Pirms skanīgās simtgades, kurā viss joprojām top

Nu jau var teikt: katra diena Jelgavas mūsdienu veidolu papildina ar kādu līdz šim nemanītu vaibstu. Tikpat kā gatava ir zviedru firmas "Scand Roof" speciālistu samontētā estrāde (3. attēlā), un fimas prezidents Dans Segerkvists kopā ar savu asistenti Kultūras akadēmijas Skandināvijas sakaru nodaļas trešā kursa studenti Lolitu Čigāni (abi, protams, sarunājas raitā zviedru valodā, Lolita turklāt veikli tulko latviski) stāsta par meistariem, kas dažu nedēļu laikā Lielupes ielokā iepretī Jelgavas pilij uzbūruši šo metāla režģu konstrukciju (1. attēlā). Nu jau viņu vārdus varam nosaukt arī mūsu lasītājiem, jo darbs paveikts tā, kā tas krietniem amatniekiem piederas. Te tie ir: Jans Hīlengrens, Fredijs Lindvals, Mats Ēriks Sundens, Anderss Karlsons, Nils Inge Vikers, Kristers Olens un Deivs Dālins (Viņš kopā ar Danu Sēgerkvistu — 2. attēlā). Gluži kā septiņi rūķi viņi visu šo pavasari te strādājuši, un jau šodien varēs aicināt jelgavnieku amatpersonas uz estrādes oficiālo pieņemšanu.

Apmierināts rādās arī Mārtiņš Vilkārsis, svētku galvenais mākslinieks, kura lidojošie, dziedošie fantāzijas putni skatāmi ne tikai svētku emblēmā, bet arī pilsētas ielās un laukumos izvietotajos panno, stendos un svētku plakātos. Viens no viņa simboliskajiem putniem uz koka spārniem jau atlaidies svētku laukumā un nemitīgi atgādina: skatieties — viss sāksies jau nākampiektdien!

Svētku māksliniecisko norišu koordinatorei Lolitai Muižniecei vakar jautājām:

— Vai pēdējā laikā nav gadījies kāds dalībnieku atteikums, kas liktu grozīt līdzšinējos plānus?

— Nebūt nē, drīzāk gan esam saņēmuši novēlotus koru pieteikumus. Diemžēl esam bijuši spiesti tos atteikt, jo jaunā estrāde paredzēta precīzi izsvērtam dalībnieku skaitam, trim tūkstošiem.

Bišu stropu vakar atgādināja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja fondu glabātuve. Te sastapām fondu nodaļas vadītāju Lailu Galenieci, speciālisti Janīnu Šūberti un galveno fondu glabātāju Andreju Dābolu, kuri cits caur citu stāstīja par muzeja otrā stāva izstāžu zālē jau nākamajā piektdienā atveramo izstādi "Ceturtie vispārējie latviešu Dziesmu un mūzikas svētki".

— Materiāli atlasīti no pašu fondiem, daudz devis Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, Raiņa literatūras un mākslas muzejs, Latvijas vēstures muzejs. Savu artavu devuši kolēģi no Dobeles un Tukuma, no Turaidas muzejrezervāta, no Rīgas Latviešu biedrības. Saņemtas arī jelgavnieku privātpersonu piedāvātās relikvijas. Eksponātu vidū varēs aplūkot Jurjānu Andreja virsdiriģenta zizli un viņa manuskriptu — ērģeļu partiju un orķestra balsis kantātei "Līgojiet, līksmojiet! (Kurzemes gaviļu dziesmas)", ko komponists veltījis tieši 1895.gadā notikušajiem svētkiem. Tolaik rīcības komiteju vadīja Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks, vēlākais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, un relikviju vidū ir viņa goda zizlis, viņam domāts nošu krājums samta vākos, no Čakstes ģimenes saglabājusies, arī svētku bronzas medaļa. Tālaika liecību būs patiesi plašs klāsts — sākot ar divām sudraba lirām un sudraba kausiem, ko pirms gadsimta ieguvuši koru sacensību pirmo vietu ieguvēji: Rīgas Latviešu biedrības kori, Jelgavas vīru koris "Lira" un Džūkstes dziedāšanas biedrības jauktais koris. Gadsimta liecinieki ir arī vairāki karogi. Patlaban precīzi nosaukt eksponātu skaitu vēl nav iespējams, jo gandrīz katru dienu vēl uzrodas kas vērā liekams. Izstādi bagātinās Latvijas novadu tautastērpu kolekcija, ko šai reizei jelgavniekiem atvēlējis Vēstures muzejs.

... Bet ēnainajā Alunāna parkā sastapām SIA "KULK" strādniekus Aināru Poli un Uldi Tagišu. Viņi rosījās tikko uzstādīta piemiņas akmens pakājē. To svinīgi atklās svētku gaitā, nākamās setdienas rītā. Tomēr nevienam jau šodien nav noslēpums sārtajā granītā iecirstie vārdi:

"Tautas atmodas darbiniekam

Jurim Māteram

1845.—1885.

Jelgavas Dome

Jelgavas Latviešu biedrība".

Lolita Muižniece bilda, ka svētku dalībnieku gājiens svētdien sākšoties no Dzelzceļa stacijas laukuma. Bet vēlāk Andrejs Dābols piemetināja, ka tieši šajā rajonā pirms simt gadiem Šauļu šosejas malā Avenieka gruntsgabalā aiz Annas vārtiem, visticamāk, atradusies IV vispārējo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku tolaik grandiozā ēka, pagājušā gadsimta beigās lielākā no koka darinātā celtne Eiropā...

Mintauts Ģeibaks,

"LV" korespondents

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"