Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 22

Liepājā 2024. gada 23. maijā (prot. Nr. 5, 19. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 2. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, kā arī apbedīšanas un kapliču izmantošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, fotofiksācija, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sagatavošana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek piešķirtas jaunas kapavietas, vai mirušos apbedī iepriekš izveidotās kapavietās;

2.7. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu, vai mirušā piederīgie rakstiski atteikušies veikt apbedīšanu;

2.8. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī iepriekš izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu piešķiršana ir ierobežota;

2.9. kapavieta – noteikta lieluma zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai, labiekārtošanai un kopšanai;

2.10. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta un citi vides elementi;

2.11. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kura reģistrēta kapavietas uzskaites pamatdokumentos un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

2.12. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.13. kapsēta – īpaša teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai un ar apbedīšanu saistīto ceremoniālo ēku apbūvei;

2.14. kapsētu apsaimniekotājs – Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Liepājas Kapsētu pārvalde" (turpmāk – Kapsētu pārvalde);

2.15. kapsētas pārzinis – Kapsētu pārvaldes darbinieks, kurš nodrošina pašvaldības kapsētu uzturēšanu un veic šajos noteikumos paredzētos pienākumus;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esoša apbedījuma.

3. Liepājas valstspilsētas administratīvajā teritorijā ir šādas kapsētas:

3.1. atvērtās kapsētas:

3.1.1. Dienvidu kapsēta;

3.1.2. Garnizona kapsēta;

3.1.3. Vecā kapsēta;

3.2. daļēji slēgtās kapsētas:

3.2.1. Centrālā kapsēta;

3.2.2. Līvas kapsēta;

3.2.3. Ziemeļu kapsēta.

4. Pašvaldības dome ar lēmumu var noteikt īpašu statusu kapavietai, kapsētas daļai vai sektoram, paredzot citu kapavietu piešķiršanas, uzturēšanas vai apbedīšanas kārtību, ņemot vērā kapavietas, kapsētas daļas vai sektora vēsturiskos, reliģiskos un citus apstākļus.

5. Kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir apbedīto reģistrācijas grāmata, līgums par kapavietas uzturēšanu un elektroniskais kapsētu apbedījumu reģistrs.

6. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas ir atvērtas no plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00.

7. Kapsētas apbedīšanai ir slēgtas svētdienās, pirmdienās un valsts svētku dienās, izņemot gadījumus, kas pamatoti ar objektīviem apstākļiem un saņemts Kapsētu pārvaldes saskaņojums.

8. Lai nodrošinātu kapsētu pieejamību kultūrvēsturisko tradīciju īstenošanai, kā arī Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās, Kapsētu pārvalde var noteikt kapsētās citu darba laiku. Kapsētu darba laiku publicē pašvaldības tīmekļvietnē www.liepaja.lv un izvieto uz informācijas stenda kapsētās.

9. Kapsētās aizliegts:

9.1. uzturēties pēc noteikumu 6. punktā noteiktā laika;

9.2. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās, izņemot kapa rakšanu;

9.3. veikt apbedījumus bez Kapsētu pārvaldes atļaujas;

9.4. apbedīt dzīvniekus;

9.5. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

9.5.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

9.5.2. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētos transportlīdzekļus;

9.5.3. personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;

9.6. veikt kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu un izvešanu no kapsētas bez kapsētas pārziņa rakstiskas atļaujas;

9.7. izmest kapsētu atkritumu konteineros līdzpaņemtus un kapsētā ienestus atkritumus;

9.8. izmest būvgružus un kapavietu aprīkojumu kapsētās un to piegulošā teritorijā;

9.9. pārvietot kapsētas pārziņa izvietotās brīdinājuma zīmes.

10. Kapsētā mirušo pārvieto zārkā, bet zārku transportē transportlīdzeklī, kas pielāgots mirušo transportēšanai.

11. Pašvaldības kapsētās kapavietu piešķir:

11.1. mirušā, kura pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai;

11.2. pašvaldības iedzīvotāja, kura deklarētā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā, laulātā vai radinieka apbedīšanai.

12. Iepriekš piešķirtā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no viņa pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

13. Lēmumu par jaunas kapavietas piešķiršanu vai atļauju apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā pieņem Kapsētu pārvalde, pamatojoties uz:

13.1. rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu vai atļauju apbedījuma veikšanai;

13.2. kapavietas uzturētāja piekrišanu, ja atļauju apbedījuma veikšanai pieprasa persona, kura nav šīs kapavietas uzturētājs;

13.3. kompetentas iestādes izsniegta dokumenta, kas apliecina personas miršanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu);

13.4. dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu) – urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā.

14. Veicot apbedījumu atvērtā kapsētā, piešķir ne lielāku kā trīsvietīgu jaunu kapavietu (kapavietu izmēri norādīti noteikumu pielikumā), izņemot gadījumus, kad vienlaicīgi tiek apbedīti vairāk kā trīs vienas ģimenes locekļi.

15. Ja daļēji slēgtā kapsētā iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, Kapsētu pārvalde pēc iespējas piešķir citu aktētu vai pašvaldības valdījumā esošu kapavietu attiecīgajā kapsētā, ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais vai radinieks.

16. Aktētu kapavietu vai pašvaldības valdījumā esošu kapavietu var piešķirt citai personai apbedījuma veikšanai vai citam kapavietas uzturētājam, priekšroku dodot piegulošās kapavietas uzturētājam esošās kapavietas paplašināšanai.

17. Ja iepriekš piešķirtā kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, Kapsētu pārvalde kapavietas uzturētājam piešķir citu apbedījumam nepieciešamo kapavietu.

18. Kapsētu pārvalde var piešķirt kapavietu (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Liepājas pilsētas labā, apbedīšanai, ņemot vērā attiecīgās kompetentās valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes pamatotu iesniegumu.

19. Kapavietas uzturētājs var nodot kapavietas uzturēšanas tiesības laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, iesniedzot Kapsētu pārvaldē rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību nodošanu.

20. Kapavietas uzturēšanas līgumu kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, ja līgumā par kapavietas uzturēšanu nav norādīts kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs, var noslēgt ar kapavietas uzturētāja vai kapavietā apbedītā mirušā laulāto vai radinieku. Ja līdz lēmuma pieņemšanai attiecīgu vēlmi izteikuši vairāki piederīgie, priekšroka ir piederīgajam ar tuvāko radniecības pakāpi vai, ja vēlmi izteikuši vairāki vienas pakāpes radinieki, – tam, kurš iesniegumu iesniedzis pirmais. Iesniedzot iesniegumu, personai radniecība dokumentāli jāpierāda.

21. Apbedīšanu organizē apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas ar kapsētas pārzini saskaņojot apbedīšanas dienu un laiku, uzrādot kapavietu dabā.

22. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā.

23. Kapa bedrei jāatbilst zārka izmēriem, standarta kapa bedres garums – 2,2 m, platums – 0,9 m, bet dziļums līdz zārka vākam 1,5 m. Kapa bedres dziļums var mainīties atkarībā no gruntsūdeņu līmeņa attiecīgajā kapsētā.

24. Urna ar mirušā pelniem tiek apbedīta 1 m dziļumā, standarta urnas bedres garums – 0,50 m, platums – 0,50 m, vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

25. Virsapbedījumu, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma, ja tas ir tehniski iespējams, veicot virsapbedījumu kapa bedres dziļumam jābūt no 0,7 m līdz 1,2 m līdz zārka vākam.

26. Mirstīgo atlieku pārapbedīšanu organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar Kapsētu pārvaldi. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura organizē pārapbedīšanu.

27. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar Kapsētu pārvaldi.

28. Kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā Kapsētu pārvalde.

29. Kapličā novietotu mirušo piederīgie drīkst apmeklēt laikā, kas saskaņots ar kapsētas pārzini.

30. Atvadu ceremonijas ilgumu kapličā nosaka Kapsētu pārvalde. Laikā, kad nenotiek atvadu ceremonijas, kapliča ir slēgta.

31. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanai atvērtā kapsētā izmanto atsevišķu sektoru vai rindas.

32. Pašvaldības administratīvajā teritorijā bezpiederīgais mirušais tiek apbedīts zārkā.

33. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu nodrošina apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

34. Bezpiederīgo mirušo kapavietu uzturēšanu nodrošina Kapsētu pārvalde.

35. Bezpiederīgo mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus, pēc minētā termiņa beigām kapavietu nolīdzina un tajā var veikt virsapbedījumu.

36. Ja ir pieteicies mirušā, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, laulātais, radinieks vai persona, kura vēlas organizēt mirušā pārapbedīšanu, viņam pirms pārapbedīšanas ir pienākums atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot mirušā apbedīšanu.

37. Kapavietai var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.

38. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

38.1. noslēgt ar Kapsētu pārvaldi līgumu par kapavietas uzturēšanu;

38.2. pēc apbedījuma veikšanas līgumā par kapavietas uzturēšanu noteiktajā termiņā sakopt un labiekārtot kapavietu;

38.3. regulāri kopt un labiekārtot kapavietu (novākt kritušās lapas, zarus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

38.4. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus šķirot un nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos sadzīves atkritumu konteineros vai bioloģisko atkritumu konteineros;

38.5. saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, pārveidošanai, demontāžai un izvešanai no kapsētas;

38.6. pēc kapavietas aprīkojuma montāžas vai demontāžas izvest no kapsētas teritorijas visus būvatkritumus uz tam paredzētām atkritumu nodošanas vietām;

38.7. pirms apbedījuma veikšanas atbrīvot apbedījuma vietu no kapavietā uzstādītā kapavietas aprīkojuma, ja tāds ir uzstādīts.

39. Kapavietas uzturētājs var veikt kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, pārveidošanu vai demontāžu pats vai darbu veikšanai nolīgt amatnieku.

40. Amatnieks, pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma, ir tiesīgs sniegt pakalpojumu kapsētā tikai pēc noteikumu 38.5. apakšpunktā noteiktās atļaujas saņemšanas un uzrādīšanas.

41. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

41.1. patvarīgi palielināt piešķirtās kapavietas robežas;

41.2. stādīt kokus un kokkrūmus piešķirtajā kapavietā un ārpus tās, kā arī ierīkot dzīvžogus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m;

41.3. kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām;

41.4. izmantot kapavietai blakus esošo teritoriju dažādu mehānismu, materiālu, inventāra vai aprīkojuma novietošanai.

42. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

42.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

42.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves Kapsētu pārvaldē nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs;

42.3. divu gadu laikā pēc apbedījuma veikšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas kopšanu vai labiekārtošanu;

42.4. kapavieta trīs gadus ir atzīta par aktētu kapavietu saskaņā ar noteikumu VIII nodaļu;

42.5. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

43. Reizi gadā Kapsētu pārvalde veic ilgstoši nekopto kapavietu aktēšanu.

44. Par katru aktēto kapavietu sastāda aktu un veic fotofiksāciju.

45. Kapsētu pārvalde informāciju par kapavietas aktēšanas procesa uzsākšanu un brīdinājumu par kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu nosūta kapavietas uzturētājam atbilstoši Paziņošanas likumam.

46. Ja aktētas kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona trīs gadu laikā pēc noteikumu 44. punktā minētā akta sastādīšanas nesakopj kapavietu un neinformē par to Kapsētu pārvaldi, līgums par kapavietas uzturēšanu (ja šāds līgums ir noslēgts) tiek izbeigts, kapavietu un tajā esošo kapavietas aprīkojumu pārņem pašvaldības valdījumā un tā var tikt piešķirta citam kapavietas uzturētājam.

47. Ja aktētai kapavietai nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, aktēto kapavietu marķē ar brīdinājuma zīmi, kuras paraugu un informāciju, kur vērsties, redzot šādu zīmi, izvieto uz informācijas stenda kapsētā.

48. Informāciju par aktētām kapavietām, kurām nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, ievieto pašvaldības tīmekļvietnē www.liepaja.lv un izvieto uz informācijas stenda kapsētā, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu un vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa.

49. Ja aktēta kapavieta, kurai nav iespējams identificēt uzturētāju, trīs gadu laikā pēc noteikumu 44. punktā minētā akta sastādīšanas, netiek sakopta un kapavietas uzturētājs nenoslēdz līgumu par kapavietas uzturēšanu, kapavietu un tajā esošo kapavietas aprīkojumu pārņem pašvaldības valdījumā un tā var tikt piešķirta citam kapavietas uzturētājam.

50. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu Kapsētu pārvaldei, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju.

51. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums sakopt kapavietu un noslēgt jaunu līgumu par kapavietas uzturēšanu.

52. Par noteikumu 9.1. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 10 naudas soda vienībām.

53. Par noteikumu 9.2. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 30 naudas soda vienībām.

54. Par noteikumu 9.6. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 20 naudas soda vienībām.

55. Par noteikumu 41.1. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 naudas soda vienībām.

56. Noteikumu kontroli un administratīvo pārkāpumu procesu veic pašvaldības iestādes "Liepājas pašvaldības policija" amatpersonas.

57. Noteikumu 46. un 49. punktā noteiktais nekopto kapavietu aktēšanas laika periods līdz kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanai tiek piemērots kapavietām, kurām aktēšana uzsākta no 2022. gada.

58. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes 2015. gada 10. decembra saistošos noteikumus Nr. 23 "LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS KAPSĒTU DARBĪBAS UN UZTURĒŠANAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI".

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš

Pielikums
Liepājas valstspilsētas pašvaldības
domes 2024. gada 23. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 22

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš