsts un pašvaldību publisko bibliotēku lasītājiem invalīdiem ar kustību, redzes vai citiem traucējumiem ir tiesības saņemt bibliotēkas pakalpojumus mājās bibliotēkai piešķirto valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī pieprasīt no bibliotēkas uzturētāja speciālu bibliotēkas telpu aprīkojumu, lai invalīdi paši varētu apmeklēt bibliotēkas.

10.pants. Bibliotēkas lasītāja pienākumi

Bibliotēkas lasītājam ir šādi pienākumi:

1) ievērot bibliotēkas izmantošanas noteikumus;

2) likumos, bibliotēkas nolikumā un bibliotēkas izmantošanas noteikumos paredzētajā kārtībā atlīdzināt bibliotēkai nodarīto zaudējumu par iespieddarba vai dokumenta sabojāšanu vai nozaudēšanu.

 

III nodaļa. Bibliotēkas Latvijas Republikā

11.pants. Valsts līdzdalība bibliotekārās sistēmas izveidē

Lai pilnīgāk apmierinātu lasītāju informacionālās vajadzības un racionālāk izmantotu bibliotēku fondus, bibliotēku resursi ir apvienoti integrētā bibliotekārās apkalpošanas valsts sistēmā.

Valsts atbalsts un līdzdalība bibliotekārās apkalpošanas sistēmas izveidē, tās darbības harmonizēšanā un sabalansēšanā ir šāda:

1) bibliotēku darbu veicinošu likumdošanas aktu izstrāde un ieviešana;

2) valsts bibliotēku finansēšana;

3) bibliotēku darba attīstības programmu un projektu finansēšana;

4) bibliotēku sistēmas stratēģiskās plānošanas un bibliotēku darba atbalsta struktūru izveide un to darbības nodrošināšana, bibliotēku darba informācijas vākšanas un analīzes nodrošināšana.

12.pants. Bibliotēku sistēma

Iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu nodrošina bibliotēku tipu un veidu daudzveidība.

Vienotā bibliotēku sistēma ir bibliotēku tīklu un atsevišķu bibliotēku (ārpus bibliotēku tīkliem) kopums, kuru raksturo resursu savstarpējā izmantošana starpbibliotēku abonementa sistēmas, valsts centrālā kopkataloga un automatizēto datu bāzu sistēmas izveidē un depozītbibliotēku darbībā. Dažādi bibliotēku tīkli ir veidoti pēc kopējo uzdevumu principa un organizēti pēc resorpiederības un citām pazīmēm. Katra bibliotēku tīkla centrālā bibliotēka veic sava tīkla bibliotēku koordinācijas, metodiskās un tehnoloģiskās vadības funkcijas.

Valsts bibliotēku sistēma ietver zinātniskās, speciālas un publiskās bibliotēkas:

1) zinātniskās un speciālās bibliotēkas ir:

a) Latvijas Nacionālā bibliotēka;

b) zinātniskās bibliotēkas, kuras ir nacionālo bibliotekāro, bibliogrāfisko un informacionālo resursu glabātājas: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, Latvijas Patentu tehniskā bibliotēka, Latvijas Zinātniskā medicīnas bibliotēka, Latvijas Universitātes bibliotēka, Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskā bibliotēka, Latvijas Lauksaimniecības universitātes bibliotēka, Latvijas Medicīnas akadēmijas bibliotēka;

c) augstāko mācību iestāžu bibliotēkas;

d) zinātniskās pētniecības institūtu, uzņēmumu tehniskās bibliotēkas, lauksaimniecības, medicīnas bibliotēkas;

e) valsts pārvaldes institūciju bibliotēkas;

f) valsts muzeju un arhīvu bibliotēkas;

g) citas zinātniskās un speciālās bibliotēkas;

2) publiskās bibliotēkas ir:

a) tautas bibliotēkas pieaugušajiem un bērniem;

b) Latvijas Neredzīgo bibliotēka un tās filiāles;

c) vispārizglītojošo skolu un vidējo speciālo mācību iestāžu bibliotēkas;

d) ārstniecības, sociālās palīdzības un atpūtas iestāžu bibliotēkas;

e) sabiedrisko organizāciju bibliotēkas;

f) citas publiskās bibliotēkas.

Bibliotēkas pēc to nozīmes valsts bibliotēku sistēmā iedala šādi:

1) valsts nozīmes bibliotēkas:

a) Latvijas Nacionālā bibliotēka;

b) Latvijas Akadēmiskā bibliotēka;

c) Latvijas Patentu tehniskā bibliotēka;

d) Latvijas Zinātniskā medicīnas bibliotēka;

e) Latvijas Neredzīgo bibliotēka;

f) Latvijas Universitātes bibliotēka;

g) Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskā bibliotēka;

h) Latvijas Lauksaimniecības universitātes bibliotēka;

i) Latvijas Medicīnas akadēmijas bibliotēka;

2) pārējās valsts un pašvaldību bibliotēkas:

a) rajonu un republikas pilsētu centrālās bibliotēkas;

b) citu bibliotēku tīklu centrālās bibliotēkas;

c) augstāko mācību iestāžu bibliotēkas;

d) pašvaldību tautas bibliotēkas;

e) izglītības, ārstniecības, sociālās palīdzības un atpūtas, kultūras un citu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju sastāvā esošās bibliotēkas.

Bibliotēku sistēmas ietvaros vienai no administratīvās teritorijas bibliotēkām ir galvenās bibliotēkas statuss. Galvenā bibliotēka veic attiecīgās administratīvās teritorijas visu bibliotēku darbības koordināciju, pēc bibliotēku iesniegtajiem bibliogrāfiskajiem aprakstiem un ierakstiem veido teritorijas bibliotēku kopkatalogus, kā arī veic publisko bibliotēku darba tehnoloģijas pamatprasību pārraudzību un sniedz nepieciešamo konsultatīvo palīdzību.

Administratīvās teritorijas galvenās bibliotēkas ir šādas:

1) rajona mērogā - rajona centrālā bibliotēka;

2) republikas pilsētas mērogā - republikas pilsētas centrālā bibliotēka;

3) valsts mērogā - Latvijas Nacionālā bibliotēka.

13.pants. Bibliotēku dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

Bibliotēkas dibina, reorganizē un likvidē to dibinātāji: valsts un pašvaldību institūcijas, citas juridiskas un fiziskas personas likumos noteiktajā kārtībā.

Bibliotēku var izveidot, ja ir tās darbībai atbilstošas telpas, bibliotēkas fonds, darbinieki un pastāvīgi finansēšanas avoti.

Bibliotēkas dibinātājs viena mēneša laikā pēc bibliotēkas izveidošanas par to rakstiski paziņo Kultūras ministrijai un iesniedz dibinātāja apstiprinātu bibliotēkas nolikumu.

Ja valsts vai pašvaldību bibliotēku likvidē, vienu mēnesi pirms likvidācijas par to rakstiski paziņo Kultūras ministrijai.

14.pants. Tautas bibliotēku tīkls

Katra vietējā pašvaldība savā teritorijā izveido un uztur visiem pieejamas tautas bibliotēkas pieaugušajiem un bērniem.

Katra pagasta teritorijā ir jābūt vismaz vienai tautas bibliotēkai.

Katras rajona pilsētas teritorijā ir jābūt vismaz pa vienai tautas bibliotēkai pieaugušajiem un bērniem.

Republikas pilsētās ir jābūt vismaz vienai tautas bibliotēkai pieaugušajiem un bērniem uz katriem 15 000 iedzīvotāju (kūrortpilsētās - uz katriem 10 000 iedzīvotāju).

Iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu mazapdzīvotās vietās, pilsētu nomalēs un citās vietās, kur nedarbojas stacionārās bibliotēkas, veic bibliobusi un nestacionārās apkalpošanas punkti.

Pagasta, rajona pilsētas un republikas pilsētas teritorijā esošajās vispārizglītojošajās skolās, vidējās speciālajās mācību iestādēs un arodizglītības mācību iestādēs ir jābūt bibliotēkām.

15.pants. Bibliotēku tiesības

Bibliotēkām ir šādas tiesības:

1) patstāvīgi noteikt savas darbības veidus, saturu un virzienus saskaņā ar nolikumā paredzētajiem bibliotēkas mērķiem, uzdevumiem un tās juridisko statusu;

2) saskaņā ar bibliotēkas nolikumu veidot bibliotēkas struktūru;

3) noteiktajā kārtībā saņemt un izmantot bibliotēkas uzturēšanai un attīstībai nepieciešamos budžeta līdzekļus no tās dibinātāja, naudas līdzekļus par maksas pakalpojumiem un pakalpojumiem saskaņā ar līgumiem, soda naudas un zaudējumu atlīdzību, ziedojumus, dāvinājumus, dotācijas, kredītus;

4) saskaņā ar likumdošanas aktiem veikt saimniecisko darbību un komercdarbību, ja tās nav pretrunā ar bibliotēkas pamatuzdevumu izpildi;

5) veikt iespieddarbu un dokumentu apmaiņu ar Latvijas Republikas un ārvalstu bibliotēkām, citām juridiskām un fiziskām personām, dāvināt iespieddarbus un citus dokumentus ārvalstu partneriem un saņemt dāvinājumus no viņiem;

6) bez atlīdzības saņemt un nodot liekos iespieddarbus un citus dokumentus citām bibliotēkām;

7) saskaņā ar Kultūras ministrijas un Finansu ministrijas noteikto kārtību norakstīt no bibliotēku fondiem iespieddarbus un citus dokumentus, pārdot norakstītos iespieddarbus un citus dokumentus juridiskām un fiziskām personām, rīkot norakstīto iespieddarbu un citu dokumentu izsoles;

8) saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" pavairot atsevišķos eksmplāros iespieddarbu vai citu dokumentu, kurš nepieciešams, lai bibliotēkas fondā aizstātu pazaudētu, iznīcinātu vai sabojātu eksemplāru;

9) izstrādāt bibliotēkas izmantošanas noteikumus;

10) citas likumdošanas aktos paredzētās tiesības.

16.pants. Bibliotēku pienākumi

Bibliotēkām ir šādi pienākumi:

1) ievērot bibliotēku darbu regulējošos normatīvos aktus un bibliotēku darba tehnoloģijas pamatprasības;

2) nodrošināt šā likuma 9.pantā noteiktās bibliotēkas lasītāja tiesības;

3) nodrošināt šā likuma 3.pantā noteikto bibliotēku darba pamatuzdevumu izpildi;

4) saskaņā ar likumu "Par valsts statistiku" sniegt statistisko pārskatu par savu darbību;

5) nodrošināt publisku pieejamību bibliotēkas pārskatam par iepriekšējā finansu gadā izmantotajiem finansu līdzekļiem.

17.pants. Bibliotēku fondi, informācijas meklējumsistēmas un datu bāzes

Bibliotēku fondi, informācijas meklējumsistēmas un datu bāzes var atrasties valsts un pašvaldību, kā arī juridisku un fizisku personu īpašumā.

Bibliotēku fondos esošās kultūras vērtības, kurām ir kultūras pieminekļu statuss, uzskaita, saglabā un izmanto saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

Bibliotēkās esošos dokumentus, kuri atrodas Latvijas Nacionālajā arhīvfondā, uzskaita, saglabā un izmanto saskaņā ar likumu "Par arhīviem".

Reti izmantojamo bibliotēku fondu materiālu glabāšanai izveido depozītbibliotēkas.

Bibliotēkas fondos esošos iespieddarbus un dokumentus drīkst izvest no Latvijas Republikas tikai Kultūras ministrijas noteiktajā kārtībā.

Tiesības noteiktajā kārtībā saņemt Latvijas Republikā iespiesto un Latvijas Republikas izdevēju ārpus valsts teritorijas iespiesto iespieddarbu un citu dokumentu obligātos bezmaksas eksemplārus ir šādām bibliotēkām: Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai, Latvijas Patentu tehniskajai bibliotēkai, Latvijas Universitātes bibliotēkai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskajai bibliotēkai, Latvijas Lauksaimniecības universitātes bibliotēkai, Latvijas Zinātniskajai medicīnas bibliotēkai, Daugavpils pilsētas zinātniskajai bibliotēkai, Jelgavas pilsētas zinātniskajai bibliotēkai, Liepājas pilsētas zinātniskajai bibliotēkai, Ventspils pilsētas zinātniskajai bibliotēkai un Latvijas Neredzīgo bibliotēkai.

Bibliotēku lasītājiem, juridiskām vai fiziskām personām, kas nozaudējušas iespieddarbus un dokumentus no bibliotēkas fonda vai nodarījušas tiem citu civiltiesisku kaitējumu, tie attiecīgi jāaizvieto ar tādiem pašiem iespieddarbiem un dokumentiem vai iespieddarbiem un dokumentiem, ko bibliotēka atzinusi par līdzvērtīgiem, bet, ja aizvietot nav iespējams, - noteiktajā kārtībā atlīdzināma to vērtība divkārtīgā līdz desmitkārtīgā apmērā.

18.pants. Bibliotēku finansēšana un materiāltehniskā bāze

Valsts bibliotēku darbībai paredzētos budžeta līdzekļus piešķir saskaņā ar kārtējā gada likumā par valsts budžetu paredzētu apropriāciju. Pašvaldību bibliotēku darbībai paredzētos budžeta līdzekļus piešķir ar pašvaldību likumīgā kārtībā izdarītu apropriāciju saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību".

Valsts un pašvaldību pārziņā esošo bibliotēku darbībai paredzēto budžeta asignējumu minimālo apmēru nosaka Ministru kabineta apstiprinātie normatīvi, tie tiek iekļauti kārtējā gada valsts budžeta likuma un pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma bāzē.

Bibliotēku darba valsts programmu un projektu īstenošanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus sadala un to izmantošanas pārraudzību veic Kultūras ministrija un Nacionālā bibliotēku padome.

Citas juridiskas un fiziskas personas, kuru pārziņā ir bibliotēkas, to darbību finansē no saviem finansu resursiem.

Bibliotēku materiāltehnisko bāzi veido ēkas, telpas, komunikācijas, inventārs un iekārtas, transportlīdzekļi, kas ir to rīcībā un nodrošina to funkciju izpildi.

Bibliotēku materiāltehnisko bāzi saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem normatīviem veido un attīsta to dibinātāji, izmantojot valsts un pašvaldību budžetu līdzekļus un citus finansēšanas avotus.

Pašvaldībām jānodrošina tautas bibliotēku fondu jaunieguvumu skaits gadā - vismaz 250 grāmatas uz 1000 iedzīvotājiem, kuri dzīvo attiecīgās bibliotēkas apkalpes teritorijā.

Bibliotēkas aizliegts izvietot ēkās un telpās, kuras neatbilst apstiprināto normatīvu prasībām un bibliotēku funkciju izpildei.

19.pants. Bibliotēku darbinieki

Bibliotēku darbinieku izglītībai un profesionālajai sagatavotībai ir jāatbilst valsts noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Štata darbinieku skaitu katrai konkrētajai bibliotēkai nosaka saskaņā ar bibliotēkas statusu, funkcijām, struktūru un darba apjomu.

Pagasta bibliotēkā nosakāma viena bibliotekārā amata štata vienība - bibliotēkas vadītājs. Ja bibliotēkas lasītāju skaits ir lielāks par 500 vai pagasta iedzīvotāju bibliotekārajā apkalpošanā izmanto darbietilpīgas nestacionāras formas (izsniegšanas punkti, grāmatu pienešana un citas), nosakāma otra štata vienība.

Rajonu pilsētu un republikas pilsētu mikrorajonu tautas bibliotēkās pieaugušajiem un bērniem, ja šo bibliotēku struktūrā ir abonements un lasītava, nosakāmas ne mazāk kā trīs bibliotekāro amatu štata vienības.

Rajona un republikas pilsētas centrālās bibliotēkas bibliotekāro amatu štata vienību skaitu nosaka atbilstoši bibliotēkas struktūrai un galvenās bibliotēkas funkcijām.

Rajonu centrālajās bibliotēkās (kopā ar rajonu bērnu bibliotēkām), kuras funkcionāli iesaistītas visu rajonu iedzīvotāju bibliotekārajā apkalpošanā, un republikas pilsētu centralizētajās bibliotēku sistēmās (bibliotēku apvienībās) jābūt vismaz vienai bibliotekārā amata štata vienībai uz katriem 2000 - 2500 iedzīvotājiem.

Priekšroka vadīt bibliotēku ir darbiniekam ar augstāko vai vidējo bibliotekāro izglītību, kā arī darbiniekam ar lielāku bibliotekārā darba stāžu.

20. pants. Starptautiskā sadarbība bibliotēku darba jomā

Latvijas Republika starptautisko sadarbību bibliotēku darba jomā veic saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, konvencijām, protokoliem un citiem normatīvajiem aktiem.

Latvijas Republikas bibliotēkas, bibliotēku darbinieku un bibliotēku sabiedriskās organizācijas savas kompetences ietvaros sadarbojas ar ārvalstu bibliotēkām un bibliotēku darbinieku organizācijām.

21.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

Amatpersonas un citas personas, kuras pārkāpušas Bibliotēku likumu, saucamas pie atbildības saskaņā ar likumdošanas aktiem.

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 14.pants stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri, Rīgas pilsētā - ar 1998.gada 1.janvāri.

2. Šā likuma 18.panta septītā daļa stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

3. Šā likuma 19.panta sestā daļa stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

4. Ministru kabinets trīs mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izstrādā likuma 18.panta otrajā un sestajā daļā paredzētos normatīvus.

 

Par likumprojektu

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" deklarēto informācijas brīvas pieejamības tiesību realizāciju valsts un pašvaldību bibliotēkās.

Šobrīd Latvijā nav tiesību aktu, kas regulē bibliotēku darba tiesiskos, ekonomiskos un organizatoriskos pamatus. Radikālu politisku, ekonomisku un sociālu pārveidojumu procesā tas negatīvi ietekmē bibliotēku darbību - sarūk publisko bibliotēku tīkls, noplicinās bibliotēku fondi un materiāli tehniskā bāze, sašaurinās starpbibliotēku grāmatu apmaiņa, pasliktinās bibliotēku darbinieku profesionālais un sociālais stāvoklis.

Nacionālās bibliotēku darba likumdošanas trūkums ierobežo Latvijas bibliotēku integrēšanos Eiropas un pasaules bibliotēku sadarbībā un aizkavē līdzdalību starptautisku bibliotēku darba vadlīniju, ieteikumu un standartu ieviešanā.

Likumprojekta politiskais virsmērķis - informācijas brīvas pieejamības nodrošināšana - ir noteicošais likumprojekta struktūras faktors.

Galvenā vērība likumprojekta uzbūvē veltīta tiesību normām, kuras garantē bibliotēku pieejamību un iedzīvotāju tiesības pilnvērtīgi izmantot bibliotēku pakalpojumus:

- 1.pants. Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības izmantot bibliotēkas;

- 2.pants. Latvijas Republikas bibliotēku darba pamatprincipi;

- 3.pants. Latvijas Republikas valsts un pašvaldību bibliotēku darba pamatuzdevumi;

- Otrā nodaļa. Bibliotēkas lasītāja tiesības un pienākumi;

- 14.pants. Tautas bibliotēku tīkls.

Informācijas vienlīdzīgas pieejamības iespējas un bibliotēku resursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu garantē integrēta bibliotekārās apkalpošanas valsts sistēma, kuras ietvaros ir nodrošināta dažādu bibliotēku savstarpējā hierarhiskā saistība un sadarbība - neatkarīgi no to piederības, atrašanās vietas, fondu lieluma un rakstura:

- Trešā nodaļa. Bibliotēkas Latvijas Republikā;

- 4.pants. Latvijas iespieddarbu un citu dokumentu kopkatalogs.

Likumprojektā noteikti bibliotēku funkciju realizācijai nepieciešamie tiesiskie, ekonomiskie un organizatoriskie pamati un bibliotēku darba valsts politikas un pārvaldes realizācijas kārtība:

- 5.pants. Bibliotēku darba valsts pārvalde;

- 6.pants. Nacionālā bibliotēku padome;

- 7.pants. Bibliotēku darbinieku un bibliotēku sabiedriskās organizācijas;

- 8.pants. Bibliotēkas tiesiskais statuss.

- Trešā nodaļa. Bibliotēkas Latvijas Republikā.

Likumprojekts attiecas uz visām valsts un pašvaldību bibliotēkām. Atsevišķi panti (2.,4.,5.,8.,12.,13.,17., 18.,20.,21.) attiecas arī uz bibliotēkām, kuras nav valsts un pašvaldību pārziņā. Likums neattiecas uz fizisko personu īpašumā esošiem grāmatu un citu dokumentu krājumiem - mājas bibliotēkām.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbību regulē likums "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" un šis likums.

Likumprojekts ir izskatīts Ministru kabineta Valsts un sociālo lietu komitejas 1995.gada 13.februāra sēdē (protokols nr.8), kurā tas ir akceptēts konceptuāli. 1995.gada 23.februārī Kultūras ministrijā notika darba apspriede viedokļu noskaidrošanai sakarā ar Valsts reformu ministrijas un Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas priekšlikumiem (pielikumā - apspriedes protokols). Saskaņā ar apspriedes vienošanos ir izdarīti grozījumi likumprojektā.

Likumprojektu ir izstrādājusi darba grupa šādā sastāvā:

Silvija Sardiko - Latvijas Nacionālās bibliotēkas Koordinācijas nodaļas vadītāja;

Silvija Liniņa - Latvijas Bibliotekāru biedrības viceprezidente;

Andris Vilks - Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors;

Ilizane Rudene - Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja;

Gunārs Mangulis - Latvijas Universitātes bibliotēkas direktors;

Jānis Turlajs - Kultūras ministrijas vecākais referents.

 

Kultūras ministrijas valsts sekretāre R.Muižniece

 

Projekta finansiālais pamatojums

 

Valsts un pašvaldību bibliotēku darbības finansēšanu veic saskaņā ar "Likumu par budžetu un finansu vadību" un citiem tiesību aktiem. Budžeta līdzekļu pieprasījumu formēšanā dominē bāzes izdevumu aprēķini. Diemžēl kultūras nozaru, arī bibliotēku, uzturēšanai nepieciešamo finansu līdzekļu aprēķinos galvenokārt izmanto tikai informāciju par kārtējā gada budžeta izpildi. Nav aprēķināti un netiek pielietoti bibliotēku funkciju pilnvērtīgai realizācijai nepieciešamo līdzekļu vidējie ekonomiskie rādītāji (normatīvi). Izņēmums - vidējā darba alga. Nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķinos praktiski tiek izslēgti bibliotēku darba attīstības izdevumi.

"Latvijas Republikas Bibliotēku likuma" mērķis - informācijas brīvas pieejamības nodrošināšana - nav realizējams bez pienācīga, bibliotēku funkcijas nodrošinoša finansējuma. Likumprojekta 18.pantā norādīts, ka valsts un pašvaldību bibliotēku darbībai paredzēto budžeta asignējumu minimālo apjomu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie normatīvi. Šo normatīvu būtība - minimālā finansēšanas līmeņa garantijas bibliotēku bāzes un attīstības izdevumiem, lai nodrošinātu pietiekamu bibliotēku sistēmas funkcionēšanas kvalitāti, ievērojot Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūtu federācijas (IFLA) standartus un minimālos bibliotēku pakalpojumu normatīvus (piemēram, ikgadējais fondu jaunieguvumu skaits, periodisko izdevumu skaits, nepieciešamais personāls, bibliotēku telpas, bibliotēku tīkls u.c.).

Likumprojekta 14.pantā noteiktais bibliotekārās apkalpošanas obligātums paredz bibliotēku tīkla paplašināšanos. Esošais tautas bibliotēku tīkls pamatā aptver visas pašvaldību teritorijas. Tautas bibliotēkas nedarbojas 4 pagastos:

Rajons, pagasts	Iedzīvot.	Nepiecieš.
	skaits	līdzekļi Ls
1. Kuldīgas rajona
Īvandes pagasts	451	900,-
2. Rīgas rajona
Ādažu pagasts	8255	16 500,-
3. Valkas rajona
Smiltenes pagasts	1538	3 000,-
4. Valmieras rajona
Skaņkalnes pagasts	956	1 900,-
KOPĀ		22 300,-

Saskaņā ar "Pārejas noteikumiem" šie līdzekļi būs nepieciešami no 1997. gada 1.janvāra. Likumprojekta 14.panta norma - republikas pilsētās jāizveido vismaz viena tautas bibliotēka pieaugušajiem un bērniem uz katriem 15 000 iedzīvotāju - galvenokārt izraisīs Rīgas pilsētas tautas bibliotēku tīkla paplašināšanos:

Bibliotēku skaits	Nepiecieš.
Esošais	Nepieciešamais	līdzekļi, Ls
48	57	600 000,-

Saskaņā ar "Pārejas noteikumiem" šie līdzekļi būs nepieciešami no 1998. gada 1.janvāra.

Būtiski jāpalielina finansu līdzekļi bibliotēku fondu komplektēšanai. Likumprojekta 18.pantā noteikts, ka pašvaldību tautas bibliotēku fondu ikgadējais jaunieguvumu skaits ir vismaz 250 grāmatas uz 1000 iedzīvotājiem, kuri dzīvo attiecīgās bibliotēkas apkalpes teritorijā. Šī norma paredz, ka pašvaldību tautas bibliotēkās ik gadus jāsaņem vismaz 641,5 tūkst. jaunu grāmatu. Tam nepieciešami (grāmatas vidējā cena Ls 1,50) Ls 962 200.

Saskaņā ar "Pārejas noteikumiem" šie līdzekļi būs nepieciešami no 1997. gada 1.janvāra.

Valsts īpašuma konversijas rezultātā tautas bibliotēkas 1991.gadā tika nodotas pašvaldību īpašumā. Šajā laikā objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ ir samazināts bibliotekāro amatu štata vienību skaits rajonu centrālajās un rajonu bērnu bibliotēkās, atsevišķos rajonos šo bibliotēku struktūrā ir izdarītas nepamatotas izmaiņas, kas ierobežo attiecīgo administratīvo teritoriju galveno bibliotēku (12.pants) funkciju izpildi. Likumprojekta 19.panta norma - rajonu centrālajās un rajonu bērnu bibliotēkās, republikas pilsētu centralizētajās sistēmās jābūt vismaz vienai bibliotekārā amata štata vienībai uz katriem 2000-2500 apkalpes teritorijas iedzīvotājiem - paredz bibliotēku darbinieku skaita palielinājumu par 100-110 štata vienībām (nepieciešamie līdzekļi Ls 70 000). Saskaņā ar "Pārejas noteikumiem" šie līdzekļi būs nepieciešami no 1997.gada 1.janvāra.

Likumprojekta normu izpildei nepieciešami šādi prognozējamie finansu līdzekļi:

- no 1997.gada 1.janvāra Ls 1 054 500;

- no 1998.gada 1.janvāra Ls 600 000.

 

Kultūras ministrijas valsts sekretāre R.Muižniece

 

 

Finansu ministrija iepazinās ar šā gada 17.maijā iesniegto Kultūras ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumu papildināt Latvijas Republikas Bibliotēku likuma projektu un iebilst pret to.

Nav pieņemamas likumprojekta 18.panta 2.daļas prasības. Šāda normatīva noteikšana būtu pretrunā ar Saeimas un valdības pieņemto pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmu, kura paredz pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamo līdzekļu apmēru noteikšanu uz vienu iedzīvotāju, nevis objektu un būtu pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem "Par pašvaldībam", "Par budžeta un finansu vadību", "Par pašvaldību budžetiem", kuri garantē pašvaldību patstāvību budžeta sastādīšanas un izpildes procesā, t.i., nosakot budžeta līdzekļu novirzījumu katram konkrētam mērķim vai pasākumam.

Līdz ar to no 18.panta otrās rindkopas jāizslēdz vārdi "vai pašvaldību", kā arī frāze: "...kas tiek iekļauti ikgadējā valsts budžeta likuma un pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma bāzē".

Jāatzīmē, ka likumprojekta 14. un 18.pantā pašvaldībām tiek paredzēti naturālie normatīvi - tautas bibliotēku tīkls un ikgadējais jaunieguvumu skaits.

 

Finansu ministrijas

valsts sekretāres vietniece I.Sudraba