- nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

- nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

- savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

- savas kompetences ietvaros kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

- nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem.

Šā projekta īstenošana pilnveidos minēto Latvijas ostu valsts pārvaldes funkciju un pakalpojumu izpildi, nodrošinot to īstenošanā nepieciešamo transporta un loģistikas datu apstrādes digitalizāciju, ostu procesu un procedūru automatizāciju, kā arī valsts informācijas tehnoloģiju risinājumu koplietošanu, Latvijā attīstot vienotu Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformu (turpmāk – Platforma)

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk – LSEZ);

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Muitas pārvalde;

Valsts robežsardze;

valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – LJA);

valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk – LDz);

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LDz Cargo" (turpmāk – LDz Cargo);

Satiksmes ministrija

Veicināt Latvijas ostu pārvaldības digitālo transformāciju, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi, ieviešot integrētu, koplietojamu un pielāgojamu, uz vienas pieturas un vienreizes principa balstītu Platformu, kas nodrošina:

(1) integrētu ostu funkciju un uzņēmumu kravu loģistikas procesu izpildi un pakalpojumu piegādi vienotā digitālā vidē;

(2) multimodālo ostu kravu datu digitalizāciju, reāllaika ieguvi, apstrādi, koplietošanu un modelēšanu;

(3) Platformas dalībnieku administratīvā sloga, papīra dokumentu aprites un ietekmes uz vidi mazināšanu;

(4) iekšzemes un pārrobežu sadarbspēju un integrāciju starptautiskajos loģistikas koridoros;

(5) Platformas dalībnieku digitālās attīstības, prasmju un starptautiskās konkurētspējas pieaugumu.

Plānoti šādi projekta rezultāti:

• izstrādāta modulāra Platforma vienotai ostu transporta un sauszemes un jūras kravu loģistikas digitālai pārvaldībai, datu apmaiņai un pakalpojumu piegādei, tostarp kravu plānošanai, izsekošanai un dokumentu apstrādei;

• ieviesti integrēti ostu transporta un loģistikas digitālie pakalpojumi, tostarp eCMR prasībām atbilstošu kravu datu kopu izveide un pārvaldība, ostu piekļuves, kontroles un ostu loģistikas datu analītikas risinājumi;

• Ostas informācijas sistēma (turpmāk – OIS) papildināta un pielāgota partneru ostu vajadzībām un koplietošanai. Izstrādāta Platformas integrācijas vārteja un veikta integrācija ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu IS, tostarp SKLOIS, EMDAS, KPS un koplietošanas risinājumiem (DAGR, Nacionālo federēto mākoni, eCMR reģistru, Vienoto autentifikatoru u. c.), OIS sistēmu. Integrācijas risinājumi, integrācijā ietvertās datu kopas un to aprite tiks precizēta Platformas prasību analīzes un projektēšanas posmā, kā arī īstenota normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, neveicot esošo integrāciju un risinājumu dublēšanu, taču, ja nepieciešams, veicot to aizstāšanu ar jaunu integrāciju, saskaņojot ar attiecīgo IS pārzini;

• Platforma un tās pakalpojumi ieviesti RBP, VBP un LSEZ un nodrošināta Platformas pieejamība citām Latvijas ostām, iestādēm un uzņēmumiem

Latvijas ostu un loģistikas nozares konkurētspējas stiprināšana un attīstība ir viens no priekšnosacījumiem straujākas ekonomiskās atlabšanas nodrošināšanai, kā arī iespēja izmantot Latvijas potenciālu, lai nostiprinātu un palielinātu savas pozīcijas starptautiskajos sauszemes, ūdens un gaisa kravu pārvadājumu koridoros un multimodālo loģistikas pakalpojumu attīstībā.

Latvijas lielās ostas – RBP, VBP un LSEZ – kopā ar tām pievilktajiem dzelzceļa un autoceļu tīkliem ir Latvijas loģistikas nozares stūrakmens. Latvijas ostu un ar tām saistīto kravu piegādes ķēžu, apstrādes procesu un datu aprites efektivitātes stiprināšana ir priekšnosacījums turpmākai ostu un loģistikas nozares izaugsmei.

Nozares attīstības kritiskākie trūkumi un ierobežojumi, kurus paredzēts risināt, īstenojot projektu, ir:

• nepietiekama nozares uzņēmējdarbības vides digitalizācija – valstī nav nodrošināta nozarei svarīgo pakalpojumu un procesu digitalizācija, piemēram, eCMR ieviešana kravu pavaddokumentu digitālai pārvaldībai;

• vienas pieturas principu trūkums – nozarē nav pietiekamā apmērā nodrošināti uz vienas pieturas principiem un datu koplietošanu balstīti risinājumi saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un ostām. Tomēr šādi risinājumi ir pieejami saziņai ar atsevišķām iestādēm un kontroles dienestiem, piemēram, SKLOIS un EMDAS sistēmas;

• administratīvais slogs un papīra dokumentu aprite – saziņā ar pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un ostām joprojām vērojama liela papīra dokumentu aprite, kas rada papildu administratīvo slogu, samazina digitālās transformācijas iespējas, kā arī liedz mašīninterpretējamu un automatizējamu datu un uzdevumu apriti;

• nepietiekama integrācija starp ostu, kontroles dienestu un uzņēmumu IS – nav ieviesta pietiekama integrācija starp svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu IS, ostu terminālu vadības sistēmām, KPS u. c. un vienotu ostu pārvaldības IS risinājumu izstrāde;

• esošajās valsts IS nav nodrošināta multimodalitāte kravu apstrādē, t. i., nav sauszemes kravu (auto un dzelzceļa) datu un to apstrādes funkcionalitātes, kā arī atbilstošu pakalpojumu, kā arī ir ierobežota nozares dalībniekiem svarīgu pakalpojumu attīstība;

• nozares uzņēmumu digitālo rīku trūkums – nozares uzņēmumi lēni ievieš un attīsta digitālos risinājumus un jaunas tehnoloģijas. Tas kavē nozares digitālo transformāciju un samazina pakalpojumu efektivitāti;

• neatbilstoši procesi un infrastruktūra – nav ieviesta procesu automatizācija kravu piegādes "pēdējās jūdzes" posmā (piemēram, osta, lidosta), pieteikumu apstrādē un pārvaldībā, tiesību pārbaudē un pārvaldībā, kā arī fiziskās infrastruktūras digitalizācijā automātiskai datu izguvei;

• nepietiekama datu pieejamība un analītika – nav pieejama detalizēta un homogēna dažādu reāllaika datu ieguve un apstrāde un datu komplektu konfigurēšana, kā arī nav nodrošināta efektīva datu pieejamība, piemēram, citu valstu pārvadātājiem. Tas neļauj veikt operatīvu datu analīzi un datos balstītu lēmumu pieņemšanu;

• netiek nodrošināta pārrobežu pieejamība un sadarbība – vienotu sadarbības principu, digitālo risinājumu, pilnvērtīgu un reāllaika datu un vienreizes principa trūkums samazina pārrobežu sadarbības un caurredzamības iespējas, kā arī Latvijas iekļaušanos vienotajās datu telpās, piemēram, starptautisko multimodālo pārvadājumu plānošanā

1.1. projekta darbību īstenošana atbilstoši apstiprinātajai projekta pasei, budžetam, aktivitāšu un laika plānam;

1.2. projekta īstenošanas partneru iesaistes koordinēšana;

1.3. projekta uzraudzības darba organizēšana un sadarbība ar Projekta uzraudzības padomi;

1.4. projekta finanšu plūsmas plānošana un kontrole;

1.5. projekta finanšu un resursu uzskaite, t. sk. grāmatvedības kārtošana un projekta personāla darba laika uzskaite;

1.6. projekta tvēruma, risku un noviržu vadība;

1.7. publisko iepirkumu organizēšana un īstenošana projekta darbību īstenošanai;

1.8. nepieciešamo atskaišu un pārskatu sagatavošana un iesniegšana;

1.9. ar projektu saistītās dokumentu aprites organizēšana;

1.10. ostu un partneru atbildībā esošo aktivitāšu projektu vadība

2.1. darbības procesu un pakalpojumu vajadzību analīze RBP, VBP un LSEZ;

2.2. integrāciju un partneru integrēto IS (t. sk. SKLOIS, EMDAS un LDz KPS) pielāgošanas prasību analīze;

2.3. Platformas sākotnējo pakalpojumu groza definēšana (līdz 20 pakalpojumiem);

2.4. Platformas, t. sk. OIS, ieviešanas, pārvaldības un finansēšanas modeļa izstrāde;

2.5. Platformas, t. sk. OIS, paplašinājumu, programmatūras prasību un arhitektūras projektējuma apraksta izstrāde;

2.6. Platformas, t. sk. OIS, paplašinājumu, programmatūras un integrāciju ieviešanas un uzturēšanas izmaksu tāme, tostarp ietverot partneru IS integrācijas tiešās, administratīvās un personāla izmaksas;

2.7. Platformas, t. sk. OIS, paplašinājumu, prasību tehniskās specifikācijas izstrāde, t. sk. Platformas integrācijai ar ostu pārvalžu IS un partneru IS integrācijai nepieciešamo lietojumprogrammu saskarņu (API) specifikācijas izstrāde

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas sākotnējais pakalpojumu grozs".

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas integrācija ar partneru informācijas sistēmām (t. sk. SKLOIS, EMDAS un LDz KPS)".

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas programmatūras prasības un arhitektūras projektējums".

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas ieviešanas, pārvaldības un finansēšanas modelis".

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas ieviešanas un uzturēšanas izmaksu tāme".

Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas, t. sk. OIS, paplašinājumu izstrādes tehniskā specifikācija"

3.1. Platformas, t. sk. OIS, paplašinājumu un pakalpojumu izstrāde, integrācijas vārteju un integrācijas saskarņu izstrāde;

3.2. partneru IS pielāgošana sadarbībai ar Platformu, OIS un integrācijas saskarņu izstrāde ar partneru integrētajām IS un koplietošanas pakalpojumiem, tostarp partneru integrēto IS aktivitātes:

3.2.1. SKLOIS (indikatīvais izmaksu apmērs 120 000 euro⁷);

3.2.2. EMDAS (indikatīvais izmaksu apmērs 80 000 euro⁷);

3.2.3. KPS (indikatīvais izmaksu apmērs 60 000 euro⁷);

3.3. Platformas, t. sk. OIS, izmitināšana datu centrā un integrācija Nacionālā federētā mākoņa infrastruktūrā;

3.4. Platformas, t. sk. OIS, pārvaldības plāna izstrāde;

3.5. Platformas, t. sk. OIS, testēšanas plāna izstrāde un īstenošana;

3.6. Platformas, t. sk. OIS, programmatūras veiktspējas un drošības audits;

3.7. Platformas, t. sk. OIS, izstrādes kvalitātes kontrole, t. sk. autoruzraudzība

Izstrādātas Platformas integrācijas vārtejas un saskarnes.

Partneru IS pielāgotas un integrētas datu apmaiņai.

Platformas testa un produkcijas vides izmitinātas datu centrā.

Izstrādāts Platformas pārvaldības plāns.

Testēšanas ziņojums.

Drošības audita ziņojums.

Veiktspējas audita ziņojums.

Projekta rezultātu audita ziņojums.

Autoruzraudzības dokumentācija

4.1. Platformas, t. sk. OIS, uzstādīšana, konfigurēšana, integrācija un datu migrācija ostu pārvaldēs, kā arī nepieciešamo tehnisko resursu iegāde (atbilstoši aktivitātes "Platformas prasību analīze un projektēšana" rezultātiem);

4.2. Platformas ieviešana un lietotāju apmācība RBP (indikatīvais izmaksu apmērs 260 000 euro⁸);

4.3. Platformas ieviešana un lietotāju apmācība VBP (indikatīvais izmaksu apmērs 260 000 euro⁸);

4.4. Platformas ieviešana un lietotāju apmācība LSEZ (indikatīvais izmaksu apmērs 260 000 euro⁸);

4.5. administratoru apmācība;

4.6. Platformas, t. sk. OIS, darbības akcepttestēšana ostu pārvaldēs

Organizēta administratoru apmācība.

Platforma darbojas produkcijas vidē RBP.

Platforma darbojas produkcijas vidē VBP.

Platforma darbojas produkcijas vidē LSEZ

5.1. mārketinga un komunikācijas materiālu izstrāde un publicitātes nodrošināšana;

5.2. pagaidu informatīvā stenda izvietošana;

5.3. informatīvās plāksnes izvietošana

Īstenoti mārketinga un publicitātes pasākumi

- Latvijas ostu pārvaldes:

o RBP,

o VBP,

o LSEZ;

- valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības:

o VID Muitas pārvalde,

o Valsts robežsardze,

o LDz;

- nozares uzņēmumi un organizācijas:

o transporta un loģistikas uzņēmumi,

o ostu stividoruzņēmumi un uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ostu teritorijās,

o kuģu aģenti un brokeri,

o kravu nosūtītāji/saņēmēji.

Īstenojot projektu, pēc pakalpojumu pieejamības izvēršanas papildu lietotāji būs:

- valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības:

o Valsts vides dienests,

o Pārtikas un veterinārais dienests,

o Rīgas, Ventspils un Liepājas valstspilsētu pašvaldības,

o citas pašvaldību un valsts pārvaldes iestādes;

- nozares uzņēmumi un organizācijas:

o nozares asociācijas,

o ārvalstu loģistikas uzņēmumi u. c.

- Latvijas ostu pārvaldes:

o RBP,

o VBP,

o LSEZ;

- valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības:

o VID Muitas pārvalde,

o Valsts robežsardze,

o LDz,

o LJA;

- nozares uzņēmumi un organizācijas:

o transporta un loģistikas uzņēmumi,

o ostu stividoruzņēmumi un uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ostu teritorijās,

o kuģu aģenti un brokeri,

o kravu nosūtītāji/saņēmēji.

Īstenojot projektu, pēc pakalpojumu pieejamības izvēršanas papildu lietotāji būs:

- Valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības:

o Valsts vides dienests,

o Pārtikas un veterinārais dienests,

o Rīgas, Ventspils un Liepājas valstspilsētu pašvaldības,

o citas pašvaldību un valsts pārvaldes iestādes,

o citas Latvijas ostu pārvaldes;

- nozares uzņēmumi un organizācijas:

o nozares asociācijas,

o ārvalstu loģistikas uzņēmumi u. c.

• lietotāju un datņu klasifikatori

• multimodālo (jūras, dzelzceļa un auto) kravu dati

• eCMR prasībām atbilstošu sauszemes kravu dati

• kravu plānošanas dati

• jūras, auto un dzelzceļa kravu transporta dati

• apmeklētāju un kravu piekļuves tiesību dati

• piekļuves un apmeklējuma dati

• darbības atbilstības dati

• maksu aprēķini

• statistikas un analīzes dati

Sadarbībā ar projekta īstenošanā iesaistītajām ostām (RBP, VBP un LSEZ) ir izveidota sākotnējā Ostu sadarbības darba grupa, kuras uzdevums ir koordinēt projekta pieteikuma dokumentu un sadarbības ietvara izstrādi. Ostu sadarbības darba grupas darbība tiks izbeigta, kad darbu uzsāks Projekta attīstības darba grupa, kurā tiks iesaistīti visi projekta partneri.

Projekta ieviešanai un uzraudzībai plānots izveidot šādu organizāciju:

- Projekta uzraudzības padome – atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" tiks izveidota Projekta uzraudzības padome. Projekta uzraudzības padomē ietilps šādu iestāžu pārstāvji:

o RBP,

o Satiksmes ministrija,

o Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,

o Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Projekta uzraudzības padome sanāk reizi ceturksnī vai biežāk, pēc nepieciešamības;

- Projekta attīstības darba grupa – projekta stratēģiskās vadības grupa, kurā pārstāvēts īstenotājs un sadarbības partneri un kura nodrošina projekta stratēģisko vadību un Projekta vadības grupas darba uzraudzību. Projekta attīstītības darba grupā ietilpst šādu iestāžu un uzņēmumu pārstāvji:

o RBP,

o VBP,

o LSEZ,

o VID Muitas pārvalde,

o Valsts robežsardze,

o LJA,

o LDz,

o LDz Cargo,

o Satiksmes ministrija.

Projekta attīstības darba grupa izskata un aktualizē jautājumus un būtiskos riskus Projekta uzraudzības padomei. Projekta attīstības darba grupa sanāk reizi mēnesī vai biežāk (atbilstoši nepieciešamībai);

- Projekta vadības grupa – projekta operacionālās vadības grupa, kurā ietilpst projekta īstenošanas darba grupu pārstāvji, kā arī, ja nepieciešams, piesaistīto speciālistu un pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, tostarp citu Latvijas ostu pārstāvji. Projekta vadības grupa izskata un aktualizē jautājumus un būtiskos riskus Projekta attīstības darba grupai. Projekta vadības grupa sanāk reizi divās nedēļās vai biežāk (atbilstoši nepieciešamībai);

- projekta īstenošanas darba grupas – tematiskās darba grupas specifisku projekta virzienu īstenošanai. Tajās ietilpst īstenotāja, sadarbības partneru, kā arī piesaistīto speciālistu un pakalpojumu sniedzēju pārstāvji

Projekta izmaksu/ieguvumu analīze veikta 10 gadu periodam, sākot no Platformas izstrādes uzsākšanas.

Ieguvumu un izmaksu analīze veikta, ņemot vērā izmaksu samazinājumu:

- RBP tiešie ieguvumi:

o par 30 % samazinātas izmaksas administratīvo procedūru īstenošanai kravu dokumentu apstrādē, ņemot vērā dokumentu apstrādei nepieciešamā personāla samazinājumu, līdz ar to nodrošinot personāla izmaksu samazinājumu aptuveni 300 000 euro apmērā;

- RBP izmaksu samazinājums:

o par 60 % samazinātas izmaksas elektronisku kravu pavaddokumentu izmantošanai. Aprēķins balstīts uz standartizmaksu modeļa aprēķiniem, samazinot vidējo dokumentu sagatavošanas un apstrādes laiku sauszemes kravām no 30 minūtēm uz 12 minūtēm, izmantojot digitālus risinājumus, līdz ar to nodrošinot izmaksu samazinājumu aptuveni 730 000 euro apmērā, ņemot vērā vidējo stundas atalgojumu valstī.

Izmaksu sadaļā ietvertas Platformas ieviešanas izmaksas un uzturēšanas izmaksas 5 % apmērā no ieviešanas izmaksām, kā arī ikgadējās attīstības izmaksas 10 % apmērā no ieviešanas izmaksām.

Ņemot vērā minēto, iegūti šādi izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti:

- projekta 10 gadu tīrā tagadnes vērtība veido 3 498 000 euro;

- projekta iekšējā atdeves norma veido 28 % – tas norāda uz augstu projekta kopējo atdevi.

Izmaksu/ieguvumu analīze LSEZ un VPB tiks veikta projekta sistēmanalīzes posmā

- projekta īstenošanas laikā netiek veikta eCMR ieviešana un netiek nodrošināta pieejamība digitalizētu kravu pavaddokumentu pārvaldībai;

- valsts pārvaldes iestāžu un kontroles dienestu IKT attīstības plāni un korekcijas iespējas;

- ierobežota ostu pārvalžu un loģistikas uzņēmumu IKT infrastruktūras pieejamība un pielāgojamība;

- nepietiekams ostu pārvalžu un loģistikas uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju līmenis;

- projekta ietvaros izstrādātā Platforma nesaturēs funkcionalitāti par tādu ziņošanu, kas saskaņā ar starptautiskajiem, Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem jāveic, izmantojot nacionālo jūras vienloga sistēmu;

- ņemot vērā Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumu Nr. 92 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi" 1. pielikumā noteikto SKLOIS lietotāju piekļuves tiesību apjomu, var nebūt iespējams piekļūt visiem Platformas funkcionēšanai nepieciešamajiem SKLOIS datiem;

- analīzes un projektēšanas rezultātā apzinātās vajadzības neatbilst projekta aktivitāšu tvērumam un budžetam, t. sk. uzskaitītajai programmatūrai, nepieciešamajām integrācijām un konkrētajiem pakalpojumiem, līdz ar to radot nepieciešamību veikt ieviešamo aktivitāšu prioritizēšanu vai projekta tvēruma pārskatīšanu.

Projekta ieviešana un digitālo risinājumu izmantošana ir saistīta ar šādiem faktoriem un nosacījumiem:

- RBP nodrošinās, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots/netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti jaunu IKT risinājumu izstrādē un esošo IS tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu un īstenojot iepirkuma procedūras saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu;

- projekta partneru sistēmu integrācijas projektēšanai, programmatūras izstrādei un ieviešanai paredzēts projekta finansējums. Sistēmu integrācijas projektēšana, izstrāde un ieviešana tiks veikta šiem mērķiem piešķirtā finansējuma ietvaros;

- projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" (turpmāk – SKLOIS3 projekts), ko īsteno, lai ieviestu Regulas (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – regula 2019/1239), prasības, ietvaros tiks veikti būtiski ieguldījumi SKLOIS IKT resursu attīstībā, tai skaitā datubāzes migrācija un programmatūras saskarņu modifikācija, lai līdz 2025. gada 15. augustam nodrošinātu visu Eiropas Savienības tehnisko un funkcionalitātes prasību iestrādi nacionālajā SKLOIS sistēmā un uzsāktu darbu vienotā Eiropas Jūras vienloga sistēmā EMSWe. Satiksmes ministrija neplāno jaunu saskarņu izstrādi līdz SKLOIS3 projekta uzsākšanai. SKLOIS3 projekta ietvaros tiks nodrošināta tikai ar regulas 2019/1239 ieviešanu saistīto izmaiņu veikšana esošajās saskarnēs to iepriekš ieviestajā apjomā. SKLOIS3 projekta ietvaros SKLOIS pārzinis neparedz finansējumu tādu izmaiņu veikšanai SKLOIS, kas nepieciešamas Platformas izstrādei un ieviešanai;

- projekta rezultātu sekmīga ieviešana un izmantošana ir atkarīga no datu apmaiņas ar SKLOIS. Ņemot vērā iespējamās SKLOIS sistēmas izmaiņas saistībā ar EMSWe ieviešanu, pēc SKLOIS izmaiņu izstrādes var būt nepieciešams pārstrādāt projekta ietvaros izstrādāto Platformas integrācijas risinājumu ar SKLOIS. Integrācijas risinājuma izmaiņu izstrādi un ieviešanu gan Platformas pusē, gan SKLOIS pusē (apjomā, kas nepieciešams tieši integrācijai ar Platformu) nodrošinās projekta īstenotājs ārpus projekta finansējuma;

- lai sasniegtu projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu piegādi, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu, tiks izveidota vienota Platformas attīstības darba grupa, kuras uzdevums būs koordinēt projekta aktivitāšu ieviešanu, partneru atbildības lomas, kā arī Platformas un izstrādāto integrāciju ar partneru integrētajām IS uzturēšanu un attīstību nākotnē. Vienlaikus RBP kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētu funkciju veikšanai