Baltijas austrumu piekrastē mēs nu savas galvas paceļam

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Šodien, 16. februārī, Lietuvas Republika svin sava valstiskuma atjaunošanas 83. gadskārtu

Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitiekūns — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 15. februārī

— Februārim lietuvieši devuši vārdu vasaris. Arī citiem kalendāra mēnešiem jums ir senatnīgi lietuviski nosaukumi, tos lielākoties saprot katrs latvietis: lapkritis, liepu, dzegužu, rudzu sējas mēneši. Bet kālab vasaris iegadījies pašā ziemas vidū? Kaut, protams, tas ir simboliski, jo tieši 1918. gada 16. februāris kļuva par pagrieziena punktu uz vasaru jūsu tautas vēsturē — Lietuvas Padome vienprātīgi pieņēma aktu par neatkarīgu valsti, par Lietuvas valstiskuma atjaunošanu.

— Vispirms atļaujiet sveikt jūsu laikraksta lasītājus Lietuvas valsts atjaunošanas dienā. Pirms 83 gadiem tika atjaunota neatkarīgā Lietuvas valsts, kas tagad kopā ar Baltijas māsām veiksmīgi ieņem savu likumīgo vietu citu Eiropas valstu vidū. Mēs atgriežamies Eiropas dzīvē, lai, ceļot savu labklājību, radītu jaunas iespējas arī saviem partneriem. Mēs cenšamies garantēt savu valstu drošību, lai tādējādi palielinātu mūsu kaimiņu un visa Eiroatlantijas reģiona drošību.

Pēc lietpratēju domām, vārds vasaris etimoloģiski ir saistīts ar gaismu, un, pavasarim tuvojoties, gaisma rodas, tumsa atkāpjas. Ir viedoklis, ka mūsu tēvutēvi senbaltieši bija nosaukuši tikai divus gadalaikus. Gada sadalījums divpadsmit mēnešos radās vēlāk, tas ir vairāk saistīts ar kristietisko laikmetu. Pēc kāda cita pētnieku uzskata, vasaris varētu būt cēlies no jēdziena dienvidu vējš .

— Latvijas un Lietuvas attiecībās pēdējā desmitgadē nav bijis būtisku domstarpību, saprašanos veicina ne tikai tas, ka esam brāļu tautas, bet arī mūsu kopējie mērķi. Tomēr kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai abu valstu sadarbība kļūtu vēl ciešāka? Kā to varētu sekmēt Baltu vienības diena, ko pērn pirmoreiz atzīmēja gan Latvijā, gan Lietuvā?

— Domāju, ka vispār Lietuvas un Latvijas sadarbība veiksmīgi paplašinās politikā, ekonomikā, kultūrā un citās jomās. Mēs, baltieši, tagad varam patiesi būt lepni, ka, pateicoties mūsu uzņēmībai un saskaņai, pasaule mūsu reformas novērtē kā neapšaubāmu success story un arvien biežāk sāk runāt par Baltijas jūras austrumu piekrastē galvas slejošiem "trim tīģeriem".

Protams, ieceru vienmēr ir vairāk nekā resursu, lai tās īstenotu. Uzskatu, ka mūsu sadarbība varētu būtiski nostiprināties, ja paši labāk iepazītu viens otra dzīvi mūsdienās. Būtu nepieciešams izdot vairāk kaimiņvalstu grāmatu, tulkot literatūru, biežāk veidot televīzijas un radio pārraides vienam par otru, iestudēt vairāk teātra izrāžu uz kaimiņu skatuves, aktīvāk veicināt studentu apmaiņu.

Kā vērā ņemamu piemēru vēlos atzīmēt Kauņas Vītauta Dižā universitātes Letonikas centra (vadītājs Alvīds Butkus) un Latvijas Universitātes Lituānistikas centra (vadītāja Rūta Muktupāvela) darbību. Vispār jau ir nepieciešams radīt lielāku latvisko kultūras kņadu Lietuvā, bet lietuvisko — Latvijā.

— Cīņa par Lietuvas brīvību turpinājās arī padomju okupācijas gados. Jūsu valsts parlamenta — Seima — ēkā Viļņā pie kādas sienas apmeklētāji var izlasīt dokumentu, ko 1949. gadā parakstījis neatkarīgā Seima priekšsēdētājs Vītauts, aicinot pretoties svešajai varai. Aiz šī segvārda toreiz slēpās pretestības kustības vadītājs, kas vēlāk tomēr kļuva par komunistu režīma upuri. Latvijā visai maz zina par pretestības kustības vērienu Lietuvā pēckara gados, kaut fakti liecina, ka arī šajā cīņā par brīvību latvieši un lietuvieši ir sadarbojušies. Vai jūsu valstī par šī jautājuma izpēti ir kādas nozīmīgākas publikācijas? Varbūt ar tām vajadzētu iepazīstināt arī interesentus Latvijā?

— Aizvadītajā desmitgadē Lietuvā ir izdots desmitiem, bet varbūt pat simtiem grāmatu, kas veltītas trimdas un pretestības kustības arhīvu pētījumiem, notikumu analīzei, dalībnieku atmiņām. Diezgan daudz no tā visa tulkots arī angļu valodā. Vienu šādu izdevumu, kas veltīts antipadomju pretestības kustībai Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, vēlos minēt. Tā ir 2000. gadā Viļņā izdota grāmata "The Anti—Soviet Resistence in the Baltic States".

— Lietuvas valstiskuma atjaunošanas 83. gadadiena ir svētki arī Latvijai, visupirms vairāk nekā 34 tūkstošiem Latvijas lietuviešu un arī biedrībai "Latviešu un lietuviešu vienība", kas dibināta pirms 80 gadiem — 1921. gada 31. janvārī. "Latviešu un lietuviešu vienības" un Rīgas Latviešu biedrības kopīgi rīkotās Lietuvas Neatkarības dienas svinības risinājās jau 14. februārī Rīgas Latviešu biedrībā. Kas vēl paredzēts Latvijā jūsu valsts svētku zīmē?

— Šogad Lietuvas neatkarības dienas atzīmēšanu rīkojam Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Reizē arī atcerēsimies dižo Lietuvas mākslinieku Mikaloju Konstantīnu Čurļoni, kam tikai pirms pāris mēnešiem atzīmējām 125. dzimšanas dienu. Baznīcā varēs iepazīties ar M. K. Čurļoņa mākslas darbiem, skanēs viņa skaņdarbi, kurus atskaņos Latvijas Mūzikas akadēmijas audzēkņi. Izmantojot iespēju, vēlreiz pateicos Sv. Pētera baznīcas direktorei Mariannai Ozoliņai par sniegto iespēju rīkot Lietuvas neatkarības atjaunošanas svētkus šajā ievērojamajā Rīgas vietā.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors