Ministru kabineta noteikumi Nr. 318

Rīgā 2024. gada 28. maijā (prot. Nr. 22 40. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.3. pasākuma "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības
likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.3. pasākumu "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;

1.5. pasākuma atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma mērķis ir palielināt sociālo pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu.

3. Pasākuma mērķa grupa ir:

3.1. sociālo pakalpojumu sniedzēji;

3.2. Labklājības ministrija.

4. Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. līdz 2024. gada 31. decembrim – programmas iznākuma rādītājs: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1;

4.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:

4.2.1. programmas iznākuma rādītājs: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1;

4.2.2. nacionālais rādītājs: pilnveidotu sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmu skaits – 1;

4.2.3. nacionālais rādītājs: izveidotu sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmu skaits – 1.

5. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 7 200 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 6 120 000 euro un valsts budžeta finansējums – 1 080 000 euro.

8. Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Valsts budžeta līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

9. Pasākuma atbalsta veids ir grants.

10. Pasākuma izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

II. Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam

11. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu izstrādā valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizē un kontrolē tās īstenošanu, – Labklājības ministrija.

12. Projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums ir apstiprināts, ir finansējuma saņēmējs. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un pasākuma mērķa sasniegšanu.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

13. Pasākuma ietvaros atbalstāmas šādas darbības:

13.1. sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveide;

13.2. sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas izstrāde;

13.3. valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma SPOLIS) pilnveide;

13.4. informatīvi izglītojošo pasākumu un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumu īstenošana;

13.5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;

13.6. projekta vadība un īstenošanas nodrošināšana.

14. Pasākuma ietvaros plāno šādas attiecināmās izmaksas:

14.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

14.2. netiešās attiecināmās izmaksas.

15. Šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

15.1. projekta personāla izmaksas:

15.1.1. līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienotās likmes un tās piemērošanas metodikas personāla izmaksām (turpmāk – personāla izmaksu metodika) apstiprināšanai – finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (izņemot virsstundas). Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze no normālā darba laika;

15.1.2. pēc personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas – finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, piemērojot personāla izmaksu metodikā noteikto likmi no šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas. Minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju;

15.2. pārējās projekta īstenošanas izmaksas, tai skaitā:

15.2.1. iepirkuma līgumu izmaksas šo noteikumu 13.1., 13.2., 13.3. un 13.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, kā arī šo noteikumu 13.5. un 13.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja finansējuma saņēmējam ir nepieciešams piesaistīt pakalpojumu sniedzēju;

15.2.2. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 13.1., 13.2., 13.3., 13.4. un 13.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksām piemēro vadošās iestādes metodikas par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanu 1 km izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām;

15.2.3. ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Ārvalstu komandējumu izmaksas aprēķina un atlīdzina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;

15.2.4. normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, paredzēto veselības pārbaužu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, ja tās nav iekļautas šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētās veselības apdrošināšanas izmaksās.

16. Šo noteikumu 15.2.1. apakšpunktā minēto iepirkuma līgumu ietvaros ņem vērā, ka:

16.1. darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanai un remontam, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, var paredzēt ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā;

16.2. līdz dienai, kad apstiprināta personāla izmaksu metodika, veselības apdrošināšanu var plānot finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā;

16.3. ēdināšanas, telpu nomas, naktsmītņu, ekspertu, lektoru un moderatoru atlīdzības, tehniskā nodrošinājuma, kancelejas preču iegādes un citus nepieciešamos izdevumus var paredzēt šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

16.4. šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros var plānot izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai (tai skaitā surdotulka, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru un bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai).

17. Šo noteikumu 14.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

18. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem šo noteikumu 15., 16. un 17. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

IV. Pasākuma īstenošanas nosacījumi

19. Pasākuma īstenošanu pārvalda Labklājības ministrijas izveidota Sociālo pakalpojumu attīstības padome (turpmāk – padome). Atbildīgās iestādes pārstāvji padomes darbībā var piedalīties novērotāja statusā.

20. Padome:

20.1. konsultē finansējuma saņēmēju pasākuma īstenošanas procesā, analizē pasākuma ieviešanas progresu un sniedz finansējuma saņēmējam ieteikumus pasākuma ieviešanas pilnveidei;

20.2. saskaņo šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās priekšizpētes (ex–ante izvērtējuma) rezultātus par nacionālo un starptautisko praksi sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības jomā;

20.3. saskaņo šo noteikumu 21.2. un 22.1. apakšpunktā minētos aprakstus;

20.4. saskaņo šo noteikumu 21.6. un 22.4. apakšpunktā minēto izmēģinājumprojektu rezultātu izvērtējumus un attiecīgo sistēmu aprakstu precizējumus.

21. Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāls un finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojumu sniedzējs, kurš:

21.1. veic priekšizpēti (ex–ante izvērtējumu) par nacionālo un starptautisko praksi sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības jomā, tai skaitā organizē pieredzes apmaiņas braucienus labās prakses pārņemšanai;

21.2. izstrādā sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas aprakstu, ietverot tajā:

21.2.1. sociālo pakalpojumu kvalitātes standartus un kvalitātes uzraudzības kritērijus;

21.2.2. sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības metodiku un piemērojamos instrumentus;

21.2.3. priekšlikumus par sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības nodrošināšanai nepieciešamo datu uzkrāšanu un apstrādi informācijas sistēmā SPOLIS;

21.2.4. izvērtējumu par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos;

21.3. izstrādā kritērijus to izmēģinājumprojektā iesaistāmo sociālo pakalpojumu sniedzēju atlasei, kuriem veiks sniegto sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību;

21.4. izstrādā mācību saturu par šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minēto sistēmas aprakstu, tai skaitā par kvalitātes uzraudzības rīku lietošanu un sistēmas darbību kopumā;

21.5. visos plānošanas reģionos īsteno izmēģinājumprojektu šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētā sistēmas apraksta aprobācijai, tai skaitā:

21.5.1. piesaista šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto mērķa grupu atbilstoši šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajiem sociālo pakalpojumu sniedzēju atlases kritērijiem;

21.5.2. šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajai mērķa grupai un šo noteikumu 21.5.1. apakšpunktā minētajā kārtībā piesaistītajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem organizē mācības atbilstoši šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētajam mācību saturam un veic faktisko mācību dalībnieku uzskaiti, ietverot tajā mācību dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, darba vietas e-pasta adresi un citu personas datus nesaturošu informāciju, kas nepieciešama maksājuma pieprasījumu sagatavošanai;

21.5.3. veic sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību atbilstoši šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētajam sistēmas aprakstam vismaz piecu veidu sociālajiem pakalpojumiem, kurus sniedz atbilstoši šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajiem atlases kritērijiem izvēlētie sociālo pakalpojumu sniedzēji;

21.6. izvērtē izmēģinājumprojekta rezultātus un, ja nepieciešams, precizē šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minēto sistēmas aprakstu un šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minēto mācību saturu.

22. Šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāls un finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojumu sniedzējs, kurš:

22.1. izstrādā sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas aprakstu vismaz četriem no valsts budžeta finansētiem un līdzfinansētiem sociālo pakalpojumu veidiem, iekļaujot tajā:

22.1.1. sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas metodiku un instrumentus;

22.1.2. priekšlikumus sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas nodrošināšanai nepieciešamo datu uzkrāšanai un apstrādei informācijas sistēmā SPOLIS;

22.1.3. izvērtējumu par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos;

22.2. izstrādā mācību saturu par šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto sistēmas aprakstu, tai skaitā par efektivitātes novērtēšanas rīku lietošanu un sistēmas darbību kopumā;

22.3. īsteno izmēģinājumprojektu šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētā sistēmas apraksta aprobācijai, tai skaitā:

22.3.1. piesaista Labklājības ministrijas noteiktos šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas dalībniekus;

22.3.2. šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajai mērķa grupai un šo noteikumu 22.3.1. apakšpunktā minētajā kārtībā piesaistītajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem organizē mācības atbilstoši šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētajam mācību saturam un veic faktisko mācību dalībnieku uzskaiti, ietverot tajā mācību dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, darba vietas e-pasta adresi un citu personas datus nesaturošu informāciju, kas nepieciešama maksājuma pieprasījumu sagatavošanai;

22.3.3. veic sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētajam sistēmas aprakstam vismaz četru veidu sociālajiem pakalpojumiem, kurus sniedz šo noteikumu 22.3.1. apakšpunktā minētajā kārtībā piesaistītie sociālo pakalpojumu sniedzēji;

22.4. izvērtē izmēģinājumprojekta rezultātus un, ja nepieciešams, precizē šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto sistēmas aprakstu un šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minēto mācību saturu.

23. Šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāls un finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojumu sniedzējs, kurš pilnveido informācijas sistēmu SPOLIS atbilstoši šo noteikumu 21.2. un 22.1. apakšpunktā minētajiem sistēmu aprakstiem, ja nepieciešams, veicot pilnveidojumus arī citās Labklājības ministrijas informācijas sistēmās, ar kurām nepieciešams nodrošināt datu apmaiņu.

24. Šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāls un finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojumu sniedzējs, kurš visos plānošanas reģionos nodrošina informatīvi izglītojošus pasākumus un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumus par sociālo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, tai skaitā nodrošina šo noteikumu 21.6. un 22.4. apakšpunktā minēto izmēģinājumprojektu rezultātu izplatīšanu.

25. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

25.1. nodibina civildienesta vai darba tiesiskās attiecības ar projekta vadības un īstenošanas personālu vai piesaista pakalpojumu sniedzēju šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētajā kārtībā. Civildienesta vai darba tiesisko attiecību gadījumā, paredzot atlīdzības izmaksas, nodrošina, ka personālu nodarbina normālu vai nepilnu darba laiku, tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika izmaksu attiecināmības principu. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām;

25.2. piesaistot šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo personālu vai īstenojot iepirkumus, nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, vismaz paredzot, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītais personāls un iepirkuma līgumu izpildītāji ir:

25.2.1. informēti par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem, krāpšanas pazīmēm un pienākumu ziņot par konstatētajām aizdomām, kā arī ir informēti par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam;

25.2.2. parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

25.3. iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā vai normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu un nediskriminējošu konkursa procedūru, un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbības specifikai, īsteno sociāli atbildīgus, inovatīvus un zaļos publiskos iepirkumus;

25.4. iepirkuma līgumos, kurus slēdz šo noteikumu 13.1., 13.2., 13.3. un 13.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, kā arī šo noteikumu 13.5. un 13.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja finansējuma saņēmējam ir nepieciešams piesaistīt pakalpojumu sniedzējus, avansa maksājumus var paredzēt ne vairāk kā 30 procentu apmērā no iepirkuma līguma summas;

25.5. nodrošina, ka tiek ievērotas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, kas noteiktas regulas 2021/1060 47. un 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

25.6. savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;

25.7. nodrošina, ka šajos noteikumos paredzētās atbalstāmās darbības, tai skaitā šo noteikumu 3. punktā minētajām mērķa grupām sniegtais atbalsts netiek finansēts vai līdzfinansēts, kā arī to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, un nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos;

25.8. uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītājiem:

25.8.1. konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citas piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;

25.8.2. izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju un mācību līdzekļu, tai skaitā digitālo, skaits, kuros ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;

25.8.3. personu skaits, kuras ir piedalījušās apmācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citas piederības un pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

26. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

27. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidente E. Siliņa

Labklājības ministrs U. Augulis