25. maija sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.81.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Endziņš. Tālāk ir 5.pants. Man būtu priekšlikums, lai 5.pantu mēs apspriežam un balsojam, ja nepieciešams, pa punktiem. Pie 1.punkta un 2.punkta priekšlikumu nav un izmaiņu nekādu nav. Pie 3.punkta ir deputātu Leiškalna un Kokina priekšlikums - papildināt likumprojekta 5.panta 3.punkta sākumu ar šādu tekstu: " pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas". Tātad, ja ir izdarīts noziegums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo kriminālatbildība iestājas jau no 14 gadu vecuma un vecumā līdz 18 gadiem var tikt izdarīti ļoti smagi noziegumi, tai skaitā slepkavības un izvarošanas. Tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām. Bet tajā pašā laikā mēs izmainījām šā 5.panta 3.punkta redakciju, nosakot, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos. Tātad, ja ir izdarīts noziegums un sodāmība saskaņā ar likumu jau ir dzēsta vai noņemta, tad šāda persona varētu pretendēt. Protams, informācija par to ir vēlētājiem. Bet līdz ar to arī šis priekšlikums zināmā mērā, varētu teikt, daļēji, ir it kā iestrādāts. Jo tas ir saistīts ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt šādai komisijas redakcijai? Nepiekrīt un lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Leiškalna un Kokina priekšlikumu papildināt likumprojekta 5.panta 3.punktu tā sākumā ar šādu tekstu: "pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 31, aturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Jūsu redakcija ir mainīta.

A.Endziņš. Jā, redakcija ir mainīta.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad, lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas redakciju 3.apakšpunktam: "ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos". Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 7, atturas - 3. Pieņemts priekšlikums.

A.Endziņš. Pie 4.punkta priekšlikumu un izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 5.punktu Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā, proti, "ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki". Šis priekšlikums ir saistīts ar tālākajiem priekšlikumiem, ar precizējumiem pie 10.panta, kā arī 15. un 16.panta, kur ir teikts, ka personām, par kurām ir ziņas vai kuras ir sadarbojušās kā ārštata darbinieki, ar savu parakstu jāapliecina, ka viņas nav sadarbojušās, — tā pati kārtība, kāda bija iepriekš. Vai arī šīs personas, ja par viņām ir ziņas vai viņas atzīst savu sadarbošanos, par to paziņo. Tas tiek līdz ar to publicēts vispirms jau laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un šīs ziņas par šo personu ir pieejamas arī katrā vēlēšanu iecirknī. Un līdz ar to vēlētāji paši var izteikt savu attieksmi pret šīm personām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Jā, lūdzu! Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Apspriežam 5.apakšpunktu.

M.Budovskis (LNNK). Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Mums ir iebildes attiecībā uz šo jauno redakciju. Es negribētu sākt ar galīgi nebūtisku iebildi — "ir vai ir bijušas". Man liekas, ka šeit ir vienīgi redakcijas lieta, jo citādi es saprotu, ka te ir runa tikai par sievietēm un vīrieši ir izslēgti no tālākās izskatīšanas. Štata darbinieki. Bet nu tā ir redakcijas lieta. Bet, cienītie kolēģi, būtisks ir sekojošais... Tātad, cienītie kolēģi, būtiskā daļa ir sekojošā. Iepriekšējā redakcijā, tāpat kā jaunajā redakcijā, bija saglabāts jēdziens par to, vai tās ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu darbinieki. Arī jaunajā redakcijā tāpat ir izteikts — "vai ārvalstu drošības dienestu". Tātad šeit, teiksim, valstu skaits nav ierobežots, un visi tie, kuri ir sadarbojušies ar kādiem pretizlūkošanas dienestiem citās valstīs, faktiski tiek izslēgti no politiskās darbības aprites šeit, Latvijā, balsošanas un vēlēšanu rezultātā. Bet, cienītie kolēģi, pirmajā redakcijā tomēr ir būtiska daļa, un tā ir tā, kur ir klāt ārštata darbinieki, minēto iestāžu aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji. Mēs uzskatām, ka šī formula ir jāsaglabā, jo faktiski neiet jau runa tikai par tiem gadījumiem, kuri tiesā tiek izskatīti un kuros faktiski tiesa lemj šā vai tā. Tas ir pilnīgi cits gadījums. Ir gadījumi, kuri ir pilnīgi skaidri, kuros pats cilvēks ir atzinies un saka par savu sadarbību, un tā tālāk. Tātad jautājums ir par to, vai šis cilvēks ir sadarbojies un vai tas ir pierādīts. Līdz ar to mēs uzskatām, ka noteiktu laiku iziet no politiskās dzīves, no politiskās aprites ir nepieciešams. Varbūt nākamajā Saeimas vēlēšanu likumā to varētu atcelt, jo daudzās valstīs, teiksim, ir noteikts laika ierobežojums. Es zinu, ka vairākās valstīs tāds ir astoņi gadi. Acīmredzot šādā termiņā kāds noteikts laiks ir jāskatās arī mūsu valstī. Līdz ar to mēs domājam, ka nākamajās vēlēšanās ir nepieciešams saglabāt šo iepriekšējo formulu. Jo acīmredzot mūsu situācija nav ne tik skaidra, ne tik stabila, un jautājumi tiek izskatīti pēc būtības un tiks izskatīti pēc būtības vēl ilgu laiku. Līdz ar to ierobežojums ir saglabājams.

Vēl vienu es gribu teikt. Cienītie kolēģi, faktiski ikviens ierobežojums ir bezpersonisks un nevar skart konkrētu cilvēku, ja nav bijis lietiska pamata tam. Un, ja ir šis lietiskais pamats, tādā gadījumā arī šis cilvēks nevar tālāk piedalīties. Līdz ar to man ir priekšlikums noraidīt jauno redakciju un saglabāt iepriekšējo. Es domāju, ka tas būs taisnīgāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

J.Jurkāns (TSP). Godātie kolēģi, es gribu runāt par to, ka mēs veidojam ļoti nedemokrātisku likumu. Un viss, kas te tagad notiek, ir mēģinājums pielāgot šo likumu attiecīgajām personām. Man absolūti nekas nav pretī, ka Saeimā būtu Ādamsona kungs, un man tāpat nekas nedrīkstētu būt pretī, ka te būtu arī Bojāra kungs. Bet, ja mēs mēģinām šo likumu veidot tā, lai viens ir un otrs nav, es domāju, ka tas ir šausmīgi negodīgi un tas ir šausmīgi nedemokrātiski.

Tāpat, kā tas bija ļoti nedemokrātiski, ka mēs nupat noraidījām "Līdztiesības" frakcijas priekšlikumu, jo arī tas būtībā bija mēģinājums izolēt vienu personu. Mēs nevadāmies pēc principiem, bet mēs vadāmies pēc kaut kādas situācijas, kāda ir šodien, un nedomājam būtībā par valsti, bet tikai par savu partiju jeb frakciju interesēm, un tas rada šausmīgi riebīgu sajūtu, ka jāpiedalās viena likumprojekta apspriešanā, kas pašā pamatā ir nedemokrātisks, un vēl riebīgāka ir tā apziņa, ka galu galā par viņu būs jānobalso. Un te neko nevar darīt, jo pretējā gadījumā viņš būs vēl sliktāks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! LNNK frakcija, izvērtējusi šo komisijas priekšlikumu, uzskata viņu par nelietderīgu, jo nevar mūsu valsts augstākajā varas orgānā caur vēlēšanām iekļūt bijušie VDK darbinieki un galvenokārt aģenti, jo šajā jaunajā redakcijā pilnīgi izvītroti laukā minēto iestāžu aģenti, rezidenti un konspiratīvo dzīvokļu turētāji. Ja šie cilvēki vienreiz jau ir locījušies un kādai varai kalpojuši, mums nav nekādas garantijas, ka tas nenotiks vēlreiz. Un tāpēc es aicinu noraidīt šo bīstamo priekšlikumu un atbalstīt jau spēkā esošo likuma redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Vēlreiz tiek mudžināts kaut kas nesaprotams un ārkārtīgi bīstams. Un mudžina tie, kuriem es gribētu atgādināt sekojošo — ka šeit ir iecerēts izslēgt no aizliegumiem tā sauktos "stukačus". Viņu taču bija tūkstošiem un desmitiem tūkstošu. Tikai ar viņu ļaunprātību, ar viņu varbūt kangarismu ļoti daudzas pretlikumības, anticilvēciskas rīcības notika Latvijā. Un tagad, kad šis aizliegums it kā būtu attiecināms tikai uz štata darbiniekiem, tad, lūdzu, kur nu vairs ir veselais saprāts! Un mēs, zemsavieši, savā zemnieku aukstasinībā nekādi nevaram piekrist tam. Nedrīkst to darīt! Jo citādi tik tiešām katrs "stukačs", cilvēks bez sirdsapziņas, bez kauna un goda, līdīs kā tārps, lai tiktu Saeimā un atkal citiem polsterētu smadzenes. Tādiem nedrīkst būt vietas Saeimā!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Iepriekšējā runātāja runa man tiešām lika šo to pārdomāt arī par to, ko nozīmē "stukačs" un ko nozīmē — kas kur lien... Jo katrā ziņā skaidram mums jābūt vienam — ka ar to, ka mēs likumā ierakstīsim normu, ka VDK slepenie aģenti nedrīkst iekļūt Saeimā, nebūt vēl netiks garantēts, ka viņu Saeimā nav. Man nav, piemēram, pārliecības, Kokina kungs, ka tagad arī mūsu vidū, nerunājot par tiem četriem , pieciem cilvēkiem, nav cilvēku, kuri varbūt arī ir bijuši aģenti un sadarbojušies ar VDK. Sevišķi varbūt tie, kas šausmīgi skaļi no šīs tribīnes lamā "stukačus". Parasti ir psiholoģijā tāds likums, ka tiem varbūt ir visnetīrākā sirdsapziņa. Bet tas lai paliek katra paša novērtējumam.

Es gribu atgādināt, ka šis priekšlikums ir saistīts ar attiecīgo priekšlikumu, kas ir 11. pantā, kurā mēs paredzam, ka par katru deputātu tajā informācijā, kas tiek uzrādīta un tātad ko katrs vēlētājs var izvērtēt, tiek arī uzrādīta informācija par to, vai pastāv aizdomas par viņa sadarbošanos ar VDK vai nepastāv. Tātad tas ir paredzēts 11. panta ceturtajā daļā. Tas nozīmē, ka vēlētājs šinī gadījumā pats būs informēts par to, ka par šādu cilvēku pastāv šī informācija, un varēs izšķirties. Jūs labi zināt, ko mums rāda šo trīs gadu pieredze! Jūs labi zināt jautājumu, piemēram, par akadēmiķi Stradiņu... Es nezinu, vai, Kokina kungs, jūs no šīs tribīnes, ja te jums pretī sēdētu Stradiņa kungs, tikpat skaļi klaigātu, siekalas tašķīdams pa labi un pa kreisi. Varbūt jūs nedaudz nokaunētos. Vai arī par citām figūrām. Jūs labi zināt, kā Valsts drošības komiteja to lietu ir nokārtojusi un ka uz šo brīdi neviens sadarbības fakts vēl nav pierādīts. Varbūt kaut kad viņi tiks pierādīti.

Un tāpēc es domāju, ka mums šinī gadījumā ir jāļauj iespēja vēlētājiem izšķirties. Vēlētājiem būs informācija, ka par konkrēto cilvēku ir aizdomas, ka par konkrēto cilvēku Valsts drošības komiteja ir atstājusi mums informāciju. Piemēram, par akadēmiķi Stradiņu mums pakalpīgi ir atstāta informācija, ka viņš ir it kā VDK aģents, un vēlētāji, nevis jūs, Kokina kungs, noteiks, vai viņi uzticas Stradiņam, vai viņi uzticas VDK provokācijai un sagatavotajai informācijai. Un es domāju, ka tikai tā mēs varam atrisināt godīgi šo jautājumu. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāatstāj tas vēlētāju izvēlei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija "Saimnieks"! Pēc tam — Imants Kalniņš.

I.Kreituse (DPS) Es šodien nebiju domājusi vairs runāt par šo jautājumu, jo man liekas, ka zālē lielākajai daļai tas bija skaidrs. Bet mums iznāca atkal tas, ka mūsu zālē deputāti ir gudrāki par tautu, un nu jau iznāk, ka uz Saeimu "lien tārpi". Atvainojiet, vai tad šeit, zālē, arī sēž "tārpi"? Un vai tauta vēlē "tārpus"? Es visu laiku domāju, ka tauta vēlē deputātus. Un tāpēc es personīgi šādu apvainojumu nepieņemu. It īpaši tāpēc, ka to izsaka cilvēks, kas kādreiz ir strādājis augstskolā un audzinājis Latvijas jaunatni. Un pretendē uz inteliģences vietu mūsu sabiedrībā.

Es tikai gribu vēlreiz teikt. Mīļie LNNK pārstāvji! Vai patiešām jūs vēl arvien uzskatāt, ka jūs esat gudrāki... Par zemsaviešiem es nerunāju, tie ir "tārpi", kas šeit sēž, viņi paši sevi tā nosauca. Vai jūs patiešām esat gudrāki nekā vēlētāji? Vai jūs patiešām uzskatāt, ka jūs, šī mazā saujiņa, kas sēž šeit, parlamenta vidiņā, esat tie, kas teiks cilvēkiem — jūs vēlēsiet tā un tā! To jau neteica arī tīri sociālisma laikā, vismaz vizuāli to teica... Žīgur, uz sievieti ar pirkstu nerāda neviens, it īpaši, kad vīrietis sēž!... Tāpēc esiet godprātīgi, kārtīgi pārdomājiet, ko jūs darāt, esiet demokrātijas pārstāvji. Jo, ja mēs tā paskatīsimies viens uz otru — profesors Stradiņš ir slikts, jums ir bail no viņa, jums ir bail, ja kāda saraksta priekšgalā vai vidū stāvēs profesors Stradiņš, ka tautai viņš būs pieņemamāks nekā viens no bijušās TTT komandas administratīvajiem vadītājiem, kas braukāja uz ārzemēm un rakstīja atskaites. Sportistu ir daudz, es pati arī kādreiz biju TTT jaunatnes izlasē un zinu, ko darīja mūsu administratīvie vadītāji. Nu tad, cilvēki mīļie, esiet godprātīgi un godīgi! Ja ne pret visiem Latvijas iedzīvotājiem, tad vismaz pret saviem bijušajiem kolēģiem! Un nestāstiet šeit no tribīnes, cik jūs visi esat patiesi patrioti! Ļaujiet tautai izdarīt savu izvēli, netēlojiet praviešus, jo pravietis ne vienmēr ir tas pareizākais, ja neskaita bībeli. Bet šodienas izpausmē neuzņemieties šo funkciju, negāniet cilvēkus no tribīnes, netaisiet lieku ažiotāžu, nepazemojiet viņus! It īpaši tāpēc, ka es ceru, ka LNNK rindās un Zemnieku savienības rindās ir cilvēki, kas zina to, un man liekas, precīzi zina, ka jūs šodien gribat aizliegt parlamentā nākt profesoram Stradiņam, daudziem inteliģences darbiniekiem. Nenoņemiet Latvijas tautai galvu, kā to izdarīja Staļins! Jūs esat izvēlējušies klasisku staļinisma metodi — nogriež inteliģenci, noņem galvu, atstāj zemnieku, kas rāpos pa zemi bez savas vadības, bez savas domas, bez savas idejas. Un tāpēc ļaujiet cilvēkiem pašiem izlemt, kurš ienāks šeit, Saeimā, kā godīgs tautas pārstāvis, nevis ielīdīs kā tārps, izmantojot šeit Saeimas pieņemtos aizliegumus!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es ļoti ceru, ka deputāta Imanta Kalniņa uzruna stabilizēs situāciju zālē, jo viņš vienmēr to ir darījis. Bet, ja tā nenotiks, tad sēdes vadītājs lūgs pārtraukumu sēdē.

I.Kalniņš (LNNK). Godājamais priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Runa jau būtībā ir tikai par to, lai šī problēma tiktu atrisināta normālā lietu secībā. Es uzskatu, ka pirmkārt jau tika pielaista kļūda tūlīt pēc neatkarības reālas nodibināšanas, kad šis jautājums netika sākts risināt. Jau toreiz vajadzēja piedāvāt pieņemamu formulu, pieņemamu procedūru, kādā veidā varētu legalizēties tie cilvēki, kuri bijuši dažādās diskrēcijas pakāpēs, dažādos dienestos. Vēl vairāk. Vajadzēja darīt tā, lai šie cilvēki, kuri bija profesionāļi šajā jomā, šodien strādātu neatkarīgās Latvijas valsts labā.

Šajā brīdī... Ko mēs varam izdarīt šajā brīdī? Šajā brīdī, pirms izskatīt šo likumu, mums vajadzēja pabeigt atrisināt jautājumu, kas saistīts ar likumu par faktu konstatēšanu par sadarbību ar VDK. Diskusija tika iesākta. Tika piedāvāti vairāki priekšlikumi. Ja šobrīd mums būtu pieņemta šī formula, jau pa šiem diviem vai trijiem mēnešiem, kuros cilvēki var pieteikties, ar attiecīgām konsekvencēm, kas no tā izriet, mums būtu ļoti viegli strādāt pie vēlēšanu likuma. Es uzskatu, ka racionālāk un lietderīgāk būtu pārtraukt šī jautājuma izskatīšanu šodien un varbūt vispirms izdiskutēt un pieņemt konkrēto labojumu likumā par sadarbības konstatēšanu un tad vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, zināšanai! Lai sēdes vadītājs varētu ierosināt balsojumu par priekšlikumu pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, ir Prezidijā jābūt 20 deputātu iesniegumam. Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība — otrreiz, piecas minūtes. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK). Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Man liekas, tiek kaut kādā veidā saasinātas domas, un tīri demagoģiskā plaknē. Te nav runa par galvas, jāsaka, noņemšanu — ja tas ir bijis aģents un tagad viņš netiks, tad Latvijai pazūd galva. Te nav runa par to, kas ir pēdējā brīdī atjēdzies. Cienītie kolēģi, nu, tad atceramies vienu! LNNK priekšlikumā par pašvaldību vēlēšanu likumu bija tieši tas, ko jūs sakāt. Pierakstīt piezīmi, un lai tauta izvēlas. Tad cienītie kolēģi, kas nobalsoja pret šo priekšlikumu? Tad jūs bijāt ar tiem, Kreituses kundze, kas jūs šeit tik kvēli nupat runājāt, jūs balsojāt "pret" toreiz. Kāpēc tas tā notikās, tad mēs arī devām šo priekšlikumu — tauta, lūdzu, izvēlieties! Bet šeit ir cita lieta. Mēs esam par to, ka 11.pantā tiek saglabāts faktiski tas pats piezīmes variants, un, Panteļējeva kungs, nevajag jaukt divas lietas kopā! Šajā 5. pantā ir tie gadījumi, kas ir tīri skaidri pierādīti. Ja cilvēks pats ir pieteicies, paliek spēkā 11.pants, un tas ir piezīmes jautājums. Tātad ir diference. Tanīs gadījumos, kad ir skaidrs fakts par sadarbību, viņš nevar kandidēt. Tālākais — ja ir šaubas un tā tālāk, mēs saprotam, ka visi šie jautājumi nevar aiziet uz tiesu, nevar pārvērsties, teiksim, par mūsu tiesas jautājumiem kādiem 10 tūkstošiem cilvēku. Es gan neticu ka tā būs, ka viņi visi ies uz Saeimu. Es domāju, ka ir pietiekami mums prakse pierādījusi, ka neiet uz Saeimu tālāk, kad šis jautājums parādās. Tātad šajā gadījumā, kolēģi, visur tur, kur būs šaubas, darbosies 11.pants, un tas ir piezīmes jautājums, un tur arī tauta izšķirsies, vai viņa uzticas, vai viņa iet uz šo risku. Un ne tikai par tiem cilvēkiem, kuriem būs šī piezīme, faktiski, cienītie kolēģi, par visiem, kas tiks iekļauti sarakstos, tauta var šaubīties, vai viņi atbilst vai neatbilst, vai pietiekoši pārstāvēts tās viedoklis, un tā tālāk. Par ikvienu mēs varam teikt, ka tauta šaubās, vai tauta uzticas, un vēlēšanu rezultāts to parāda. Līdz ar to, cienītie kolēģi, šeit nav nekādas pretrunas ar 11.pantu, bet tā ir diferencēšana starp tiem gadījumiem, kas ir pilnīgi skaidri zināmi, un tiem gadījumiem, kur ir šaubas. Tāpēc 5.pantā mēs lūdzam saglabāt, jo šeit ir skaidrie gadījumi. 11.pantā, ja ir šaubas vai piezīmes, tādā gadījumā, lūdzu, tauta arī izvēlas. Un tas nav pirmo reizi mūsu priekšlikums, tas ir atkārtots mūsu priekšlikums, mēs patiešām uzticamies tautai un to arī esam pateikuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Kāpēc te šodien šajā jautājumā pēkšņi iet tik karsti? Tāpēc, ka ir cilvēki, kuri grib mūs padarīt par mankurtiem. Un aizmirst, ļoti ātri aizmirst visu, kas ir noticis. Mankurtisms ir kauna lieta, ar to nevar lepoties. Un nemēģiniet uzspiest mums šo kaunu! Kreituses kundze, jā, tauta mums un LNNK konkrēti, ne visa, bet liela tautas daļa, ir deleģējusi šis tiesības šeit lemt, jo viņi, šie cilvēki, kuri balsoja par mums, nevar šeit piedalīties un attiecīgos jautājumus izlemt. Viņi izlemj to tikai vēlēšanu reizē. Tagad mēs pārstāvam viņus, mums ir šīs tiesības, mums ir pienākums, ne tikai tiesības to darīt un mēs to darām, un mēs to darīsim. Un piesaukt, kā Jurkāna kungs vienmēr to dara šeit, demokrātisko sabiedrību...Viņš, braukādams pa ārzemēm galvenokārt un Latvijā laikam uzturēdamies mazāk, ir aizmirsis, ka līdz demokrātiskai sabiedrībai te vēl tālu. Un tālu līdz visam tam, kas mums šeit vēl jāpadara, lai likvidētu šo 50 gadu ārprātu, kas šeit ir risinājies. Un es, būdams pirmo reizi ārzemēs Saeimas laikā Briselē, dzirdēju, kā Jurkāna kungs runāja un ko runāja, un tas absolūti nebija Latvijas interesēs. Un es kārtējo reizi, nevis kārtējo reizi, bet pārliecinājos par to, ko esmu šeit no Saeimas tribīnes ne reizi vien teicis par Jurkāna kungu, ka viņš, braukādams par ārzemēm — ne būdams ārlietu ministrs, ne tagad, — nepārstāv Latvijas intereses. To es saku ar pilnu atbildību. Un tāpēc ir jāatstāj tas, kas paredzēts bija iepriekš likumā, un nevajag izdarīt nekādus labojumus. Neaizmirsīsim visu to, kas šeit ir noticis un kas mums vēl ir jāpadara, lai mēs patiešām būtu demokrātiska sabiedrība, lai mēs atbrīvotos no šīs okupācijas, no kolonizācijas, kura aizvien šeit turpinās lielā mērā, un atbrīvotos no mankurtisma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājums ir tik daudz diskutēts, un, protams, es atvainojos jums, ka lieki aizkavēju jūsu laiku dažas minūtes. Bet uzskatu par savu pienākumu kāpt šajā tribīnē un izteikt domas un mūsu atbildi uz uzbrukumiem Zemnieku savienībai, ka mēs, zemes tārpi, neko nesaprotam. Varbūt arī nesaprotam daudz šīs spēlītes, bet es jums tomēr gribu pateik, ka mums ir sava nostāja šajā jautājumā, un lai tā būtu skaidra. Visi ar tautu šeit manipulē, tautas vārdā runā. Tad, kad mēs ierosinām, lai tauta vēlē prezidentu, tad tauta ir dumja, viņa nezinās un ievēlēs neriktīgo. Tad, kad tautai ir jāizvēlas — ievēlēt vai neievēlēt čekistus, protams, arī var teikt, ka viņa nezinās, un atkal mums ir jāizšķiras viņas vietā. Es, cienītie, negribu atbildēt personīgi šeit nevienam runātājam uzvārdiski, bet gribu pateikt tomēr, ka sēdēt ar čekistiem nākamajā Saeimā kopā es nenovēlu nevienam, kurš atkārtoti šeit tiks ievēlēts. Neaizmirsīsim, cienītie jaunā vecā gadagājuma cilvēki, ka, sākot jau no 1940.gada, baigā gada ar nacionālo partizānu iznīcināšanu, arī 1944., 1949.gadā un pēc tam visās izvešanās un provokācijās galvenā loma piederēja čekistiem un viņu ziņotājiem. Ja ir viņu sadarbība apzināta, konstatēta, tad viņu piedalīšanās nekādās, nu, vismaz augstākās varas institūcijās, kas lemj par Latvijas likteni, nav pieļaujama. Ja mēs pieņemsim likumu, ka 6. un turpmākajās Saeimās var kandidēt un tautas likteni atkārtoti lemt čekisti, tad tas būs kauna traips mums visiem nākamajām paaudzēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu ļoti cienījamo Zemnieku savienību piedalīties vēlēšanās neatkarīgi no tā, kā šis pants tiks nobalsots. Te tiešām tauta galarezultātā izšķirs. Kā jau es teicu, ir pants, kas paredz tā saucamās atzīmes, vai šim cilvēkam ir iespējams sadarbības fakts vai nav, tā ka es par to negribētu šeit pat runāt, jo visiem, kas šo likumu ir lasījuši, unto ir lasījuši visi deputāti un ne tikai deputāti, tas ir skaidrs. Cienījamie kolēģi, es aicinātu jūs tomēr pēc iespējas... Tas ir trešais lasījums, balsosim šos pantus, labi, izteiksim katra frakcija savu viedokli un balsosim! Nu, nemānīsim sevi un nemānīsim tos, kas klausās šodien mūs! Starp frakcijām ir bijušas daudzas vienošanās, apmēram ir skaidri iekšējie frakciju obligātie balsojumi, un ar to, cik mēs šeit tricināsim gaisu, mēs jau sevi nepārliecināsim droši vien. Man vismaz tā liekas, jo tā ir bijis iepriekšējās reizēs. Tāpēc tiešām aicinātu šeit — nu, nevajag tādus savstarpējus asumus, jo galarezultātā tiešām tauta balsos un izšķirs, un mēs jau nebūsim par tautu gudrāki. Tā ka es aicinātu tiešām pēc iespējas ķerties pie balsošanas, jo šis likums ir tik daudz, es atvainojos par nelatvisko vārdu, muļļāts un tik daudz apspriests, tika daudz prese viņu ir analizējusi, ka katram, kam ir bijusi vēlēšanās, šobrīd pilnīgi viss ir skaidrs. Es tieši to uzsveru šī likuma sakarā, jo, protams, ir likumi, kur noteikti ir vajadzīgas debates. Un, ja tādas nenotiek, tad iznāk tā, ka straujumā tiek kaut kas nobalsots, nu, kā, piemēram, pagājušās sēdes beigās likumprojekts "Par pārtiku", kuru nācās aizsūtīt atpakaļ uz komisiju. Bet tas jau bija pavisam cits jautājums, tur strādāja profesionāļi, pēc tam bija balsojums. Šeit bija iesaistījušās visas frakcijas, visi politiskie spēki. Es aicinātu tiešām pēc iespējas — es, protams, nevaru nevienam liegt runāt, bet pēc iespējas samazināt debates un ķerties pie likuma balsošanas, jo kāds ir spēku samērs šeit, zālē, tādu mēs redzam šodien un to, Budovska kungs, kāds bijis mūsu obligātais balsojums, redzēs pēc balsošanas. Un aicinātu attiecīgi arī ķerties pie citu likumprojektu pieņemšanas, jo tiešām to visi zina, sevišķi komisijas, kas strādā aktīvi, un komisiju vadītāji, ka tādu ir sakrājies šobrīd ļoti daudz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nevaru saprast, kāpēc mēs nevarētu paturēt to vēlēšanu likumu, kāds mums bija un uzlika ierobežojumus aģentiem. Mēs zinām, ka ir vairāk nekā 20 dažādas KGB nozares, zinām, ko tās darīja. Vieni mauca nagus, un otri, saprotams, dzina propagandu. Bet tas jau neizslēdz viņus no noziedzīgas organizācijas ietvariem, jo pasaules praksē ir izpētīts, ka noziedznieks vienmēr atgriežas atpakaļ nozieguma vietā. Un šeit nav izslēgts, ka šie paši noziedznieki atkal neienāks Saeimā un nesadarbosies ar to organizāciju, kura vēl nav likvidēta, teiksim, Maskavā. Un šeit viņa pilnīgi oficiāli darbojas Latvijā, kur neviens nevar ne aizliegt, ne iznīcināt, neko, kamēr viņi paši nomirs, jo mums tādas sistēmas nav, ka šos cilvēkus varētu ielikt cietumā vai pārbaudīt viņu uzticību mūsu Latvijai. Kā mēs varēsim iet, teiksim, ārpus Latvijas, Eiropas kopībā, ja šie cilvēki mūs pārstāvēs? Kā mans kolēģis Pēteris Tabūns pieminēja toreizējo ārlietu ministru Jurkāna kungu, kas tiešām atklāti runāja pretī Latvijas neatkarības interesēm. Šodien arī ir tādi izteicieni — Jurkāna kungs nav iejaukts. Bet varbūt ir Birkava kungs, kas aizbrauca uz Kanādu un atteicās runāt par Kanādas latviešiem, kuri gribētu pārcelties uz Latviju un noslēgt līgumus, lai pensijas saņemtu. Un šādi neuzticami cilvēki ir Latvijas interesēm pretī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB). Paldies priekšsēža kungs, jo nebiju pieteicies runātāju sarakstā! Divas lietas. Atkārtošu gandrīz to, ko Žīgura kungs teica pašlaik, ka Krievijā vēl turpinās viņas drošības dienests ar citu nosaukumu, bet tieši tāds, kāds bija agrāk. To mēs zinām, un viņa aģenti ir tagad šeit, darbojas Latvijā. Vismaz, ja kāds kandidāts ir tāds aģents un mēs nezinām, tad vismaz viņam ir jābūt skaidrībā, ka viņš pārkāpj likumu, ja viņš kandidē.

Tagad otrs punkts. Oriģināla tekstā vismaz ir teikts "citu valstu". Tas attiektos arī uz Vācijas aizsardzības ministriju, uz Vācijas drošības, slepeno drošības dienestu, Gestapo, SD. Tātad es nezinu, vai tie cilvēki, kas tagad ir par to, lai izņemtu ārā ārštata darbiniekus, minēto iestāžu aģentus, rezidentus vai konspiratīvā dzīvokļa turētājus, viņi gribētu tos izņemt. Ja te būtu vēl teikts — Gestapo ārštata darbinieki, Gestapo iestāžu aģenti, Gestapo rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji. Padomājiet to! Tad vismaz šis gadījums "citu valstu" sedz arī Gestapo. Vai tad jūs tos tagad reabilitējat?

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Referents lūdz vārdu. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēgas! Atļaujiet man mazliet komentēt tās idejas, kas šeit tika izteiktas. Tabūna kungs šeit teica, ka cilvēki ļoti ātri daudz ko aizmirst. Bet, cienījamie kolēgas, arī jūs, Tabūna kungs! Vai jūs aizmirsāt, ko jūs 22.datumā parakstījāt? Priekšlikumus par grozījumiem likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Jūsu iesniegtajā priekšlikumā, ko parakstījuši Nacionālā bloka frakciju vadītāji, arī jūs, Budovska kungs, 18.1. pantā, ko jūs piedāvājat, ir rakstīts, ka ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma panta spēkā stāšanās un tā tālāk, tiek darīts tas un tas... Kuras kandidējušas vai kandidē Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, ir ieņēmušas vai ieņem amatus, kuros saskaņā ar likumu ir aizliegts būt VDK darbiniekiem vai informatoriem. Publicēšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs. Tas ir 18.1. pantā. 18.3.pantā atkal ir tas pats: "Minētās personas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs publicē oficiālā laikrakstā tādā gadījumā, ja minētās personas kandidē Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās vai stājušās amatos", un tā tālāk. Tātad tas būtībā ir pretrunā ar to, ko jūs, Budovska kungs, šeit teicāt. Arī jūs, Tabūna kungs, kas parakstījāt šo priekšlikumu. Un vēl man būtu lūgums, cienījamais Budovska kungs un arī cienījamie Nacionālā bloka deputāti! Esiet tik laipni, uzšķiriet 10.lapaspusi, kur ir 15.pants, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicēti, 4.punkts, es atvainojos, "to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti ir sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem, kā arī bijuši šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji". Tas ir tas, ko jūs, Budovska kungs, teicāt attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām. Tātad šeit ir skaidrs. Pirmām kārtām jau es teicu, ka tas, ko jūs minējāt iepriekš, ir 10.pantā, kur katram ar savu parakstu ir jāapliecina — jā vai nē. Un, ja viņš ir pateicis "nē", bet ir šīs ziņas, tad tās tiek publicētas. Līdz ar to te ir skaidrs, ka te nav, kā Kokina kungs to saka, ka mēs gribam dot iespēju. Vēlētājiem būs zināms. Ja ir šādas ziņas, tas tiks publicēts, tāpat arī tiks publicēts, ja es esmu atzinis savu sadarbību. Tātad tas arī tiek publicēts. Un vēlētājs var izšķirties. Tā ka arī zināmā mērā jūsu tagadējā nostāja ir pretrunā ar jūsu pašu iesniegtajiem labojumiem šajā likumā par sadarbību ar VDK. Tātad, lūdzu, izšķirieties paši, kad jūs esat "par" un kad jūs esat "pret". Jo jūs paši to piedāvājat. Un te ir būtībā jūsu ideja, tā ir ielikta šeit iekšā. Atklātībai te nekas netiek slēpts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 5.panta 5.apakšpunkta redakciju, kuru ierosina Juridiskā komisija. "Ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki." Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 27, atturas — 5. Juridiskās komisijas redakcija ir pieņemta.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Siliņš, papildināt likumprojekta 5.pantu ar 6.punktu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums — papildināt likumprojekta 5.pantu ar jaunu 6.punktu, kuru arī Juridiskā komisija neatbalstīja, jo uzskata, ka šāds formulējums ir ļoti abstrakts un precīza konstatācija šeit nav iespējama.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Godātie deputāti! Tos, kuri gaidāt izdruku vai balsošanas rezultātu, lūdzu diskutēt klusi. Deputāt Žīgur! Deputātu frakcija "Tēvzemei un brīvībai" lūdz balsojumu? Lūdz vārdu Māris Grīnblats — frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāts. Lūdzu! 5.pants, 6.apakšpunkts. Atklājam debates!

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Tātad ir priekšlikumus papildināt 5.panta normas ar šādu formulējumu — pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālajā frontē, darba kolektīvu apvienotajā padomē, kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Par pamatu tam ir ņemts tas, ka Augstākā padome, kuru, starp citu, savā laikā bija vēlējuši Latvijā dzīvojošie PSRS pilsoņi, ieskaitot PSRS armijas virsniekus, pēc 1991.gada augusta puča, arī šādas organizācijas atzina par aizliedzamām. Uz to arī balstās šis priekšlikums. Juridiskā komisija to neatbalstīja, uzskatot, ka nav saglabājušies pilnīgi saraksti par to, kurš ir vai nav bijis šajās padomēs, frontēs vai veterānu organizācijās un tamlīdzīgi. Mūsuprāt, tas nevar būt izšķirošs arguments, jo tālāk 11.pantu ir paredzēts papildināt ar to, ka deputāta kandidāts bez tā, ko viņš apliecina visos iepriekšējos pantos, par ko Saeimas deputāti ir vienojušies, apliecina arī to, ka viņš nav bijis šajās aizliegtajās organizācijās. Un viņš to izdara. Un, ja gadījumā nāk gaismā fakti, ka viņš ir kaut kur vienā, otrā vai trešā tomēr darbojies vai atradies, tad šie fakti arī liecina par to, ka viņš ir pārkāpis likumu un sniedzis par sevi nepatiesas ziņas. Ja šāda fakta nav, bet viņš ir darbojies, nu, tad tas paiet garām. Jo tas, ko Panteļējeva kungs šeit iepriekš minēja, ka ne vienmēr var visu izkontrolēt un ka tāpēc tāda norma nav vajadzīga, ir apmēram tikpat pareizi kā neierobežot ātrumu, piemēram, pilsētās, jo ne vienmēr policija izkontrolē, vai kāds brauc ātrāk par 60 kilometriem stundā vai nebrauc. Bet tas jau nav pamats tam, lai šādu normu nebūtu. Tajos gadījumos, kad tas tiek konstatēts, vainīgais tiek sodīts. Un šajā gadījumā ir tāpat kā tajos gadījumos. Kad tas tiek konstatēts, tas ir pārkāpums un šāds cilvēks nevar kandidēt, bet, ja viņš ir bijis, taču nav konstatēts, tad līdz tam brīdim, protams, tāda ierobežojuma nav. Tā ka jebkurā gadījumā šeit ir tālāk 11.pantā mehānisms, lai šāda norma nebūtu abstrakta, bet būtu konkrēta visos tajos gadījumos, kad tas ir pierādāms. Un tajos gadījumos, kad tas nav pierādāms, tas paliek atklāts jautājums. Kā jebkurā likumdošanā, kur norma neparedz simtprocentīgu izpildīšanu, bet norma paredz mehānismu, lai varētu būt kontrole un varētu sodīt par to, ja kāda norma tiek pārkāpta. Tā ne vienmēr garantē simtprocentīgu izpildīšanu. Tas ir viss. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Es atvainojos, deputāt, Budovski! Mēs abi neesam paskatījušies pulkstenī. Jūs varat izmantot divas minūtes. Trīs.

M.Budovskis (LNNK). Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Savā laikā Augstākā padome bija tik drosmīga, ka aizliedza attiecīgās organizācijas, nosaucot tās par pretvalstiskām. Šodien mēs it kā gribam aizmirst, ka mums joprojām pastāv šis saraksts — "Pretvalstiskās organizācijas". Bet tad, kad mēs runājam par pretvalstisko organizāciju biedriem, ka viņi nevar iekļūt tālāk politiskajā apritē, Saeimā, tad it kā tas tiek izslēgts un pielaiž šādu iespēju. Cienītie kolēģi! Visi, kam vēl ir pietiekoši atmiņā! Pēc puča 1991.gadā Kauls raudāja televīzijā, kādā veidā viņš ir kļūdījies un kā tas ir bijis, bet tagad, pēdējā televīzijas pārraidē, šī Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja tiek nosaukta un teikts, ka viņš jau ir bijis, lai patiešām glābtu Latviju. Līdz ar to, cienītie kolēģi, bez Kaula vēl ir pietiekoši šādu Latvijas glābēju, joprojām tie ir visu aizliegto organizāciju saraksta biedri. Un es domāju, ka mums tomēr vajadzētu akceptēt šo priekšlikumu, ko frakcija "Tēvzemei un brīvībai" izvirza, jo tas ir loģisks tam, kādas mums ir pašlaik likumdošanas normas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas par šo jautājumu. Lūdzu zvanu! Vai referents runās? Nē. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu papildināt likumprojekta 5.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā: "pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālajā frontē, darba kolektīvu apvienotajā padomē, kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās". Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 15, atturas — 18. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies! Lūdzu Irēnu Folkmani — Saeimas sekretāra biedri — nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Gundars Bērziņš, Imants Daudišs, Andris Gūtmanis, Ēriks Kaža, Edvīns Kide... ir zālē.

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis arī ir zālē.

I.Folkmane. Deputāts Gūtmanis arī zālē. Deputāts Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns, Gunārs Meierovics, Andrejs Panteļējevs...

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs ir zālē.

I.Folkmane. Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Leonards Stašs... ir zālē. Mārtiņš Virsis un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Vai jūs, godātie deputāti, tie, kuri tagad apspriežas un citādas aktivitātes izrāda, tomēr nesekotu sēdes vadītāja aicinājumam un neieņemtu vietas? Zālē nepieciešamais kvorums ir. Turpinām izskatīt darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" trešajā lasījumā. Referents Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

A.Endziņš. Nākošais. 5.panta 6.punkts nav izmainīts, tikai līdz ar iepriekšējo balsojumu šeit tas būs vairs nevis 6., bet 7.punkts. Tālāk ir priekšlikums par 7.punktu. Juridiskais birojs ierosina izslēgt šo 7.punktu, un būtībā Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, līdz ar to pēc tam attiecīgi izdarot izmaiņas 6. pantā, iestrādājot šīs normas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 6.pants. Pie 6.panta pirmās daļas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Mēs esam arī redakcionāli precizējuši šo pantu, papildinājuši to ar vārdiem "un jāpaziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes?

A.Endziņš. Līdz ar to arī papildinājums par tiesnešiem, prokuroriem, militārpersonām. Atbilstoši, kā es jau teicu, 7.punkta izslēgšanai no 5.panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Esam akceptējuši. Tālāk!

A.Endziņš. Otrajā daļā ir tikai redakcionāli labojumi saistībā ar latviešu valodas speciālistu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk!

A.Endziņš. 7.pants. Esam redakcionāli precizējuši 7.pantu, kura būtība ir tāda, kā sakārtojams rajons alfabēta kārtībā. Līdz ar to Zemgales vēlēšanu apgabalā ir Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jēkabpils rajons. Jēkabpils rajons iepriekšējā redakcijā bija kā priekšpēdējais pirms Tukuma rajona. Lai būtu loģiska secība, alfabēta kārtībā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Endziņš. 8.pants. Šeit ir iestrādāts priekšlikums pirmajā daļā vārdus "piecus mēnešus" aizstāt ar vārdiem "četrus mēnešus", jo šis termiņš jau ir pagājis līdz ar to, ka vēlēšanu likums nav izskatīts ātrāk. Un ir papildināta šī daļa arī ar tekstu "ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam". Tā ir 8.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebilžu? Nav.

A.Endziņš. Otrā daļa. Šeit 1.punktā ir tikai redakcionāls precizējums, ņemot vērā valodnieku priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Endziņš. Otrajā daļā ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja, un kā jūs jau redzējāt, mēs ierosinājām pirmo daļu papildināt ar vārdiem "kā arī ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabalu vēlētāju skaitam". Tā ka var teikt, ka daļēji šis priekšlikums ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Iepriekšējā pantā?

A.Endziņš. Nē, šā paša panta, 8.panta pirmajā daļā. Ar papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija piekrīt?

A.Endziņš. Jo, ja deputāti akceptē Rīgas vēlēšanu apgabalu, tātad vienu vēlēšanu apgabalu, tad daļēji var teikt, ka tas ir...

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti nelūdz balsojumu? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 3.punkts. Šeit ir 3., 4. un 5.punkts. 3.punktā izdarīts tikai redakcionāls precizējums, ņemot vērā valodnieku viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk!

A.Endziņš. 4. un 5. punktā priekšlikumu un labojumu nav, trešajā daļā labojumu nav. Un priekšlikumu arī nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 9.pants. Šeit Juridiskā komisija ierosina papildināt 2. un 3. punktu ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas". Tas ir 9.panta otrajā daļā. Līdz ar to ir teksts: "divu vai vairāku likumā noteiktajā kārtībā reģistrēto politisko organizāciju (partiju) kopība". Un 3.punktā — "likumā noteiktajā kārtībā reģistrēto politisko organizāciju partiju apvienība".

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Endziņš. 2.punkts un 3.punkts ir bez izmaiņām. Otrā un trešā daļa. Ceturtajā daļā ir tikai redakcionāls precizējums, ņemot vērā valodnieku priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Tālāk!

A.Endziņš. 10.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums pirmo daļu pēc vārda "pilsonība" papildināt ar vārdu "pavalstniecība". Juridiskā komisija atbalstīja un iestrādāja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Otrajā daļā priekšlikumu nav. Un trešajā daļā šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmais priekšlikums saņemts no Zemnieku savienības — 10.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdu "vairākos" aizstāt ar vārdiem "ne vairāk kā divos" vēlēšanu apgabalos. Un arī 10.panta trešās daļas trešo teikumu aiz vārda "sarakstos" papildināt ar vārdiem "ne vairāk kā divos vēlēšanu apgabalos". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, ņemot vērā un respektējot arī Saeimas balsojumu otrajā lasījumā, bet atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda "pieteikt" papildināt ar vārdu "tikai" un šo teikumu uzskatīt par trešās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji vēlas runāt par saviem priekšlikumiem? Jūs piekrītat komisijas skaidrojumam? Deputāti piekrīt.

A.Endziņš. Ceturtā daļa un piektā daļa...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Ceturtā un piektā daļa nav grozīta, un nebija arī neviena priekšlikuma.

11.pants. Par 11.pantu arī bija priekšlikums to izskatīt pa punktiem. 1. un 2.punkts ir bez izmaiņām. Nebija arī šeit neviena priekšlikuma. Pie 3.punkta ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, un šis priekšlikums, manuprāt, nav balsojams, jo mēs jau nobalsojām 5.panta 6.punktu un līdz ar to tas automātiski ir pieņemams, tikai attiecīgi mums ir 3.punktā jāraksta "5.panta 1. un 6.punktā minētie ierobežojumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav.

A.Endziņš. 4.punkts. Šeit ir deputātu Birznieces un Elferta priekšlikums papildināt punktu pēc vārdiem "kādas mācību iestādes beidzis" ar vārdiem "kurā gadā beidzis, kādā specialitātē, nozarē vai fakultātē beidzis". Juridiskā biroja priekšlikums pēc vārda "pilsonība" tekstu papildināt ar vārdu "(pavalstniecība)". Mēs Juridiskajā komisijā izteicām šo punktu jaunā redakcijā, iestrādājot deputātu Birznieces un Elferta un Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par 4.apakšpunktu deputāti vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Vai ir kādas iebildes? Ir nepieciešams balsot? Nav. Tālāk! Akceptēts līdz ar to komisijas priekšlikums un deputātu iesniegtie priekšlikumi.

A.Endziņš. 5.punkts ir redakcionāli precizēts, ņemot vērā latviešu valodas speciālistu priekšlikumu. Tur ir "divplūsmu skolas latviešu plūsmā", un te ir "skolu latviešu plūsmā".

Sēdes vadītājs.Nav iebilžu deputātiem? Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no šā panta 6.punktu, proti, ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā ieņem kādu no šā likuma 6.pantā minētajiem amatiem, — attiecīgās personas parakstīts paziņojums, ka ievēlēšanas gadījumā tā izbeigs attiecīgā amata pildīšanu. Šī norma jau tālāk ir iestrādāta citā normā un šeit ir lieka.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret to? Tālāk!

A.Endziņš. Mēs, Juridiskā komisija, ierosinām arī izslēgt 7.punktu. Proti, ka iesniedzamas bankas kvītis par šā likuma 12.pantā noteiktās drošības naudas iemaksu, jo mēs to esam iestrādājuši 12.panta otrajā daļā. Tas ir nākošais pants tūlīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Tālāk ir 12.pants. Juridiskā komisija ierosina izteikt šā panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Būtība paliek tā pati, tikai teksts ir redakcionāli precizēts. Kā jau es teicu, papildināts arī par kvīti, kura jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai. Otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Tālāk!

A.Endziņš. Trešajā un ceturtajā daļā priekšlikumu nav. Grozījumu arī nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 13.pants. Pie 13.panta ir Juridiskā biroja priekšlikums un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot gan Juridiskā biroja, gan frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumus. Tekstu jūs redzat kreisajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Pret 13.panta redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemta.

A.Endziņš. 14.pants. 14.pantu Juridiskā komisija ierosina papildināt ar jaunu otro teikumu. Proti, katrā no iepriekš minētajām grupām izloze notiek sarakstu reģistrēšanas kārtībā. Un izdalīt arī pēdējo teikumu kā jaunu otro daļu. Šajā pantā citu grozījumu, kas skar pirmo daļu, nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Līdz ar to otrā lasījuma 14.panta otrā daļa kļūst par trešo daļu, un šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi un iestrādājusi trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Endziņš. 15.pants. Pie 15.panta ir deputātu Birznieces un Elferta priekšlikums, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija izteica šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot gan abu deputātu, gan Juridiskā biroja priekšlikumu. Tekstu jūs redzat ceturtajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. 16.pants. Šeit ir deputātu Birznieces un Elferta un atkal arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šā 16.panta pirmo daļu mēs izteicām jaunā redakcijā, iestrādājot abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Endziņš. Otrā daļa. Pie 16.panta otrās daļas ir Juridiskā biroja priekšlikums par redakcijas precizējumu, ko Juridiskā komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. 17. pants ir izteikts jaunā redakcijā. Redakciju jūs redzat 4. ailītē. Šeit ir arī precizējums pielikts klāt, ka, ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumā notiek citā gadalaikā, tad vēlēšanu dienas nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Jo savādāk, ja ne Satversmē, ne likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju tas nav ierakstīts iekšā un nav arī vēlēšanu likumā, tad var rasties jautājums, kas tad nosaka konkrētās dienas, kad ir Saeimas vēlēšanas, ja tās notiek citā gadalaikā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. 18. pants, ņemot vērā latviešu valodas speciālistu priekšlikumus, ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 19. pants — bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. 20.?

A.Endziņš. 20. pants. Juridiskā komisija ierosina mainīt panta daļas vietām, tātad otro pārcelt par pirmo un pirmo — par otro, kā arī redakcionāli precizēt tekstu un aizstāt vārdus "kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās" ar vārdiem "kuru pasē nav atzīmes par attiecīgās Saeimas vēlēšanām".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Endziņš. 21. pants. Šeit ir deputātu Birznieces un Elferta priekšlikums papildināt pantu pēc skaitļa "25" ar vārdiem "un 43". Juridiskā komisija uzskatīja, ka šāds papildinājums šeit ir lieks, un to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas secinājumiem? Tālāk!

A.Endziņš. 22. pants. Šeit arī būtu ieteicams izskatīt šo pantu pa daļām. Pirmajā daļā priekšlikumu nav, izmaiņu nav. Otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Es atvainojos... 23. pants...

A.Endziņš. Nē, 22. panta otrā daļa tagad.

Sēdes vadītājs. Otrā daļa, jā. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Trešā daļa ir redakcionāli precizēta, ņemot vērā valodas speciālistu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Endziņš. Ceturtajā daļā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 23. pants. Pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Kirštein, jūs runāsiet par savas frakcijas priekšlikumiem, nevis par pantu kopumā? Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Otrā daļa. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt vārdu iekavās "un", un Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, kā arī ierosina izslēgt vārdus "visu vai atsevišķu". Redakciju jūs redzat 4. ailītē.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Trešā daļa. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir jau priekšlikumi par šā 23. panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu, ko ierosina deputāti Kiršteins, Lambergs, Stalts, Seile un Imants Kalniņš, un arī ar jaunu ceturto daļu. Šos priekšlikumus Juridiskā komisija neatbalstīja, jo šie priekšlikumi būtībā ir modifikācija tiem iepriekšējiem priekšlikumiem, kurus Saeima noraidīja, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Un būtībā analoģisks ir arīs Zemnieku savienības frakcijas priekšlikum par šā panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu, jo arī to visu, tikai, protams, citā redakcijā, Saeima noraidīja otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Saeimai ir precedents, Saeimai ļoti patīk modifikācijas. Endziņa kungs to ļoti labi zina. Mēs vienreiz noraidījām šeit priekšlikumu un pieņēmām vienu lēmumu otrajā lasījumā kā nosaukt 8. maiju. Pēc tam parādījās modifikācija, un mēs balsojām atkal. Bet šeit faktiski tā nav modifikācija, jo šis mūsu iesniegtais priekšlikums par 23. panta trešo daļu parādās arī tālāk, un arī tur ir atsevišķi priekšlikumi par skaitīšanu. Bet šeit konkrēti es gribētu pateikt divas lietas. Mani izbrīna to frakciju pārstāvji, kas vēl tikko, nesen ļoti kvēli aicināja šeit pēc demokrātijas, teica, lai tauta izšķir, runāja par to, ka bez bijušajiem VDK aģentiem Latvija nekur neaizies, nākamā Saeima paliks bez galvas un viss sabruks.

Un šeit LNNK priekšlikumam ir tik maz atbalstītāju. Mums ir tieši tāds pats priekšlikums - lai taču tauta izšķir. Priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Jūs varat izsvītrot vēlēšanu zīmē jebkuru kandidātu, ierakstīt citu, bet ne vairāk kā trīs. Kāpēc ne vairāk kā trīs, un kāpēc ir šis priekšlikums?

Tātad, pirmkārt, tas dod cilvēkiem iespēju precīzi balsot nevis par vienu frizūru vai par diviem kinoaktieriem, vai par komponistu, vai par gleznotāju, bet precīzi izvēlēties to sarakstu, kuršs viņam ir visvairāk pieņemams pēc viņa politiskās pārliecības.

Otrkārt, šajā sarakstā viņš var ielikt savus tautās mīluļus no Vislatvijas glābšanas komitejas. Mēs gan izbalsojām ārā šo priekšlikumu, žēl. Nu, bet ielikt, teiksim, divus trīs tautas mīluļus šeit arī ir demokrātijas pazīme, jo, pirmkārt, Saeimu taču neveidos tikai viens saraksts. Katrs vēlētājs Latvijā ir pietiekami apzinīgs un izglītots un ļoti labi zina, ka būs viņa saraksts, par ko viņš ir nobalsojis, un ka būs vēl vismaz vairākumā, vairākuma frakcijā vai vairākuma koalīcijā vismaz vēl divi vai trīs saraksti. Un šeit šim vēlētājam tiek dotas divas iespējas. Vispirms - nobalsot par savu politisko principu un par savu sarakstu. Tālāk — iespaidot vēl ar trim, teiksim, Latvijā populāriem cilvēkiem, vai nu tie būtu ekonomisti vai politiķi, vai kultūras darbinieki, arī citu sarakstu stāvokli lielākā vai mazākā mērā. Kāpēc trim? Protams, var par šo skaitli diskutēt, bet pārsvarā jau nevienai partijai, ņemot vērā šo lielo Latvijas politisko grupu un partiju skaitu, nav daudz to līderu... Nu, divi, trīs, četri, pieci. Tāpēc šeit parādījās šis skaitlis 3. Tātad viņam, vēlētājam, ir iespēja arī kopumā noteikt kaut kādā mērā Saeimas deputātu sastāvu, jo Saeimā jau notiks balsošana dažādos jautājumos un būs pārstāvēts ne tikai vēlētāja atbalstītais saraksts, kā jau es teicu, bet arī cilvēki no citiem sarakstiem. Un man tikai viens nav skaidrs - kāpēc tik ļoti, teiksim, cilvēki iebilst pret šo principu, kas ir ļoti demokrātisks un ļauj katram izvēlēties vēl pāris cilvēku, ko ierakstīt klāt. Varbūt es arī negribētu vairāk te neko piebilst, es gribētu tikai pateikt, ka varbūt zināmām grupām varētu rasties problēmas, jo ir loģiski — ja vienu vai divus cilvēkus jūs varat ierakstīt citos sarakstos, tad ir aizdomas, ka, teiksim, daži saraksti var nesasniegt varbūt šo piecu procentu barjeru. Bet es domāju, ka šinī gadījumā mums vēlētāju intereses būtu jāliek pirmajā vietā, un tas nav pretrunā ar to principu, kāds bija Latvijā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Saeimas vēlēšanu laikā. Tāpēc es aicinu vēlreiz visus pārdomāt, nebaidīties no šīs paplašinātās demokrātijas un droši balsot, jo nebūs vispārēja haosa, iet runa tikai par trim cilvēkiem, kurus varētu ierakstīt no citiem sarakstiem. Un mēs dabūtu daudz precīzāku politisko spēku, pareizāk sakot, politisko spēku programmu izklāstu šajās Saeimas vēlēšanās, jo nav taču nekāds noslēpums, ka bieži vien iepriekšējās vēlēšanās cilvēki bija spiesti nobalsot par viņiem kopumā varbūt nesimpātisku politisko programmu tikai tāpēc, ka viņiem patika divi vai trīs cilvēki, kas bija šīs partijas rindās. Nu, mēs taču visi to zinām!

Tātad šajā situācijā jūs varēsiet droši un arī mēs un vēlētāji varēsim droši balsot par programmu, kas viņiem sirdij ir vistuvākā, un vēl par tiem trim cilvēkiem, kas viņiem vislabāk patīk. Paldies, un es aicinu atbalstīt LNNK priekšlikumu. Es ceru, ka jūs to izdarīsiet. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Kiršteina kungs jau daļēji pateica tos argumentus, kas ir likuši arī Zemnieku savienībai lūgt papildināt 23. pantu ar vēl vienu jaunu daļu, ko mēs esam izteikuši tā, ka vēlēšanu zīmē, izsvītrojot atsevišķu kandidātu, vēlētājs pēc savas izvēles ierakstīs kandidātu no cita kandidātu saraksta tajā pašā vēlēšanu apgabalā Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, un tā tālāk.

Mēs tikai gribam sacīt, ka mēs vēl konsekventāk gribam šeit atbalstīt to, ko ir izteikuši un izsaka cilvēki, proti, ka viņiem gribētos lielāku līdzdalību. Mēs jau šo to esam darījuši, ierosinot aptauju par visas tautas vēlētu prezidentu, kas tāpat ir cilvēku gribēta, un nu viņi beidzot paši var izlemt, vai viņi to tiešām grib vai negrib.

Un tāpat ir šis papildinājums, kur arī cilvēkiem ir it kā lielākas iespējas pašiem noteikt, ko tad viņi īsti grib redzēt par šo deputātu un ko tad viņi negrib redzēt par šo deputātu.

Mēs, protams, apzināmies arī visas tās ēnas puses, kas šim priekšlikumam ir, jo, protams, tas sarežģī vēlēšanu rezultātu aprēķināšanu. Šis kandidāts, kurš, teiksim, būs nu, pieņemsim, no "Saskaņas" saraksta ierakstīts Zemnieku savienības sarakstā, būs tāpat jāpārceļ tur atpakaļ. Nekas jau tur nemainās, taču lielā mērā jauc pašas konkrētās partijas aprēķinus, jo deputāti tiek sarindoti noteiktā secībā un te pēkšņi viens... Praktiski tas, no vienas puses, nozīmē to pašu, ko vienu labu basketbolistu ierakstīt futbola komandas sarakstos un pēc tam viņu kārtot atpakaļ. Tas viss tā ir.

Bet, no otras puses, viņš jau tik un tā nonāk īstajā vietā, taču vēlētājiem ir lielāka iespēja pašiem izteikties par tiem cilvēkiem, kuri viņiem patiešām liekas simpātiski, un otrkārt, tas neapšaubāmi bija viens no argumentiem arī jaudivdesmito un trīsdesmito gadu Latvijas runās un argumentos, ka cilvēkiem ir daudz lielāka interese piedalīties vēlēšanās, ja viņi jūt, ka arī viņi var daudz ko vairāk tur ietekmēt. Un, lūk, šie ir tie argumenti, kāpēc Zemnieku savienība grib, lai cilvēkiem būtu šī iespēja, lai viņi varētu, lūk, plašāk un aktīvāk piedalīties un paši tad lemt, ko viņi grib par deputātu un no kura saraksta.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Indulis Bērziņš, Anna Seile, Jānis Lagzdiņš un Māris Budovskis.

A.Rozentāls (LZS). Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Pavisam īsi! Ļoti daudz šeit ir pateikts, un, manuprāt, katram ir savs viedoklis izveidojies. Tas, ko Indulis Bērziņa kungs teica par iepriekšējām garajām debatēm, jāsaka gandrīz ir arī man. Varbūt varētu vairāk arī nerunāt un balsot, bet es gribu atzīmēt tikai divus aspektus, ja esmu šeit.

Tautai ir jādod iespēja kaut ko mainīt, iet uz vēlēšanām izteikt savu vēlmi. To mēs, es domāju, tie, kuri tiekas ar vēlētājiem, esam neskaitāmas reizes dzirdējuši, tas ir izteikts prasību veidā un pat, teiksim, tautas draudu veidā — ja jūs tur pieņemat tādu likumu, tad mēs vispār neiesim, nav ko vēlēt. Tautas balss šeit izskanējusi dikti daudz no tribīnes. Es arī negribu pie tās apelēt, bet tāda ir realitāte. Aizbrauciet, tiecieties piektdien, sestdien, svētdien un pajautājiet cilvēkiem, un viņi teikts tieši to, ko teicu es, jo es to esmu tur dzirdējis un neesmu to izdomājis.

Otrs. Jūs baidāt tagad, ka nu būs tik sarežģīta skaitīšana, it kā mēs vispār Latvijā būtu palikuši tikai ar tiem pāris te skaitāmajiem kauliņiem, kā tas bija pirmskara Latvijā, kad varēja šādu balsu skaitīšanas procesu izdarīt, balsis saskaitīt, rezultātus iegūt bez kompjūteriem. Tagad mums ir katrā pagastā jau kompjūters un šeit ir pasaules augstākās klases kompjūteri centrā, bet mēs gribam iestāstīt, ka tas būs sarežģīti, ka mēs nevarēsim saskaitīt un tā tālāk. Argumentu, kungi, tam nav, ir tikai kaut kādi aprēķini, cerība ar kaut kādām lokomotīvēm iebraukt Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Anna Seile.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Nāku šeit, tribīnē, tādēļ, ka Kiršteina kungs teica, ka viņam nav skaidrs. Es Kiršteina kungu uzskatu par gudru cilvēku un domāju, ka viņam ir skaidrs. Bet tiem, kam nav skaidrs, es tomēr paskaidrošu. Cienījamie kolēģi, uz ko aicina šo divu labojumu autori? Viņi aicina, lai cilvēkus no citām partijām tiktu ļauts ierakstīt citu partiju listēs. Tātad īstenībā šie vēlētāji, kas grib balsot par ideju, kā pareizi saka Kiršteins, un par citiem cilvēkiem, gribētu, lai, piemēram, Zemnieku savienība, jo nosaukums ir skaists, sastāvētu no tādiem cilvēkiem kā Kiršteins, piemēram, Gorbunovs, Bērziņš un tā tālāk (Zālē smiekli.), bet tur nebūtu iekšā tie cilvēki, kas ir Zemnieku savienībā. Tad varbūt uztaisām visas tautas referendumu kopā ar to vienu, ko taisa mūsu cienījamie kolēģi, un noskaidrojam, kurus cilvēkus kurā partijā tauta grib redzēt. Tas būtu demokrātiski. Tā mēs savienotu nosaukumu ar cilvēkiem, jo uz to jūs aicināt, tā ir pilnīgi elementāra loģika. Izlasiet, ko jūs esat uzrakstījuši, — uz to jūs aicināt! Savienojam nosaukumus ar patīkamiem cilvēkiem, uztaisām vienu slikto partiju, kur tauta sarakstīs visus nemīluļus, vienu labo partiju ar labu nosaukumu, nu, Zemnieku savienība ir visskaistākais šobrīd, un tur sarakstām visus labos, un tad tauta nobalsos par labajiem. Tur būtu 100 pret 100, balsojums būtu pavisam vienkāršs. Un tas nav absurds, nav lietas novešana līdz absurdam, ko es saku. Absurds, piedodiet, ir tas, ko jūs piedāvājat, jo realitāte ir tāda — ja nu tiešām mēs ejam uz to, ka tautai tiek iedota liste ar 100 brīvām vietām, kur vēlētāji ieraksta visus, ko grib, tad šie cilvēki nonāk Saeimā, apskatās, ko tauta ir ievēlējusi un vienojas. Izrādās, ka tur ir daļa liberāļu, viņi visi ir savēlēti tāpēc, ka viņi ir labi cilvēki, un tā tālāk. Bet tur ir daļa liberāļu un konservatīvie un sociālisti, viņi saiet pa grupām, pa partijām, sasēžas pa soliem, tad ir frakciju disciplīna un tā tālāk. Tad var būt pat tā. Vai ir arī otrs variants, ka tiešām ir partiju atbildība un tautai tiek dotas tiesības. Tiek dotas tiesības izmainīt šo sarakstu līdz nepazīšanai. Un, kā pierāda "Latvijas ceļa" pieredze pagājušajās vēlēšanās, tad dažā labā sarakstā tie pēdējie bija tie pirmie un tie pirmie bija tie pēdējie. Un tā tas būs droši vien arī šoreiz. Paldies! (No zāles: "Ļoti patīkami!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ja kāds deputāts nosauc citu deputātu par gudru cilvēku, tad pārējie deputāti var dažādi iztulkot šādus paziņojumus, tāpēc lūdzu nelietot tādus paziņojumus. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Jānis Lagzdiņš.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Abi priekšlikumi, ko izvirzījusi LNNK frakcija un Zemnieku savienība, pēc savas būtības ir pilnīgi līdzīgi. Bet, manuprāt, Bērziņa kungs nepareizi iztulkoja šo priekšlikumu būtību. Šo priekšlikumu būtība ir tāda — ja Saeimā negūs izcilu pārsvaru vēlēšanās neviena no partijām, tad būs ļoti svarīgi, vai šie deputāti no ievēlētajām partijām ries savā starpā viens uz otru kā suņi vai varēs sadarboties. Un es domāju, ka labāks ir otrais variants. Un tāpēc arī ir šāds priekšlikums, lai nodrošinātu mierīgu, kārtīgu un gudru darbu 6. un vēl nākamajās Saeimās. Šo priekšlikumu būtība ir tāda. Es, piemēram, balsoju par vienu partiju, par LNNK un Zaļo koalīciju, bet es varu ietekmēt arī vietu izkārtojumu citu partiju sarakstos. Un varbūt ir ļoti pareizs šis priekšlikums, jo tad Saeimā var ievēlēt tiešām saprātīgus cilvēkus, kas spēj savstarpēji saprasties. Es domāju, ka nevienam nebūs pārsteigums, ja uzvarēs vai nu Zemnieku savienība, vai LNNK nākamajās vēlēšanās, bet šie balsotāji, kuri galvenokārt būs balsojuši par šām partijām, atzīmēs ar krustiņu Lagzdiņa kungu no "Latvijas ceļa", un viņš taču nevis iekļūs LNNK sarakstā vai Zemnieku savienības sarakstā, bet savā "Latvijas ceļa" sarakstā, kur mēs viņu būsim pavirzījuši tikai uz augšu tāpēc, ka viņš ļoti veiksmīgi darbojas šajā korupcijas apkarošanas jomā. Lūk, tāda ir šī būtība, un nenovērtēsim savus vēlētājus pa zemu, viņi ļoti labi prot izvērtēt katra cilvēka būtību un līdzšinējo devumu. Un būs taču arī jauni deputāti, ne jau tikai tie, kas šeit sēž. Un tāpēc tā ir viena īsta demokrātijas izpausme, ko liek priekšā LNNK un Zemnieku savienība. Aicinu par šo priekšlikumu balsot! (No zāles: "Pierakstīt pie jums tur klāt!")

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam — Māris Budovskis. Deputāt Kirštein, vēl neviens nerunā un tāpēc starpsaucieni nav atļauti!

J.Lagzdiņš (LC). Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Nebūt nav tā, kā to teica kolēģe Anna Seile! Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputātu piedāvātais priekšlikums, manuprāt, ir ļoti bīstams, jo, ja to pieņemtu, tad ietekmēt, kas tieši tiks ievēlēts no LNNK, tiks dotas tiesības "Latvijas ceļam", Jurkāna vadītajai partijai, "Līdztiesībai" un Zemnieku savienībai, jo LNNK saņems varbūt 15 vai 12 vietas parlamentā. Tātad par LNNK nobalsos 12 — 15 procentu, bet par citām partijām balsos nesalīdzināmi vairāk. Un šis vairākums no citām partijām ietekmēs, kas konkrēti pārstāvēs Nacionālo neatkarības kustību Saeimā. Un, Kiršteina kungs, jūs varbūt netiksiet ievēlēts, jo ļaunprātīgi šajos gadījumos tiks noorganizēts, ka citu partiju vēlētāji ierakstīs savos sarakstos varbūt ne līderus, bet kādus citus jūsu sarakstos iekļuvušus deputātu kandidātus, un jūs netiksiet ievēlēts. Tātad nevis LNNK vēlētāji noteiks, kas tiks ievēlēti no LNNK, bet citu partiju balsotāji. Un, manuprāt, tas ir absolūti nepieņemami. Tāpat lielas grūtības būs ar balsu skaitīšanu. Šeit gan Rozentāla kungs runāja, ka nav nekādu problēmu, bet balsu skaitīšanas komisijās strādāja galvenokārt Zemnieku savienības ieteiktie balsu skaitītāji līdz šim, tātad visvairāk komisiju ir veidotas laukos, kur visvairāk ir pieļautas šīs kļūdas. Es neticu, Rozentāla kungs, jūsu vārdiem, ka varētu stāvoklis pēkšņi uzlaboties. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu nepieņemt, jo šis priekšlikums pieļauj negodīgu vēlēšanu sistēmu un ļauj avantūristiem ietekmēt Saeimas sastāvu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Pēc tam — Edvīns Inkēns.

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Zināmā mērā Lagzdiņa kungam ir taisnība. Es gan negribētu piekrist runas noslēguma daļai — nav runa par avantūristiem un nav runa par lielām pirkšanām, jo faktiski tāda pārbīde nevar notikt. Bet es gribētu gan teikt citu lietu. Faktiski mēs visi apzināmies, ka kaut kas nav kārtībā ar iepriekšējo vēlēšanu gaitu, ar tiem nosacījumiem, kā mēs piedāvājam kandidātus un kā no tiem tauta var izvēlēties. Cienītie kolēģi, mēs visi ļoti labi zinām iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, bet — es gribu uzsvērt - individuālos rezultātus. Tie visi ir publicēti. Un mēs ļoti labi zinām, kā veidojās tas termins, ar ko mēs tālāk operējam, — "saraksta lokomotīve". Bijai patiešām cilvēki, kas vilka visu šo sarakstu, bija cilvēki, kuriem tauta uzticas, un faktiski, ja mēs skatāmies šo sarakstu tālāk, tad daudzi jo daudzi iekļuva šeit, parlamentā, principā ar mīnus zīmi. Un, cienītie kolēģi, tas jau ir viens bīstams simptoms, jo parlamentā tātad sēž cilvēki, kam principā tauta ir izteikusi neuzticību.

Nākamais jautājums. Mēs paši ļoti labi šeit zinām, kā notika balsošana un kā notika šeit deputātu aiziešana no frakcijas, cik mums šodien ir neatkarīgo deputātu, cik šo neatkarīgo deputātu jau ir izteikuši vēlēšanos citā frakcijā darboties. Tātad faktiski ir notikusi iekšēja izmaiņa.

Nākamais — cik mēs ievērojam frakciju intereses šeit. Un, es domāju, tas arī nav vienkāršs jautājums. Teiksim, Bērziņa kungs šeit izvirzīja domu par partijas atbildību. Bet tādā gadījumā, cienītie kolēģi, mēs varētu runāt arī, ka ir nepilnīgs šis atsaukšanas princips. Ja mēs runājam par pilnīgu partijas atbildību, tādā gadījumā partijai vajadzētu arī dot tiesības atsaukt to deputātu, kas nerealizē viņas ideoloģiju. Tādā gadījumā šeit nebūtu to cilvēku, kas staigā no vienas rindas uz otru un prasa, ko nu tagad darīt. Nē, tad viņam ir savas frakcijas lēmums, savas partijas lēmums, savs viedoklis, ar ko viņš iet laukā šeit un nes atbildību. Šajā gadījumā, pie šiem nosacījumiem partija nenes atbildību.

Cienītie kolēģi! Mūsu socioloģiskās aptaujas ir norādījušas uz vienu — ka faktiski ir divi poli. Tātad tas ir stingrs saraksts, kuru izvirza partija ar savu programmu, un viņa nes atbildību. Otrs pols ir pilnīgi brīva izvēle. Vēlētāji ņem un kombinē no tiem cilvēkiem, kas viņiem ir patīkami. Es domāju, šobrīd otrais pols, kur pilnīgi brīvi kombinē, ir neloģisks, jo mums tomēr ir programmas. Bet, ja mēs jautājam, cik cilvēku lasa programmas, cik cilvēku iedziļinās programmās un cik viltīgi šīs programmas ir uzrakstītas... Faktiski daudzos gadījumos programmas vienu no otras jau vairs nevar atšķirt. Tās ir tik viltīgi uzrakstītas. Pēc tam jau mēs tikai darbībā šeit redzam, kā tas notiek ar noteiktiem likumprojektiem, kā tiek balsots, kāds ir šis mehānisms, kā šo partijas programmā ielikto ideoloģiju attīsta. Un līdz tam jau nenonāk tas vēlētājs, tas pēc tam tiek risināts šeit. Tātad, ja mums nav šī atsaukšanas principa, ja mums nav šīs stingrās partijas atbildības, paliek vidusceļš, un vidusceļu mēs piedāvājam. Jā, mēs ņemam vērā partijas programmu, tātad kopumā mēs esam par to, bet tanī pašā laikā dodam cilvēkam iespēju izteikt noteiktu uzticību atsevišķiem cilvēkiem. Tātad tā ir iespēja trīs cilvēkus, teiksim, ierakstīt noteiktā sarakstā, kuru vēlētājs ir izvēlējies. Un es domāju, ka šeit ir pilnīgi pietiekoša loģika. Līdz ar to mēs daudzmaz ietu uz šīs reālās situācijas izkliedēšanu, kāda ir šodien, jo tad cilvēks skaidri zinātu — jā, viņš ir par to programmu, bet tie cilvēki ir pielikti klāt, viņi būs tanī partijas programmā, bet viņš grib redzēt viņus šajā parlamentā, viņš grib rēķināties ar viņu viedokli. Un tādā gadījumā tas viss ir loģiski, mēs vēlreiz apliecinām to, ka cilvēkam bez šīm partiju programmām ir vēl pilnīgi brīvas tiesības izvēlēties. Cienītie kolēģi, es domāju, ka šie apsvērumi, protams, varbūt es visā pilnībā nepateicu, bet šie apsvērumi tomēr ir zināms kompromiss, zināms solis uz to, lai neatkārtotos vairs tā situācija, kas mums šodien ir parlamentā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Aivars Kreituss.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt dažas savas pārdomas arī par šiem diviem labojumiem. Manuprāt, tie ir domāti neapšaubāmi labi, bet diemžēl ar tiem ir noiets tikai pusceļš līdz konsekvencei, lai tie realizētos kā pozitīvs rezultāts, kā tas, piemēram, ir Vācijā. Šāds pusceļš, kāds pašreiz ir iekļauts labojumos, galarezultātā Latvijas politiskajā sistēmā nevar dot pozitīvu rezultātu. Pirmkārt, ir jautājums par to, kādas ilgstošas sekas rada šāds labojums, kāda veida politisko sistēmu pie sevis gribam izkopt. Ciešie saraksti, kuros nevar ienākt cita ideoloģiskā virziena pārstāvis, disciplinē gan pašu partiju, gan vēlētājus, un liek viņiem iet to normālo demokrātijas ceļu, kad cilvēki arvien mazāk izvēlas cilvēkus un arvien vairāk — idejas, ko pārstāv attiecīgās partijas. Kā man šķiet, mēs esam diezgan vienisprātis, ka tas būtu galvenais virziens, kā būtu jāattīstās demokrātijai Latvijā. Diemžēl ar šiem pierakstījumiem, ar šiem trim cilvēkiem klāt mēs kultivējam pilnīgi citu politisko kultūru Latvijā. Mēs kultivējam tādā gadījumā cilvēkus, kuri ir saistīti ar konkrētu politisko partiju, var būt ar to saistīti nomināli, jo šie trīs patīkamie cilvēki var tajā partijā, no kuras viņi nāk, nebūt reprezentatīvi. Viņi var būt šo partiju nepārstāvoši. Viņi vienkārši var būt patīkami cilvēki. Galarezultātā mēs divdesmit gados izkultivēsim patīkamo deputātu parlamentu, kurš īsti nepārstāvēs idejas, bet būs pietiekami populistisks, lai katrās nākošajās vēlēšanās iedabūtu sevi iekšā ar savu patīkamo stāju. Bet kur tad galu galā paliek parlamenta galvenā ideja, kur cīnās ideoloģijas, ekonomiskie virzieni un koncepcijas? Šādā veidā mēs šo ideju degradējam un būtībā kādreiz varbūt arī iznīcinām. Šajā sakarībā, es domāju, arī staigāšana no partijas uz partiju var palielināties. Gribu atgādināt, ka pārskata periodā šajā Saeimā no LNNK ir aizgājuši trīs, no mums ir aizgājis viens. Tas nav labs rezultāts. Jā, es atvainojos, mainījies šo cilvēku statuss. Šī jaunā sistēma pilnīgi nekādā veidā neierobežo šo staigāšanu. Ja mēs gribam šo sistēmu izkopt, tad katram cilvēkam, vēlētājam ir jādod divas balsis, bet nevis jājauc partijas saraksts, jo koordinēšanai ir jānotiek šī saraksta ietvaros. Tā ir mana pirmā piezīme.

Ir otrā piezīme. Mēs tiekamies regulāri ar saviem vēlētājiem. Visas partijas pašreiz braukā pie vēlētājiem un tiekas, un zina, kuri cilvēki sabiedrībā ir populāri. Neapšaubāmi! Ja jūs aizbrauksiet pie saviem vēlētājiem un paprasīsiet, kuri ir populārie, viņi jums noskaitīts 10 vai 20. Tie ir tie cilvēki, ko viņi labprāt redzētu parlamentā. Bet jūs arī secināsiet, ka vismaz puse no viņiem nav iesaistīti politiskajā darbībā. Un tas nozīmē, ka vēlēšanu rezultātā būs pietiekami daudz pārpratumu, ka pierakstīti tiks cilvēki, kas negrib un netaisās nākt uz parlamentu. Vārdu sakot, vesela rinda cilvēku balsu tiks izniekotas, jo šie cilvēki nenāks uz parlamentu, bet balsis par viņiem būs atdotas. Šādā veidā šajā politiskajā sistēmā būtībā mēs apzināti zaudējam vēlētāju balsis un tās izniekojam. Tas arī nav godīgi attiecībā uz vēlētājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija "Saimnieks"! Pēc tam — Juris Sinka.

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Būtībā Bērziņa kungs un Inkēna kungs, it īpaši beigās, pateica to galveno, ko es gribēju teikt, ka ar šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka mēs pagājušoreiz te diezgan smalki diskutējām, ir izdarīts tikai pussolis. Tieši tāds pats pussolis kā pagājušo reizi, jo nav paredzēta procentu saņemšana atpakaļ tai partijai, no kuras kāds cilvēks uz to otru tiek pārrakstīts. Tā, kā tas bija Latvijas laikā praksē. Tātad priekšlikums atkal tiek likts priekšā būtībā nesagatavots, un pagājušoreiz es šeit lūdzu, tas attiecas laikam vairāk uz Zemnieku savienību... Es lūdzu, iztaisiet tādu analīzi un... (Starpsauciens no zāles: "Neesi izlasījis!") Nu, tad runāsim par to, labi! Tātad mums vajadzētu redzēt šādu analīzi, vienalga, kaut arī tas ir ielikts, bet mums vajadzētu redzēt šādu analīzi, ko tad tas dod, ja šādā veidā vienu cilvēku pie otras partijas var pārrakstīt, un kādus procentus pretī partija var saņemt. Tā ir pirmā piezīme. Ja tas tālāk būs iekšā, tad es domāju, ka mēs pie šī jautājuma vēl atgriezīsimies.

Skaidrs ir tas, ka tauta grib iespēju izvēlēties, bet šādā veidā mēs jau būtībā tautai nedodam iespēju izvēlēties tā, kā būtu, ja varētu, teiksim, darboties divās pieejās. Gan vēlēt cilvēkus pa apgabaliem, gan vēlēt partiju listes. Es domāju, ka šis priekšlikums atkal nāk no tām divām grupām, kurām, it īpaši Zemnieku savienībai, manuprāt, ir diezgan lielas grūtības šodien ar pazīstamu cilvēku izvirzīšanu priekšplānā. Es to tā neattiecinu uz LNNK. Bet Zemnieku savienībai tiešām ir grūtības, un taisnība ir tā, kā te tika teikts, jā, ka šis vārds ir tautā zināms un slavens, bet tas ir zināms un slavens kā latviešu zemnieku savienība, nevis Latvijas Zemnieku savienība. Un tāpēc šeit varbūt pastāv zināms uztraukums. Zināms uztraukums, es domāju, pastāv arī tāpēc, ka šīs partijas līderu vidū ir, teiksim, azartspēļu organizētājs Latvijā, kas nekādi nav saprotams, piemēram, Latvijas zemniekiem. Otrkārt, laikam ir taisnība, ka šī partija sastāv no "bruģa zemniekiem". Tur dažiem cilvēkiem - Novakšānovam, Bērziņam — ir kaut kādi īpašumi laikam, daži ir reāli zemnieki. Tāpēc es domāju, ka vairāk rūpju ir pašreiz par to, lai viena vai otra partija sevi uzskaistinātu ar dažu populāru cilvēku palīdzību. Un es šeit pilnībā piekrītu arī tam, ko teica Inkēna kungs, ka nav vienādības zīme velkama starp populāru cilvēku vispār Latvijā un populāru, spējīgu politiķi. Pašreiz, kā mēs redzam no aptaujām, bieži vien tiešām tiek nosaukti pirmajās rindās populāri cilvēki, kuri varbūt arī netaisās, kā to ir pateikuši, kandidēt vēlēšanās. Un ar šādu pieeju šie cilvēki taisni tiks rakstīti no viena saraksta otrā sarakstā. Es domāju, ka šis priekšlikums ir pašreiz nepārdomāts, kaut vai to apskatot no Centrālās vēlēšanu komisijas praktiskās darbības iespēju viedokļa. Kā tad tas praktiski tiks realizēts, un kā tas praktiski ir izdarāms? Es domāju, ka šis priekšlikums ir pašreiz nepārdomāts un pašreiz nepieņemams, ņemot vērā, ka vēlēšanas ir jau pēc četriem mēnešiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai"! Pēc tam — Aivars Berķis otrreiz.

Turpinājums nākamajos numuros

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Vispirms par Kreitusa kunga kritiku, vērstu pret Zemnieku savienību. Man jāsaka, ka viņa kritika nepārliecina, jo demokrātiem pašiem bija acīmredzot sava nabadzības apliecība, kas bija jāaizstāj ar "Saimnieka" pasi. Tā ka es šaubos, vai viņi tiešām var tā skaidri izteikties par citiem, kuri nav droši par saviem izvēlētiem kandidātiem un personībām. Bet kad nu to es esmu pateicis, man tomēr ir jāsagādā (vai man tas tik svarīgi vai ne, tā ir cita lieta) vilšanās maniem zemnieku un LNNK kolēgām ar to, ka es domāju, ka šāda viena saraksta, patiesību sakot, izveidošana beigās darbojas pret daudzpartiju sistēmu, pret demokrātiju, ko mēs gribam restaurēt Latvijā. Mēs, citiem vārdiem runājot, kas vienam otram izklausīsies diezgan pazīstami no samērā vēl nesenās pagātnes, te taisāmies veidot komunistu un bezpartejisko bloku. Jo beigās tas būs tā, ka, pieņemsim, dosim godu "Latvijas ceļam" un sauksim to par "Latvijas ceļa" un citu partiju bloku. Kaut kas tamlīdzīgs. Tas būs tāds dažādu saldumu maisījums, bet ej nu sazini, starp tām būs arī kāda rūgta konfekte. Vai tas ir tas labākais mūsu valstī pašlaik, es nedomāju. Tikai, protams, mani personīgie uzskati par mūsu, piemēram, Nacionālo bloku ir tādi, ka varbūt kādā jaukā dienā, ja ne pirms 6.Saeimas, no šī bloka kādreiz varētu izveidoties viena partija ar dažādiem uzskatiem viņā, un tā tālāk. Tā ir mazliet mana personīgā filozofija, bet tas demokrātijas princips pagaidām ir daudzpartiju sistēma, kurā atbalsta atsevišķu partiju sarakstus. Un, piemēram, ja es jums atgādināšu 10.panta trešo daļu, tad tur ir teikts, ka kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma sarakstā, citādi viņu diskvalificē. Pēc tam mēs dodam vēlētājiem arī tieši pretējo iespēju. Tātad kandidāts var, patiesību sakot, parādīties vairākos sarakstos. Redziet, visas šīs lietas, manuprāt, varbūt tikai parāda, ka atsevišķām partijām ir nedrošība tiešām par savu programmu, pārliecības trūkums par savu programmu un saviem kandidātiem. Kaut kur tas viss ir tāds mazliet simpātisks, tas, ko teica LNNK pārstāvji, tāpat zemnieki. Jā, jauki, kāpēc mēs to labo cilvēku... Bet es domāju, ka visi šie epiteti liekami pēdiņās. Kāpēc to "labo" cilvēku mēs nevarētu atbalstīt, kaut arī mums tie varbūt ir otrās šķiras kandidāti mūsu pašu partijas sarakstos, un tā tālāk, un tā tālāk. Es domāju, kamēr mēs neizveidojam kaut kādu divpakāpju vēlēšanu sistēmu, kā jau minēja, kāda, piemēram, ir Vācijā... Kaut arī es apzinos, ka Latvijas brīvvalsts laikā, kamēr Saeima bija, tur bija iespēja pierakstīt no citiem sarakstiem. Bet vai nu tas bija tas labākais variants, par to tiešām varētu vēl spriest. Es domāju, ka šis priekšlikums tiešām darbojas pretī daudzpartiju sistēmai, ko vajadzētu tomēr paturēt. Tas būtu pareizais ceļš pagaidām uz demokrātiju. Vai vēlāk izkristalizēsies divas vai trīs partijas, nu, tas mums ir jāredz, un varbūt tas ir tas ideāls, uz ko mums būtu jātiecas. Bet pagaidām, es domāju, katra partija būsim lepna uz savu programmu un saviem kandidātiem. Tas ir tā, ka mēs gandrīz ar skaudību skatāmies uz kādu citu sarakstu —, ak, nu, tas jaukais cilvēks, tam vajadzētu būt pie mums. Bet tas rezultāts, man liekas, ir ārkārtīgi neskaidrs, un vai tas pakalpos demokrātijai, par to es ļoti, ļoti šaubos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam — Pauls Putniņš.

A.Berķis (LZS). Godātie deputāti! Es gribu vispirms atbildēt Kreitusa kungam, kurš, kā parasti, pamanījās iespļaut kaimiņa dārziņā. Tad es gribu viņam atgādināt, ka neviena partija gan tik daudz kā Demkrātiskā partija nepierakstīja savā sarakstā populārus cilvēkus. Un cienījamā aktrise, ko jūs ierakstījāt kā deviņpadsmito, tieši izrādījās tā, kura ievilka jūsu sarakstu ar pavisam citādu sastāvu, nekā sākumā bija partija domājusi. Tā ka šinī ziņā nepārmetiet citiem to, ar ko paši esat slaveni.

Runājot par tiem pārējiem pārmetumiem, man būtu ļoti gribējies, lai jūs būtu arī izlasījuši to pantu, par ko runājam. Te šausminājās, ko tad visu tagad neierakstīs tajā sarakstā, kādus visādus cilvēkus. Bet ierosinājumos ir skaidri un gaiši sacīts, ka ierakstīs kandidātus no cita kandidātu saraksta. Tātad nevis no malas, nevis no kaut kādas, teiksim, es nezinu, Teātra biedrības vai Zvaigžņu biedrības, piedod, Paul, es negribēju to tā sacīt, bet ierakstīs no tā saraksta, ko jūs paši sev esat sagatavojuši. Vienkārši no šī cita saraksta vēlētāji būs paskatījušies, kas nu viņiem būs licies varbūt tīkamāks vai ticamāks. Un vispār šī šausmināšanās ir nevietā. Šie grozāmie saraksti bija, pēc tiem strādāja četras vecās Latvijas Saeimas. Četras! Un nekas briesmīgs ar tām nenotika. Ir pareizi, ka gatavai partiju sistēmai, stiprai partiju sistēmai droši vien nav šāda veida saraksti vajadzīgi. Kad partiju sistēma ir nostiprinājusies, pareizāk būtu, ja no malas tur nevarētu iejaukties. Bet mums vēl nav stipra šī partiju sistēma. Mums vēl nav lielas cilvēku uzticības šai partiju sistēmai. Un tāpēc Zemnieku savienība un acīmredzot arī LNNK ir nolēmušas piedāvāt šo iespēju vēl ar šiem grozāmajiem sarakstiem, kamēr mēs aiziesim uz šo stipro partiju sistēmu. Tātad nešausminieties! Nekas briesmīgs nenotiks, ja jūs atstāsit to tā, ka šie saraksti nav grozāmi, bet itin nekas briesmīgs nenotiks, ja mēs nolemsim, ka tie būs grozāmi, tāpat kā bija grozāmi četrās iepriekšējās Saeimās.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība! Lūdzu! Pēc tam - Andris Grots.

P.Putniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Šis jautājums ir ļoti interesants un gluži psiholoģisks, un es tikai domāju, ka mums vajag novērtēt savu sabiedrību tādu, kāda tā pašlaik ir. Mēs šeit diskutējām ar Kusiņa kungu un viņš teica, ka pasaules prakse pierāda pretējo, nevis to, ko mēs esam ar šo priekšlikumu izvirzījuši. Bet šeit ir bijusi darīšana jau ar ļoti izveidotām, izslīpētām sabiedrībām. Pašlaik mūsu sabiedrība ir tikai ceļā, mācās un bieži vien sevi izpauž emocionāli. Tāpēc, Jāni Lagzdiņ, man liekas, ka ar šo metodi gremdēt, diskreditēt blakus esošo partiju šajā gadījumā nav reāli. Nebūs neviena cilvēka vai būs ļoti maz cilvēku, kas teiks, lūk, es balsoju par "Latvijas ceļa" listi, bet no Zemnieku savienības es viņiem tādu tur iesmērēšu, ka viņi paši ar to galā netiks, tas viņus diskreditēs. No Zemnieku savienības tiks likti tie cilvēki, kam sabiedrība tik ļoti uzticas. Un šāds gājiens, es gribu apgalvot, būs 95 gadījumos