Krievija jaunajā Eiropā

Vīgauds Ušacks, Lietuvas ārlietu ministra vietnieks:

Pēdējos desmit gados mēs esam pieraduši dzirdēt par krīzēm un karstajiem punktiem pēc aukstā kara Viduseiropā un Austrumeiropā. Turpretim Baltijas jūras reģionu raksturo ekonomiska izaugsme un politiska stabilitāte. Taču šāda izaugsme un stabilitāte nerodas pati no sevis. Bija jāveic liels un daudzpusīgs darbs, lai mēs nonāktu tur, kur esam šodien, un vēl ir jāpieliek pūles, lai pilnībā izmantotu sadarbības iespējas Baltijas jūras reģionā. Es domāju mūsu kaimiņus, Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.

Kaļiņingradas apgabals, kas ir uz pusi mazāks nekā Mērilenda un kur dzīvo mazāk nekā miljons iedzīvotāju, ir Krievijas anklāvs, kas atrodas Baltijas jūras krastā starp Lietuvu un Poliju. Kaļiņingradas apgabals ir mantojis daudz problēmu no aukstā kara ēras. Tā ekonomika ievērojami atpaliek no Baltijas jūras reģiona vispārējās izaugsmes. Tur ir smagas sociālās problēmas, nestabila tiesiskā vide, nelabvēlīgs klimats investīcijām, nespēja samaksāt parādus, korupcija, noziedzība, kontrabanda, pārmērīga militarizācija un militārais komplekss, kam vēl pavisam nesen bija noteicošā loma apgabala rūpniecībā.

Pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas Kaļiņingradas apgabals ir atdalīts no pārējās Krievijas. Kad Lietuva un Polija pievienosies Eiropas Savienībai un Lietuva iestāsies NATO (Polija jau ir tās locekle), Kaļiņingrada, ko bija pieņemts uzskatīt par "garnizonu", jutīsies ielenkta un tai apkārt noritēs Eiropas integrācijas process, kurā tā nebūs iesaistīta. Nav šaubu, ka šis fakts rada sarežģītu problēmu, kas jārisina visiem, uz ko tā attiecas: Krievijai, Lietuvai, Polijai, ES un NATO. Ja politiskais, ekonomiskais un sociālais stāvoklis Kaļiņingradā vēl tālāk pasliktināsies un netiks atrasti risinājumi tā attīstībai, šis apgabals var kļūt par "melno caurumu" un izraisīt nestabilitāti visā Baltijas reģionā.

No otras puses, pieliekot papildu pūles, lai virzītu šo apgabalu uz Eiropas integrāciju, Kaļiņingrada varētu pavērst Krievijai iespēju politiskajai un ekonomiskajai sadarbībai ar nesadalītu Eiropu. Raugoties no Lietuvas perspektīvas, Kaļiņingradas apgabals dod unikālu izdevību veicināt Krievijas modernizāciju. Mūsu interesēs ir sekmēt apgabala vienmērīgu attīstību, iesaistot to praktiskos sadarbības projektos, reģionālās un pārrobežu aktivitātēs un veidojot kontaktus starp cilvēkiem. Tas palīdzētu kliedēt bailes, kas radušās dažiem krieviem, ka Kaļiņingrada varētu kļūt par "slēgtu" vai "izolētu" apgabalu. Jau pašā aukstā kara seku novēršanas sākumā ASV saprata, cik svarīga nozīme ir reģionālo problēmu atrisināšanai Baltijas jūras reģionā. ASV stratēģija šajā reģionā īsi ir aprakstīta Ziemeļeiropas iniciatīvas programmā 1997.gada septembrī. Tās mērķis ir palīdzēt veidot stiprāku, vienotāku un stabilāku reģionu, kurā gan ekonomiski, gan sociāli būtu iekļautas Krievijas ziemeļrietumu daļas, pateicoties sadarbībai un pārrobežu sakariem. ASV arī varētu sekmēt amerikāņu investīcijas Kaļiņingradā. Tas varētu palīdzēt arī Baltijas jūras reģionam kļūt par plaukstošu un attīstītu valstu kopumu. Ir iespējams arī izstrādāt iniciatīvas attiecībā uz militārajiem spēkiem šajā reģionā.

1998.gadā, kad Krievijas ekonomiskā krīze bija sasniegusi tās augstāko punktu, Lietuva sniedza humāno palīdzību Kaļiņingradas skolām, bērnudārziem un slimnīcām, nosūtot kravas ar medikamentiem un pārtiku. Lietuva, kas šogad ir Baltijas jūras valstu padomes prezidējošā valsts — šajā unikālajā reģionālajā organizācijā ietilpst Ziemeļvalstis un Baltijas valstis (Vācija, Polija un Krievija) —, ir bijusi iniciatore daudzām praktiskām sadarbības aktivitātēm tādās jomās kā transports un enerģētika, apkārtējās vides aizsardzība, izglītība, veselības aizsardzība, pārrobežu kooperatīvā tirdzniecība un investīcijas, cīņa pret noziedzību. Investīciju pieaugums, ieskaitot Lietuvas investīcijas, ir radījis jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un kalpo kā paraugs divpusējas sadarbības modernam risinājumam šajā reģionā.

Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas ietvaros Lietuvas un Krievijas premjerministri ir vienojušies izstrādāt kopīgu priekšlikumu Eiropas Savienībai, lai Kaļiņingradu iekļautu Ziemeļu dimensijas reģionālajā programmā.

NATO rīcībā arī ir daudz iespēju, kas šeit var sekmēt stabilitāti. Alianse var palīdzēt Kaļiņingradas militārās rūpniecības pārveidošanā, ķīmisko ieroču iznīcināšanā un civilās aizsardzības plāna izstrādāšanā. Tā kā Kaļiņingradā ir 30 000 militārpersonu, ir nepieciešama ciešāka sadarbība ar Krievijas militārpersonām. Patiesi, Polija kā jauna NATO dalībvalsts jau uztur kontaktus ar Krievijas Baltijas kara floti, kuras bāze ir Kaļiņingradā, tādējādi dodot ieguldījumu savstarpējas uzticības palielināšanā starp NATO un Krieviju Baltijas reģionā.

Kopumā Kaļiņingradas situācija ir jāvērtē ne tikai kā šķērslis, bet arī kā iespēja, kas var dot labumu. Kaļiņingrada var būt kā Krievijas "eiropeizācijas" pārbaude iepretim Eiroatlantijas integrācijai. Turpretī Kaļiņingradas apgabala kaimiņiem, kā arī visai transatlantiskajai kopienai tā ir pārbaude, kā radīt integrētu Eiropu, neradot jaunas dalījuma līnijas. Ir ļoti svarīgi pievērst neatslābstošu uzmanību ar Kaļiņingradu saistītiem jautājumiem starptautiskā mērogā, lai nostiprinātu attiecības ar Krieviju un veicinātu Baltijas jūras reģiona tālāku attīstību šajā pārejas periodā.

"Latvijas Vēstneša" (Gunta Štrauhmane)

tulkojums no angļu valodas

"The Washington Times" 2000.gada 12.janvārī