Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/2907

Rīgā 2024. gada 27. maijā

Reģiona nozīmes kultūras pieminekļa "Rindu ēkas" izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautā reģiona nozīmes kultūras pieminekļa (turpmāk tekstā – Kultūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Kultūras pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumus sagatavo Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk tekstā – Pārvalde) – Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti.

Kultūras pieminekļa statuss: Kultūras piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis. Dati un teritorija norādīta kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv/cultural-objects) (turpmāk – Reģistrs).

Norādījumi attiecināmi uz Kultūras pieminekli ar aizsardzības numuru un adresi:

1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. Celtnes / būves telpiskais risinājums ainavā, vidē (pilsētvides ainavā, lauku ainavā);

1.2. Būvmasu kārtojums;

1.3. Plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi);

1.4. Konstruktīvā sistēma;

1.5. Vienkārša fasādes (fasāžu) arhitektūra;

1.6. Jumta forma;

1.7. Oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi, virslogi).

2. Pārvaldes izvirzītās prasības Kultūras piemineklim:

2.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo Kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam Kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Kultūras pieminekļa oriģinālo substanci, autentiskumu un saglabājamās vērtības.

2.3. Kultūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā.

2.4. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic Kultūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus. Ja Kultūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jānodrošina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats.

2.5. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus, ja tādi saglabājušies), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt Kultūras pieminekli.

2.6. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus speciālistus darbu veikšanai. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus, nedrīkst veikt ar paņēmieniem un metodēm, kas negatīvi ietekmē oriģinālo substanci un autentiskumu.

2.7. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.7.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Kultūras pieminekļa vērtība.

2.7.2. Ja paredzēti Kultūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas Kultūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem.

2.7.3. Pārvalde Kultūras pieminekļa īpašniekam izsniedz kultūras pieminekļa restaurācijas, konservācijas, remonta darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas. Kultūrvēsturiskās izpētes darbiem papildus iesniedz saskaņotu izpētes programmu un darbu aprakstu, kā arī kultūrvēsturiskās izpētes darbu vadītāja kompetenci apliecinošu informāciju (izglītību apliecinošu dokumentu, pieredzes aprakstu).

2.7.4. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir jāpieaicina kvalificēti arhitekti restauratori (u.c. atbilstošas jomas speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā, konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā.

2.7.5. Kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.

2.7.6. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, mēneša laikā jāiesniedz pārskatu (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.7.7. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi.

2.7.8. Atļauja nav nepieciešama Kultūras pieminekļa kopšanas un uzturēšanas darbiem, kas tiek veikti izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģijas, to nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, kā arī neietekmē tā saglabājamās vērtības.

3. Citi noteikumi:

3.1. Par Kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

3.2. Priekšlikumu par Kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē Pārvalde.

3.3. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu Reģistrā.

3.4. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde:

3.4.1. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

3.5. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu Kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.6. Kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var to apdraudēt, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras piemineklī nodrošināma ugunsdrošība un optimāla hidroģeoloģiskā situācija.

3.7. Ja, atsavinot Arhitektūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

3.8. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Kultūras pieminekli.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevējā "Latvijas Vēstnesis").

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu var saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta