Projekts

Līgums
starp Dānijas Vides aizsardzības un enerģētikas ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju, ko pārstāv enerģētikas valsts ministrs, par palīdzību ar vides aizsardzību saistītai programmai enerģētikā 1995.gadam

Līguma par sadarbību enerģētikā (1992.gada 28.oktobris) starp Latvijas Republikas Rūpniecības un enerģētikas ministriju un Dānijas Karalistes Enerģētikas ministriju ietvaros puses ir vienojušās, ka Dānijas palīdzība Latvijai 1995.gadā saskaņā ar Dānijas ar vides aizsardzību saistīto enerģētikas programmu attieksies uz zemākminētajām sadarbības jomām,

Līgums paredz tā akceptēšanu Dānijas parlamenta Finansu komitejā.

Dānijas palīdzība Latvijai izpaudīsies dāvinājuma formā 12 miljonu DKK apmērā. Bez tam paredzama arī Baltijas programma, kura sastādīs 6 miljonus DKK.

Katrā sadarbības jomā puses savstarpēji un ar citiem atbilstošiem partneriem Latvijā un Dānijā vienosies par detalizētiem projektiem.

Līgums respektē pievienotos vispārējos nosacījumus par līgumiem attiecībā uz sektoru programmām Dānijas palīdzības reformu procesiem Centrālajā un Austrumeiropā ietvaros.

Puses ir vienojušās, ka iespējama Latvijas puses piedalīšanās projektu, kurus atbalsta ar Dānijas dāvinājumu, finansēšanā. Kopīga finansēšana tiks atsevišķi aprakstīta konkrētos projektos. Tā var izpausties vietēja darbaspēka, biroju, vietējā transporta, uzturēšanās apmaksas formā.

Kopīgā Dānijas Enerģētikas aģentūras un Latvijas Enerģētikas aģentūras komiteja, kurā no Latvijas puses pārstāvēta LR Ekonomikas ministrija, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, LR Finansu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvenergo un Latvijas Gāze, ir atbildīga par programmas realizāciju un izvērtēšanu.

Sadarbības jomas 1995.gadā būs sekojošas:

1.Ogļūdeņraža atbalsta projekts, Fāze 2B

Programma ietver 1994.gada programmas sāktā atbalsta Latvijas ģeoloģiskajai izpētei un LEA turpinājumu attiecībā uz ogļūdeņraža sektoru, īpaši uzsverot ģeoloģiskos un tehniskos uzdevumus kā arī gatavošanos pirmajai licencēšanas kārtai Latvijā. Ģeoloģiskie/tehniskie uzdevumi sevī ietver Latvijas speciālistu apmācību Dānijas Ģeoloģiskās izpētes centrā un Dānijas Enerģētikas aģentūrā. Palīdzība saistībā ar licencēšanas procedūru attiecināma uz likumdošanu, administrāciju, ekonomiskajiem novērtējumiem. Licencēšanas plānošana balstīta uz ģeoloģiskās izpētes rezultātiem.

2. Enerģijas efektivitāte

Programma ietver energoefektivitātes projektus iedzīvotāju sektorā, sabiedriskajās ēkās un rūpniecībā. Tiks definēti detalizēti projekti. Projekti ietvers plānošanu un pilotprojektus ar iekārtu piegādi.

3. Centralizētā siltumapgāde un katlu mājas

Programma ietver projektus siltumapgādē, kuru mērķis ir paaugstināt centralizētās siltumapgādes sistēmu un nelielo katlu māju efektivitāti. Prioritāte tiks dota ilgtermiņa aktivitātēm pilsētās, kā piemēram, Gulbenē. Programmā tiks paredzēts arī atbalsts darbībām, kas saistītas ar paaugstinātu biomasas izmantošanu energonolūkiem. Atsevišķi projekti tiks noteikti vēlāk. Projekti ietvers plānošanu un pilotprojektus. Uzsvars tiks likts uz projektiem, kuros būs ievērojamāka Latvijas puses piedalīšanās.

4. Atbalsts dabas gāzes un naftas sektoram

Prioritāte tiek dota dabas gāzes sektoram. Turpināsies atbalsts "Rīgas Gāzei", liekot uzsvaru uz norēķinu sistēmas ar klientiem pabeigšanu. Turpināsies arī atbalsts "Latvijas Gāzei", kur uzsvars tiks likts uz cauruļvadu pārbaudes projekta turpināšanu. Citi projekti dabas gāzes sektorā tiks noteikti vēlāk, vadoties pēc paredzamā PHARE finansētā projekta Baltijas gāzes sektora attīstībai un citiem ieplānotajiem projektiem. Dānijas palīdzība gāzes sektorā koncentrēsies uz energoefektīvas gāzes pārvades, sadales un izlietošanas sistēmas attīstību. Programmā var ietvert arī atbalstu efektīvas naftas pārvades un sadales sistēmas attīstības plānošanas darbam.

5. Apmācība un izglītība

Programma ietver arī palīdzību, lai izveidotu apmācību kursus enerģētikas sektorā, īpašu uzmanību pievēršot centralizētās siltumapgādes sektoram. Programma ietvers palīdzību attiecīgu kursu sagatavošanā, ieskaitot mācību materiālu sagatavošanu un piedalīšanos pirmo kursu organizēšanā kādā noteiktā jomā, kur apmācība ir īpaši nepieciešama.

Darbs tiks veikts ciešā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvenergo un citām saistītām institūcijām.

Sākotnējās darbības tika plānotas, taču 1994.gada programmā netika realizētas.

Baltijas programma

Lai samazinātu izmaksas un administratīvā darba apjomu, ir rezervēti fondi virknei Baltijas projektu. Tie ir projekti, kuros ir kopīgas visu triju Baltijas valstu intereses.

1. Dabas gāzes kodeksi un standarti

Programma ietver projekta par vispārīgajiem kodeksiem un standartiem dabas gāzes instalācijām turpinājumu. Tas ir kopīgs Baltijas projekts, kuru realizē sadarbībā ar trim Baltijas gāzes kompānijām. Projekta mērķis ir izveidot jaunus kopīgus kodeksus un standartus Baltijas valstu gāzes nozarei. Šie kodeksi un standarti aptvers visus ar projektēšanu, celtniecību, testēšanu, ekspluatāciju un apkopi saistītos aspektus. Paredzams, ka jaunos kodeksus un standartus piemēros ES standartiem, kurus izstrādājuši CEN un ISO.

Projekta norisi 1994.gadā finansēja no valstu programmām. Praktisku apsvērumu dēļ projekta turpinājumu finansēs no fondiem, kas rezervēti kopīgajiem Baltijas projektiem.

2. Enerģētikas statistika

1994.gada programmas finansējuma ietvaros tika uzsākts projekts par enerģētikas statistikas izveidošanu. Tika rezervēti fondi iekārtas iepirkšanai nākotnē, kā arī lai trīs Baltijas valstis varētu piedalīties pirmajā seminārā Kopenhāgenā.

Seminārā tika nolemts lūgt piešķirt fondus kopīgam Baltijas projektam enerģētikas statistikas attīstībai 1995.gada programmas ietvaros. Projekts respektēs trīs valstu nacionālās atšķirības un ietvers rekomendācijas likumdošanas un organizatoriskā pamata izveidošanai attiecībā uz enerģētikas statistiku katrā no trim valstīm.

Projekta gaitā tiks noteikts, kādas iekārtas un programmnodrošinājums nepieciešams. Paredzams, ka to iepirkšanu varētu finansēt no pāri palikušajiem 1994.gada programmas līdzekļiem.

3. Energoefektīvas apgādes sistēmas

Paredzams, ka Baltijas valstis vēl vairāk integrēsies Rietumeiropas energoapgādes sistēmās.

Ir rezervēti fondi kopīgo Baltijas interešu attiecībā un efektīvas energoapgādes izpētei. Tas varētu ietvert izpēti par sakariem Baltijas valstu starpā, kā arī starp Baltijas valstīm un kaimiņvalstīm.

Visi rakstveida pielikumi šim līgumam, kas ir uzskatāmi par šī līguma izpildes dokumentiem, ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa.

Verbālnota

Karaliskajai Dānijas Vēstniecībai ir tas gods stādīt priekšā sekojošos vispārīgos nosacījumus par līgumiem, kas attiecas uz sektoru programmām Dānijas palīdzības reformu procesiem Centrālajā un Austrumeiropā ietvaros:

Pirms Dānijas sektora programmas, kas saistīta ar atbalsta reformām Centrālajā un Austrumeiropā, iesniegšanas Budžeta komitejā Dānijas parlamentā galīgajai apstiprināšanai attiecīgajai Dānijas ministrijai ir jāparaksta oficiāls līgums ar attiecīgo partnerministriju saņēmējvalstī.

Līgumā jāietver detalizēts programmas galveno mērķu apraksts, kā arī realizācijas grafiks.

Līgumam jānosaka, ka:

- Dānijas ministrija, kas ir atbildīga par programmu, (turpmāk saukta "Dānijas ministrija") un koordinācijas komiteja, ko izveidojusi saņēmējvalsts, (turpmāk saukta "Koordinācijas komiteja"), ir kopīgi atbildīgas par projekta realizāciju;

- Dānijas ministrija un koordinācijas komiteja nepārtraukti pārrauga programmas norisi. Ja programmā paredzēti vairāki etapi, pusēm ir jānodrošina, ka viens etaps tiek realizēts un apstiprināts saskaņā ar programmu un tikai tad tiek uzsākts nākošais etaps;

- Dānijas ministrija un koordinācijas komiteja piedalās programmas izvērtēšanā un lēmuma vai atsevišķas programmas daļas, kas būtu jāizvērtē atsevišķi, pieņemšanā;

- ņemot vērā pastāvošos vai nākotnes līgumus ar Dāniju par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, saņēmējvalsts apņemas:

a) bez maksas un nekavējoties izdot visas nepieciešamās atļaujas un pilnvaras Dānijas pusēm, kas iesaistītas sektoru programmās saņēmējvalstī;

b) attiecināt uz Dānijas pusēm, kas iesaistītas sektoru programmās, izņēmumus attiecībā uz ienākumu nodokli un citiem tiešiem nodokļiem vai nodevām par ienākumiem, kuri nākuši no avotiem ārpus saņēmējvalsts, lai segtu pakalpojumus saņēmējvalstī saskaņā ar šo līgumu;

c) attiecināt uz Dānijas pusēm, kas iesaistītas sektoru programmās, izņēmumus attiecībā uz jebkādiem importa vai muitas nodokļiem, kā arī jebkādām citām nodevām, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, kurus saņēmējvalsts pārvaldes institūcijas pieprasa no firmām, grupām, asociācijām vai privātpersonām. Jebkādus izdevumus saistītus ar muitu, nodokļiem vai nodevām, kas varētu rasties, sedz saņēmējvalsts;

d) attiecināt uz līdzekļiem, kuri nodoti Dānijas pusēm, kas iesaistītas sektoru programmās, darbību programmas ietvaros veikšanai izņēmumus attiecībā uz valūtas kontroli, kā arī atvieglot apmaiņu un šādu līdzekļu nodošanu uz Dāniju, kā arī bankas kontu atvēršanu;

e) attiecināt uz Dānijas pusēm, kas iesaistītas sektoru programmās, izņēmumus attiecībā uz profesionālo reģistrāciju un licencēšanu;

f) bez maksas izsniegt atļaujas, kas nepieciešamas darbību, par kurām puses vienojušās un kuras ir saistītas ar zinātnisko vai lietišķo izpēti, veikšanai.

Viens no līguma par sektora programmu priekšnoteikumiem ir tāds, ka visi materiālie ieguldījumi projektā saskaņā ar sektora programmu saņēmējvalstij ir jāapdrošina uz visu projekta realizācijas laiku.

Jā kāda no pusēm jebkurā programmas etapā atklāj, ka programma nerisinās atbilstoši programmas vadības pieņemtajiem lēmumiem un ka programmu nav iespējams turpināt, vai arī tāpēc, ka pastāv citi sķēršļi programmas realizācijai, abas puses saglabā tiesības izstāties no līguma.

Sektora programmas realizācijas priekšnoteikums ir programmas apstiprinājuma saņemšana no tām varas iestādēm, kuras Dānijas parlaments pilnvarojis izsniegt dāvinājumus saskaņā ar Dānijas palīdzības programmām.

Par tulkojumu atbildīgs A.Čunčulis